Lai arī es piederu pie tās sabiedrības daļas, kas savulaik uzgavilēja Ingūnas Sudrabas atzinumam, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) "būtu jāuzspridzina", atlika vien nedaudz iedziļināties ministrijas plānos un izdarītajā, lai saprastu, ka politiķu un izglītības ierēdņu izpratne par Latvijas izglītības sistēmas mērķiem un līdzekļiem šo mērķu sasniegšanā nav peļama. Sudraba saka: "IZM nejūtas atbildīga, ja tā varētu izteikties, par gala produktu, kuram vajadzētu būt konkurētspējīgam jaunietim", taču politikas izstrādes līmenī šādu izpratnes trūkumu es nenovēroju. Ir acīmredzami, ka viduvējais (jo pasaulē ieņemam neslikto 33. vietu atbilstoši Legatum Institute) izglītības sistēmas stāvoklis nav radies no slikti formulētiem mērķiem. Līdzīgi kā citās nozarēs Latvijā, IZM pie vainas ir execution (izpilde) - veids, kā mēs sasniedzam šos ideāli (vai ne tik perfekti) noformulētos mērķus. IZM ir jāizveido apņēmīga un darbīga menedžmenta komanda, kas ierobežota finansējuma apstākļos labās idejas pārvērš efektīvā izglītības procesā, nevis vēl labākos dokumentos, kas vēl precīzāk reglamentē izglītības un zinātnes iestādes. Tas lai paliek jaunā Izglītības un zinātnes ministra izaicinājums!
Man šomēnes radās iespēja vadīt politiķu darba grupu, kas strādāja pie Valda Dombrovska jaunās valdības deklarācijas izglītības, zinātnes un sporta sadaļas. Es tam ar prieku piekritu, jo kā ekonomists redzu labi pārvaldītā izglītībā un zinātnē vienu no izejām no mūsu sarežģītās makroekonomiskās situācijas. Arī mani divi dažādu augstskolu maģistra grādi no vienas puses dod zināmu izpratni par izglītības procesu, bet no otras puses - pietiekamu distanci no universitāšu profesūras korporatīvajām interesēm.
Mūsu grupā bija arī Edgars Jaunups (JL), Ina Druviete (PS), Sarmīte Ēlerte (PS), Imants Parādnieks (VL), Didzis Šēnbergs (PS), Inese Muhka (SCP) un Rolands Broks (ZZS). Mēs sagatavojām šo dokumentu un 22. oktobrī nosūtījām sabiedriskajiem partneriem apspriešanai. Lai arī es paredzu zināmu gānīšanos, es nododu šo mūsu kopdarbu sava bloga lasītāju vērtējumam.
Par naudu. Neviens neuzdrošinās apgalvot, ka izglītības, zinātnes un sporta nozares finansējums ir pietiekošs. Politiķu ambīcija ir to palielināt, līdzko valsts finanses to atļaus. Taču pagaidām mums ir jākoncentrējas uz tām pārmaiņām un reformām, kuras ir iespējams veikt esošā finansējuma ietvaros. Un izrādās, ka šādu lietu ir ļoti daudz.
Deklarācijas projekta priekšvārda vietā
Kritiķiem ir jāsaprot, ka klātpievienotā valdības deklarācijas sadaļa ir tikai politikas dokuments, kas ietver augsta līmeņa uzstādījumus un mērķus. Šī žanra ietvaros patētiski un vispārīgi apgalvojumi ir neizbēgami, taču tie ne vienmēr ir lieki. Lai izpildītu valdības deklarāciju, ministram būs jāizstrādā rīcības plāns, kas iepretī katram deklarācijas punktam paredzēs noformulēt konkrēti darāmus darbus (tiesa, šajā dokumentā daudzos punktos darāmie darbi jau ir detalizēti). Jo ambiciozāka būs deklarācija, jo smagāk ministram būs jāstrādā! Un tieši to mēs no IZM gribam! Tāpēc es aicinu nenovērtēt par zemu šāda politikas dokumenta nozīmi un komentāros rakstīt jau noformulētus un konstruktīvus priekšlikumus. To, ka "viss ir slikti", zinam mēs paši:)
22.10.2010.
