[publicēts diena.lv 01/10/2009]
Valdībai mēģinot sabalansēt dižķibelē iekļuvušās valsts finanses, tiek samazināti budžeta izdevumi un tiek apspriesti jauni nodokļu palielinājumi. Lai arī no Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju viedokļa nodokļu sloga pieaugums ir nepatīkams, tomēr, iespējams, tas ir mūsu interesēs, jo valsts makroekonomiskā stabilitāte ir priekšnoteikums tālākai izaugsmei.
Pašlaik valdībā un sabiedrībā tiek diskutēts par iespēju palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI) vai nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).
Īsumā iztirzāšu trīs aspektus, kurus būtu jāņem vērā, lemjot vai palielināt VSAI, vai NĪN.
Budžeta aspekts
No budžeta viedokļa raugoties abu nodokļu palielināšana var izrādīties pieņemama. Speciālā, jeb tā saucamā sociālā budžeta, ieņēmumi un izdevumi nekad nav bijuši sabalansēti (skatīt manus iepriekšējos ierakstus blogā), tāpēc ir vienalga vai ar jaunu ieņēmumu plūsmu tiek papildināts speciālais budžets, vai (NĪN gadījumā) pašvaldību budžets - šeit būtu jākoriģē vien budžeta transfēru apjoms. Arī iekasēšanas mehānisms abiem nodokļiem ir izstrādāts, un nodokļa likmes palielināšana neizraisītu papildus izmaksas nodokļu administrēšanā.
Sociālais aspekts
No sociālā viedokļa raugoties VSAI palielināšana skārtu visus darba ņēmējus, bet nekādi neietekmētu biznesa īpašniekus un personas, kas gūst ar VSAI neapliekamus ieņēmumus, piemēram, augļus no noguldījumiem vai vērtspapīru portfeļiem. Savukārt, lielāka NĪN likme vairāk palielinātu nodokļu slogu turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tie, kā likums, dzīvo lielākos un dārgākos mājokļos. Apstākļos, kad ienākumu nevienmērība Latvijā ir lielākā ES, nodokļu izmaiņām jābūt vērstām virzienā, kas mazina sociālo spriedzi un neparedz iznest ekonomikas restrukturizācijas izmaksas vien uz darba ņēmēju pleciem.
Biznesa aspekts
Kritiski svarīga eksportspējīgo un ražojošo uzņēmumu (kam jākļūst par atjaunotās Latvijas ekonomikas dzinējspēku) konkurences pazīme ir darbaspēka izmaksas. Pateicoties iekšējās devalvācijas procesam, atalgojuma apjoms Latvijā jau ir nokritis līdz pievilcīgam līmenim, kamēr ar darbaspēku saistīto nodokļu slogs Latvijā ir virs ES ar darbaspēku saistītā nodokļu sloga vidusmēra. VSAI paaugstināšana var nodarīt tiešu kaitējumu Latvijas biznesa konkurētspējai.
Augstāks NĪN, savukārt, veicinātu nekustamā īpašuma efektīvāku izmantošanu. Uzņēmēji vairs nevarētu atļauties uzturēt neizmantotus zemes gabalus pašā Rīgas centrā, turpināt ražošanu lielās un neefektīvās ražotnēs vai uzturēt noliktavas rajonos, kas ir piemērotas dzīvojamai apbūvei. NĪN palielināšana, tieši otrādi, revitalizētu nekustamā īpašuma tirgu un samazinātu cenas, jo īpašniekiem būtu nepieciešams nodrošināt ievērojamu naudas plūsmu no īpašuma, kas segtu nodokļa izmaksas, to būtu ļoti dārgi turēt vien spekulatīviem mērķiem.
Šķiet, būtu ļoti atbildīgi, ja valdība, lemjot par nodokļu palielināšanu, dotu savu vērtējumu par lielāku nodokļu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību, raugoties no vairākiem skatu punktiem.
Gati, vēl viens aspekts par labu Tavām idejām. Ja ar papildus nodokļiem tiek aplikts darbaspēks, tad tas šeit kļust mazāk konkurētspējīgs, salīdzinot ar darbspēku citur ES iekšējā tirgū. Līdz ar to lai pabarotu sevi, tas izvēlēsies migrēt virzienā, kur šis slogs ir mazāks (faktiski tas jau arī notiek). Līdz ar to darbaspēka aplikšana ar nodokļiem tikai veicinās tā aizplūšanu no LV. Atšķirībā no tā nekustamais īpašums nevar migrēt un nodokļi par to tik un tā paliks šeit. Protams var apgalvot, ka nodokļu palielināšana nekusteklim samazinās investīcijas šajā jomā. Un te gan būtu jānošķir tās investīcijas, kas ieplūst lai ražotu no tām investīcijām, kas ieplūst lai spekulētu.
Posted by: Martins | 01 October 2009 at 19:27
Paldies, Mārtiņ, par viedokli. Es daļēji šo argumentu minēju, kad teicu: "..kamēr ar darbaspēku saistīto nodokļu slogs Latvijā ir virs ES ar darbaspēku saistītā nodokļu sloga vidusmēra", bet piekrītu, ka to vajadzētu skaidri izvērst!
Posted by: Gatis Kokins | 02 October 2009 at 09:39