Žurnāliste jautā: "Kā vērtējat jaunieviesto NĪN dzīvojamām platībām?"

[nepublicēts LETA 20/10/2009 rediģētā versijā]

No uzņēmēju vai bankas šaura viedokļa raugoties jebkurš jauns nodoklis vai nodokļa palielinājums tiek vērtēts negatīvi. Uzņēmējs gribētu dzīvot valstī, kurā ir minimāli nodokļi, un par visu maksāt pats, nevis paļauties uz kādu sociālo palīdzību, bezmaksas izglītību vai veselības aprūpi. Savukārt bankas tradicionāli atbalsta uzņēmējus, kā savus vērtīgākos klientus.

Plašāks skatījums, protams, atzīst nodokļu sistēmas nepieciešamību valsts pārvaldes nodrošināšanai, sociālās stabilitātes un elementāra humānisma dēļ. Treknajos gados Latvija dzīvoja zemu nodokļu sistēmas apstākļos, kļūdaini uzskatot, ka zemi nodokļi veicina biznesa attīstību. Īpaši greiza bija nodokļu struktūra, kas noteica nesamērīgi augstus nodokļus darbaspēkam, bet relatīvi zemus - patēriņam un kapitālam. Tas noteica situāciju, ka Latvijā vāji attīstījās rūpniecība, bet plauka spekulācijas ar nekustamo īpašumu un vērtspapīriem, nepievienojot tik nepieciešamo vērtību Latvijas tautsaimniecībai.

Pašlaik starptautisko donoru spiediena ietekmē Latvijā ir uzsākušies sen nepieciešamie un ievērojami nokavētie nodokļu sistēmas reformas procesi. Jau Godmaņa valdības laikā tika pazemināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (nodoklis darbaspēkam) un paaugstināts pievienotās vērtības un akcīzes nodokļi (nodoklis patēriņam), arī Dombrovska valdība turpina novērst ekonomistu uzrādītās kļūdas - turpmāk palielinot akcīzes nodokļus (nodoklis patēriņam) un ar nekustamo īpašumu saistīto mājokļa nodokli un dividenžu nodokli (nodoklis kapitālam). Tiesa, pašlaik nodokļu paaugstināšana rada pro-ciklisku spiedienu uz ekonomiku, taču tukšā kase valdībai nedod citu izvēles iespēju.

Valdošās koalīcijas apstiprinātais nodoklis 0.1% apmērā, protams, kardināli neuzlabos nodokļu struktūru, bet vismaz radīs pozitīvu precedentu un radīs metodisku bāzi tālākām nodokļa izmaiņām nākotnē. Palielinot mājokļa nodokli turpmāk, valdībai ir jāatrod veids, kā to padarīt progresīvu, lai nepasliktinātu mazturīgo iedzīvotāju dzīves standartus. Jaunā nodokļa ietekme uz nekustamā īpašuma sektoru ir sagaidāma drīzāk pozitīva kā negatīva, jo nodoklis esošajiem īpašniekiem liks gūt kaut nelielus, bet naudas plūsmu nodrošinošus ienākumus - tādējādi aktivizēsies īres tirgus un pazemināsies dzīvokļu cenas, jo turēt neizmantotus mājokļus kļūs arvien dārgāk.