Vienotības – ZZS – VL-TB/LNNK topošās koalīcijas
Valda Dombrovska 2010. gada valdības deklarācijas
redakcijas grupas
izglītības, zinātnes, jaunatnes politikas un sporta apakšgrupas
apstiprinātā redakcija
Preambula / kopīgie punkti
...
Latvijā ir jāattīsta pasaulē konkurētspējīga, Eiropas Savienības vienotā telpā ietilpstoša izglītības un pētniecības sistēma. Tās uzdevums ir sagatavot cilvēkus, kas māk kritiski un radoši domāt, prot sadarboties, māk iegūt vajadzīgo informāciju un radīt jaunas zināšanas, ir uzņēmīgi un pilsoniski aktīvi Latvijas patrioti.
...
Veicināsim izglītības institūciju padotības konsolidāciju, tā nodrošinot valsts budžeta resursu efektīvāku izmantošanu, funkciju dublēšanās novēršanu un iedibinot taisnīgu un salīdzināmu atalgojuma sistēmu pedagogiem.
...
3 mēnešu laikā pēc valsts budžeta pieņemšanas publicēsim tādu valsts budžeta atspoguļojumu, lai sabiedrība gūtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu par valsts līdzekļu izlietojumu atalgojumam, publiski finansētu struktūrvienību uzturēšanai un investīcijām ministriju budžetos.
...
10. Izglītības, zinātnes, jaunatnes politikas un sporta attīstībai
10.1. Izglītots cilvēks un zināšanu ekonomika ir valsts izaugsmes stūrakmens, tāpēc līdz 2014. gadam palielināsim valsts budžeta finansējumu izglītībai līdz 7% no IKP, nodrošinot augstākās izglītības un zinātnes finansējumu 3% no IKP. Sekmēsim kvalitatīvu, pieejamu un resursefektīvu visu pakāpju izglītības un zinātnes attīstību valsts ilgtspējai un konkurētspējai, nodrošinot intelektuālo un materiālo resursu konsekventu pieaugumu.
10.2. Sadarbībā ar pašvaldībām pilnveidosim principu „nauda seko skolēnam”. Iekļaujot reālās vispārējās un profesionālās izglītības izmaksas un ievērojot valsts policentriskas attīstības nepieciešamību, nodrošināsim vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai, daudzveidīgai un iekļaujošai izglītībai. Nodrošināsim skolu telpu racionālu izmantošanu vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības mērķiem.
10.3. Veicināsim novadu pamatskolu, īpaši sākumskolu, saglabāšanu pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, atbalstot skolu filiāļu un apvienoto klašu izveidi skolās ar nelielu skolēnu skaitu. Elastīgi piemērosim koeficientu novadiem ar mazu bērnu skaitu, saistot to ar izglītības kvalitātes rādītājiem un novada attīstības vajadzībām.
10.4. Metodiski atbalstīsim mazo skolu izglītības piedāvājuma daudzveidošanu, to veidošanos par kopienas sociālā tīklojuma centriem, piedāvājot mūžizglītību, interešu izglītību, citus pakalpojumus vietējai sabiedrībai.
10.5. īstenosim izglītības ieguves un atzīšanas elastību jauniešiem un pieaugušajiem, kā arī mazināsim „izkrišanu” no izglītības sistēmas bez pabeigtas vidējās izglītības un bez darba tirgus prasībām atbilstošas kvalifikācijas.
10.6. Turpināsim Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju auditu un optimizāciju, mazinot birokrātisko aparātu un nodrošinot valsts budžeta līdzekļu iespējami taupīgu izlietojumu. Nodrošināsim atklātuma un caurspīdīguma principu ievērošanu lēmumu izstrādes procesā profesionālās un augstākās izglītības, zinātnes reformu īstenošanā.
