« Delfīns un bute | Main | Lafērs iztraucēts »

20 April 2010

Comments

Feed You can follow this conversation by subscribing to the comment feed for this post.

Matiss

Pa lielam mēs piedāvājam pārdot esošos uzņēmumus, lai valsts savā īpašumā iegūtu citus uzņēmumus - pārdodam Latvijas valsts mežus, Lattelekom, bet pārņemam vidējos Rietumeiropas uzņēmumus? kā vārdā - lai radītu vēl vienu privatizāciju vēlāk pēc fonda naudas atgūšanas?
Šādi būsim radījuši kaut kādas darba vietas, bet vai tas mums nesīs tautsaimniecības konkurētspēju? Jā - mēs būsim izmaksu ziņā efektīvāki par ES valsti, bet vai tādi būsim arī globāli?
Stratēģija jau,protams, ir laba, bet es aizvien ticu Smita rokai - ja tas ir tik labs biznesa projekts, tad tam noteikti uzrastos ieinteresēts investors.
Bet kādēļ gan valstij "nespēlēties" ar esošajiem instrumentiem, piemēram, nodokļiem? Nemainām likmes - mainām to izlietojumu. Ar uzņēmējdarbību saistītos nodokļus pilnībā nododam pašvaldību rokās. Ja Pampāļiem ir 10 vidēji uzņēmumi, tas dzīvo labi, ja Puštunovai nav neviena - tā dzīvo slikti.

Gustavs Plato

Es domāju ka Jūsu rakstā ir daudz labu domu. Es noteikti domāju, ka radīt vai iepirkt pasaules klases ražotnes spējas Latvijā mums izveidotu lielas vērtības. Es uzskatu ka šādu fondu būtu jāveido ar zināmiem principiem (piemēram valsts ieguldījumi būtu vienmēr “mazais partneris”, valsts ieguldījumi būtu uz zināmu/ierobežotu laika posmu, un ka valsts darbinieki nekad nedrīkstētu paši pelnīt/vai būt iesaistīti ar uzņēmumiem kur viņi ir noteikuši investīciju). Tur ir jābūt pilnīgai caurspīdībai.

Es ierosinātu, ka mēs arī veidojam pozīcijas kam ir augsta pievienotā vērtība. Es arī pilnīgi neatraidītu "priekšējā biroja" pozīcijas, bet tos gan apsvērtu katrā atsevišķā gadījumā. Man arī ir jautājums, "kā mēs varam nodrošināt lai uzņēmuma investīcijas politika sagādātu mums šīs augsti apmaksātās darbu vietas?".

No ASV viedokļa Latvija izskatās laba, jo (ja) tā var piedāvāt "one stop shop" un labu vietu kur iesēsties Eiropas ekonomikas ekosistēmā. ASV uzņēmumiem ar ko es runāju ļoti patīk ka Latvijas darbaspēks ir ar augstāko izglītību, vai vismaz ar izglītību kas ir piemērota darbu prasībām. Es arī domāju ka Latvija nevar paļauties uz nekustamo īpašuma tirgu, jo līdzīgi kā šeit ASV, tas slēpa īstās ekonomikas kaites.

Jauna pieeja ir vajadzīga! Turpināsim labo sarunu!

Maris_Millers

Plāns tiešām ir ar jaunu pieeju, tas ir visai konkrēts un loģiks, tāpēc arī cerīgs - ja vien stāstu turpina un pieslīpē!
Ja pērk Eiropā uzņēmumus, kam ir labs brends, laba pārdošanas sistēma, bet novecojusi tehnoloģija, tad varētu nomenedžet gan labu cenu, nepārtērēties uz investīcijām un tikt pie laba pārdošanas kanāla, kas ir ļoti nozīmīgi!
Man gan ir divas "neapstiprinātas" bažas - par Poļiem un par Enerģijas izmaksām. Zināms, ka poļi ir ļoti aktīvi - viņi ir tuvāk Eiropai, viņiem jau ir milzīga ražošanas kapacitāte, un viņiem ir arī lētāka enerģija ražošanai (šķiet, vēl ar īpašu Valsts atbalstu, vai ne?) Ja Latvija sāks realizēt šādu plānu, vai poļi neaizleks mums priekšā? Un vai ar savām enerģijas izmaksām spēsim būt pietiekami konkurētspējīgi??
Galu galā - 4 miljardi latu - tas nozīmē ar kārtu ~100 vērā ņemamas ražotnes, un tas jau ir labs arguments, lai palauzītu galvu, kā to dabūt gatavu!

Gatis Kokins

Matīs, ar nodokļu izmaiņām te nepietiks. Vajag tādu kā Maršala plānu, šoreiz iekšēju, pašiem savu!

Gatis Kokins

Gustav, lai LIP attīstītu tālāk, būtu labi izpētīt šādu uzņēmumu pārņemšanas iespējas ASV. Vai ir kādas iestrādes?

