Viedoklis: GK

Latvijā faktiski darāmās lietas :: 5-Jun-2024

Ar konkrētiem priekšlikumiem Gatis Kokins mēģina uzsākt diskusiju, kas varētu izkustināt inerto valsts pārvaldi jēgpilnai valsts ekonomikas attīstības veicināšanai.

---

Latvijā faktiski darāmās lietas

Cik sevi atceros brīvajā Latvijā, nenogurstoši un dažāda līmeņa diskusijās tiek meklēti Latvijas "atpalicības" cēloņi, runāts par "mērķa trūkumu", stratēģijas neesamību u.tml.

Tomēr realitātē, pat ja kāda "stratēģija" tiek uzrakstīta, tā tiek pamatoti aizmirsta. Tam ir divi galvenie iemesli: 1) Latvijā nesen tapušo stratēģisko dokumentu iezīme ir ambiciozi un konkrēti makroekonomiskie mērķi, bet izplūdis un līdz galam neizprasts darāmā uzskaitījums; 2) politiķu aktuālie solījumi vēlētājiem un kārdinošie lielprojekti vienmēr izrādās prioritārāki par, piemēram, "atbalstu izglītībai", kas ir pieminēta visās stratēģijās, bet jūtamu finansējumu nekad nav saņēmusi.

Tāpat nedrīkst dzīvot ilūzijā, ka stratēģiju var "gudri izdomāt" un tad mērķtiecīgi izpildīt. Pareizā pieeja ir oportūnistiski izpētīt, ko mums kā mazai valstij konstanti dod pasaule (klimata pārmaiņas un ES Green Deal, Krievijas agresija Austrumos) un tās fokusēti atbalstīt. Ja paveiksies, tās var izvērsties par noturīgu Latvijas priekšrocību, uz kā nākotnē varēs balstīt attīstības stratēģijas.

Latvijas MĒRĶI. Šeit nav daudz loģisku opciju. 1) Ilgtspējīga ekonomikas attīstība (šeit var diskutēt, ka IKP maksimizēšanu varētu aizstāt ar "laimes indeksa" maksimizēšanu, taču mēs saprotam - tas nozīmē arī neproduktīvas investīcijas, kas varētu būt pieļaujams, Latvijai sasniedzot 90% no ES IKP per capita); 2) nācijas uzturēšana (neesmu pārliecināts, ka 2200. gadā "latviešu nācijas" ideja būs tikpat svarīga kā šodien; tomēr nestiprinot latvietību vismaz īstermiņā šī nebūs pievilcīga vieta dzīvošanai), sabalansējot ar atvērtību liberālās demokrātijas apstākļos.

Faktiski darāmās lietas būtu jāformulē no iespēju logiem, kas ir atvērušies. Tām jābūt skaidri saprotamām, pietiekoši ambiciozām un reāli izpildāmām. Tām jārisina strukturālās problēmas, kas Latvijā pēdējos gados ir izveidojušās.

 

Projekts "Baltijas Savienotās Valstis"

Protams, tas nav valstu apvienošanās projekts, kam pagājušā gadsimta sākumā bija daži atbalstītāji. Tāpat nav jāaizmirst, ka ES jau nodrošina kopēju ietvaru (valūtas, brīvas kapitāla un cilvēku kustības, muitas ūnijas u.c. aspektos). Tomēr vairums investoru Baltiju uzlūko kā vienu reģionu. Latvijai būtu jāizpēta nevajadzīgās un traucējošās atšķirības trīs valstu likumdošanā un jāvada likumu harmonizācija. Tāpat būtu jāapvieno uzraugošās iestādes (Patērētāju aizsardzība, biržas (jau izdarīts!), pilsonības un imigrācijas dienesti, augstskolu akreditācija, u.tml., u.t.t. Tas dotu vairākas priekšrocības: a) vairotu Baltijas pievilcību investoru acīs; b) pozicionētu Latviju kā Baltijas ģeometrisko/ģeogrāfisko centru ar visharmonizētāko jurisdikciju (saprotot, ka atsevišķus likumus mums būtu izdevies harmonizēt tikai ar Igauniju un citus - tikai ar Lietuvu).

 

Militārās rūpniecības centrs "KAAVI"

Šis būs aktuāli, kamēr Krievijā nevaldīs neimperiāla liberālā demokrātija. Tas var notikt drīz, bet vairums ekspertu to neprognozēs tuvākajā desmitgadē. Pa šo laiku, izmantojot sentimentu un pieejamo finansējumu, ir iespējams attīstīt augstas pievienotās vērtības eksportējošu industriju, kas veicinās arī citu civilo eksportējošo ražošanas nozaru uzplaukumu. Lightspace Technologies, Patria, Fox, Dronu Koalīcija, Military 5G - tie ir aizsākumi, kurus var attīstīt. Galvenie virzieni: mašīnbūve, elektronika, aviācija, celtniecība (aizsardzības būvju moduļi).

