[Kinoteātrī Rīga, 14/03/2009]
Mīļie partijas biedri!
Atļaujiet man atklāt politiskās partijas Sabiedrība Citai Politikai otro kongresu!
Otrais kongress vienmēr ir sarežģītāks par pirmo. Ja pirmajā pietiek ar cerībām un apņēmību, otrajā jau ir jāvērtē padarītais un plāni. Ja pirmajā pietiek ar aptuvenību, otrajā vajag konkrētību. Ja pirmajā kongresā mēs nezinājām, cik sanāks partijas dibinātāju, tad otro kongresu mēs uzsākam ar 784 biedriem.
Mani kolēģi šodien stāstīs par paveikto, mēs runāsim par galveno izaicinājumu partijai – gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām. Mēs neesam pļāpīgu patriotu kopa, liekulīgu ekspertu konglomerāts; mēs esam apvienojušies, lai pārņemtu varu. Mēs zinām, ko iesākt ar varu un ko iesākt ar valsti. Gaidāmās vēlēšanas būs ļoti svarīgs tests, vai sabiedrība atbalsta mūsu skatījumu un paļaujas uz mūsu priekšstāvjiem.
Domāju, ka ar diviem deputātiem Saeimā, vienu Rīgas Domē un vairākiem priekšstāvjiem citās pašvaldībās mēs esam iespējuši daudz. Reitingi ir cienījami, sevišķi ņemot vērā, ka mēs nespēlējam nacionālo kārti vai nepiedāvājam laimes lāci. Jā, mēs neesam jaunajā valdības koalīcijā, taču vai tas būtu pareizi? Savas labās idejas mēs esam izteikuši, un jaunās valdības deklarācija vai mudž no citātiem iz mūsu dokumentiem:
“likvidēt uzņēmumu padomes”
“veiksim vispārēju valsts pārvaldes auditu”
“pieņemsim normatīvo bāzi valsts finansētu politisko partiju sistēmai”
“palielināsim zinātnes un inovāciju lomu”
“izstrādāsim politiku eksportējošo nozaru konkurētspējas palielināšanai”
“vienkāršosim mazo un vidējo uzņēmumu darbības regulējumu”
“nodrošināsim virzību uz pretciklisku fiskālo politiku”
“aktīvi vērsīsimies pret nodokļu nemaksāšanu un “aplokšņu algām””
Ir acīmredzami, ka jaunā koalīcija ir krāšņa vitrāža, kuras zīmējumā izceļas 13. janvāra nemieros izsistie stikli, kurus kopā satur viena tautas uzticību nezaudējusi partija. Šī valdība Latviju no ekonomiskās un politiskās uzticības krīzes neizvedīs. Tāpēc mēs nevaram atkāpties no 13. janvāra prasības: “Atlaist Saeimu!”. Mēs redzam reālpolitikas skaudro patiesību: mūsu partneris Jaunais Laiks, nokļuvis koalīcijā, šo savulaik atbalstīto uzstādījumu ir aizmirsis.
Sešos mēnešos kopš SCP dibināšanas ir bijis ne mazums mēģinājumu mūs pievienot vai apvienot ar t.s. gaismas spēkiem. Mēs valdē tādos gadījumos sev jautājām: vai mūsu dibinātāji to būtu gribējuši? Vai tiešām nav būtiskas atšķirības opozīcijas vidū, galvenais ir tikai dabūt nīstos oligarhus prom no varas bļodas?
Lasot jaunās valdības deklarāciju, apstiprinās mana Jaunā Laika definīcija: “Jaunais Laiks ir konservatīva Tautas partija plus taisnīgums.” SCP definīcija pēc šādas formulas skan – “taisnīgums plus sociālliberāla politika”. Jaunais Laiks iestājas par ultra mazu nodokļu slogu, pret progresīvo nodokli un, pēc būtības, arī pret sociālu valsti. SCP iestājas par vidēji augstu nodokļu slogu (protams, ne krīzes laikā), par progresīvu ienākuma nodokli un redz ekonomikas attīstību caur iespējami plašāku iedzīvotāju slāņu iesaistīšanos vērtības radīšanā. Šī atšķirība mums ir skaidri jāsaprot un jāizskaidro vēlētājiem. Lai vēlētājs atbild, vai Bertoldam Flikam un Makašānu literatūras skolotājai abiem jāmaksā vienāds 23% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Šīs vēlēšanas nebūs reklāmas sacīkstes. Videoklipi gan būs, bet tie groteski atainos aizejošo politisko spēku izpratni par sabiedrības vajadzībām. Šīs vēlēšanas būs skriešanās ar idejām un spēkošanās starp līderiem. Es novēlu SCP atrast cienīgus priekšstāvjus un no saviem domu apcirkņiem atlasīt tos spēcīgākos ideju graudus, kas “dzīs saknes reiz brīvas Latvijas zemē”!
Par partijas vadību. Kā jau solījām, SCP nav kļuvusi par kāda harizmātiska līdera partiju, par galmu kādam ģēnijam, kurš visu zina labāk. Partijas valde šajā laikā ir strādājusi dažādos režīmos: strukturēti – kā biznesā – un pēc būtības – kā sirsnīgā domubiedru organizācijā. Lai arī valdes pilnvaras atbilstoši SCP statūtiem ir 2 gadi, mēs jūtam nepieciešamību valdi pārvēlēt jau šodien, tai skaitā – valdes priekšsēdētāju. Partijā ir iestājušies jauni talanti un jauni potenciālie līderi, tāpēc, atbilstoši mūsu sludinātajai meritokrātiskajai tradīcijai, spējīgākajiem un strādīgākajiem ir jādod vieta partijas pārvaldē. Jo SCP – tie esam mēs paši!
Novēlu auglīgas diskusijas un viedus lēmumus!
Paldies!
Comments