10.7. Veicināsim mūsdienīgu un kvalitatīvu skolotāju izglītību, īpaši akcentējot prasmes mācību procesā ieviest inovatīvas mācību metodes, diferencēti strādāt ar atšķirīgu spēju, vecumu un sagatavotības bērniem vienā klasē, īstenojot iekļaujošo un starpkultūru izglītību kā arī paaugstinot skolotāju noslodzi mazajās skolās.
10.8. Modernizēsim un pielāgosim skolēnu vajadzībām un interesēm izglītības saturu un metodisko bāzi. Turpināsim humanitārā bloka mācību programmas attīstību, lai skolnieki iegūtu labu pilsonisko izglītību un vēstures zināšanas, šiem nolūkiem piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.
10.9. Nodrošināsim profesionālās izglītības iestāžu attīstības ilgtermiņa plānošanu iespējami lielākā administratīvajā teritorijā, pakāpeniski panākot, ka skolēnu skaits vidējā profesionālajā izglītībā pieaugtu vismaz līdz pusei no vidējās izglītības skolēnu skaita 2014. gadā, ievērojot Eiropas Savienības pamatnostādnes par vienotu profesionālās izglītības kvalifikācijas sistēmu. Institucionalizēsim un motivēsim darba devēju iesaisti vidējās profesionālās izglītības programmu un mācību standartu izstrādē. Veicināsim mācību klašu izveidi uzņēmumos un pasniedzēju un studentu apmaiņu ar citām Eiropas Savienības valstīm.
10.10. Nodrošināsim mūsdienīgās tehnoloģijās balstītas tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumu pieejamību ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, veidojot atbilstošu valsts pasūtījumu viņu iekļaušanai darba tirgū.
10.11. Pilnveidosim pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviešot 40 stundu darba nedēļu un pārejot uz vienotu pedagogu pienākumu izpildes uzskaiti, veidojot vienotu finansēšanas sistēmu visiem pamata un vidējās izglītības veidiem, t.sk. speciālajai un iekļaujošajai izglītībai.
10.12. Nodrošināsim efektīvu izglītības procesa pārvaldību, mazinot administratīvo slogu un birokrātiskos šķēršļus izglītības iestāžu darbībā. Stiprināsim pašvaldību un skolu patstāvību un atbildību par kvalitatīvas izglītības pieejamību. Veicināsim skolu patstāvību mācību metožu, paņēmienu un darba organizācijas formu izvēlē, ievērojot vienoto mācību priekšmetu standartu prasības un veicinot mācību grāmatu vairākkārtēju izmantošanu.
10.13. Nodrošināsim kvalitatīvas tālākmācības programmas skolai kā integrētai pedagoģiskai kopienai. Izmantosim e-izglītības iespējas, paātrinot informācijas apriti, samazinot izmaksas un uzlabojot skolotāju, skolēnu un vecāku komunikāciju labāku mācību rezultātu sasniegšanai.
10.14. Izstrādāsim un ieviesīsim nacionālo izglītības kvalitātes monitoringu.
10.15. Lai izlīdzinātu sociāli ekonomiskās nevienlīdzības sekas, skolēnu dažādu sagatavotības līmeni, nodrošināsim skolās skolotāju palīgus, īpaši pirmajās klasēs, kā arī speciālos pedagogus, psihologus un sociālos darbiniekus.
10.16. Lai saglabātu ārzemēs dzīvojošu latviešu saiti ar dzimteni, nodrošināsim latviešu valodas bezmaksas tālmācības iespējas.
10.17. Veicināsim iekļaujošu izglītību bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, nodrošinot turpmāku viņu iesaisti darbā un sabiedrības dzīvē.
