Ar konkrētiem priekšlikumiem Gatis Kokins mēģina uzsākt diskusiju, kas varētu izkustināt inerto valsts pārvaldi jēgpilnai valsts ekonomikas attīstības veicināšanai.
Latvijā faktiski darāmās lietas
Cik sevi atceros brīvajā Latvijā, nenogurstoši un dažāda līmeņa diskusijās tiek meklēti Latvijas "atpalicības" cēloņi, runāts par "mērķa trūkumu", stratēģijas neesamību u.tml.
Tomēr realitātē, pat ja kāda "stratēģija" tiek uzrakstīta, tā tiek pamatoti aizmirsta. Tam ir divi galvenie iemesli: 1) Latvijā nesen tapušo stratēģisko dokumentu iezīme ir ambiciozi un konkrēti makroekonomiskie mērķi, bet izplūdis un līdz galam neizprasts darāmā uzskaitījums; 2) politiķu aktuālie solījumi vēlētājiem un kārdinošie lielprojekti vienmēr izrādās prioritārāki par, piemēram, "atbalstu izglītībai", kas ir pieminēta visās stratēģijās, bet jūtamu finansējumu nekad nav saņēmusi.
Tāpat nedrīkst dzīvot ilūzijā, ka stratēģiju var "gudri izdomāt" un tad mērķtiecīgi izpildīt. Pareizā pieeja ir oportūnistiski izpētīt, ko mums kā mazai valstij konstanti dod pasaule (klimata pārmaiņas un ES Green Deal, Krievijas agresija Austrumos) un tās fokusēti atbalstīt. Ja paveiksies, tās var izvērsties par noturīgu Latvijas priekšrocību, uz kā nākotnē varēs balstīt attīstības stratēģijas.
Latvijas MĒRĶI. Šeit nav daudz loģisku opciju. 1) Ilgtspējīga ekonomikas attīstība (šeit var diskutēt, ka IKP maksimizēšanu varētu aizstāt ar "laimes indeksa" maksimizēšanu, taču mēs saprotam - tas nozīmē arī neproduktīvas investīcijas, kas varētu būt pieļaujams, Latvijai sasniedzot 90% no ES IKP per capita); 2) nācijas uzturēšana (neesmu pārliecināts, ka 2200. gadā "latviešu nācijas" ideja būs tikpat svarīga kā šodien; tomēr nestiprinot latvietību vismaz īstermiņā šī nebūs pievilcīga vieta dzīvošanai), sabalansējot ar atvērtību liberālās demokrātijas apstākļos.
Faktiski darāmās lietas būtu jāformulē no iespēju logiem, kas ir atvērušies. Tām jābūt skaidri saprotamām, pietiekoši ambiciozām un reāli izpildāmām. Tām jārisina strukturālās problēmas, kas Latvijā pēdējos gados ir izveidojušās.
Projekts "Baltijas Savienotās Valstis"
Protams, tas nav valstu apvienošanās projekts, kam pagājušā gadsimta sākumā bija daži atbalstītāji. Tāpat nav jāaizmirst, ka ES jau nodrošina kopēju ietvaru (valūtas, brīvas kapitāla un cilvēku kustības, muitas ūnijas u.c. aspektos). Tomēr vairums investoru Baltiju uzlūko kā vienu reģionu. Latvijai būtu jāizpēta nevajadzīgās un traucējošās atšķirības trīs valstu likumdošanā un jāvada likumu harmonizācija. Tāpat būtu jāapvieno uzraugošās iestādes (Patērētāju aizsardzība, biržas (jau izdarīts!), pilsonības un imigrācijas dienesti, augstskolu akreditācija, u.tml., u.t.t. Tas dotu vairākas priekšrocības: a) vairotu Baltijas pievilcību investoru acīs; b) pozicionētu Latviju kā Baltijas ģeometrisko/ģeogrāfisko centru ar visharmonizētāko jurisdikciju (saprotot, ka atsevišķus likumus mums būtu izdevies harmonizēt tikai ar Igauniju un citus - tikai ar Lietuvu).
Militārās rūpniecības centrs "KAAVI"
Šis būs aktuāli, kamēr Krievijā nevaldīs neimperiāla liberālā demokrātija. Tas var notikt drīz, bet vairums ekspertu to neprognozēs tuvākajā desmitgadē. Pa šo laiku, izmantojot sentimentu un pieejamo finansējumu, ir iespējams attīstīt augstas pievienotās vērtības eksportējošu industriju, kas veicinās arī citu civilo eksportējošo ražošanas nozaru uzplaukumu. Lightspace Technologies, Patria, Fox, Dronu Koalīcija, Military 5G - tie ir aizsākumi, kurus var attīstīt. Galvenie virzieni: mašīnbūve, elektronika, aviācija, celtniecība (aizsardzības būvju moduļi).
