« Sustainable Business Choice in the High-Cost Economy | Main | Ekonomiskā emigrācija un reemigrācija »

28 October 2010

Comments

Feed You can follow this conversation by subscribing to the comment feed for this post.

Berzinsj

7% no IKP ir nedaudz vairāk, kā 20% no budžeta (budžeta izdevumi/ienākumi veido ap 33% no IKP).

vai šādas summas novirzīšana (bez tā, ka tas izklausās skaisti) ir fiziski iespējama uz vispārējas konsolidācijas fona? Vai arī plānots palielināt nodokļus šī mērķa sasniegšanai?

Neaizmirsīsim, ka ir arī aizsardzība (kas prasa 1,5% no IKP), finansiāli smaga sociālā un veselības aprūpe, kā arī pieaugoši procentu maksājumi par valsts parādu.

Konrads Smelkovs

Visādā ziņā atbalstu, kaut mums izdotos!
No sava šaurā skatpunkta, lauciņa kurā darbojos IT (drošības) konsultācijas esmu redzējis divus piemērus, kas man izraisa skaudibu un ir atdarināšanas vērti:

  • Somijā Oulu universitātē tika izveidota "Secure Programming Group" (OUSPG), kas pētīja dažādu saziņas protokolu drošību. No šīs vides (community) ir radušās vismaz divas kompānijas ar inovatīviem risinājuiem - Clarified Networks, kas man savulaik nocēla klientu ar interesantāku un labāku produktu un Codenomicon, kas radīja jaunu (nozīmīgi pilveidoja) drošības testēšanas tehniku fuzzing. Pētījumi, inkubācija, transfērs - malači! Kad es šogad meklēju IT drošības speciālistus, pieejamais loks bija ļoti šaurs (gandrīz nekāds), tātad universitātes nemāca aktuālas, interesantas lietas un studenti neveic tiešām nozīmīgus pētījumus :(

  • Nīderlandē kompānijas, kur strādāju IT drošības komandā, teju visi Senior Manager un augstāk ir ar doktora grādu. Saka, ka par direktoru un partneri nekļūt ja neesi Phd. Tātad, tur pētniecība ir ne tikai plaši veicināta, bet arī saistīta ar biznesa vidi - relevant.


Ļoti gribētos, lai Latvijā arī tā būtu.

Aigars Mahinovs

Pārpublicēju savus komentārus no Twitter:

Preambulā derētu 'iekļauties un aktīvi piedalīties vispasaules informācijas sabiedrībā' - twitter, wikipedija, ...

Konkrētāk par attālumu no skolas - katram valsts skolēnam skolai vai bezmaksas skolas autobusam jabūt ne vairāk kā 1km attālumā

Punktam 10.10 būtu labi, ja visu standarta metodisko bāzi (grāmatas) katrs varētu no IZM lapas novilkt ka PDF un palasīt

Teorētiski būtu ideāli, ja valsts izstrādā (pasūta) mācību grāmatu saturu un izdevēji to tikai iespiež, bet IZM izplata PDF

Īpaši gribu atzīmēt, ka patents vai patentējamība nenorāda uz izgudrojuma novitāti vai noderīgumu, tas ir tikai papīrs

Datoru ziņā ir svarīgi attīstīt ne tikai datoru patērētājus, bet arī radītajus - attālināti vadīti programmēšanas pulciņi

Paņemt 3-5 labākos skolotājus un lai viņi attālināti māca visiem bērniem (kas to grib) programmēšanu pēc stundām

Tāpat būtu labi ja skolas datoru uzturēšanu un iepirkšanu centralizētu. Ar Linux 3-4 cilveki var uzturēt visus LV skolu datorus

Austers

Ir 2 punkti, kas tā kā trūkst, citādi Jūs runājat par vairāk vai mazāk abstraktiem mērķiem izglītībā un zinātnē, bet tikai maķenīt pieskaroties kritērijiem, kas nebūtu formāli "pievelkami". Tiem piekritīs visi, arī tie, kam patiesas reformas apgrūtinātu dzīvi.

Kas/kādi tad ir mērķu sasniegšanas kritēriji? (Piemēram, veicināt inovācijas un jaunus sasniegumus medicīnā - cik un kam jānotiek / jāpalielinās, lai varētu teikt, ka kaut kas ir noticis.)

Mehānisms mērķu sasniegšanai (budžets kontekstā ar citiem mērķiem, likumdošana, konkrēti mehānismi / procesi utt.)