10.18. Atbalstīsim augstskolu, zinātnisko institūtu un koledžu rīcībā esošos resursu brīvprātīgu konsolidāciju jaunu, efektīvu izglītības, zinātnes un uz inovācijām balstītas uzņēmējdarbības produktu un pakalpojumu radīšanai, kā arī racionālai valsts finansējuma un cilvēkresursu izmantošanai. Pilnveidosim augstskolu finansējuma modeli, kas ir vērsts uz studiju kvalitātes un laba izglītības procesa rezultāta veicināšanu.
10.19. Sekmēsim augstākās izglītības programmu laikmetīgu izaugsmi, paredzot regulāru programmu un valsts budžeta finansēto vietu skaita pasūtījuma aktualizāciju, sasniedzot trīs ceturtdaļas valsts finansēto studiju vietu 2014. gadā.
10.20. Nodrošināsim prioritāti ilgtermiņa saistībām valsts budžetā izglītībai, zinātnei un valsts valodai, efektīvi izmantojot visus pieejamos finanšu resursu avotus.
10.21. Nepieciešamā apmērā garantēsim valsts apmaksātu studiju vietas eksakto priekšmetu skolotāju sagatavošanai, kā arī veicināsim eksakto priekšmetu speciālistu, kuri vēlas kļūt par skolotājiem, pedagoģisku tālākizglītību, panākot ka eksakto priekšmetu skolotāju vidējais vecums līdz 2014. gadam samazinās par 5 gadiem.
10.22. Pilnveidosim studiju kvalitātes vērtēšanas procedūru (akreditāciju), paaugstinot un padarot stingrākus studiju kvalitātes, rezultātu, pētniecības un resursu kritērijus, lai uzlabotu kvalifikācijas ieguvēju sagatavotības līmeni, novērstu studiju programmu dublēšanos un augstākās izglītības fragmentāciju.
10.23. Veicināsim augstskolu mācībspēku konkurenci. Likumā noteiksim, ka zinātņu doktoru īpatsvaram augstskolas akadēmiskajā personālā ir jābūt vismaz divām trešdaļām, uzstādot mērķi, lai vismaz viena trešdaļa doktoru augstskolas akadēmiskajā personālā būtu vecumā līdz 40 gadiem. Īstenosim principu, ka jebkurā akadēmiskā amatā ir jānodrošina pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība.
10.24. Veicināsim augstskolu starptautisko konkurētspēju, akadēmiskā personāla un studējošo mobilitāti, paredzot, ka vismaz 10% kredītpunktu katrā no studiju programmām jāīsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas nav latviešu valoda, kā arī panākot, ka 2014. gadā vismaz 5% studējošo ir ārvalstu studenti un ka vismaz 5% akadēmiskā personāla ir ārvalstu viesprofesori un vieslektori, kas iepriekšējo 5 gadu laikā ir ievēlēti akadēmiskā amatā kādā no Eiropas Savienības augstskolām ārpus Latvijas.
10.25. Atbalstīsim doktorantu studijas un pēcdoktorantūras pētnieku zinātnisko darbību vismaz 1 semestra garumā pasaules labāko augstskolu programmās. No 2012. gada doktorantūru un promociju finansēsim no valsts budžeta, lai sagatavotu jaunus pasniedzējus Latvijas augstskolām un lai līdz 2014. gadam palielinātu zinātniskā grāda saņēmēju skaitu vismaz līdz 300 aizstāvētiem promocijas darbiem gadā.
10.26. Stimulēsim to zinātnes sasniegumu un inovāciju pārnesi tautsaimniecībai, kas nodrošinātu augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu. Veicināsim zinātniskās darbības rezultativitāti un kvalitāti, kā arī konkurētspēju Eiropas zinātnes telpā. Racionalizēsim valsts budžeta līdzekļu sadali zinātnei un inovāciju atbalstam, prioritāti piešķirot tematikām, kuru pētniecību pasūta privātā sektora uzņēmumi. Palielināsim Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības programmās, īpaši atbalstot patentējamus un inovatīvus risinājumus.
