Esmu pilns iedvesmas, pieņemot šo izaicinošo padomes priekšsēdētāja posteni. Ekonomikas ministra Arta Kampara uzaicinājums bija negaidīts un pagodinošs. Pagodinošs tieši Lattelecom cienījamās stājas un tirgus pozīcijas dēļ. Lattelecom sadarbībā ar ārvalstu investoriem ir pārveidojies no atpalikuša pēcpadomju uzņēmuma par akcionāriem ienesīgu un klientu mīlētu augsto tehnoloģiju tirgus līderi, ko nav aizēnojuši privatizācijas skandāli, citos uzņēmumos tik raksturīgā valsts izzagšana vai monopola ļauna izmantošana. Tas lielā mērā ir iepriekšējo uzņēmuma vadītāju nopelns un skandināvu partneru stingro biznesa ētikas uzstādījumu sekas.
Esmu sekojis arī diskusijai par uzņēmumu padomju nepieciešamību valstij piederošos uzņēmumos un iepriekšējā Lattelecom padomes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša demisijas motivācijai. Šeit mana pārliecība saskan ar akcionāru vīziju: tik lielam un dinamiskam, divu akcionāru īpašumā esošam uzņēmumam ir nepieciešama pasaulē akceptēta divlīmeņu pārvaldes shēma. Tiesa, nepārstāvot nevienu no valdošās koalīcijas partijām un nākot no biznesa vadības sfēras, es piekrītu viedoklim, ka padomei ir jābūt profesionālai un darbīgai. Ciktāl tādu var izveidot no koalīcijas partiju virzītiem padomes locekļiem - to rādīs laiks! Mans pirmais iespaids par jaunajiem kolēģiem ir labs.
Man ir gods pazīt arī Gundaru Strautmani un noliekt galvu viņa kā ilggadēja padomes vadītāja un izcila biznesa diplomāta priekšā. Gundars turpina palīdzēt Lattelecom - domāju, mums vēl daudzas sarunas ir priekšā! Nila Melngaiļa vizionārisms ir ļāvis uzņēmumam savlaicīgi fokusēties uz ātrgaitas internetu un tehnoloģiskajiem piedāvājumiem, kas nosaka arī pašreizējo uzņēmuma publisko tēlu un kas ir ļāvis LV ierindoties 6. vietā pasaulē platjoslas interneta izplatības ziņā. Lattelecom ir labā finanšu stāvoklī. Pārdošanas apjomi 2008. gadā turpināja pieaugt un sasniedza 157 miljonus latu, pirmsnodokļu peļņa - 30 miljonus latu. Šķiet, arī 2009. gada radītāji būs labāki par budžetēto, jo uzņēmumu vada Juris Gulbis - stingrs vadītājs un pierdzējis finansists, kurš zin, kā rīkoties recesijas apstākļos.
Tātad, es pārņemu laba uzņēmuma padomes vadību. Ir ievērojams izaicinājums situāciju nepasliktināt, jo akcionāru nesaskaņas Lattelecom var izrādīties postošākas kā dižķibele. Tas būs viens no maniem galvenajiem uzdevumiem: veidot dialogu starp LV valdību un TeliaSonera. Būs liela atbildība, kopā ar akcionāriem lemjot par LV piederošajiem 51% Lattelecom daļām. Vai tās ir jāpārdod (jāprivatizē), lai gūtu valstij tik nepieciešamos naudas līdzekļus uzreiz, vai jāpatur valsts kontrolē, gūstot ilgtermiņa augļus no labi pārvaldīta uzņēmuma naudas plūsmas? Tomēr mērķis nevar būt - "nepasliktināt situāciju", pat krīzes apstākļos. Lattelecom ir jābūt virzītam uz attīstību, sevišķi tagad, kad notiek radikāls technological shift no vīto vadu pāru tehnoloģijas uz optiskajiem kabeļiem ne vien maģistrālajos kanālos, bet līdz pat katra iedzīvotāja dzīvoklim un datoram. Arī šajā jautājumā akcionāru intereses ir jāsaskaņo, izšķiroties par lielāku naudas plūsmu nākošgad vai lielāku kumulatīvo naudas plūsmu nākošajos trīs gados.
Lattelecom ir veiksmīgi sevi pieteikusi IP televīzijas un virszemes ciparu televīzijas jomā. Kopā ar interneta pakalpojumiem šīs ir divas galvenās Lattelecom tehnoloģijas, bet aizsnausties nedrīkst. Balss telefonija strauji noriet, pie durvīm klauvē Long Term Evolution, kas mobilo telefoniju aizvien vairāk aizvietos ar visaptverošu interneta klātbūtni, arvien vairāk tiek lietots Cloud Computing, Rīgas guļamrajonos mudž no konkurentu kabeļu vilcējiem...
Domāju, Lattelecom atrodās LV augsto tehnoloģiju uzņēmumu galvgalī un tieši Lattelecom darbība noteiks LV konkurētspēju informāciju tehnoloģijās nākotnē. Par to jau esam vienojušies: LV vairs nekad nebūs spekulantu paradīze, bet vieta, kur attīstīsies ražošana un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Lattelecom ir visas iespējas spēlēt pirmo vijoli. Tas arī ir mans izaicinājums.
