[publicēts diena.lv 02/05/2007]
Pamodinot jebkuru ekonomistu nakts vidū un uzdodot vispārīgu jautājumu: “Vai procentu likmju paaugstināšana atvēsinās ekonomiku?”, mēs sagaidām atbildi “jā!”.
Klasiskā un ideālā makroekonomiskā situācijā valūtas kurss un procentu likmes ekonomikā ir cieši saistītas (ceļot procentu likmes, aug valūtas pievilcība investoru acīs, tie uzpērk valūtu, kuras kurss atbilstoši krītas, izlīdzinot ieguvumu no augstākām procentu likmēm). Tāpat ir saistītas procentu likmes ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu (augot procentu likmēm, uzņēmējiem kļūst dārgāk aizņemties un ekonomikas pieaugums bremzējas), bezdarba līmeni un citiem makroekonomiskiem parametriem. Pie tam ir zināma sakarība, ka centrālās bankas refinansēšanas likme atstāj tiešu iespaidu uz starpbanku tirgus likmēm.
Atgriežoties pie reālās Latvijas situācijas un 12% IKP pieauguma, vairākums uzskata, ka tas būtu jābremzē. Un daudzi (tai skaitā – Latvijas banka (LB)) domā, ka tas jādara, paaugstinot latu procentu likmes. Lūk, Rimšēviča teiktais 2007. gada 15. marta preses konferencē: “Latvijas Bankas padome šodien - konsekventi īstenojot monetāro politiku un izmantojot centrālās bankas rīcībā esošos instrumentus, kā arī atbalstot Latvijas Republikas valdības centienus samazināt inflāciju, un, ņemot vērā arī ECB jaunākos lēmumus par procentu likmju celšanu, - nolēma paaugstināt refinansēšanas likmi - par 0.5 bāzes punktiem līdz 5.5%. Lēmums stājas spēkā šī gada 24. martā.“
Agresīvi paaugstinot latu refinansēšanās likmi Latvijas bankā (+1.75% salīdzinot ar Eiropas Centrālo banku (ECB)) kombinācijā ar augstu obligāto rezervju normu centrālajā bankā (8% no piesaistītajiem noguldījumiem, 4x vairāk kā ECB) un paniku valūtas maiņas tirgū ir panākts gandrīz divkārtējs tirgus likmju pieaugums – 3 mēnešu RIGIBOR [Latvijas starpbanku tirgus aizņemšanās indekss 3 mēnešu gariem kontraktiem] ir divkāršojies no 5% uz gandrīz 10%!
[3 mēnešu starpbanku aizdevumu tirgus likmju LVL (RIGIBOR), LTL (VILIBOR), EEK (TALIBOR) un EUR (EURIBOR) izmaiņas laikā]
Izcili! Tagad Latvijas uzņēmējiem būs jāmaksā 2x vairāk procentos un biznesa izaugsme palēnināsies! Mājsaimniecībām apetītei uz hipotekārajiem kredītiem jābūt pilnīgi zudušai!
Tiktāl ābece, realitāte izrādās nedaudz sarežģītāka. Latvijā valdošās faktiskas valūtas kursa stratēģijas (currency board arrangement) ietvaros uzņēmēju un patērētāju acīs eiro valūtas risks praktiski neeksistē, tāpēc lielākā daļa kredītu tiek ņemti eiro. Tas ir pamatoti, jo ievērojamās likmju atšķirības dēļ (6% procenta punkti 2007. gada martā) tas tagad ir pat 2.5 reizes lētāk. Valūtas maiņas izmaksas konvertējot ieņēmumus latos uz kredīta maksājumiem eiro ir niecīgas. Nekustamā īpašuma cenas tiek kotētas eiro, automašīnu cenas – eiro...
Kas kreditējas latos? Patēriņa kredīti ņemti caur kredītkartēm visbiežāk ir latos, taču kredītkaršu procentu likmes ir fiksētas un 12-18% augstumā un vēl nav sajutušas latu resursu sadārdzināšanos. Atsevišķas uzņēmumu kredītlīnijas ir latos? Tās kalpo likviditātes nodrošināšanai, tāpēc nav lielas (latam turpinot sadārdzināties, arī latu kredītlīnijas daudzi uzņēmēji konvertē uz eiro) un neietekmē uzņēmumu spēju attīstīties. Cerībā uz lata devalvāciju ārzemju uzņēmumi pārkreditējās latos? Ha-ha!