10.27. Veicināsim zinātnes un pētniecības resursu koncentrāciju universitātēs kā valsts nozīmes pētniecības centros, atbalstot zinātnisko institūtu un augstākās izglītības iestāžu integrāciju un stimulējot studentu un doktorantu obligātu iesaisti veicamajos pētījumos.
10.28. Paātrināsim Eiropas Savienības struktūrfondu un citu starptautisko finanšu līdzekļu ieguldīšanu cilvēkresursos un infrastruktūrā gan izglītībā, gan zinātnē, lai sniegtu atbalstu zināšanu ekonomikas straujākai attīstībai, kā arī īpaši aizstāvēsim Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā 2014.-2021. gadam, kā galvenos uzsverot ieguldījumus augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās.
10.29. Saglabāsim un veicināsim bērnu un jauniešu iespējas un iesaisti interešu un profesionālās ievirzes izglītībā mākslas, mūzikas, sporta un tehniskās jaunrades jomā, lai sekmētu personības attīstību un socializāciju, vērtību orientāciju, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, karjeras izaugsmi un paplašinātu jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību.
10.30. Nostiprināsim valodas politikas saikni ar izglītības politiku, nodrošinot kvalitatīvu latviešu valodas kā dzimtās valodas, svešvalodas vai otrās valodas apguvi. Stiprināsim latviešu valodu multilingvālās izglītības programmu ietvaros, veicināsim citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi atbilstīgi Eiropas Savienības daudzvalodības veicināšanas programmām.
10.31. Attīstīsim valsts atbalsta instrumentus jaunatnes politikai, no 2014. gada padarot pieejamus šim mērķim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Nodrošināsim vienlīdzīgu konkurenci uz valsts budžeta finansējumu interešu izglītībai un jaunatnes sportam starp pašvaldību dibinātām iestādēm un jaunatnes un sabiedrības sporta organizācijām.
10.32. Veicināsim jauniešu līderību, līdzdalību, veselīgu dzīvesveidu un informētību, attīstot neformālo izglītību un brīvprātīgo darbu. Nodrošināsim atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām un turpināsim jauniešu centru veidošanu pašvaldībās.
10.33. Veicināsim jaunatnes nodarbinātību un komercdarbību, attīstot esošās un veidojot jaunas atbalsta programmas, attīstot komercizglītību skolā un skolēnu mācību firmu darbību, veidojot jauniešu prakses vietas, attīstot mentoringa programmas un atbalstot jauniešu biznesa uzsākšanas projektus.
10.34. Atbalstīsim veselas, fiziski un intelektuāli attīstītas personības veidošanu, precizējot un īstenojot Nacionālo sporta attīstības programmu, kā galveno izvirzot bērnu, jaunatnes un tautas sportu. Saglabāsim bērnu un jauniešu sportu kā prioritāti, nodrošinot valsts un pašvaldību sporta skolu un klubu treneru darba algu valsts finansējumu.
10.35. Pilnveidosim valsts sporta pārvaldīšanas struktūru un funkcijas, palielināsim pašvaldību un sabiedrisko organizāciju lomu valsts sporta politikas veidošanā un īstenošanā, paredzot valstiski nozīmīgu uzdevumu deleģēšanu sporta organizācijām; tālāk attīstīsim sporta izglītības un sporta speciālistu sagatavošanas sistēmu.
7% no IKP ir nedaudz vairāk, kā 20% no budžeta (budžeta izdevumi/ienākumi veido ap 33% no IKP).
vai šādas summas novirzīšana (bez tā, ka tas izklausās skaisti) ir fiziski iespējama uz vispārējas konsolidācijas fona? Vai arī plānots palielināt nodokļus šī mērķa sasniegšanai?
