[publicēts diena.lv 04/08/2008]
Agrīnās valsts attīstības stadijās finansisti un politiķi nevarēja atturēties no kārdīnājuma savietot ienākošās nodokļu un nodevu plūsmas ar kādiem tēriņiem. Jau nebūtībā ir aizgājis Valsts autoceļu fonds, kas mēģināja balansēt autoceļu nodevu un ieņēmumus no degvielas akcīzes ar autoceļu uzturēšanas izdevumiem. Parādās aicinājumi alkohola akcīzes ieņēmumus novirzīt alkoholiķu ārstēšanai, bet Lattelecom privatizācijas naudu izmantot Gaismas pils būvēšanai. Tas ir ļoti bīstami, jo tādejādi netiek novērtēta valsts izdevumu pamatotība - atsevišķos gadījumos kādai izdevumu pozīcijai tiek atvēlēts nesaimnieciski daudz līdzekļu, kādai - nepiedodami maz.
Visgrandiozākais t.s. iezīmētās naudas piemērs ir Lavijas speciālais budžets. Proti, "kāds" ir postulējis aksiomu, ka sociālajām iemaksām ir jāfinansē vecuma un invaliditātes pensijas, citas sociālās izmaksas. Tas ir nepamatots apgalvojums.
Pirmkārt, sabalansētība speciālajā budžetā ir virtuāli neiespējama.Tā nekad tāda nav bijusi. Līdz 2005. gadam šajā budžetā ir bijis iztrūkums, pēc tam - pārpalikums. Pāri palikusī nauda ar sarežģītu un sabiedrībai grūti saprotamu mehānismu palīdzību tiek uzskaitīta, valdība savā naivumā pat rēķina "procentus", par kuriem pamatbudžets "aizņemas" speciālā budžeta pārpalikumu. Tomēr tehniskā finansistu valodā runājot šī gandrīz 1 miljardu latu lielā nauda pēdējo gadu laikā ir iztērēta valsts pārvaldes vajadzībām. Bankās vai investīciju fondos "nākamajām paaudzēm" no šī "nodalītā budžeta" tāpat nav uzkrāts ne santīma. Valsts pārvalde izplūst izmēros, uzburbst un paliek miegaina.
Otrkārt, citu valstu pieredze rāda, ka ne tikai ir iespējams, bet arī ir vēlams sociālo aizsardzību finansēt no vairāku nodokļu (ne vien no sociālās apdrošināšanas iemaksu) avotiem. Tas, savukārt, pieprasa lean government (liesu valdību) un pilnībā izgaisina jēgu uzturēt atsevišķu "speciālo" apakšbudžetu, un iezīmēt sociāliem mērķiem paredzētu nodokļu naudu.
Piemēram, aplūkosim daudzu latviešu tik ļoti apskaustās Apvienotās Karalistes (AK) 2008. gada valsts budžetu [uzziņai - AK ir labklājības valsts, kurā, salīdzinoši ar citām ES valstīm, ir zemāks nodokļu slogs un liberālāka ASV stila ekonomika]. Sociālās apdrošināšanas iemaksas tur veido 17% no budžeta ieņēmumiem, kamēr sociālajai aizsardzībai AK tērē 32% no budžeta izdevumiem. Naudas izteiksmē tas ir 1.9 reizes vairāk, nekā angļi tieši iekasē no "atbilstīgajiem nodokļiem"! Un budžets nekādi nav "sagrauts"! Un latvieši negrib braukt atpakaļ, jo viņus "piesaista Anglijas pārdomātā sociālā politika".
Salīdzinājumam, Latvijā (LV) sociālās apdrošināšanas iemaksas 2008. gada revidētajā budžetā veido 28% no budžeta ieņēmumiem, kamēr sociālajai aizsardzībai LV tērē vienīgi 23% no budžeta izdevumiem. Naudas izteiksmē tas ir tikai 84% no tieši iekasētajiem "atbilstīgajiem nodokļiem"!
Atšķirība attiecībā pret kopproduktu ir vēl dramatiskāka: AK sociālajā sfērā tērē 14% pret IKP, LV - 9%.
Morāle:
1) Sociālajai sfērai ir jātērē tik daudz budžeta līdzekļu, cik sabiedrībai ir nepieciešams un ekonomika var atļauties (nevis tik, cik tiek iekasētas sociālās apdrošināšanas iemaksas);
2) Uz ekonomikas pieauguma rēķina nedrīkst neproporcionāli palielināt valdības aparātu. Valdībai ir jābūt liesai. Kopprodukta labumā valstij ir jādalās ar pensionāriem, invalīdiem un citiem sociāli atbalstāmajiem sabiedrības slāņiem;
3) Speciālais budžets ir mākslīgs veidojums, kas pašlaik palīdz valdībai manipulēt ar sabiedrību un minimizēt sociālās aizsardzības izmaksas;
4) Ir gandrīz neiespējami veidot labklājības valsti, sociālajai aizsardzībai tērējot gandrīz 1.5 reizes mazāk līdzekļu pret IKP kā Apvienotajā Karalistē.
Tāpēc atbilde uz virsrakstā ietverto retorisko jautājumu ir negatīva: naudas iezīmēšana nekādi nepalīdz valsts budžetam [būt nesagrautam]; tas ar anahronisks koncepts, kas valdošajai koalīcijai palīdz turpināt uz arvien neefektīvāku [tādējādi arī koruptīvāku] valsts pārvaldi vērstu ekonomisko politiku, turot nabadzībā mūsu vecākus un nekādi neuzlabojot mūsu - jaunās paaudzes - izredzes uz lielākām pensijām vecumdienās.
Speciālais budžets ir jālikvidē, un 2009. gada valsts budžetu es ieteiktu veidot bez jebkādas iezīmētās naudas pazīmēm: izdevumu pozīcijas budžetā vajadzētu plānot vienīgi izejot no sabiedrības vajadzībām un liesas valdības principiem.
Comments