Ja 2003. gada beigās 42% no mājsaimniecību kredītiem bija latos, tad 2006. gadā latu kredītu apjoms bija sarucis līdz 23%. Attiecībā uz nefinanšu uzņēmumiem (rezidentiem) latu kredītu īpatsvars 2003. – 2006. gadā nokritās no 48% līdz 23%. Latvijas iedzīvotāji bēg ne tikai no valsts, bet arī no lata kā aizņemšanās valūtas! Latvijas uzņēmēji dzīvo sfērā, kuru ietekmē Trišē nevis Rimšēvičs! Tādiem būtu jābūt laikrakstu virsrakstiem:)
1. secinājums. Latu procentlikmju pieaugums virs eiro procentlikmēm neveicina Latvijas ekonomikas atvēsināšanu, bet veicina Latvijas nacionālās valūtas lomas mazināšanos Latvijas ekonomikā.
Tikmēr Latvijas “plašā nauda” (M2X) no 2003. gada sākuma līdz 2006. gada beigām palielinājās 2.9 reizes (IKP faktiskajās cenās – tikai 2.0 reizes). Tirgū ir vairāk latu skaidras naudas un noguldījumu formā daļēji arī tāpēc, ka ir iespējama sekojoša spekulācija:
- Pieņemsim, ka Latvijas investoram ir pieejami 10 miljoni EUR, kurus viņš grib ieguldīt uz 1 gadu;
- Ieguldot šo naudu EUR termiņdepozītā Parex bankā (4.3%) investors var nopelnīt 430 tūkstošus EUR;
- Konvertējot 10 miljonus EUR pēc Latvijas bankas kursa uz LVL investors var iegūt 7,028,040 LVL;
- Ieguldot šo naudu LVL termiņdepozītā Parex bankā (6.1%) investors var nopelnīt 428,710 LVL;
- Konvertējot visus latus uz EUR pēc gada investors var iegūt papildus 610 tūkstošus EUR, kas ir par 42% vairāk, nekā noguldot termiņdepozītā EUR valūtā
- (īstenībā investors nedaudz samaksās bankai par konvertāciju, taču pie tik lieliem apjomiem bankas marža būs minimāla)
- (ir neliels valūtas risks 1% koridorā ap LB noteikto LVL/EUR kursu 0.702804).
Šo spekulāciju naudas tirgus eksperti sauc par carry trade, tas ir plaši pazīstams instruments, kas ir iecienīts arī pretējā virzienā – piemēram, aizņemoties Šveices frankos vai Japānas jenās, kas ir tradicionāli procentu likmju ziņā lētas valūtas. Pie brīvi peldoša valūtas kursa teorija pareģo kursa korekcijas, kam būtu jāizlīdzina visi carry trade ieguvumi, taču realitāte bieži izrādās savādāka. Ar carry trade palīdzību ir iespējams nopelnīt, kur nu vēl fiksēta LVL/EUR kursa apstākļos, kad sardzē stāv LB!
Savukārt, Latvijas monetārajā sistēmā ieplūstot papildus EUR valūtai, lai saglabātu fiksētu lata kursu, LB ir spiesta emitēt latus, kas palielina ar jaunām precēm un pakalpojumiem nesegtu latu naudas masu.
2. secinājums. Latu procentlikmju ievērojamā atšķirība no enkura valūtas – eiro – procentlikmēm rada augsni spekulācijām. Spekulācijas rada papildus ar precēm nesegtu latu piedāvājumu tirgū.
Pārbaudot latu augsto procentlikmju negatīvo ietekmi uz inflāciju, es salīdzināju Latvijas situāciju ar kaimiņvalstīm.