 

"Latvija Sirdī" – programma, lai nodrošinātu Latviju kā latvietim labāko vietu pasaulē

Izveidot pasākumu kopumu, lai veicinātu nācijas ataudzi. Būtisks Latvijas valsts budžeta ieguldījums Latvijas ģimeņu ekonomikā: progresīvi bērnu pabalsti, bezmaksas izglītība (ieskaitot bakalaura un maģistra grādu iegūšanu universitātēs), vecākiem - atvieglots IeIeN un NĪN, valsts iemaksas pensiju fondos bērnu kopšanas atvaļinājumu laikā, bezmaksas sabiedriskais transports bērniem, augsta līmeņa un pieejamas pirmsskolas mācību iestādes (bērnudārzi). Izveidot pievilcīgu reemigrācijas paketi. Turpināt finansēt Dziesmu svētkus un populāro sportu (hokejs, basketbols), kas vieno nāciju. Latviešu valodas atbalsts - jaunu terminu adaptācija, globāla iekļaušana jaunajās tehnoloģijās (mašīntulkošana, AI) un interfeisos, izcils attālinātas latviešu valodas apguves serviss.

 

"Rīgas Nākotnes universitāte" – Baltijas augstākās izglītības centrs

Izglītības līmenis Latvijā atpaliek no labākajiem pasaules standartiem. Esošās universitātes ir iestigušas senilu mācībspēku lobētās čaulās un ir kļuvušas par sava vēsturiskā mantojuma vergiem. Iespējams, visā Baltijā pietiek talantīgu studentu tikai vienai pasaules līmeņa universitātei. Būtu nepieciešams izveidot pasaules Top 50 līmeņa Humbolta stila universitāti Rīgā, 1) kurā būtu vienīgi nākotnes profesiju fakultātes; 2) kura plaši izmantotu pasaules labāko universitāšu attālinātās apmācības iespējas; 3) kura aicinātu vismaz 20 izcilākos pasaules profesorus tenūrā; 4) kurā tiktu integrēti konkurētspējīgi vietējie profesori un pētnieki; 5) kura sadarbotos ar citām universitātēm retāk nepieciešamu kompetenču apmācībai; 6) kura būtu pievilcīga spējīgākajiem studentiem no visas pasaules. Izveidot ilgtspējīgu Alumni fondu RNU līdzfinansēšanai.

 

"Par zaļu pat vēl zaļāks"
("More than green, a lively sheen")
– klimatneitrālas ekonomikas tehnoloģiju inkubators

Izmantot t.s. zaļo finansējumu (European green bonds, sustainable finance, u.tml.) lai investētu tehnoloģijās un infrastruktūrā, kas būs noderīga ekonomikas attīstībai. Piemēram, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās (kas pārvērstu nenoturīgo saules un vēja ģenerāciju noturīgā elektroenerģijas plūsmā), zaļajā ūdeņradī. Koksnes ķīmija, kūdra, jūras viļņu enerģija, ilgtspējīga pārtikas ražošana un pārstrāde, zaļā betona ražošana, energoefektivitāte, elektroauto infrastruktūra, aprites ekonomika, IoT, pilsētplānošana un sabiedriskais transports ir daļa no virzieniem, kuros klimatneitrālas tehnoloģijas tiks plaši izmantotas. Izmantojot lētāku finansējumu un ES atbalstu, Latvija var relatīvi ātri iegūt konkurences priekšrocības komplektā ar labu imidžu un atpazīstamību kā (iespējams) zaļākajai valstij pasaulē.

 

Programma – "Katrs  Latvijas iedzīvotājs – akcionārs un savas laimes kalējs"

Attīstīti kapitāla tirgi ir katras veiksmīgas ekonomikas mugurkauls. Latvijas birža ir visvājākā reģionā, bet vairums iedzīvotāju - neveido uzkrājumus, vai tos tur banku depozītos, kas nedod atdevi. Programmas mērķis būtu veicināt finanšu pratību (nepieciešamību veidot uzkrājumus, tos diversificēti ieguldīt, skaidrot riska/atdeves saistību) un atvērt katram pilngadīgam Latvijas pilsonim vērtspapīru kontu. Caur pašvaldību IPO padarīt katru iedzīvotāju par akcionāru (t.sk. pašvaldībām dāvinot savu kotēto uzņēmumu akcijas). Veidot plašam iedzīvotāju lokam piemērotus akciju un obligāciju fondus, kas būtu veidoti no Latvijā reģistrētiem vērtspapīriem.

Saruna ar Juri Lorencu

Gatis Kokins 5-Sep-2018 sarunājās ar fiziķi un publicistu Juri Lorencu par Latvias situāciju un nākotnes izredzēm. Saruna rediģētā formā tika nopublicēta 14-Sep-2018 "Latvijas Avizē" 6. lpp.

