Aizvakar piedalījos jaukā pasākumā, kas notika Roberta Kotrela (Robert Cottrell) izveidotajā kulta grāmatnīcā Robert's Books Jēkaba ielā. Edvards Lūkass (Edward Lucas), ietekmīgs The Economist žurnālists, pēc Rīgas konferences "Ekonomiskā atgūšanās mainīgā drošības vidē: transatlantiskā dienaskārtība 2010" apmeklējuma laipni piekrita nelielai auditorijai atbildēt uz jautājumiem par viņa skatījumu uz notiekošo.
Viņa redzējums Vecrīgas intelektuāļu geto iemītniekiem likās būtisks, jo viņš ir aktīvs rakstītājs par Latviju un Austrumeiropas reģionu, bet Latvija kā tēma ir ļoti aktuāla viņa žurnālam The Economist, tāpēc apmeklētāju bija vairāk kā krēslu.
Uz manu jautājumu, kā iekšējā devalvācija var nest augļus brīvas darbaspēka kustības apstākļos, Edvarda atbilde bija negaidīta. Biju domājis, ka viņš runās par acīmredzamo - Eiropas Savienībā darbaspēka brīva kustība ir viena no pamatvērtībām, bet tā būtiski apdraud Latvijas iespējas uzturēt zemu algu līmeni, jo iedzīvotāji vienkārši izvēlas aizbraukt uz valstīm, kurās viņiem piedāvā labākas algas. Savukārt, algu paaugstināšana savās mājās iedragā Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Pareiza balansa atrašana ir sarežģīts valdības uzdevums.
Edvards izvēlējās runāt par emocionālajām barjerām, kuras eksistē līdzcilvēku aizbraukšanai. Dzimtā valoda, bērni, vecāki, kultūras vide un draugi - tie visi ir iemesli, kāpēc potenciālais aizbraucējs 400Ls algu Latvijā nav gatavs apmainīt pret 700Ls algu Īrijā. Šim Latvijas iedzīvotājam vienīgi, teiksim, 800Ls mēnešalga ir pietiekoši vilinoša, lai izceļotu. Tātad, šajā piemērā barjera (naudas izteikmē) ir aptuveni 350Ls. Edvards uzskata, ka mums būtu jāveicina šādas barjeras pieaugums. Tas, iespējams, ir vienīgais veids, kā pretoties dzelžainajai makroekonomiskajai loģikai, kas determinē Latvijas iedzīvotāju ievērojamu ekonomisku emigrāciju.
Edvards ieskicēja lietas, kas viņaprāt pazemina šo barjeru, un es varu turpināt - neuzticība valdībai un Saeimai; korupcija pašvaldībās, VID, policijā; valsts nozagšana un ekonomikas pakļaušana to turīgo pilsoņu interesēm, kas kontrolē politiskās partijas un mēdijus; socālās nevienlīdzības pieaugums; efektīva sociālā drošības tīkla trūkums; tiesiskās paļāvības ignorance parlamenta lēmumos. Patiesi, intervijas ar latviešiem Anglijā parāda, ka bieži kā galvenais iemesls emigrācijai netiek minēta finanšu situācija, bet gan gauža vilšanās valdībā, neticība Latvijas spējai attīstīties turpmāk, bailes par savu bērnu nākotni, nevēlēšanās pieņemt koruptīvus tikumus, u.tml.
Mēs redzam, ka ekonomiskā emigrācija Austrumeiropas valstīs ir ļoti dažāda - visi runā par latviešiem un lietuviešiem Īrijā, bet par igauņiem - visnotaļ maz. Poļu santehniķis ir urbāna leģenda daudzās rietumvalstīs, bet par čehu jumiķiem vai ceļu strādniekiem neviens nav dzirdējis. Iespējams, emigrācijas korelācija ar Džini indeksu ir lielāka, nekā emigrācijas saistība ar algu atšķirībām.
To saprotot, līdzcilvēku noturēšanas recepte ir rokā! Mums vairāk jādod Latvijas iedzīvotājiem to, ko viņi nevar saņemt nekur citur pasaulē - izglītību un kultūrvidi dzimtajā valodā, taisnīgu sociālo aizsardzību un pārliecību, ka SUMPURŅI [precīzs Kārļa Šadurska ieviests apzīmējums!] varbūt lēni, bet toties neatgriezeniski tiek padzīti no valdības un represīvajiem orgāniem. Mums jāpārtrauc tālāka sabiedrības ienākuma līmeņu polarizēšanās. Trīspartiju koalīcija SUDRABA LODE [protams, piristi nepiekritīs šim nosaukumam:) ] ir cerīgs sākums.Domāju, ka šo Edvarda Lūkasa ideju ir vērts inkorporēt arī topošajā jaunās valdības programmā.
bravo, bravo, bravo!