Neaizmirsīsim, ka ir arī aizsardzība (kas prasa 1,5% no IKP), finansiāli smaga sociālā un veselības aprūpe, kā arī pieaugoši procentu maksājumi par valsts parādu.
Posted by: Berzinsj | 28 October 2010 at 20:24
Visādā ziņā atbalstu, kaut mums izdotos!
No sava šaurā skatpunkta, lauciņa kurā darbojos IT (drošības) konsultācijas esmu redzējis divus piemērus, kas man izraisa skaudibu un ir atdarināšanas vērti:
Ļoti gribētos, lai Latvijā arī tā būtu.
Posted by: Konrads Smelkovs | 28 October 2010 at 21:29
Pārpublicēju savus komentārus no Twitter:
Preambulā derētu 'iekļauties un aktīvi piedalīties vispasaules informācijas sabiedrībā' - twitter, wikipedija, ...
Konkrētāk par attālumu no skolas - katram valsts skolēnam skolai vai bezmaksas skolas autobusam jabūt ne vairāk kā 1km attālumā
Punktam 10.10 būtu labi, ja visu standarta metodisko bāzi (grāmatas) katrs varētu no IZM lapas novilkt ka PDF un palasīt
Teorētiski būtu ideāli, ja valsts izstrādā (pasūta) mācību grāmatu saturu un izdevēji to tikai iespiež, bet IZM izplata PDF
Īpaši gribu atzīmēt, ka patents vai patentējamība nenorāda uz izgudrojuma novitāti vai noderīgumu, tas ir tikai papīrs
Datoru ziņā ir svarīgi attīstīt ne tikai datoru patērētājus, bet arī radītajus - attālināti vadīti programmēšanas pulciņi
Paņemt 3-5 labākos skolotājus un lai viņi attālināti māca visiem bērniem (kas to grib) programmēšanu pēc stundām
Tāpat būtu labi ja skolas datoru uzturēšanu un iepirkšanu centralizētu. Ar Linux 3-4 cilveki var uzturēt visus LV skolu datorus
Posted by: Aigars Mahinovs | 28 October 2010 at 22:38
Ir 2 punkti, kas tā kā trūkst, citādi Jūs runājat par vairāk vai mazāk abstraktiem mērķiem izglītībā un zinātnē, bet tikai maķenīt pieskaroties kritērijiem, kas nebūtu formāli "pievelkami". Tiem piekritīs visi, arī tie, kam patiesas reformas apgrūtinātu dzīvi.
Kas/kādi tad ir mērķu sasniegšanas kritēriji? (Piemēram, veicināt inovācijas un jaunus sasniegumus medicīnā - cik un kam jānotiek / jāpalielinās, lai varētu teikt, ka kaut kas ir noticis.)
Mehānisms mērķu sasniegšanai (budžets kontekstā ar citiem mērķiem, likumdošana, konkrēti mehānismi / procesi utt.)
Posted by: Austers | 28 October 2010 at 23:07
Paldies! Šie ir ļoti vērtīgi komentāri IZM rīcības programmai. Apsolu iesniegt jaunajam ministram! Un jums jāapsola to visu pēc pusgada sākt pieprasīt!
Posted by: Gatis Kokins | 29 October 2010 at 17:31
Pilnībā atbalstu šo programmu. Manuprāt pirmais, ar ko jāsāk, ir skolotāju izglītība un jaunu, mūsdienīgu mācībspēku iepludināšana pedagoģiskajās augstskolās. Visam pārējam - izšķiroši svarīga būs ministra komanda.