________________________________________________________________________________________________________________________________________

 

Filozofs būs pēdējā profesija uz šīs pasaules

 

Gatis Kokins (dz. 1967) studējis fiziku Latvijas universitātē, ekonomiku Londonas universitātē un biznesa administrāciju Rīgas ekonomiskajā augstskolā. Kopš 2009. gada viņš ir SIA "Lattelecom" uzraudzības padomes priekšsēdētājs.

 

Ar Gati Kokinu sarunājas Juris Lorencs

 

Pirms šīs sarunas ieskatījos jūsu "twitter" kontā. Pēdējās dienās tur ir tikai viens ieraksts- par to, kā jūsu ģimene ved uz skolu jauno atvasi. Tātad zināšanām ir nozīme?

Manuprāt, laba izglītība un zināšanas viena no lielākajām cilvēka vērtībām.

Bet žurnāla "Rīgas Laiks" augusta numurā parādījās jūsu daudz apspriestais un citētais raksts "Nezināšanas vērtība". Tajā var lasīt sekojošu apgalvojumu: "Ejot pie vēlēšanu urnām, mēs visaugstāk esam vērtējuši tos, kuru sociālās iemaņas izrunāties mūs ir apbūrušas un kuri ir veiklāki mūsu nākotnes sapņu apkalpošanā. Mēs esam selekcionējuši tādus politiķus, kuri savu partiju sapulcēs nejautā: “Ko mēs varam izdarīt Latvijai noderīgu?” (jo viņi nezina), bet apspriež, ar kādiem paziņojumiem nākt klajā, lai atbildētu uz socioloģiskajās aptaujās izmērītām elektorāta bažām". Arī prezidents Valdis Zatlers savos memuāros "Kas es esmu" dažu partiju politiķus raksturo kā "reitingu vergus".

Diemžēl vēlēšanas kļuvušas par polittehnologu sacensību. Bet patiesībā viss ir vēlētāju rokās, ar savu  attieksmi un viedokli mēs Latvijā daudz ko varam mainīt.

Varbūt deputātu Saeimā ir mazliet par daudz? Uz diviem miljoniem iedzīvotāju veseli simts gabali?

Iespējams, ka varētu pietikt, teiksim, ar 60. Mani gan vairāk uztrauc parlamenta kvalitāte. Ja izdotos uzlabot Saeimas darbu kaut vai par 10 %, tad ieguvums būtu lielāks nekā 1000 deputātu algas. Patiesībā Latvijā ir daudz zinošu, kompetentu un godīgu cilvēku, kuri varētu veidot mūsu "simts gudrās galvas".

Socioloģiskās aptaujas liecina- puse no līdzšinējās koalīcijas atbalstītājiem vēlētos redzēt parlamentā jaunas sejas. Bet kur viņus ņemt?

Vēršanās pret deputātu kā pret cilvēku ir tik spēcīga, ka šis amats jau kļuvis toksisks pašam deputātam, viņa ģimenei un arī iespējamai karjerai nākotnē. Piemēram, mūsu likumdošana padara bijušo deputātu par nevēlamu darbinieku jebkurā bankā. Iespējams, dažās jomās pretkorupcijas barjeras ir saceltas pārāk augstu. Nav brīnums, ka šādos apstākļos daudzi spējīgi cilvēki dod priekšroku profesionālai un nevis politiķa karjerai.

Vienlaikus cilvēki nav apmierināti ar politiķu morālo stāju un interešu konfliktiem. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc vēlētāji vēlas redzēt Saeimā jaunas sejas. Tāpat Latvijas sabiedrība sāpīgi uztver ekonomisko migrāciju, cilvēku aizbraukšanu. Patiesība gan ir pavisam vienkārša- Latvija atrodas Eiropas savienībā, atvērtā sistēmā, kurā cilvēki  kā privātpersonas cenšas maksimizēt savu ekonomisko labumu un netraucēti dodas uz vietām ar augstākām algām. Iespējams, ka mēs šajā sistēmā iestājāmies par ātru, ka bija nepieciešams ilgāks konverģences laiks. Bet vienlaikus svaru kausos jāliek arī drošība, ko mums sniedz dalība Eiropas savienībā. Aptaujājot ekonomiskos migrantus, kā viens no aizbraukšanas iemesliem tiek minēta, viņuprāt, negodīgā valsts pārvalde, un tas jau ir nepatīkami. Lūk, kāpēc tik svarīgi ievēlēt parlamentā cilvēkus, kuri bauda sabiedrības uzticību.

Vai kādā brīdī nevar pienākt brīdis, kad sabiedrības novecošanās un aizbraukšanas dēļ izmaksāt pensijas?