Gatis Kokins

Māri! Polija ir izcils konkurents, protams! Polijas nenoliedzamais pluss ir arī ievērojamais iekšējais tirgus. Tomēr, ja gribam ražot eksportam ,tad ar Poliju varam pacīnīties. Attiecībā uz enerģijas izmaksām: piekrītu - Latvijā mēs alumīnija kausēšanu rentabli neuzsāksim:) Bet lielai daļai ražotņu elektrība nav galvenais izmaksu avots. Un Holandē (no kurienes, teiksim, šādu ražotni varētu pārcelt)elektrība nemaksā lētāk!

Matīss

Gati - problēmas ar konkurētspēju būs jebkurā gadījumā, cik ilgi cenas slīdēs uz leju? Agri vai vēlu (ticamākais līdz ar eiro ieviešanu)cenas atkal pieaugs -pat virs ES vidējā līmeņa - ne jau Krievija metālus un gāzi mums tirgos par labvēlības cenām - arī nodokļu politika daudzās jomās tiek regulēta no ES puses (ir vienāda visiem tirgus dalībniekiem). Kas paliek? darba algas, bet tam visam vēl jākompensē loģistikas izmaksu pieaugums, ja pieņemam, ka preces noieta tirgus tāpat paliks Rietumeiropa.


Kāpēc es sāku runāt par šādu nodokļu pārdalīšanu - mēs spriežam par iespējām pārcelt šeit uzņēmumus ar neskaidru juridisko piederību procesa beigās (kas var radīt kārtējās peripētijas ar privatizāciju), bet tanī pat laikā ir virkne precedentu, kad uzņēmējam ir problēmas pašam ienākt ar savu iniciatīvu...
Te varu minēt aizkustinošo Dendrolight stāstu no Ventspils, siltumizolācijas materiālu ražotāja stāstu no Ikšķiles.

Matīss

Un beigu beigās man tāpat paliek neskaidrs jautājums - ko mēs iegūsim, pārdodot esošos uzņēmumus, lai pēc tam iegādātos citus?

Vai šādā veidā mēs domājam pastutēt paputējušo finanšu sektoru? Pēc tam vēl arī būvniecības nozari - abas krīzes visvairāk skartās sfēras?

Manuprāt, mums vairāk būtu jāieklausās veiksmes stāstos - Latvijas Finieris, Grandeg, Latraps un citos...

Gatis Kokins

Matīs,

nē, finanšu un būvniecības nozarēm jāatkopjas pašām: valsts fokusam būtu jābūt uz industriju.

Privatizējot valsts uzņēmumus mēs darba vietas nezaudēsim, vnk atbrīvosimies no valstij neraksturīgām f-jām.

Savukārt, investējot ražotņu pārcelšanā gan mēs veidosim jaunas darba vietas. Tiesa, privātuzņēmējam , kuram šāds LIF palīdzējis ražotnes nopirkt, ir jābūt skaidram pienākumam, teiksim 5-8 gados "izpirkties" no valsts ...

Toms

Principā līdzīgu investīciju ieplūšanu var panākt ar speciālo ekonomisko zonu veidošanu

Piem. izveidot speciālo ekonomisko zonu (reģionos kur ir liels bezdarba līmenis), kurā, ja tiek ražotas preces eksportam (kuras nekonkurē ar vietējā tirgū darbojošajiem uzņēmumiem (jaunas nozares), attiecīgi nav konkurences kropļošanas) un tiek ieguldīts X M LVL un tiek nodarbināti Y darbinieki, tad turpmākos 10 gadus UIN šim uzņēmumam nav jāmaksā, kā arī tiek piemērotas sociālo nodokļu atlaides... Var arī atrast atbalsta mehānismus vietējo izejvielu izmantošanas stimulēšanai (piem. PVN atlaide?)

Tādējādi var radīt situāciju, ka Latvijā ārvalstu investoriem ir interese uzsākt ražošanu, jo nodokļu politika, ļauj būtiski samazināt efektīvo pašizmaksu saražotajām eksporta precēm...

Šodienas nodokļu politika Latvijā nav īpaši atraktīva ražošanas investīcijām...

Gatis Kokins

Tom, SEZ nav ES garā - tas ir novecojis mehānisms nosacīti ierobežotu tirgu apstākļos.
Bet galvenā alošanās ir domā, ka LV nav ražošanas, jo ir augsti nodokļi. Diemžēl, realitāte parāda, ka pēdējo 10 gadu laikā ražošana Eiropā ir izvērsusies valstīs, kur nodokļu slogs ir ievērojami augstāks, kā LV: PL, CZ, DE. Par to esmu runājis iepriekšējos blogos.
Tiesa, nodokļu struktūra LV ir greiza un jauno investoru lūgumi pēc fiskāla atvieglojuma ir jārisina fokusēti - tāpēc arī trešais pīlārs LIP ir "Finanšu stimuli".

