Piedāvājuma puses ekonomisti (supply side economists) tālākrakstīto uztvers ar skepsi, jo visas viņu līknes (t.sk. Lafēra līkne, par kuru rakstīju iepriekš) ticami paskaidro notiekošo, ja VISI PĀRĒJIE MAINĪGIE IR KONSTANTI. Proti, nodokļu iekasējums mainās atbilstoši Lafēra līknei vienīgi apstākļos, kad CITU PROCESU, KAS IETEKMĒ EKONOMIKU, NAV, izņemot nodokļu slogu. Reālekonomikā šāds „tīrs eksperiments” nav iespējams.
Tāpēc, stāstot par nodokļiem studentiem Banku augstskolā, es atļāvos izmantot supply side economics paņēmienus, aprakstot situāciju, kad bez nodokļu sloga izmaiņas pastāv arī citi ietekmes aģenti.
Ja sākot pētīt ekonomiku, mēs atrodamies uz zilās Lafēra līknes punktā A, bet ekonomika ir buma fāzē, tad pēc zināma laika perioda to sāk aprakstīt zaļā Lafēra līkne (jo kopprodukts un tam sekojoši nodokļu ieņēmumi kļūst lielāki) (skat. zīmējumu). Pie tam, pētījumi rāda, ka Lafēra līkņu maksimumu pozīcijas vienas tautsaimniecības ietvaros laika gaitā būtiski nemainās.
Nodokļu ieņēmumi buma laikā pieaug ievērojami (skat. taisnes (AD) krustojumu ar zaļo Lafēra līkni). Tomēr, ja nolūkā stimulēt ekonomiku šajā mirklī nodokļu slogs tiek pazemināts, lai arī atrodamies Lafēra līknes maksimuma kreisajā pusē, arvien ir iespējams neliels nodokļu pieaugums, pārvietojoties no A->B [tieši šāda situācija Latvijā bija vērojama 2003./2004. gada Repšes nodokļu sloga pazeminājuma laikā].
Savukārt recesijā, pat nemainot nodokļu slogu, nodokļu ieņēmumi ievērojami sarūk. Lafēra līkne no zaļas atgrižas atpakaļ zilajā, bet nodokļu ieņēmumi – no B->C [tieši šāda situācija Latvijā bija novērojama 2008./2010. gada Godmaņa (LPP/LC!!!)/Dombrovska nodokļu sloga palielinājuma laikā].
Recesijai turpinoties, kopprodukts turpina sarukt un zilā Lafēra līkne kļūst par sarkanu. Šeit valdībai ir izvēle: ar nodokļu sloga palielināšanu nekaitēt ekonomikai (tad nodokļu iekasējums nokristos līdz taisnes (BC) krustojumam ar sarkano Lafēra līkni, vai palielināt nodokļu slogu, lai nodokļu iekasējums nokristos vien no C->D. Kā redzams no grafika, tas ir būtisks nodokļu ieņēmuma palielinājums salīdzinot ar scenāriju, kad netiktu mainīts nodokļu slogs. Liela arējā parāda gadījumā tā ir sāpīga, bet saprotama un pamatota valdības rīcība [tieši šāda situācija Latvijā bija novērojama 2009 2H/2010 un tieši šāds arī bija SVF ieteikums].
Kāpēc es savā blogā iztirzāju šādu gana sarežģītu līkņu konstrukciju? Mans mērķis ir atbildēt tiem lasītājiem, sevišķi @Antibiotic, kas no iepriekšējā mana bloga ieraksta par Lafēra līknēm secināja, ka, ja jau Latvija atrodas pa kreisi no Lafēra līknes maksimuma (par ko man nav ne mazāko šaubu), tad arī šī gada nodokļu palielinājumiem būtu bijis jādod nodokļu iekasējuma pieaugums. Taču realitātē nodokļu iekasējums samazinājās. Lafēra līkne, skatīta dinamikā un saistībā ar citiem ietekmes aģentiem, skaidri parāda, ka tas ir iespējams un nav pretrunā ar Lafēra konceptu.