Gatis Kokins

Paldies! Šie ir ļoti vērtīgi komentāri IZM rīcības programmai. Apsolu iesniegt jaunajam ministram! Un jums jāapsola to visu pēc pusgada sākt pieprasīt!

ZaneZaneO

Pilnībā atbalstu šo programmu. Manuprāt pirmais, ar ko jāsāk, ir skolotāju izglītība un jaunu, mūsdienīgu mācībspēku iepludināšana pedagoģiskajās augstskolās. Visam pārējam - izšķiroši svarīga būs ministra komanda.

Jkiploks

1) "Pilsoniska izglītība", protams, ir apsveicama, bet kāpēc nav jūtams akcents uz eksakto zinātņu un konkrēti matemātikas pastiprinātu apguvi? Virkne valstu savu attīstību saskata inovatīvu risinājumu izstrādē un attīstīšanā, un tam matemātikas pamats ir ļoti nozīmīgs (skat. kaut vai ASV jauno programmu "Change the Equation"). Par izglītības nozīmi inovācijās LV uzņēmumos empīriski pierādījumi ir V.Dombrovska pētījumos (skat. saki.lv). Pie tam, spējīgi doktori neradīsies bez pamatīga matemātikas fundamenta;

2) Ja runājam par doktorantiem prestižās universitātēs, tad nevajag piemirst, ka pirmais solis uz to ir prestižas maģistra programmas apguve un rekomendācija no kāda pasaules klases profesora. Ar LV diplomu un profesora rekomendāciju būtu krietni par maz. Attiecīgi atbalstam jābūt jau vienu soli zemāk, nevis tikai doktorantūrā;

3) Kāpēc nekur netiek minēta augstskolu akreditācijas pārskatīšana? Neformāli par to dzirdēti daudzi brīnumi, bet no formālā viedokļa - ja mūsu "augstskolas" ir tik fantastiski nekonkurētspējīgas, tad kaut kur ir problēma. Visādas EKA, ISMA, Nimfa utt. - grūti to nosaukt par augstāko izglītību. Tas arī būtu pirmais nopietnais solis izglītības prestiža atjaunošanā, lai ļaudīm attiecīgs grāds asociētos ar spējām, nevis papīru un spēju samaksāt par šī "papīra" ieguvi. Atvainojiet, bet doktorantūras studijas, piemēram, Ekonomikas un kultūras augstskolā izskatītos smieklīgas, ja nebūtu tik traģiskas savā būtībā;

4) Vai tomēr nebūtu jāapskata iespēja konsolidēt virkni augstskolu, kuras barojas no valsts līdzekļiem, uzturot identiskas programmas ar nelielu studentu skaitu?

5) Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst SSE Riga attīstībai, lai nepazaudētu to milzīgo darbu, kas tur ir ieguldīts.

MarisJuruss

Deklarācija ir teorētiska, jāpieņem rīcības plāns, iekļaujot:
1) jāpanākt ES finansējums e-klases uzlabošanai un uzturēšanai, lai atbrīvotu vecākus no šiem tēriņiem
2) jāievieš e-klase augstskolās uz iepriekšminētiem nosacījumiem
3) jāpieņem IzM rīkojums,kurā skaidetalizēti apraksta, kā izglītības iestādes '(ts.k. bērnu dārzi) pieņem "ziedojumus", ti par klases fondu, remontiem utt., t.i., kā caurspīdīgi saņem un uzskaita līdzekļus novēršot situāciju, ka a) mākslīgi tiek veidoti skolas atbalstītāju sabiedriskā labuma organizācija vai b) tiek vākti skaidrā nauda (bez čekiem) fotogrāfam, remontētājiem utt, kuri šos līdzekļus nedeklarē un nemaksā nodokļus...
4) pilnveidot kārtību, kādā studenti iziet praksi pie komersanta vai attiecīgā iestādē, panākot ES finansējuma piešķiršanu attiecīgam komersantam vai iestādei
5) noteikt prasību piesaistīt aizstāvēšanas komisijās kā arī mācību procesā (piemēram, kā vieslektorus) nozaru speciālistus
6) veikt izglītības iestāžu apvienosanu, samazinot administratīvās izmaksas, piemēram, viens direktors uz n-skolniekiem (vairākām skolām).

IngEE_BscCS

Diemžēl vēl joprojām tiek uzturēta esošā 'industriālā' izglītības sistēma. Mēs gribam inovatīvu un kreatīvu Valsti, bet izglītibas jomā saglabājam 'masveida ražošanas' paraugstundu.

http://www.youtube.com/watch?v=zDZFcDGpL4U
(Youtube, RSAorg) ir gana ideju.

The comments to this entry are closed.