Darba plāns 2024. gada novembrim: uzrakstīt nekrologu Rīgas Laikam
- Aspekti, kuriem jāpieskaras Rīgas Laika nekrologā:
-
- Rīgas Laikam vai Rīgas Laikai?
- Rīgas Laiks kā savas dzīves “like”
- Fiziķus par liriķiem
- Žurnāls, ko lasīt uz poda
- Kāpēc žurnāls nav kā The New Yorker?
- Žurnāls kā Pjatigorska grūpiju kopa
- Žurnāls kā melnbalta mušmire
- Žurnāls kā judofils
- Žurnāls kā (šķietams) filozofu pārākums par teologiem
- “Uzrakstīt Rīgas Laikam” – kā sapnis vai kā dzīves mērķis
- Manuskripti nedeg
- Liks zārkā vai kremēs?
- Filozofiska žurnāla pēcnāves (mūžīgās) dzīves aspekti, Rīgas Laiks forevā
- Tīrons un Rītups. Kāpēc Liepniekam nolaidās rokas?
- Mediju plānošana reklāmai filozofiskā žurnālā nav iespējama
- Rīgas Laiks neprogresē. Filozofija arī
- Uzbudinošas sievietes vietā uz vāka sarkans (uzbudinošs) Rīgas Laika logo
- Žurnāls, kurš publicē sarunas ar Filipu Glāsu un Aināru Šleseru
- Štokenberga esejas žurnālam jāpublicē atsevišķā grāmatā
- Žurnāla lasītāji vs. pārējie (plebeji)
- Vai burti Rīgas Laika papīra lappusēs ir citādi nekā internetā?
- Pasaulē Rīga ir lielāka par Latviju
- Rīgas Laiks ir lielāks par Vakara Ziņām
- Nekrologu dzīvajam neuzrakstīsi, bet mirušam nevajag. Palicēju mierināšanas žanra īpatnības. Iespēja izcelties
- Palūgt MI uzrakstīt nekrologu Rīgas Laikam, ja pašam nerakstās:
Rīgas Laiks – Latvijas intelektuālā telpa uz mūžu
Ar dziļu pateicību un cieņu 2024. gada decembris iezīmēs simbolisku robežlīniju Latvijas kultūras dzīvē: klusi, bet cēli noslēgsies žurnāla Rīgas Laiks laikmets. Šī izcilā izdevuma pēdējais numurs kļūs par fināla akordu stāstam, kas gandrīz trīs gadu desmitus ir bijis ne vien intelektuālo sarunu forums, bet arī nozīmīgs tilts starp Latvijas un pasaules domāšanas telpu.
Kopš pirmā iznākšanas brīža 1993. gadā Rīgas Laiks lasītājiem piedāvāja kaut ko tādu, ko nevarēja atrast nekur citur, – dziļdomīgu un kritisku skatījumu uz filozofiju, mākslu, literatūru, politiku un dzīvi kopumā. Redakcija nemeklēja vienkāršus risinājumus sarežģītiem jautājumiem. Tā nebijās no paradoksālām idejām, provocējošiem jautājumiem un domāšanas brīvības, kas bieži vien bija pretrunā ar tradicionāliem priekšstatiem.
Šajā laikā Rīgas Laiks ne tikai iedvesmoja Latvijas intelektuālo sabiedrību, bet arī kļuva par paraugu drosmei būt citādam, būt dziļākam, būt patiesi cilvēcīgam. Katrs intervijas jautājums, katrs raksts, katrs domu gājiens, kas šķita pretrunā ar ierastajiem pieņēmumiem, apstiprināja, ka Rīgas Laiks ir kaut kas vairāk par žurnālu: tas bija ceļabiedrs visiem, kuri nebaidījās domāt.
Šim stāstam noslēdzoties, paliek neatsverama mantojuma sajūta. Tā ir pārliecība, ka Rīgas Laiks ielicis pamatus daudzām intelektuālām sarunām un diskursiem, kas turpināsies arī pēc tam, kad pēdējais numurs nonāks lasītāju rokās. Ar izcilu darba komandu, kas mīlēja valodu, domāšanu un paradoksus, Rīgas Laiks turpina dzīvot caur saviem lasītājiem, kuri no tā mācījās saprast pasauli dziļāk, asāk un cilvēcīgāk.
Paldies par visu, Rīgas Laiks!
Gatis Kokins
Nekrologs ir nopublicēts visu laiku pēdējā Rīgas Laika numurā Dec-2024 un žurnāla mājas lapā