Ekonomiskā emigrācija un reemigrācija

Sabiedriskajā telpā ar sāpēm tiek runāts par ekonomisko emigrāciju. Latvijas iedzīvotāji izmanto ES pamatbrīvību - brīvu darbaspēka kustību, lai atstātu tēvzemi un, ieguvuši salīdzinoši labu izglītību, dotos pelnīt ārzemēs. Es jau esmu apspriedis, ka no masveida ekonomiskās emigrācijas varētu izvairīties vienīgi policejiskas valsts modelī (Lukašenko taču nesūdzas par masveida baltkrievu izceļošanu?! tomēr tā nekad nebūs Latvijas izvēle) vai straujas ekonomiskas konverģences gadījumā (kas neizdevās un nevarēja izdoties). Masveida ekonomisko emigrāciju var mazināt solidāra uzticība valsts pārvaldei (ko ar grūtībām cenšamies atjaunot) un nacionālās vides, kultūras un izglītības pozitīvā loma, kas veido emocionālu barjeru aizceļošanai.

Iespējams, ka īstermiņā, kamēr Latvijas krīze bija pašā plaukumā, iedzīvotāju jaunajam aizceļošanas vilnim bija arī pozitīvs efekts.

Pirmkārt, aizceļojušie nenoslogoja vārīgo Latvijas sociālās drošības tīklu un bezdarbs būtiski nepārsniedza 1/5 no darbaspējīgajiem. Šādu mobilitāti noteica arī fakts, ka īpaši augsts bezdarbs bija jaunatnes vidū:

Otrkārt, aizceļojušie sūtīja naudu mājup, kas bija būtisks atspaids Latvijas tekošajam kontam un emigrantu radinieku iztikšanai Latvijā.

Treškārt, strādājot pasaulē, latvieši gūst neatsveramu pieredzi un iedvesmu (to, stap citu, Lattelecom konferencē atzīmēja arī zviedru futurologs Magnuss Lindkvists), kas noderēs, atgriežoties tēvzemē.

Lai nepiepildītos ANO prognozes, ka līdz 2050. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits saruks par 18%, ir jābeidz gausties par emigrantiem un jāslīpē reemigrācijas politika. Un tas ir jādara tagad, jo pēc 10 gadiem ekonomisko emigrantu emocionālā saite ar tēvzemi būs vēl vājāka.

Pirmā pareizā ideja par dubultpilsonības piešķiršanu emigrantu bērniem jau ir ceļā uz jaunās valdības deklarāciju. Pie tam, to, šķiet, atbalsta teju visi politiskie spēki.

Otrā ideja ir saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm reemigrantiem. Piemēram, Izraēla saviem pilsoņiem, kas x gadus nav bijuši nodokļu rezidenti, bet par tādiem būtu gatavi atkal kļūt, sniedz y% IeIeN atlaidi algu izmaksām uz z gadiem (pēc sarežģīta algoritma). Latvija varētu izvēlēties koeficientus x>2g; y=80%; z=x, z_max=5, lai sistēma būtu vienkārša:)

Tam būtu sekojošas priekšrocības:

1. Attiecībā uz budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumiem šādas atlaides būtu opportunity cost: citādi neatbraukušie tautieši šo nodokli taču nemaksātu;
2. Atbraukušie pilnā apmērā turpinātu maksāt PVN, NĪN, VSAI un akcīzes nodokļus, vēl tālāk palielinot Latvijas budžeta ieņēmumus;
3. IeIeN vietā samazinot VSAI, tiktu nojaukta sociālā atbalsta tīkla loģika, tāpēc VSAI šajā nolūkā nebūtu laba alternatīva;
4. Darba devēju bruto izmaksām mazinoties, tie varētu piedāvāt lielākas algas darba ņēmējiem - reemigrantiem, samazinot atalgojumu starpību ar ārvalstu darba alternatīvām;
5. Īrijai un Lielbritānijai pārdzīvojot lielus budžeta samazinājumus, šādam solim pašlaik ir īstais moments.