"Latvija Sirdī" – programma, lai nodrošinātu Latviju kā latvietim labāko vietu pasaulē
Izveidot pasākumu kopumu, lai veicinātu nācijas ataudzi. Būtisks Latvijas valsts budžeta ieguldījums Latvijas ģimeņu ekonomikā: progresīvi bērnu pabalsti, bezmaksas izglītība (ieskaitot bakalaura un maģistra grādu iegūšanu universitātēs), vecākiem - atvieglots IeIeN un NĪN, valsts iemaksas pensiju fondos bērnu kopšanas atvaļinājumu laikā, bezmaksas sabiedriskais transports bērniem, augsta līmeņa un pieejamas pirmsskolas mācību iestādes (bērnudārzi). Izveidot pievilcīgu reemigrācijas paketi. Turpināt finansēt Dziesmu svētkus un populāro sportu (hokejs, basketbols), kas vieno nāciju. Latviešu valodas atbalsts - jaunu terminu adaptācija, globāla iekļaušana jaunajās tehnoloģijās (mašīntulkošana, AI) un interfeisos, izcils attālinātas latviešu valodas apguves serviss.
"Rīgas Nākotnes universitāte" – Baltijas augstākās izglītības centrs
Izglītības līmenis Latvijā atpaliek no labākajiem pasaules standartiem. Esošās universitātes ir iestigušas senilu mācībspēku lobētās čaulās un ir kļuvušas par sava vēsturiskā mantojuma vergiem. Iespējams, visā Baltijā pietiek talantīgu studentu tikai vienai pasaules līmeņa universitātei. Būtu nepieciešams izveidot pasaules Top 50 līmeņa Humbolta stila universitāti Rīgā, 1) kurā būtu vienīgi nākotnes profesiju fakultātes; 2) kura plaši izmantotu pasaules labāko universitāšu attālinātās apmācības iespējas; 3) kura aicinātu vismaz 20 izcilākos pasaules profesorus tenūrā; 4) kurā tiktu integrēti konkurētspējīgi vietējie profesori un pētnieki; 5) kura sadarbotos ar citām universitātēm retāk nepieciešamu kompetenču apmācībai; 6) kura būtu pievilcīga spējīgākajiem studentiem no visas pasaules. Izveidot ilgtspējīgu Alumni fondu RNU līdzfinansēšanai.
"Par zaļu pat vēl zaļāks"
("More than green, a lively sheen")
– klimatneitrālas ekonomikas tehnoloģiju inkubators
Izmantot t.s. zaļo finansējumu (European green bonds, sustainable finance, u.tml.) lai investētu tehnoloģijās un infrastruktūrā, kas būs noderīga ekonomikas attīstībai. Piemēram, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās (kas pārvērstu nenoturīgo saules un vēja ģenerāciju noturīgā elektroenerģijas plūsmā), zaļajā ūdeņradī. Koksnes ķīmija, kūdra, jūras viļņu enerģija, ilgtspējīga pārtikas ražošana un pārstrāde, zaļā betona ražošana, energoefektivitāte, elektroauto infrastruktūra, aprites ekonomika, IoT, pilsētplānošana un sabiedriskais transports ir daļa no virzieniem, kuros klimatneitrālas tehnoloģijas tiks plaši izmantotas. Izmantojot lētāku finansējumu un ES atbalstu, Latvija var relatīvi ātri iegūt konkurences priekšrocības komplektā ar labu imidžu un atpazīstamību kā (iespējams) zaļākajai valstij pasaulē.
Programma – "Katrs Latvijas iedzīvotājs – akcionārs un savas laimes kalējs"
Attīstīti kapitāla tirgi ir katras veiksmīgas ekonomikas mugurkauls. Latvijas birža ir visvājākā reģionā, bet vairums iedzīvotāju - neveido uzkrājumus, vai tos tur banku depozītos, kas nedod atdevi. Programmas mērķis būtu veicināt finanšu pratību (nepieciešamību veidot uzkrājumus, tos diversificēti ieguldīt, skaidrot riska/atdeves saistību) un atvērt katram pilngadīgam Latvijas pilsonim vērtspapīru kontu. Caur pašvaldību IPO padarīt katru iedzīvotāju par akcionāru (t.sk. pašvaldībām dāvinot savu kotēto uzņēmumu akcijas). Veidot plašam iedzīvotāju lokam piemērotus akciju un obligāciju fondus, kas būtu veidoti no Latvijā reģistrētiem vērtspapīriem.