Par savu pieredzi. Līdz 1993. gadam Latvijas Universitātes Pusvadītāju fizikas katedra, pētnieks, doktorants, sfēra - cietvielu fizika, mērijumu automatizācija, XANES, EXAFS.1993.-1997. Deutsch-Lettische Bank / Hasabanka - klientu apkalpošanas vadība un banku tehnoloģijas. Pirmie elektroniskie norēķini Latvijā un pirmais bankas automāts. Bankas sekmīga pārdošana igauņiem. 1997.-2007. Parex banka - korporatīvā komunikācija, private banking, biznesa attīstība Zviedrijā un Vācijā. Virkne sekmīgu M&A projektu, tai skaitā 31.TV kanāla pārdošana MTG (TV3) un [neatkarīgi no Parex bankas] LNT pārdošana Polsat, Radio SWH 50% daļu iegāde, Vision Express LV un LT iegāde. MBA SSE Rīga. 2007.-2008. privāti projekti, t.sk. piedalīšanās konkursā par Lattelecom valdes priekšsēdētāja amatu un IT kompānijas d8corporation.com un mykoob.com. 2008.gada 12.novembrī pēc valdes uzaicinājuma atgriezos Parex vadībā, lai valsts pārņemtajā bankā stabilizētu situāciju un izbeigtu bank run. Vēlāk vadīju Korporatīvo klientu apkalpošanas daļu, kas strādā or Latvijas Top800 uzņēmumiem un pārraudzīju Parex līzinga uzņēmumus LV, LT un EE. Statēģiskās vadības pieredze ir gūta, darbojoties Parex Asset Management un Parex Dzīvība padomēs, kā arī kopš 2004. gada - vadot Lietuvas Parex bankas padomi.
Prieks lasīt, cerēsim uz to labāko. :)
Posted by: Uldisb.wordpress.com | 25 November 2009 at 12:41
Neizdevīgais jumta līgums bloga autoram paslīdēja garām nemanot?
Posted by: Kinzulis | 25 November 2009 at 13:19
Kinzuli, rūpīgi izlasīju jumta līgumu. Tici man, esmu redzējis daudz līgumu; šis ir tiem laikiem ļoti adekvāts līgums:)
Posted by: Gatis Kokins | 25 November 2009 at 17:20
Jumta līgums bija OK, tālākā stīvēšanās gan bija garām, jo telekoms būtu labs "kases papildināšanas" avots jebkurai partijai. Tapēc arī katra valdība tur kautko "vārīja" pret CW un vēlāk pret TS.
Par Melngaiļa kā "vizionāra" raksturojumu gan nepiekrītu. Viņam sākumā katra teikuma galā bija "ārpakalpojumi" nevis ātrgaitas internets un tīkla tehnoloģijas. Uz beigām - tikai par telekoma nopirkšanu sev domāja...
Nav ne ārpakalpojumu, ne buy-outs.
Gulbis kā vadītājs? ... Smiekli jau nāca, kā trešās vietas ieguvējs tiek "ar spalvainu roku" palīdzību iecelts amatā :)
Posted by: Pēteris | 25 November 2009 at 17:53
Pēteri, paldies par viedokli! Ja godīgi, es nebūtu tik labs stingras finanšu disciplīnas ieviesējs, kas šajos laikos ir svarīgi katram uzņēmumam. Pēc dabas esmu vairāk attīstītājs. Tā ka Juris Gulbis izskatās īstajā vietā īstajā laikā.
Posted by: Gatis Kokins | 25 November 2009 at 18:39
Gati, finanšu disciplīnu, kontroles sistēmas, SAPu u.c. instrumentus telekomā ieviesa "zviedru-somu" laikos, droši vien nojaut - kamdēļ... :) Vnk, visādu "krāsu" pārstāvji būtu izzaguši visu.
Tā ka Gulbis uz visu gatavu atnāca.
Bet uz finanšu rādītājiem labāk paskaties uzmanīgi - window-dressing ir dažu labu specialitāte.
Posted by: Pēteris | 25 November 2009 at 19:01
thnx, Pēteri!
Posted by: Gatis Kokins | 25 November 2009 at 19:13
Apsveicu, Gati! Prieks par panākumu, un ceru, ka spēsi izrullēt kompānijas intereses starp politiskajiem cinīšiem!
Posted by: Valdisosins | 25 November 2009 at 19:21
Apsveicu, veiksmes.
6. vieta pasaulee broadbandaa protams ir vareni. Bet kaa ar laukiem, kur vietaam joprojaam ir analogaas stacijas un nekaads internets nav iespeejams? Labi atceros, ka saakotneeji LTC bija liigumiskas saistiibas salikt ciparu stacijas visaa LV, bet tad valsts sho pienaakumu LTC zheeliigi "atlaida" (lasi - notirgoja). Vai Latvija sastaav tikai no Riigas?
Posted by: ragga | 25 November 2009 at 21:30
Ragga, paldies par viedokli, izpētīšu šīs vēsturiskās attiecības. Tomēr nākotnē balss telefonija - vai analogā, vai ciparu formā - ies vienīgi mazumā (īstenībā, tas notiek jau tagad!). To aizstās mobilie telefoni un IP telefonija / Skype. Tāpēc pareizs un uz nākotni vērsts jautājums būtu par interneta pieejamību laukos. Tur Lattelecom ir labs piedāvājums, cerams, nākotnē WiMAX vai LTE tehnoloģijas dos papildus iespējas!
Posted by: Gatis Kokins | 29 November 2009 at 19:47