Es ticu, ka aizbraukšana bremzēsies. Lietuvā jau vairākus mēnešus esot novērojama pretēja tendence, cilvēki pamazām sāk atgriezties. Daži ekonomisti uzskata, ka emigrācija apstājas brīdī, kad izbraucēju valstī kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniedz 70 % no imigrācijas "mērķa valsts". Mēs jau esam tam tuvu. Arī par pensijām nebūtu jāuztraucas. Latvijā ir fondētā pensiju sistēma, kurā otrajā un trešajā  līmenī tiek uzkrāta reāla nauda. Savukārt attīstītās valstīs ar veselīgu ekonomiku pirmajā jeb solidārajā pensiju līmenī cilvēkiem netiek izmaksāta tikai sociālo iemaksu nauda, pensijas tiek segtas arī ar citiem budžeta ieņēmumiem. Sociālās iemaksas drīzāk kalpo kā indikators tam, cik lielu pensiju nākotnē cilvēks. Ja es maksāju, piemēram, 80 % no vidējās sociālās iemaksas, tad mana pirmā līmeņa pensijai būtu jābūt 80 % no vidējās pensijas.

Patreizējā vēlēšanu kampaņa vismaz pagaidām šķiet visai klusa.

Ekonomika attīstās ar 5 % lielu pieaugumu gadā, palielinās algas, Latvijā valda likuma un tiesu vara, samazinās noziedzība. Uz šī kopumā labvēlīgā fona apgalvojumi, ka Latvija ir "neizdevusies valsts", ka "viss ir slikti", sabiedrībā vienkārši nestrādā. Un ja arī šādas idejas izskan, vēl ir jautājums - vai tā ir kādas partijas priekšvēlēšanu taktika vai arī ne visai draudzīgu kaimiņvalstu mēģinājums iespaidot sabiedrisko domu. Vienīgie, kas šādai informācijai var noticēt - sevī noslēgtos sociālo tīklu "burbuļos" dzīvojošie, kuri barojas no ierobežotas, tendenciozi atlasītas informācijas.

Jūs pats savulaik kādā intervijā esat izteicis interesantu domu, citēju: "multiinformācijas plūsma ļauj tev to nezināt. Kamēr tu lasīji vienu avīzi, skatījies vienu televīzijas kanālu, principā visi zināja visu."

Mēs dzīvojam pārejas laikā starp "vecajiem" un "jaunajiem" medijiem. Nav nomainījušās paaudzes, runājot Bībeles līdzībās - 40 gadi vēl nav aizvadīti tuksnesī. Avīzē informāciju pārbaudīja zinoši redaktori, turklāt cilvēkam bija iespēja lasīt vairākas avīzes. Pat padomju laikos mans tēvs lasīja "Padomju Jaunatni" un "Cīņu", un katra no tām bija ar savām niansēm. Klasiskajiem medijiem - avīzēm, radio, televīzijai - ir raksturīga tā saucamā "plašā apraide", "broadcasting", kad viens medijs izstaro informāciju plašam cilvēku lokam. Tagad vērojama tādu parādība "narrowcasting" jeb "šaurā apraide", kurā viens cilvēks informē tikai dažus. Šāda informācija bieži ir nekvalitatīva, nepārbaudīta un kalpo kā avots "viltus ziņām". Esmu pārliecināts, ka cilvēki iemācīsies dzīvot šajā informācijas telpā un spēs atšķirt graudus no pelavām, bet tam būs vajadzīgs laiks.

Bet kā ar zināšanu inflāciju? Manā jaunībā Latvijā bija kādas astoņas augstskolas, tagad to ir krietni vairāk. Un tas notiek sabiedrībā, kurā samazinās iedzīvotāju skaits!

Augošā dzīves sarežģītība nozīmē to, ka bakalaura grāds kļūst līdzīgs "obligātai vidējai izglītībai". No šāda viedokļa raugoties, ir labi, ka reģionos parādās Rīgas augstskolu filiāles. Vienlaikus būtu nepieciešama augstskolu konsolidācija. Tik mazā valstī kā Latvija visas augstskolas nespēj piesaistīt izcilus profesorus un izveidot labas bibliotēkas. Vēl kāda problēma - šodien daudzi jaunieši izvēlas studijas, kuru apguve neprasa īpašu piepūli un kas nepavisam nav pieprasītas darba tirgū. Iedomāsimies vidusmēra Latvijas ģimeni. Jaunietis beidz vidusskolu, un vecāki saka - tev noteikti jāstudē! Un viņš aiziet studēt, piemēram, politoloģiju, kaut gan nekad nav domājis strādāt šajā profesijā. Nu cik mums Latvijā vajadzīgi politologi? Pavisam maz. Bet bakalaura diploms ir kabatā, kas patiesībā nav slikti. Man gan šķiet, ka ar laiku šīs diplomu drukāšanas mašīnas apstāsies, jo darba vietas jautās ne vairs tikai pēc diploma, bet prasīs reālas kvalitatīvā augstskolā iegūtas zināšanas.