Posted by: Veiko | 25 October 2009 at 16:31
Jā, viss ir pareizi, šādas domas ir prātā ikvienam, kurš spēj loģiski domāt un ir saskāries ar aizbraucēju vidi. Turklāt to apstiprina ziņas no turienes, ir nācies dzirdēt stāstus par to, ka tiek satikti tikko atbraukuši cilvēki no Latvijas, kuriem vēl nav ne darba, nekā, bbet viņi ir vienkārši laimīgi. Laikam lieki skaidrot, kāpēc...
Ir tikai viens BET... 400 latu alga Latvijā tiek mainīta pret aptuveni 1500 eiro algu Īrijā un aptuveni 1000 mārciņām Lielbritānijā. Ja vēl 1000 - 1200 mārciņas ir lielums, ar kuru var cīnīties, piedāvājot labu vidi, tad īru labo algu un filosofiski brīvo vidi pārspēt būtu ļoti sarežģīti. Katrā gadījumā me neredz šeit nekādus aizmetņus.
Posted by: Tiina | 25 October 2009 at 16:47
Man tomēr šķiet, ka svarīga būtu arī patriotiskāka ievirze skolās. Ir pagājuši jau 20 gadi, un tagadējiem skolniekiem vārds "dzimtene" vairs neasociējas ar lielo tēviju. Ja ASV skolās dienu sāk ar himnu, kādēļ tā nevarētu Latvijā?
Citādi tā jocīgi šķiet, ka katrs otrais desmitklasnieks ar viszinīgu ģīmi stāsta, kā plāno tuvākajos gados emigrēt, jo šis, lūk, "nevar atļauties gaidīt", līdz Latvija sasniegs attīstīto valstu algas.
Posted by: Nils | 25 October 2009 at 19:59
Paldies, ļoti labs blogs!
Posted by: Dace | 26 October 2009 at 00:06
Personīgi domāju, ka ar himnu skolā vien būs par maz. Lai cik aizrautīgi un savam (sirds)darbam pieķērušies, skolotāji arī tiek novesti līdz kliņķim. Tāpat kā citās nozarēs strādājošie...
Visas šīs nodokļu paaugstināšanas, sociālo garantiju noņemšanas (izmaksu atlikšana uz "labākiem laikiem" ir mīts - nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu) tikai psiholoģiski gremdē vēl zemāk.
Kā kādā TV intervijā ierindas policists Gogoļa ielas iecirknī, kad viņam jautāja, vai viņš var izdzīvot ar ~350Ls algu, pēc vairāku sekunžu klusēšanas noteica - izdzīvot jau var...
Laukos situācija ir vēl bezcerīgāka - tur jau nauda ir retums, dominē barters. Un ne jau tādēļ, ka lauķi ir lopi, kas spēj tikai nodzerties. Kāda daļa varbūt, bet ne visi. Laukos jau vairs nav ko darīt. Kā teiktu Ufo un Fredis: "a darba ta nav"! Viss zogamais arī drīz būs nozagts.
Kopumā varbūt viss nav tik drūmi, bet valsts mūs "dzen grīdā". Un nez vai naudas maisiem, kas raujas un tiek pie varas (vai arī stāv ēnā un rausta aukliņas), rūp "tautas" liktenis.
Ko es gribēju pateikt? Naudas barjera kļūst zemāka un nekas neliecina, ka viņa tuvākajos gados varētu paaugstināties. Tāpēc cilvēki brauks prom. Un himna viņus nenoturēs. Jo TUR padzīvojušiem IR LABI. Jā, dzīve svešumā nav rabarbermaize, bet cilvēks grib dzīvot, nevis izdzīvot.
Es palikšu. Pagaidām.
Posted by: twitter.com/zais17 | 26 October 2009 at 10:23
Man Īrijā dzīvo draugi, kas patiesībā ļoti vēlētos atgriezties mājās, bet viņus attur divas lietas. Droši vien arī trešā - pieminētā Sumpurņu plosīšanās. Bet ikdienas sarunās runājam par divām - latviskās vides mazināšanās un speciālā mazināšana (TV, reklāmas, situācijas ikdienā) Latvijā, ko skaudri var izjust tieši tad, ja esi prom ilgāku laiku. Otrs, lai cik dīvaini nebūtu, mūsu cilvēciskās attiecības darba vietā, priekšnieku - padoto attiecības utt. Tur cilvēki darba vietā (normālās darba vietās) jūtas daudz komfortablāk.
Posted by: Gunta | 26 October 2009 at 11:02
Ha! 400lvl algu? Liekas te kāds sapņo.. man tikko samazināta alga no max 700lvl pirms gada uz 180lvl tagad! Cik Jūs teicāt liela bija tā barjera?
vienīgais kas mani šeit tur ir saistības - ģimene!
Posted by: Bonkajs | 27 October 2009 at 08:34
super labs blogs.
Posted by: Jānis Ošlejs | 01 November 2009 at 00:37