Posted by: ZaneZaneO | 30 October 2010 at 00:51
1) "Pilsoniska izglītība", protams, ir apsveicama, bet kāpēc nav jūtams akcents uz eksakto zinātņu un konkrēti matemātikas pastiprinātu apguvi? Virkne valstu savu attīstību saskata inovatīvu risinājumu izstrādē un attīstīšanā, un tam matemātikas pamats ir ļoti nozīmīgs (skat. kaut vai ASV jauno programmu "Change the Equation"). Par izglītības nozīmi inovācijās LV uzņēmumos empīriski pierādījumi ir V.Dombrovska pētījumos (skat. saki.lv). Pie tam, spējīgi doktori neradīsies bez pamatīga matemātikas fundamenta;
2) Ja runājam par doktorantiem prestižās universitātēs, tad nevajag piemirst, ka pirmais solis uz to ir prestižas maģistra programmas apguve un rekomendācija no kāda pasaules klases profesora. Ar LV diplomu un profesora rekomendāciju būtu krietni par maz. Attiecīgi atbalstam jābūt jau vienu soli zemāk, nevis tikai doktorantūrā;
3) Kāpēc nekur netiek minēta augstskolu akreditācijas pārskatīšana? Neformāli par to dzirdēti daudzi brīnumi, bet no formālā viedokļa - ja mūsu "augstskolas" ir tik fantastiski nekonkurētspējīgas, tad kaut kur ir problēma. Visādas EKA, ISMA, Nimfa utt. - grūti to nosaukt par augstāko izglītību. Tas arī būtu pirmais nopietnais solis izglītības prestiža atjaunošanā, lai ļaudīm attiecīgs grāds asociētos ar spējām, nevis papīru un spēju samaksāt par šī "papīra" ieguvi. Atvainojiet, bet doktorantūras studijas, piemēram, Ekonomikas un kultūras augstskolā izskatītos smieklīgas, ja nebūtu tik traģiskas savā būtībā;
4) Vai tomēr nebūtu jāapskata iespēja konsolidēt virkni augstskolu, kuras barojas no valsts līdzekļiem, uzturot identiskas programmas ar nelielu studentu skaitu?
5) Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst SSE Riga attīstībai, lai nepazaudētu to milzīgo darbu, kas tur ir ieguldīts.
Posted by: Jkiploks | 31 October 2010 at 20:40
Deklarācija ir teorētiska, jāpieņem rīcības plāns, iekļaujot:
1) jāpanākt ES finansējums e-klases uzlabošanai un uzturēšanai, lai atbrīvotu vecākus no šiem tēriņiem
2) jāievieš e-klase augstskolās uz iepriekšminētiem nosacījumiem
3) jāpieņem IzM rīkojums,kurā skaidetalizēti apraksta, kā izglītības iestādes '(ts.k. bērnu dārzi) pieņem "ziedojumus", ti par klases fondu, remontiem utt., t.i., kā caurspīdīgi saņem un uzskaita līdzekļus novēršot situāciju, ka a) mākslīgi tiek veidoti skolas atbalstītāju sabiedriskā labuma organizācija vai b) tiek vākti skaidrā nauda (bez čekiem) fotogrāfam, remontētājiem utt, kuri šos līdzekļus nedeklarē un nemaksā nodokļus...
4) pilnveidot kārtību, kādā studenti iziet praksi pie komersanta vai attiecīgā iestādē, panākot ES finansējuma piešķiršanu attiecīgam komersantam vai iestādei
5) noteikt prasību piesaistīt aizstāvēšanas komisijās kā arī mācību procesā (piemēram, kā vieslektorus) nozaru speciālistus
6) veikt izglītības iestāžu apvienosanu, samazinot administratīvās izmaksas, piemēram, viens direktors uz n-skolniekiem (vairākām skolām).
Posted by: MarisJuruss | 03 November 2010 at 10:07
Diemžēl vēl joprojām tiek uzturēta esošā 'industriālā' izglītības sistēma. Mēs gribam inovatīvu un kreatīvu Valsti, bet izglītibas jomā saglabājam 'masveida ražošanas' paraugstundu.
http://www.youtube.com/watch?v=zDZFcDGpL4U
(Youtube, RSAorg) ir gana ideju.
Posted by: IngEE_BscCS | 03 November 2010 at 16:59