Tuvojas Saeimas vēlēšanas. Kādus jautājumus jūs uzdotu deputāta kandidātiem?

Pirmkārt, es vēlētos zināt, kā tiks realizēti vēlēšanās dotie solījumi. Mēs pārāk bieži redzam aizbildināšanos ar atrašanos tādā valdības koalīcijā, kurā partneriem ir citādas intereses. Līdz šim partijas ir cīnījušās par "savu ministriju" un tad nu tajā mēģinājušas realizēt "savu politiku". Diemžēl tas nedarbojas. Otrkārt, es vēlētos dzirdēt jaunas idejas, kā veicināt un paātrināt tautsaimniecības attīstību. Arī tādēļ, ka tas var piebremzēt vai pat pagriezt pretējā virzienā migrācijas plūsmu. Treškārt, es vēlētos redzēt ne tikai īstermiņa, bet arī vidēja un ilga termiņa valdības plānus. Kā mainīt politisko sistēmu, lai tā ļauj iedzīvināt un arī baudīt vidēja, nu vismaz trīs gadu ilga termiņa politikas augļus. Domāju, ka vēlētāji to novērtētu.

Un kādi ir "Lattelekom" plāni?

Bizness mainās, mēs vairs neesam tikai telekomunikāciju kompānija, aizvien lielāks īpatsvars mūsu ieņēmumos ir izklaides pakalpojumiem. Piemēram, kvalitatīvai televīzijai, kas var dot arī peļņu no reklāmas. Bet pie horizonta jau ir tā saucamais "lietu internets", "gudrās mājas", telemedicīna, elektrības piegādes pakalpojumi. Sevišķi elektrības jomā es redzu lielas perspektīvas. Parādās elektromobiļi, būs vajadzīga to uzpildes infrastruktūra. "Gudrās mājas" izvēlēsies dinamisko elektrības tarifu, kas ļaus ekonomēt uz apsildes un ūdens sildīšanas rēķina. Tie būs arī drošības pakalpojumi, viedās kameras, kas atšķir suni no bērna un draugus no laupītāja. Tāpat lielas pārmaiņas ienesīs bezvadu piektās paaudzes jeb 5G internets.

Vai man kā privātpersonai piektās paaudzes internets būtiski izmainīs dzīvi?

Tiešā veidā nē. Patiesībā vajadzība pēc datu plūsmas piesātinās. Telekomunikāciju ēras sākumā cilvēki galvenokārt runāja pa telefonu. Nākamais lēciens - internets, sērfošana, mūzika un filmas internetā. Kārta pienākusi virtuālajai realitātei, bet tālāk par to patiesībā vairs nav kur iet. Vismaz šodien mums grūti ko iedomāties. Taču 5G internets ir būtiski svarīgs, piemēram, pašbraucošo jeb autonomo automobiļu kustības nodrošināšanai. Ļoti iespējams, jau mēs piedzīvosim laikus, kad šoferi kā profesija izzudīs.

Es jums ticu. Vai zināt, ko krieviski nozīmē "ямщик"?

Atklāti sakot, nē.

Vēl pirms kādiem gadiem 170 tā bija viena izplatītākajām profesijām Krievijā. Važonis- tālbraucējs, kurš ar zirgu pajūgiem veda pastu un preces, piemēram, no Astrahaņas uz Maskavu vai Pēterburgu. Dzelzceļš viņus pilnībā iznīcināja, turklāt tas notika vēsturiski ļoti īsā laikā, divdesmit gados.

Automatizācija un ar to saistītā profesiju izzušana nozīmē, ka valdības neizbēgami būs spiestas ieviest tā saucamo "garantēto bāzes ienākumu", par kuru pagaidām piesardzīgi, bet aizvien biežāk un noteiktāk jau tiek runāts. Tā būs garantēta naudas summa, ko valsts izmaksā savam pilsonim tikai tāpēc vien, ka viņš eksistē. Lai viņš nenomirtu badā, nenosaltu un varētu izklaidēties.

Bet kādas profesijas tad noteikti saglabāsies?

Mākslinieki, jo pieprasījums pēc emocijām un izklaides tikai pieaugs. Rakstnieki, aktieri, komponisti, dziedātāji, gleznotāji, dejotāji, visādi "šovmeņi". Par senāko profesiju uz šīs pasaules mēs esam dzirdējuši. Bet pēdējā cilvēces profesija, manuprāt, būs domātājs, tātad filozofs. Patiesībā tas pat būtu visai cienījami.

"Monea" lietotāju autentifikāciju nodrošinās ar mēles identifikāciju

Turpinot rūpēties par visaugstākajiem standartiem finanšu darījumu drošībā, ‘Monea’ komanda jau drīzumā ieviesīs biometrisko analīzi, kas papildinās esošos PIN koda un tiešsaistes riska analīzes drošības elementus. Atšķirībā no lielākās daļu konkurentu, kas izmanto pirkstu nospiedumu, sejas, acs retinas vai balss tembra autentifikācijas, ‘Monea’ aplikācija lietos mēles biometriju.