Bail iedomāties, kas notiktu ar Latvijas budžeta ieņēmumiem,
ja pie varas būtu AiŠas un īstenotu nodokļu sloga samazināšanu atbilstoši
saviem publiskajiem aicinājumiem un atbilstoši savām uzņēmēju interesēm. Tad taisne (BC) novirzītos nevis pa labi, bet
pa kreisi, un nodokļu ieņēmumus atainotu punkts, kas veidojas šis nobīdītās
taisnes krustojumā ar sarkano Lafēra līkni... Dievs, pasargi Latviju no tālākas
lieluzņēmēju kontroles!
Driizaak vajag izskaust komercbankas kaa naudas emiteejosho instituuciju. Jaamaina likums par Latvijas Banku un Krediitiestaazhu likumu, naudas emiteeshanas funkcijai ir jaabuut TIKAI demokraatiski veeleetas varas rokaas, nevis privaato bankjieru. Vai tieshaam nevienam nav ienaacis praataa kaa var buut taads oksimorons kaa Latu truukums budzhetaa, bet aiznjeemumi tiek veikti eiro?!? Ja truukst lati, kam tad ir jaabuut iespeejai shos latus emiteet - sanjemot eiro no SVF un mainot uz latiem vai tomeer Ne(?)atkariigajai Latvija? Vai nav smiegliigi ka LR nav pashai savas naudas ko izmaksaat kaut vai sociaalajaa nozaree straadaajoshiem, nemaz nerunaajot par ekonomikas stimuleeshanu ar valsts izsniegtiem krediitiem. Vel nesenaa pagaatnee bija deflaacija, kuras laikaa mieriigi vareeja emiteet tos truukstoshos miljonus.
Posted by: Briljanta_roka | 28 April 2010 at 02:01
Ok, grafiki it kā izsaka lietu būtību, bet man atkal tās detaļas neliek mieru. Twitter bija saite uz nodokļu sloga salīdzinājumu - principā Latvijas nodokļu sistēma bija salīdzināma ar pārējām, izņemot 2 pozīcijas - darba spēks un kapitāls. Mums vajadzētu skaidri pateikt, kas ir tās lietas, uz kā rēķina jāpaaugstina nodokļi, lai mēs uzbrauktu augstāk pa Lafēra līkni - manā skatījumā darbaspēka nodokļi būtu mazināmi, bet audzējami kapitāla un luksuss preču, respektīvi, īpašuma, auto un dažādu citu bezjēdzīgu, bet iecienītu preču nodokļus.
Darba spēka nodokļi ir skatāmi kontekstā ar Latvijas konkurētspēju (mēs vēl labu laiku nebūsim augsto tehnoloģiju zeme), bet kapitāla un luksuss preču nodokļi vairāk skatāmi budžeta aizpildīšanas kontekstā.
Patēriņa nodokļi kopumā ir pārāk plaša bāze - pamatīgi sitīsim pa maznodrošināto makiem...
Posted by: Matīss | 28 April 2010 at 09:51
Briljanta_roka, tas ir radikāli, jo pēc būtības un definīcijas bankas rada naudu. Reizinātāju centrālā banka regulē ar obligātajām rezervēm. Likvidēt bankas līdz šim nebija ienācis prātā ne Staļinam, ne Sadamam Huseinam...
Bet kam piekrītu - rūpīgi ir jāmonitorē banku spēja "iekraut" ekonomikā naudu caur ārvalstu aizņēmumiem, vai kā tagad - "izkraut", tos atdodot. ES brīvā kapitāla plūsmas apstākļos tas ir sarežģītāk, bet daudzas valstis to veiksmīgi īsteno, piemēram, Vācija.