Lietuvā centrālā banka nenosaka refinansēšanās likmi, bet piedāvā ierobežotu overnight repurchase (atpirkšanu uz nakti) ar likmi, kas ir par 0.75 procentu punktiem mazāka par LB refinansēšanās likmi, tāpēc starpība ar ECB refinansēšanas likmi ir gandrīz 2 reizes mazāka nekā LB refinansēšanas likmei. Tāpat Lietuvas centrālā banka nosaka 6% (par ceturtdaļu zemāku kā Latvijā) obligāto rezervju normu komercbankām, kas samazina spiedienu uz lita tirgus procentu likmēm. Kā redzams attēlā, kopš 2003. gada sākuma lita procentu likmes nav pārsniegušas eiro procentu likmes par vairāk kā 0.7 procentu punktiem.
Igaunijas centrālā banka ir visprecīzāk sekojusi Hankem, kas ar Frīdmana atbalstu 1992. gada sākumā Igaunijas valdībai ieteica valūtas kursa pārvaldi [currency board]. Frīdmans uzskatīja, ka “jebkurai valstij, kura lieto fiksētu maiņas kursu, ar troksni ir jānosviež sava centrālā banka [must dump its central bank] un jāpiemēro valūtas kursa pārvalde [adopt a currency board]”, ar to saprotot neatkarīgas monetārās politikas beigas.
Kā, izlasot šīs tēzes, pareizi aizrādīja Jānis Ošlejs, ir makroekonomiski pierādīts, ka nevar vienlaicīgi pastāvēt trīsvienība: fiksēts maiņas kurss, neatkarīga monetārā politika un brīva kapitāla kustība. Brīva kapitāla kustība ir Eiropas Savienības pamatvērtība, bet EEK/EUR=15.64664…
Tas izskaidro, kāpēc Igaunijas centrālā banka nepiedāvā nekādas refinansēšanās iespējas. TALIBOR kopš 2005. gada beigām praktiski sakrīt ar EURIBOR, bet igauņu bankas kredītus izsniedz igauņu kronās pēc likmēm, kas ir piesaistītas EURIBOR (vēl tagad atceros Parex bankas kredītkomitejas šoku pirmajā sēdē pēc Tallinas filiāles atvēršanas: tas taču nevar būt, ka igauņi savai nacionālajai valūtai piemēro eiro valūtas kredītlikmju indeksu!!!).
Lai arī Igaunijas centrālās bankas noteiktais rezervju apjoms ir augsts – 15% no piesaistītajiem līdzekļiem, pusi no tām bankas var turēt “kvalitatīvos ārzemju vērtspapīros”, pie tam par noguldījumiem Igaunijas centrālajā bankā tiek maksāti procenti ECB noteikto depozītu likmju apmērā.
3. secinājums. Mūsu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – centrālās bankas ar savu monetāro politiku neveicina vietējo valūtu procentu likmju pieaugumu un nelieto to kā līdzekli cīņai pret ekonomikas pārkaršanu un inflāciju.
Ieteikumi
Latvijā ir jāpārdomā lata suverēnas un ievērojami atšķirīgas procentu likmes uzturēšanas lietderība. Lai fiksētais maiņas kurss [pret eiro un ES ietvaros] būtu noturīgs, centrālai bankai nevar būt sava procentu likmju politika (tā Frīdmans, bet skatīt Rimšēviča citātu iepriekš!). RIGIBOR tuvināšana EURIBOR samazinātu spekulantu spiedienu uz Latvijas ekonomiku un samazinātu latu naudas masas pieaugumu ekonomikā, neapdraudot cīņu ar ekonomikas pārkaršanu. Tiesa, varbūt atsevišķi uzņēmēji atkal sāktu ņemt kredītus nacionālajā valūtā, un lats zaudētu daļu no savas erzacvalūtas slavas.
Lai to sasniegtu, LB refinansēšanas likme ir jātuvina ECB refinansēšanās likmei 3.75%, bet komercbanku obligāto rezervju apmērs LB ir jātuvina ECB noteiktajiem 2%.
Latvijai nav jālauž likumi. Tai ir rūpīgi jāievēro spēles noteikumi, ja tā ir izvēlējusies valūtas kursa stratēģijas (currency board arrangement) ceļu brīvas kapitāla kustības apstākļos: Latvijas banka nevar uzturēt savu un neatkarīgu monetāro politiku!
Comments