Tā kā ‘Monea’ inženieri vēl risina jautājumu, vai ir iespējams izmantot telefonos jau iebūvēto pirkstu nospiedumu lasītāju mēles nospieduma skenēšanai, sākotnēji jaunais pakalpojums tiks piedāvāts ar telefonā iebūvētās foto kameras palīdzību.

Lietotājam, lai autentificētos ‘Monea’ ātro pārskaitījumu aplikācijā, būs jānostājas pozā, kas ir labi pazīstama no selfiju (pašiņu) uzņemšanas pieredzes, un jāparāda mēle. Lai nodrošinātu nepieciešamo drošības pakāpi, šis pakalpojums sākotnēji būs pieejams tikai tiem lietotājiem, kuru priekšējās telefonu kameras ir ar vismaz piecu megapikseļu izšķirtspēju.

Viens no svarīgākajiem iemesliem, kas ‘Monea’ komandai lika izvēlēties tieši mēles biometriju, ir mēles acīmredzamais pārākums drošības jomā. Atšķirībā no sejas un acīm, kas ir redzamas (un nofotografējamas) ikvienam, mēle lietotājiem ikdienā ir noslēpta mutē un pasargāta no ārējas biometrisko parametru kopēšanas.

Cilvēku mēles ir ļoti dažādas - tām ievērojami atšķirās forma, saknes diametrs un garums. Turklāt mēlei ir divas virsmas. Augšējā daļa ir pārklāta ar īpašu gļotādu, kurā ir viegli fotogrāfiski identificējamas četru veidu kārpiņas, bet mēles apakšējo virsmu veido seggļotāda, kas ir teju spoguļgluda, bez pārragojuma pazīmēm. Tas nodrošina tik unikālu īpašību kombināciju, ka ‘Monea’ aplikācija var kļūdīties tikai vienā no 12 miljardiem gadījumu.

Tā kā pasaulē ir zināma pieredze, kad slavenības nekautrējās fotografēt savas mēles (piemēram, Alberts Einšteins, Miks Džegers vai Mailija Sairusa), ‘Monea’ inženieri ir izstrādājuši tehnoloģiju, kas mēles biometriju noteiks kustībā. Izrādās, arī mēles izbāšanas kustība ir neatdarināma, jo par to ir atbildīgi 8 šķērssvītrotie muskuļi. Īpaši drošai divpakāpju verifikācijai ‘Monea’ nākotnē ņems vērā arī priekšzobu izvietojumu.

Arī mēles nospieduma iegūšana, lai to viltotu, ir daudz sarežģiītāks process, nekā ar pirkstu nospiedumiem, kurus cilvēki atstāj visur, kur pieskarās. ‘Monea’ inženieri ir atklājuši, ka teju vienīgais veids, kā cilvēks rada mēles nospiedumus, ir skūpsts. Šādi nospiedumi izgaist jau četru sekunžu laikā, tāpēc arī mēles nospieduma autentifikācijai tiek pareģota izcila lietojamība finanšu aplikācijās.

Lai pieteiktos mēles biometrijas funkcionalitātes testēšanai, no 2016. gada 1. aprīļa, veicot savstarpējos maksājumus ‘Monea’, ir jālieto mirkļbirka #tongue.

‘Monea’ radītājs ‘Monetizator’ ir pirmā Latvijā reģistrētā maksājumu iestāde.

Lai lietotu aplikāciju ‘Monea’, to ir nepieciešams lejupielādēt savā mobilajā viedtālrunī, izmantojot App Store vai Google Play sniegtās iespējas. Pēc veiksmīgas lejupielādes ir jāreģistrē savs konta numurs (IBAN) un maksājumu karte (Visa, Visa Electron, Mastercard, Maestro). Būtiski, ka lietotāja kartei ir jābūt aktivizētai maksājumu veikšanai internetā.

Pēc veiksmīgas reģistrācijas lietotājam būs iespēja veikt gan maksājuma pieprasījumu, gan naudas pārskaitījumu jebkuram savas telefongrāmatas kontaktam, naudu pārsūtot starp bankas kontiem vien dažu minūšu laikā. Šī iespēja pastāv arī gadījumā, ja saņēmējs vēl nav ‘Monea’ lietotājs.

