[Publicēts diena.lv 07/11/2008]
Sestdiena mums atnesīs jaunu budžeta projektu - ar ticamāku IKP pieauguma (precīzāk, sarukuma) prognozi un, cerams, mazāku ierēķināto inflācijas (budžeta izpratnē pozitīvu) ietekmi. Sestdiena mums atnesīs vēl vairāk rūpju izvagotu premjera vaigu, kurš klāstīs par budžeta deficīta samazināšanas skarbajām konsekvencēm.
Ir kļuvis skaidrs, ka Ivars Godmanis izmanto krīzi, lai vērstos pret uzblīdušo valsts pārvaldes aparātu. Teicama taktika! Arī finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" to apstiprināja (Atim Slakterim gan neko neizdevās pajautāt, jo viņš, pretēji anonsētajam, uz raidījumu neieradās - "bija aizņemts valstiski svarīgos darbos").
Bet kāpēc jācieš tiem, kas strādā valsts darbu slimnīcās, skolās un policijas iecirkņos, muzejos, ugunsdzēsēju depo? Tiem, kuru atalgojums ir krietni zem līdzīgas kvalifikācijas darba atalgojuma privātstruktūrās? Tiem, kuri nāk uz darbu entuziasma un pārliecības stiprināti, bieži nepaēduši un bērnus neapģērbuši?
"Mums ir liels budžeta deficīts un nav iespēju to finansēt!", atrunājas pemjers.
Es gribu apgalvot, ka tā žonglēšana ar Eiropu.
Pēdējais pieejamais 2009. gada budžeta variants ir sekojošs (miljonos latu):
Ieņēmumi Izdevumi Budžeta pārpalikums
Budžets bez ESF 4,930 -4,868 +62
Eiropas struktūrfondi (ESF) 532 -923 -391
__________________________________________________________________
Konsolidētais kopbudžets 5,462 -5,791 -329
Plaši tiek apspriests 329 miljonu latu (vai -1.85% no IKP) budžeta deficīts, bet nekur netiek skaidrots, no kurienes tas rodas. Tas rodas no budžetā iekļautās naudas plūsmas, kas ir saistīta ar Eiropas struktūrfondiem. 2009. gadā ir paredzēts, ka Latvija saņems 532 miljonus latu, bet iztērēs līdzfinansējumam 923 miljonus latu. Starpība ir -391 miljons latu. Starpības ekonomiskā jēga ir nekāda - tā ir naudas plūsmas starpība, kas nekādi neraksturo Latvijas tautsaimniecību. Izdevumu daļu Latvija saņems atpakaļ pēc pusotra gada kā Eiropas finanšu palīdzību, tāpēc tā ir atsevišķi finansējama budžeta sadaļa!
Tāpēc būtu tikai loģiski, stādot un apspriežot budžetu, abstrahēties no Eiropas struktūrfondu naudas plūsmas.
Vēl vairāk, arī avīze "Diena" 25.10.2008. rakstīja par to, ka Latvija ir saņēmusi 500 miljonu eiro aizņēmumu no Eiropas investīciju bankas "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai galvenokārt 2009.gadā". Voilà!
Tad jau ar budžetu, ciktāl tas ir atkarīgs no nodokļu ieņēmumiem un valsts tēriņiem, tik slikti nemaz nav (ir budžeta pārpalikums 62 miljoni latu)! Tad varbūt galēji labējā pozīcija nepacelt sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 latiem uz 60 latiem (ar šādu solījumu Purne atvilināja daudzus pensionārus no referenduma) un ārstēt deficītu uz pensionāru un skolotāju rēķina nav tik nepieciešama?!
Nebūsim naivi! Šodienas publicētais IKP sarukums par 2% pret iepriekšējo kvartālu (-4.2% ir gada griezumā!) atkal valdībai ļaus skaļi vaimanāt, skaidri nepasakot, ka piedāvātajā Latvijas 2009. gada budžeta sadaļā, ko nosaka tautsaimniecība, deficīta nav.
Taupība, kas ir pareiza taktika attiecībā uz valsts pārvaldes aparātu, ir nevietā attiecībā uz nepietiekami apmaksātajiem valsts sektorā strādājošiem. Lai šo retoriku izskaustu, es uzskatu, ka ir lietderīgi analizēt budžetu atšķirtu no Eiropas fondu finansējuma. Citādi, tā žonglējot ar Eiropu, valdībai var izdoties apmuļķot sabiedrību, draudot ar deficītu, kura izcelsme nav meklējama Latvijas tautsaimniecibā.
Comments