Kritiķi teiks: tas ir negodīgi pret palicējiem, kas ir pacietīgi dzēruši rūgto skaudrās dzīves kausu Latvijā. Piekrītu, bet reemigrācija kaut kā ir jāveicina. Varbūt jums ir labākas idejas?!!

Comments

[Hofmanis74]

Pirmā lieta , ko vajag darīt, ir atcelt muļķīgo likuma normu, ka ārzemēs strādājošiem vienalga ir jāmaksā Sociālo nodokļu starpība, ja konkrētajā valstī nodoklis ir mazāks. Tas galīgi neveicina lojalitāti savai valstij.
Otrkārt, ja tu esi bijis prom ilgāk par trijiem gadiem un tomēr izlēmis atgriezties LV - sociālā nodokļa atlaidi 50 % apmērā uz pirmo kalendāro gadu, lai kaut kā vismaz kompensētu nodokļu šoku. Vismaz lielākā daļā valstu tomēr nodokļi ir zemāki.
Treškārt - reorganizēt VID, pieņemt tā vadībā menedžmentu no ārzemēm un ieviest progresīvo ienākuma nodokli. Tad cilvēki redzēs , ka kaut kas mainās Latvijā un sāks DOMĀT par atgriešanos, bet pēc laika atgriezīsies un ar ārvalstīs uzkrātajām zināšanām daudz straujāk veicinās Latvijas augšupeju.

[Hofmanis74]

Un vēl - cilvēki, kuri nekad nav bijuši spiesti izvēlēties emigrēt, nekad, nekad nesapratīs tos iemeslus, kāpēc tas ir darīts un kāpēc, f..ck tie nepateicīgie nebrauc atpakaļ. Atvainojiet par manu franču valodu:) Ar šādas politikas veidošanu var palīdzēt tikai tie, kas ir bijuši aizbraukuši un tagad ir atpakaļ. Teorijas te nestrādās.

[AigarsX]

Pazīstu daudzus, kas aizbraukuši un lielākajai daļai(pārsvarā vecumā no 23-35) galvenā problēma kāpēc neatgriežas, ir pieklājīgas dzīvojamās platības trūkums. Jārisina jautājums ar lētu pašvaldības īres mājokļu celtniecību un pirmkārt ar platībām jānodrošina jaunās ģimenes un cilvēki reproduktīvajā vecumā. Ir tur cilvēki, kas ir uzkrājuši ''tauciņus'', taču ir dilemma braucot atpakaļ, tos iztērēt par mājokli, vai uzsākt kādu mazu biznesu. Ja pašvaldība varētu parādīt atslēgas un teikt- nāc dzīvo un maksā mūsu pašvaldībā nodokļus, atgriezt būtu daudz vienkāršāk! Šī patiešām ir viena no, ja ne pati galvenā problēma jauniem cilvēkiem.

[Norvegis]

Runājot reimigrāciju, manuprāt, svarigi ir klasificēt grupas, kuras Latvija primāri grib, lai atgriežas. Es šaubos, vai šajā listē primarās būs mazkvalificēts darbaspēks (t.sk. tāds, kuram nav pat vidējās profesionālās izglītības), kurš vienalga, LV vai UK var darit tikai vienkaršus darbus.

Droši vien, ka valsts būtu ieinteresēta, ka atgriežas tie, kuri ārvalstīs īsteno uzņēmejdarbību, vai arī ir augsti kvalificēti darbinieki. Savukart, šie cilvēki, noteikti lēmumu par atgriešanos/neatgriešanos nepieņems sekundes laikā metot kapeiku. Ir labas ieceres par dažādu atvieglojumu ieviešanu, bet ... jautājums, kāpēc sie cilēki pamta valsti? Tikai tāpec ka atsevišķi nodokļi bija augstāki? Vai tomēr situacija bija komplicētāka???