Posted by: Gatis Kokins | 28 April 2010 at 17:08
Matīs, šī ir pareiza, bet priekš manis noieta tēma. Par to daudz esmu rakstījis iepriekš:
http://gatis.kokins.com/weblog/2010/03/advok%C4%81ti-n%C4%81kotnes-nodok%C4%BCu-strat%C4%93%C4%A3ij%C4%81m.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2009/10/nin-0_1-proc.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2009/10/palielin%C4%81t-vsai-vai-n%C4%ABn.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2008/07/k%C4%81-iesp%C4%93jams-nekav%C4%93joties-stimul%C4%93t-ekonomiku-un-nesagraut-valsts-bud%C5%BEetu.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2008/05/kur-%C5%86emt-naudu-pensiju-likuma-groz%C4%ABjumu-finans%C4%93%C5%A1anai.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2007/08/infl%C4%81cijas-kormor%C4%81ns-m%C5%ABsu-d%C4%AB%C4%B7%C4%ABt%C4%AB.html
Posted by: Gatis Kokins | 28 April 2010 at 17:21
Matīs, par patēriņa nodokļiem. Patiesi, patēriņa nodokļu Sjūta (Suits) indeksi ir no -0.2 līdz -0.5, proti - tie ir diezgan regresīvi. Toties labi iekasējami un administrējami, plus - LV gadījumā - patēriņu, kas g.k. ir imports, bremzējoši -> tekošā konta deficītu mazinoši.
Es teiktu - sāpīgs, bet saprātīgs makroekonomiskās reālpolitikas kompromiss.
Posted by: Gatis Kokins | 28 April 2010 at 17:29
Nezinu kā jums, bet man Lafēra līkne izskatās pēc tās pašas "Elasticity" tikai pielikts vēl "timespan"
Posted by: Imantsd | 28 April 2010 at 18:08
Nē, Imant, klasiskā elastības līkne ir bez maksimuma (kur pirmais atvasinājums ir nulle). Var uzskatīt, ka IKP izmaiņu līkne pret nodokļu slogu ir IKP elastība (skat otro grafiku http://gatis.kokins.com/weblog/2010/03/laffer-un-aisha.html ). Taču Lafēra līkni iegūst šo nosacīto IKP elastību reizinot ar nodokļu slogu.
Savukārt atkarību no laika šī teorija neatklāj - tiek pieņemts, ka procesi ir kvazistacionāri.
Bet paldies par komentāru!
Posted by: Gatis Kokins | 28 April 2010 at 21:39
Paldies, Gati, par lasāmvielu - vēl neesmu iepazinies ar visiem Taviem blogiem!
Posted by: Matīss | 29 April 2010 at 14:22
Par patēriņa nodokļiem. Pieņemu, ka PVN paaugstināšana uz 22 vai 23% būtiski nemainīs kopējo situāciju. Šī gada budžeta izpildes rādītāji pat parādā, ka paaugstinātais PVN izpildās labi. Jautājums paliek par PVN un citu patēriņa nodokļu ietekmi uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem - saprotam, ka visi viņu ieņēmumi tiek novirzīti faktiski pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu iegādei - tas nozīmē, ka mēs vai nu pasliktinām šo cilvēku dzīves kvalitāti, vai arī uzliekam papildus slogu pašvaldību budžetiem.
Par importa preču patēriņa bremzēšanu - lielākās importa grupas ir energoresursi, ķīmija, farmācija, elektropreces. Faktiski lielākā daļa tiek importētas,lai ražotu produkciju, vai arī tās nav pirmās nepieciešamības preces. Šajā gadījumā ar patēriņa nodokļiem jebkurā gadījumā trāpīsim pa mazāk pelnošajiem. Tas, uz ko es aicinu, ir apsvērt patēriņa nodokļu diferencēšanas iespējas. Pārtikas ražošana tomēr lielākoties ir vietējam tirgum - samazinot pieprasījumu šajā sektorā (liekās utopiski, ne?), mēs zināmā mērā bakstām koku vietējās ražošanas ritenī.
Bez tam - līdz šim tas ir stāsts tikai par budžeta piepildīšanu, nevis par valsts politikas īstenošanu ražošanā. Mums vēl aizvien ir plašas iespējas variēt ar NīN - neapstrādātai lauksaimniecības zemei 5%, piemēram, utt.
Posted by: Matīss | 29 April 2010 at 15:02