Pēc Dzidras Smiltēnas lūguma Gatis Kokins žurnālam "Baltijas Koks"uzrakstīja atziņas par aizvadīto 2018. gadu un formulēja darāmo 2019. gadā. Tās rediģētā formā tika nopublicētas "Baltijas Koks" Dec-2018 numurā.
___________________________________________________________________________________________________________
Kāds ir bijis 2018. gads?
2018. gads Latvijai ir bijis brīnišķas, mierīgas izaugsmes gads. Brīnišķas, jo trešā kvartāla sezonāli un kalendāri izlīdzinātais IKP pieaugums tiek lēsts 5,5%, kas ir vairāk kā divas reizes lielāks, kā vidēji Eirozonā prognozētais 2,2% pieaugums. Šobrīd Latvijā ir vēsturiski augstākais ekonomikas apjoms, eksporta apjoms, globālā konkurētspēja, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, vidējā alga un pensija, pirktspēja, rezidentu noguldījumi bankās, valsts budžets. IKP uz iedzīvotāju pirktspējas paritātes izteiksmē 2018. gadā sasniegs 70% no 28 ES valstu vidējā, kas ir maģiskā robeža, pēc kuras ekonomiskajai emigrācijai būtu jāsamazinās. Mēs esam kļuvuši turīgāki par tādu Vecās Eiropas valsti kā Grieķiju.
Tajā pašā laikā mēs fundamentāli atpaliekam no klasiskā Baltijas līdera – Igaunijas, un kas daudz sāpīgāk, sevišķi pēdējā laikā – no Lietuvas. Sabiedrība ir pareizi identificējusi šīs atpalicības iemeslus – mērķtiecīga augstas pievienotās vērtības biznesa un ekonomikas atbalsta trūkums un ēnu ekonomikas augstais īpatsvars apvienojumā ar korumpētiem valsts un pašvaldību iepirkumiem. Par to vēlētāji Saeimas vēlēšanās ir sodījuši t.s. “vecās varas partijas” – arī vēl nesenos taisnības cīnītājus, kas zaudējuši korupcijas sērgai smagajā pārbaudījumā ar varu. Uzticības kredīts ir dots trim jaunām partijām, kurām jāparāda, ka skaļie pirmsvēlēšanu solījumi ir izpildāmi un ka viņu pašu partiju lielsponsoru ietekme ir mazāk toksiska kā “vecajās varas partijās”.
Kas ievērības cienīgs ir noticis 2018. gadā (Latvijā, uzņēmumā, personīgajā dzīvē)?
Man ir izdevies sabalansēt laiku, ko veltu sabiedrībai (vadot padomes darbu Lattelecom), personīgajam biznesam, domāšanai un ģimenei. Tas bija mērķis, uz kuru tiecos pēdējos 10 gadus, bet tikai 2018. gadā tas beidzot ir ciešami labi izdevies. Ceru šo balansu turpināt izkopt 2019. gadā, jo laiku domāšanai un ģimenei vienmēr var gribēt vairāk.
Ko sagaidi no 2019. gada (var būt arī novēlējums)?
Iedzīvotāju skaits turpina samazināties: pat izbeidzoties emigrācijai 2100. gadā Latvijā dzīvos vien 1,351 miljoni iedzīvotāju, bet situācijai nemainoties – 0,699 miljoni iedzīvotāju (ANO novērtējums). Tā kā politiski esam pret imigrāciju, ir jāsāk pielāgoties ekonomikai ar mazāku iedzīvotāju skaitu. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma attīstīšana turpmāk mazāk nozīmēs jaunu ēku celtniecību, vairāk - esošo platību rekonstrukciju vai nojaukšanu, sevišķi – lielajās pilsētās un to aglomerācijās. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izmaksas būs jākonsolidē, optimizējot transporta koridorus un dzēšot no kartes atsevišķas apdzīvotas vietas, bet daudzas pilsētas - reklasificējot par ciematiem. Šos procesus būtu gudri uzsākt jau 2019. gadā, koncentrējot nepieciešamos resursus un nešķiežot tos pastorāles, kas turpmāk nebūs iespējama, atbalstam. Reģionālā reforma, samazinot pašvaldību skaitu vismaz divas reizes, būtu labs sākums!
Tāpat ieguvēji būs uzņēmumi, kuri 2019. gadā iemācīsies nodarbināt seniorus. To īpatsvars nākotnē tikai pieaugs, jo zem 25 gadu sliekšņa katrā vecumā grupā ir par 1/3 mazāk potenciālo darbinieku, kā 25-65 gadu grupās. Atšķirībā no “nespējīgajiem padomju laiku pensionāriem” tie ir enerģiski, ar datorprasmēm un ar salīdzinoši labu veselību apveltīti cilvēki.
Saprotams, ka mākslīgais intelekts, roboti un pašbraucošas automašīnas būs tehnoloģijas, kas turpmāk ļaus Latvijai sekmīgi attīstīties arī demogrāfiskā kritiena apstākļos. 2019. gadā mēs redzēsim pirmos šī fenomena efektus Latvijas tautsaimniecībā.
Gatis Kokins