Manuprāt, nav jābūt primāram uzstadījumam, ka visi latvieši jadabon atpakaļ. Ir jārada apstakļi ,lai cilvēki no citām valstīm šeit gribētu dzīvot. Tas savukārt nozīme, ka ari ārvalstīs dzīvojošie latvieši šeit atgriezīsies.

[Toms]

Par nodokļu atlaižu piemērošanu tiem, kas atgriežas Latvijā – doma ir loģiska, bet zinot tipisko skaudīgo Latvieti a.k.a vēlētāju, tas var novest pie problēmām tam politiskajam spēkam, kurš šādu normu pieņemtu....

Protams, ir fakts, ka Latviešu skaits samazinās, līdz ar to ir atbalstāms arguments, ka jāveicina cik vien iespējams, lai aizbraukšanas izvēles barjera pieaug. Manuprāt, primāri to var izdarīt nodrošinot šajā valstī sociāli labvēlīgu vidi zemajam un vidējam sabiedrības slānim, jo ģimenes, draugu, nacionālās pašapziņas un kultūras faktorus (kas ir būtiskākie, kas aizkavē izceļošanu), manuprāt, vairs būtiski palielināt nav iespējams. (Pamatā saistīts ar vērtību izmaiņām globalizācijas ietekmē un informācijas plūsmu decentralizāciju)

Ja nekļūdos tad tieši GK citēja kādu ekonomistu, kurš izvirzīja tēzi, ka Latvieši aizbrauc nevis dēļ tā, ka Latvijā ir zemi ienākumi, bet gan tāpēc, ka Latvijā ir slikta sociālā vide cilvēkiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Labāka sociālā vide, protams, nozīmēs lielāku nodokļu slogu vidējam un bagātajam sabiedrības slānim, tomēr to var balansēt, daļu no papildus ieņēmumiem novirzot uzņēmējdarbības stimulēšanai, kas ir tiešs „bonuss” vidējam un bagātajam sabiedrības slānim. Mans piedāvājums emigrācijas un demogrāfijas problēmu risināšanai būtu sekojošs:

1) Veicināt darbaspēka imigrācijas politiku– aizvietot no Latvijas izbraukušo „melno” darbaspēku ar ārvalstu darbaspēku – mērķis: saglabāt ekonomisko aktivitāti un atjaunināt populāciju

2) Palielināt nodokļu slogu vidējam un bagātajam iedzīvotāju slānim, izmantojot, to lai uzlabotu sociālo vidi vidējam un maznodrošinātajam sabiedrības slānim – mērķis: palielināt izbraukšanas barjeru Latvijas iedzīvotājiem un labvēlīgas sociālas vides ietekmē palielināt dzimstību Latvijā

3) Nodrošināt Latvijas pilsoņiem pieeju tehnoloģijām un/vai resursiem un/vai kompetencei uzņēmējdarbības uzsākšanai konkurētspējīgās nozarēs, izmantojot valsts atbalsta mehānismus, piemēram, izveidot Latvijas Attīstības Banku (var apskatīties piemērus no Vācijas vai Francijas) (LHZB ir/bija parodija...) – mērķis1: kompensēt vidējam un bagātajam slānim nodokļu sloga pieaugumu ar iespēju gūt papildus ienākumus – mērķis2: veicināt valsts industrializāciju un Latviešu uzņēmēju šķiras veidošanos

Protams, katru no šiem soļiem vajag detalizēti apspriest un izvērtēt, tomēr Latvijai ir nepieciešams nonākt pie situācija, ka Latvijā vēlas imigrēt nevis no Latvijas emigrēt, un viens no veidiem kā to sasniegt ir izveidot pārtikuši valsti, kurā ir konkurētspējīgi uzņēmumi specializētās nozarēs, kas spēj nodrošināt pietiekamus ienākumus/pieeju resursiem vidējam un bagātajam Latvijas pilsoņu sabiedrības slānim, lai viņiem nebūtu vēlmes/izdevīgi nemaksāt nodokļus, t.i. viņi piedalītos labvēlīgas sociālā vides nodrošināšanai Latvijā.