Gatis Kokins, Ģirts Kalniņš, Māris Antons

Lattelecom spožums un posts

Kad es iepriekšējā ierakstā teicu, ka Lattelecom - tas ir izaicinoši, es vēl nezināju - cik:)

Pāris dienu laikā esmu saņēmis simtiem ziņu - gan kā komentārus blogam, gan publikācijām portālos, gan, galvenokārt, e-pastā. Aptuveni 3/5 ziņu, pēc būtības, bija sūdzības par Lattelecom servisa kvalitāti un piedāvāto produktu tehnoloģisko kapacitāti.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Lattelecom līderība IP televīzijā un GPON optiskā interneta tehnoloģijās nevar atsvērt nelaipnu atbildi sarunās ar saviem klientiem, TV3/TV6 neesamību programmu paketē vai servisa pārtraukumus. Kā mierinājums nevar kalpot arī konkurentu neveiksmes (IZZI, Tele2) - diemžēl daudzas avangarda tehnoloģijas sākotnējā periodā nav pietiekoši stabilas. Būs radikāli jāpārskata darbs ar klientiem un superjaunās tehnoloģijas jāpārdod ar atrunu- beta, preview, u.tml. Galu galā, uz Google taču neviens neapvainojas, ka Gmail reizēm karājas vai GoogleWave iesalst:) Būs jāpārskata konkurences stratēģijas, lai mūsi klienti neizjūt Lattelecom kā neaicinātu un brutāli neizbēgamu "lielo brāli", bet uzskatītu to par labāko izvēli. Mūsu iekšējie klienti - darbinieki un potenciālie darbinieki - jau ir novērtējuši Lattelecom [un personālvadītājas Ingrīdas Rones] paveikto, ierindojot Lattelecom darba devēju Top3! Nākošgad Lattelecom vajadzētu kādu nomināciju mīlētāko zīmolu topā?! [2008. gads - 77. vieta; 2009. gads - 25. vieta; 2010. gads - Top10?!]

Otrdien sapulcēsimies uz Lattelecom padomes atalgojuma komiteju / videokonferenci, lai vienotos par atbildi arodbiedrībai un labāk pieskaņotu uzņēmuma vadības bonusu sistēmu klientu un akcionāru interesēm. 

Nedēļas trāpīgākais čivinājums, manuprāt, bija @Knoks: "@GatisKokins Tie jau tie paši latvieši - oficiāli sveicieni, anonīmas ķengas:)"

P.S. Iedvesmojošs, tiesa - reklāmīgs - video pozitīviem tehnoloģiju early adaptors: [LV nav lūzeri it visā, kā dažiem sagumušajiem liekas]

Labdien, Lattelecom!

Esmu pilns iedvesmas, pieņemot šo izaicinošo padomes priekšsēdētāja posteni. Ekonomikas ministra Arta Kampara uzaicinājums bija negaidīts un pagodinošs. Pagodinošs tieši Lattelecom cienījamās stājas un tirgus pozīcijas dēļ. Lattelecom sadarbībā ar ārvalstu investoriem ir pārveidojies no atpalikuša pēcpadomju uzņēmuma par akcionāriem ienesīgu un klientu mīlētu augsto tehnoloģiju tirgus līderi, ko nav aizēnojuši privatizācijas skandāli, citos uzņēmumos tik raksturīgā valsts izzagšana vai monopola ļauna izmantošana. Tas lielā mērā ir iepriekšējo uzņēmuma vadītāju nopelns un skandināvu partneru stingro biznesa ētikas uzstādījumu sekas.

Esmu sekojis arī diskusijai par uzņēmumu padomju nepieciešamību valstij piederošos uzņēmumos un iepriekšējā Lattelecom padomes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša demisijas motivācijai. Šeit mana pārliecība saskan ar akcionāru vīziju: tik lielam un dinamiskam, divu akcionāru īpašumā esošam uzņēmumam ir nepieciešama pasaulē akceptēta divlīmeņu pārvaldes shēma. Tiesa, nepārstāvot nevienu no valdošās koalīcijas partijām un nākot no biznesa vadības sfēras, es piekrītu viedoklim, ka padomei ir jābūt profesionālai un darbīgai. Ciktāl tādu var izveidot no koalīcijas partiju virzītiem padomes locekļiem - to rādīs laiks! Mans pirmais iespaids par jaunajiem kolēģiem ir labs.

Man ir gods pazīt arī Gundaru Strautmani un noliekt galvu viņa kā ilggadēja padomes vadītāja un izcila biznesa diplomāta priekšā. Gundars turpina palīdzēt Lattelecom - domāju, mums vēl daudzas sarunas ir priekšā! Nila Melngaiļa vizionārisms ir ļāvis uzņēmumam savlaicīgi fokusēties uz ātrgaitas internetu un tehnoloģiskajiem piedāvājumiem, kas nosaka arī pašreizējo uzņēmuma publisko tēlu un kas ir ļāvis LV ierindoties 6. vietā pasaulē platjoslas interneta izplatības ziņā. Lattelecom ir labā finanšu stāvoklī. Pārdošanas apjomi 2008. gadā turpināja pieaugt un sasniedza 157 miljonus latu, pirmsnodokļu peļņa - 30 miljonus latu. Šķiet, arī 2009. gada radītāji būs labāki par budžetēto, jo uzņēmumu vada Juris Gulbis - stingrs vadītājs un pierdzējis finansists, kurš zin, kā rīkoties recesijas apstākļos.

