J: Kas, jūsuprāt, būtu pašlaik jādara valdībai, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko situāciju?
A:
1) Sarunās ar donoriem jānorāda uz valsts patēriņa izšķirošo nozīmi Latvijas makroekonomiskajā vienādojumā, ilustrējot to ar burvju apli Latvijas tautsaimniecībā: valsts budžeta samazinājums tieši samazina IKP, kas atkal liek tālāk samazināt valsts budžetu, kas tieši samazina IKP, kas... Kad abpusēja izpratne ir panākta, uzsākt diskusiju par donoru atbalstītu ekonomikas veicināšanas programmu;
2) Tā kā Zviedrija ir netieši līdzatbildīga Latvijas ekonomikas burbulī, meklēt veidus, kā no Zviedrijas iekasēt kontribūciju papildus palīdzības veidā [piemēram, Jānim Ošlejam ir ideja lūgt jaudīgās Zviedrijas eksporta garantiju sistēmas atbalstu Latvijas uzņēmumiem];
3) Ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokli un kapitāla pieauguma nodokli, lai turīgākie Latvijas iedzīvotāji proporcionāli piedalītos krīzes risināšanā (pie konstsanta IeIeN nodokļu slogs turīgākiem Latvijas iedzīvotājiem ir mazāks (cita patēriņa groza dēļ)) [Haijakā balstīta Štokija tēze]. Piemēram, pavisam nesen savu ienākuma nodokļu "progresivitāti" atkal palielināja Lielbritānija un ASV. Pie tam, to var izdarīt uzreiz, negaidot kalandārā vai fiskālā gada beigas!
4) Aizliegt izmantot valsts atbalsta programmas esošu kredītu nodrošinājuma pastiprināšanai, jo citādi visas valsts garantijas absorbēs esošais banku kredītportfelis un bankas neaizdos uzņēmumiem nevienu svaigu $;
5) Valsts investīcijām infrastruktūrā ir jāuzliek filtrs: atbalstāmas ir tikai tās investīcijas, kas veicinās ražošanu un valsts eksportspēju;
6) Reformēt PVN likumdošanu: likvidēt tādus priekšnodokļa maksājumus, kad uzņēmumi kreditē valsti; tieši otrādi - ar likumu pieļaut un definēt atliktu PVN maksājumu (izmantojot Vācijas PVN likumdošanas paraugu). Tādā veidā valsts bez banku starpniecības varētu aizdot naudu uzņēmumiem, kas "pievieno vērtību", nekavējoties veicinot uzņēmējdarbību;
7) Skatīt arī iepriekšējos ieteikumus:)
2. punkts - skaties, ka nesabojā LV-SWE attiecības, strādājot valsts bankā :)
5. punkts - diez vai tas ir tik vienkārši. Vai ielu seguma maiņa veicinās eksportspēju? Vai ieguldījums jaunās ūdens caurulēs veicinās eksportu? Manuprāt, infrastruktūras uzlabojumi jebkurā gadījumā veicina attīstību - ja ne tiešā veidā, tad pastarpināti caur labāku vidi valsts iedzīvotājiem, kas savukārt ļauj uztraukties par būtiskām lietām nevis domāt par to - šodien būs karstais ūdens vai nē. Protams, jebkurš liels projekts LV pēc noklusējuma tiek uztverts kā potenciāla "barotava" lielajiem un varenajiem, bet tas jau ir cits stāsts.
Posted by: Aldis | 14 May 2009 at 14:53
Paldies par viedokli:)
2.punkts: īstenībā - gribu uzlabot!
5.punkts: piekrītu, ka "parastā infrastruktūrā" investēt ir pareizi, bet, atbalstot ražotāju infrastruktūru, valdība var samazināt eksportējamās produkcijas pašizmaksu bez tiešām un EK apšaubāmām dotācijām.
Posted by: Gatis Kokins | 14 May 2009 at 18:06