[Matiss]

Nevēlos būt liels pesimists, bet tā īsti nezinu nevienu emigrācijas vilni pasaulē, kas būtu beidzies ar atgriešanos mītnes zemē... Domāju,ka tas nenotiks arī tagad.
Līdz ar to vairāk jādomā par prombraukšanas apturēšanu un dzimstības veicināšanu. Par aizbraukšanas apturēšanu laikam varēsim domāt, kad dzīves telpa un vide kļūs daudz stabilāka un prognozējamāka, bet dzimstību veicinās monetāri stimuli. Tagad tik jāatrod kāds, kas par to maksā.

[Hofmanim]

1-kārt, ir jāmaksā starpība nevis sociālajam nodoklim, bet gan iedzīvotāju ienākumu nodoklim, un arī tikai tajā gadījumā ja laimīgais aizbraucējs nav paziņojis Latvijas attiecīgajām iestādēm, ka viņš dodas prom uz ilgu laiku, faktiski sanāk ilgāku, nekā viens gads. Kurš gan vainīgs, ja to neizdara?
2-kārt, tai pašai Īrijai bija PLĀNS, kā integrēt atpakaļ ekonomikā savus aizbraucēju miljonus, proti, runāt ar viņiem un aicināt ja ne pašus, tad uzņēmumus, kuros viņi strādā, ieguldīt naudu Īrijā. Kas arī notika, vienīgais mīnuss - zināmaā mērā Īrija pārvērtās par ASV satelītvalsti un patiesībā ir brīnums, ka viņiem likviditātes krīze sākās tikai tagad. Starp citu, Īrija ir teju vienīgā valsts, kurai Nacionālais kopprodukts būtiski atšķiras no iekšzemes koppodukta, jo nacionālajā tiek ieskaitīti arī citzemju ap 4milj. īru saražotais.
GATIM 3-kārt, es patiešām nezinu, vai mums īstais ceļš ir pedāvāt nodokļu atlaides atpakaļbraucējiem, ļoti svarīga būtu dubultpilsonība bērniem, un vēl svarīgāk būtu vienkārši sakārtot valsti, tad arī liela daļa atgrieztos.

[Pēteris]

Pilnīgs sviests ir cīnīties ar sekām - vienīgais pareizais ceļš ir - labot cēloņus!
Tad emigrācija apstātos un sāktos pilsoņu atgriešanās. Protams, kad Latvija kļūs atraktīva vieta kur atgriezties, tad - jārēķinās, ka parādīsies indieši, pakistānieši un sudāņi etc...

Pamatproblēma Latvijā ir tā, ka visādi oranžie, strīpainie un pumpainie te spriež un trokšņo, bet neviens neapzinās situāciju kā ir kad vēders tukšs un bērni prasa - kāpēc citiem kautkas ir bet mums - nav.

Ja visiem aizbraukušajiem, kuri spējīgāki par "šoferu dēliņiem", piedāvātu kaut vai padomes locekļa vietu Lattelekomā, visi jau būtu atbraukuši mājās... :)

Tāpēc labāk aizveries.

[Gatis Kokins]

Pēteri, paldies par kritisko viedokli! Ieraksta sākumā es tieši runāju par cēloņiem ekonomiskajai emigrācijai, taču neatrodot iespēju tos īstermiņā efektīvi novērst, es paanalizēju reemigrācijas veicināšanas iespēju. Kāpēc gan neapdomāt visas opcijas? Arī komentāros ienācās daudzas vērtīgas idejas. Tagad, līdz ar Īrijas vēršanos pie SFV un iekšzemes krīzi, tam ir izdevīgs brīdis.

Par darbošanos LTC pārvaldē: īstenībā ir tieši otrādi - LTC valde ar lielām grūtībām atrod pietiekoši kvalificētus vadītājus vakancēm, kas izveidojas. Un "šoferu dēlus" bez izcila CV un pieredzes ne TeliaSonera, ne Privatizācijas Aģentūra darbam LTC padomē vairs darbā nepieņem:)