Tātad, es pārņemu laba uzņēmuma padomes vadību. Ir ievērojams izaicinājums situāciju nepasliktināt, jo akcionāru nesaskaņas Lattelecom var izrādīties postošākas kā dižķibele. Tas būs viens no maniem galvenajiem uzdevumiem: veidot dialogu starp LV valdību un TeliaSonera. Būs liela atbildība, kopā ar akcionāriem lemjot par LV piederošajiem 51% Lattelecom daļām. Vai tās ir jāpārdod (jāprivatizē), lai gūtu valstij tik nepieciešamos naudas līdzekļus uzreiz, vai jāpatur valsts kontrolē, gūstot ilgtermiņa augļus no labi pārvaldīta uzņēmuma naudas plūsmas? Tomēr mērķis nevar būt - "nepasliktināt situāciju", pat krīzes apstākļos. Lattelecom ir jābūt virzītam uz attīstību, sevišķi tagad, kad notiek radikāls technological shift no vīto vadu pāru tehnoloģijas uz optiskajiem kabeļiem ne vien maģistrālajos kanālos, bet līdz pat katra iedzīvotāja dzīvoklim un datoram. Arī šajā jautājumā akcionāru intereses ir jāsaskaņo, izšķiroties par lielāku naudas plūsmu nākošgad vai lielāku kumulatīvo naudas plūsmu nākošajos trīs gados.

Lattelecom ir veiksmīgi sevi pieteikusi IP televīzijas un virszemes ciparu televīzijas jomā. Kopā ar interneta pakalpojumiem šīs ir divas galvenās Lattelecom tehnoloģijas, bet aizsnausties nedrīkst. Balss telefonija strauji noriet, pie durvīm klauvē Long Term Evolution, kas mobilo telefoniju aizvien vairāk aizvietos ar visaptverošu interneta klātbūtni, arvien vairāk tiek lietots Cloud Computing, Rīgas guļamrajonos mudž no konkurentu kabeļu vilcējiem...

Domāju, Lattelecom atrodās LV augsto tehnoloģiju uzņēmumu galvgalī un tieši Lattelecom darbība noteiks LV konkurētspēju informāciju tehnoloģijās nākotnē. Par to jau esam vienojušies: LV vairs nekad nebūs spekulantu paradīze, bet vieta, kur attīstīsies ražošana un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Lattelecom ir visas iespējas spēlēt pirmo vijoli. Tas arī ir mans izaicinājums.

Par savu pieredzi. Līdz 1993. gadam Latvijas Universitātes Pusvadītāju fizikas katedra, pētnieks, doktorants, sfēra - cietvielu fizika, mērijumu automatizācija, XANES, EXAFS.1993.-1997. Deutsch-Lettische Bank / Hasabanka - klientu apkalpošanas vadība un banku tehnoloģijas. Pirmie elektroniskie norēķini Latvijā un pirmais bankas automāts. Bankas sekmīga pārdošana igauņiem. 1997.-2007. Parex banka - korporatīvā komunikācija, private banking, biznesa attīstība Zviedrijā un Vācijā. Virkne sekmīgu M&A projektu, tai skaitā 31.TV kanāla pārdošana MTG (TV3) un [neatkarīgi no Parex bankas] LNT pārdošana Polsat, Radio SWH 50% daļu iegāde, Vision Express LV un LT iegāde. MBA SSE Rīga. 2007.-2008. privāti projekti, t.sk. piedalīšanās konkursā par Lattelecom valdes priekšsēdētāja amatu un IT kompānijas d8corporation.com un mykoob.com. 2008.gada 12.novembrī pēc valdes uzaicinājuma atgriezos Parex vadībā, lai valsts pārņemtajā bankā stabilizētu situāciju un izbeigtu bank run. Vēlāk vadīju Korporatīvo klientu apkalpošanas daļu, kas strādā or Latvijas Top800 uzņēmumiem un pārraudzīju Parex līzinga uzņēmumus LV, LT un EE. Statēģiskās vadības pieredze ir gūta, darbojoties Parex Asset Management un Parex Dzīvība padomēs, kā arī kopš 2004. gada - vadot Lietuvas Parex bankas padomi.

Acoustic and chemical HASH function of the song

A cryptographic hash function is a deterministic procedure that takes an arbitrary block of data and returns a fixed-size bit string, the (cryptographic) hash value, such that an accidental or intentional change to the data will change the hash value. The data to be encoded is often called the "message", and the hash value is sometimes called the message digest or simply digest [Wikipedia].

If the song is the "message" and last flame is the "digest", Ruben's Tube probably is a nice device to produce acoustic and chemical hash function of the song:)

[Thanks twitter.com/MolPort and www.molport.com for YouTube link!]