Toms

Piekrītu, ka investīciju piesaiste Latvijai ir komplekss pasākumu kopums...

Mana tēze gan bija drusku savādāka, nevis, ka LV nav ražošanas, jo ir augsti nodokļi, bet LV nav ražošanas, jo mums ir nekonkurētspējīgs biznesa klimats reģionā kurā mēs atrodamies (piemēram salīdzinot ar kaimiņvalstīm). Līdz ar to mums vajag atrast mehānismus, lai mēs būtu visizdevīgākā valsts jaunas ražošanas uzsākšanai Austrumeiropā.

Iespējams, ka SEZ nav ES pamatprincips, jo šādas zonas ir daudz izdevīgākas, mazāk-attīstītajām valstīm, kuras ir daudz fleksiblākas...

http://en.wikipedia.org/wiki/Wa%C5%82brzych_Special_Economic_Zone_%22INVEST-PARK%22 - viens no piemēriem veiksmīgai speciālai ekonomiskai zonai no Polijas. Piemēram 2008. gadā tajā investēti 9.63 miljardi PLN (apm 1.7 miljardu latu). Darbojas no 1997. gada. Ir piesaistījusi daudzus ārzemju investorus. (GE, Toyota u.c.). Protams viens no šīs zonas veiksmes stāsta pamatiem ir valsts līdzfinansējums investīciju projektos.

Toms

maza korekcija pēdējā teikumā - ar valsts līdzfinansējumu, bija domātas nodokļu atlaides

Gatis Kokins

Tom, gluži manas domas: "nevis, ka LV nav ražošanas, jo ir augsti nodokļi, bet LV nav ražošanas, jo mums ir nekonkurētspējīgs biznesa klimats reģionā kurā mēs atrodamies (piemēram salīdzinot ar kaimiņvalstīm)".

Neskatoties uz to, būtu vēlams iedot vēl papildus impulsu procesā. Prasmīgi sarīkota valsts intervence Latvijas industrializāciju nodrošinātu straujāk.

Matīss

Arī investīciju fonda pārvaldīšana nav ne ES garā, ne valsts pamatfunkciju ziņā...

bet biznesa klimats ir plašs jēdziens - mēs varam runāt par augstas klases vadītāju trūkumu, par sadarbības kultūras trūkumu un citām lietām - viss jau slēpjas detaļās.

Latvijā šīs vides problēmas varētu būt infrastruktūras pieejamība, inovāciju trūkums, pie problēmām var pieskaitīt arī neelastīgu likumdošanu.

1.Infrastruktūra - lai nopietns uzņēmums (apjomu ziņā) ienāktu Latvijā, bieži vien gāze, kanalizācija, ceļi, elektropievade un cita infrastruktūra jāpievelk par saviem līdzekļiem, nerunājot jau par pašas vietas iegādi. Pozitīvs piemērs ir Amoplant Jelgavā, kur pašvaldība daudzas lietas nodrošināja tāpat.

2.Inovāciju trūkums - pēdējā laika top inovācija meža nozarē ir nopirkta par bargu naudu - dendrolight. Nerunāsim jau par iekārtu ražošanu un līdzīgām lietām. Nav mums nekas īpašs, ko ražot... Ok, Stendera ziepju fabrika ir daudzās vietās, bet ar to valsts miljardus nepelnīs - šeit ir runa par salīdzinoši liela apjoma inovatīviem produktiem.

3. Neelastīga likumdošana - kaut vai būvnormatīvi - tā vietā lai ļautu būvniecībā plaši izmantot koksni, mēs aizvien turamies pie dzelzs vai dzelzsbetona konstrukcijām. šādas izmaiņas ļautu attīstīt līmēto koksnes būvkonstrukciju ražošanu.

Risinājumi - sekmēt pašvaldību iesaistīšanos infrastruktūras uzlabošanā un piedāvāšanā (ar UIN, valsts investīciju programmām), attīstības banka un inovāciju fonds, likumdošanas piemērošana prioritāro nozaru vajadzībām.

Attīstības programmas

Vispār ļoti interesanti fakti un domu gājiens
Ir pāris lietas, kuras liekas nedaudz utopiskas, jo realitātē un nepierādāmos skaitļos viss izskatītos savādāk, bet lai nu lai :)

Verify your Comment

Previewing your Comment

This is only a preview. Your comment has not yet been posted.

Working...
Your comment could not be posted. Error type:
Your comment has been posted. Post another comment

The letters and numbers you entered did not match the image. Please try again.

As a final step before posting your comment, enter the letters and numbers you see in the image below. This prevents automated programs from posting comments.

Having trouble reading this image? View an alternate.

Working...

Post a comment

Your Information

(Name and email address are required. Email address will not be displayed with the comment.)