References :: GK

LA.LV :: Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

Portāls la.lv 26-Oct-2024 ir publicējis fragmentu no Armanda Pučes 23-Oct-2024 raidījuma "Naudas Cena",  kurā Gatis Kokins skaidro, ka ēnu ekonomikas darboņi bieži ir saauguši ar kontrolējošo iestādi:

[WEB] LA.LV :: Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

[PNG] LA.LV :: Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

[MP4] LA.LV :: Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

---

Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

0:09, 26. oktobris 2024

Latvijas ekonomikas izaugsmei ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieejā — tādu viedokli TV24 raidījumā “Naudas cena” pauda AS “Delfingroup” padomes loceklis Gatis Kokins.

“Ir viena lieta, kas ir jāsaprot,” uzsver uzņēmējs Gatis Kokins, “es redzu pozitīvas tendences pašreizējā VID darbā. Ja valstī ir ļoti augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi.”

Kokins uzskata, ka ēnu ekonomika tādos apjomos, kā tas ir Latvijā nevarēja pastāvēt bez zināma atbalsta atsevišķās struktūrvienībās.

TV24 :: TV24 svarīgais 3 minūtēs :: 24-Oct-2024

TV24 24-Oct-2024 ziņu apkopojumā "TV24 svarīgais 3 minūtēs" ir ietverts fragments no Armanda Pučes 23-Oct-2024 raidījuma "Naudas Cena",  kurā Gatis Kokins skaidro, ka nodokļu reformas ietvaros vairumam pensionāru no valsts saņemtās naudas apjoms pieaugs:

[WEB] TV24 :: Svarīgais 3 minūtēs

[MP4] TV24 :: Svarīgais 3 minūtēs

---

 

TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode

TV24 raidījuma "Naudas Cena"  vadītāja Armanda Pučes viesi Gatis Kokins, Ainis Dābols un Romāns Meļņiks apspriež, kā nodokļu izmaiņas ietekmēs vidējā Latvijas iedzīvotāja dzīvi nākamgad:

[WEB] TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode :: 1. daļa

[WEB] TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode :: 2. daļa

[MP4] TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode :: 1. daļa

[MP4] TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode :: 2. daļa

---

 

Delfi TV :: Apkopots Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 :: 17-Oct-2024

Delfi TV atspoguļoja Prudentia un NASDAQ Rīga veidoto uzņēmumu Top101 2024 iznākšanu. Noslēgumā Delfi žurnāliste Aiga Krūtaine, Kāris Krastiņš (Prudentia), Liene Dubava (NASDAQ Rīga), Lauris Mencis (Swedbank Baltic), Gatis Kokins (OC VISION) un Māris Kreics (Eleving Group) apsprieda Latvijas ekonomiku:

[WEB] Delfi TV :: Apkopots Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101

[PNG] Delfi TV :: Apkopots Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101

[MP4] Delfi TV :: Apkopots Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101

[MP4] Delfi TV :: Apkopots Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 (bez titriem)

[JPG] Delfi TV :: Apkopots Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 :: foto

---

Investīciju banka "Prudentia" un "Nasdaq Riga" fondu birža apkopojusi Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Īpašā "Delfi TV" pārraidē 17. oktobrī pulksten 13 apbalvosim uzņēmumu, kura vērtība pērn bijusi visaugstākā, un skaidrosim, kāds izskatās 2024. gada vērtīgāko uzņēmumu TOP101, kā arī, kas uzņēmumiem būtu jādara, lai audzētu savu vērtību.

Gatis Kokins izsakās 22'50" un 45'00"

Diskusijā piedalās Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 uzvarētāja pārstāvis, "Nasdaq Riga" fondu biržas vadītāja Liene Dubava, "Prudentia" vadošais partneris Kārlis Krastiņš, uzņēmuma "OC Vision" līdzīpašnieks un valdes loceklis, "DelfinGroup" padomes priekšsēdētāja vietnieks Gatis Kokins un nebanku kreditētāja "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics. Diskusiju vada "Delfi Bizness" galvenā redaktore Aija Krūtaine.

Vairāk par 2024. gada TOP101 rezultātiem lasiet rakstā: Jaunais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu tops ir klāt. Kas mainījies, un kuras nozares šogad ir uz zaļa zara?

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 ir iniciatīva, kuru kopš 2005. gada īsteno "Prudentia" un "Nasdaq Riga" un tās pamatā ir vēlme rosināt sabiedrībā diskusiju par uzņēmumu vērtību un to ietekmējošiem faktoriem. Vērtīgāko uzņēmumu tops sniedz iespēju uzņēmējiem, nozares ekspertiem un sabiedrībai kopumā iegūt vispusīgu ieskatu par Latvijas uzņēmumu izaugsmi, korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, attīstību un konkurētspēju.

LA.LV :: Uzņēmējs: “Nodoklis kā sods ir ārkārtīgi slikta ideja” :: 16-Oct-2024

Portāls la.lv 16-Oct-2024 ir publicējis fragmentu no Māra Zandera 8-Oct-2024 raidījuma "Kur tas suns aprakts?", kurā Gatis Kokins skaidro kāpēc sodīt bankas, tās apliekot ar nodokli, nav laba doma:

[WEB] LA.LV :: Uzņēmējs: “Nodoklis kā sods ir ārkārtīgi slikta ideja”

[PNG] LA.LV :: Uzņēmējs: “Nodoklis kā sods ir ārkārtīgi slikta ideja”

[MP4] LA.LV :: Uzņēmējs: “Nodoklis kā sods ir ārkārtīgi slikta ideja”

---

Uzņēmējs: “Nodoklis kā sods ir ārkārtīgi slikta ideja”

22:30, 16. oktobris 2024

“Nodoklis kā sods, ir ārkārtīgi slikta ideja,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” savu viedokli pauda uzņēmējs Gatis Kokins. Viņš piekrīt, ka banku sektors ne vienmēr rīkojas tā kā valdībai gribētos, bet, viņaprāt, tad Latvijas Bankai ir jādomā, kā šo situāciju regulēt, nevis sodīt ar nodokli.

“Tā sodīšana ar nodokli, kad EURIBOR bija pacēlies, šķita jocīga lieta. Tagad EURIBOR iet uz leju, procentu likmes normalizējās, banku virspeļņa pazūd,” dalās uzņēmējs.

Tomēr šobrīd ir jauna nelaime – īpaša banku atturība pret risku. Kokins skaidroja, ka viņaprāt, banku vidū ir pārāk maza konkurence un šobrīd visas cerības šajā jautājumā jāliek uz “Indexo”: “Būtu jāstimulē četru lielāko banku konkurence, ko regulators mierīgi var izdarīt.”

Raidījuma vadītājs Māris Zanders šajā jautājumā piebilst, ka sabiedrībā valda priekštats, ka bankas ietekmēt nevar. Šim viedoklim klaji oponēja uzņēmējs Kokins, minot kā piemēru gadījumus ar naudas atmazgāšanu: “Proti, tad, kad regulators beidzot sāka reāli cīnīties pret naudas atmazgāšanu, kas bija kļuvusi par sērgu, bankas ārkārtīgi pierāvās.”

Kokins atzīmē, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc nenotiek tāda aktīvāka komercdarbība bankās. Banku prasības ir pārspīlētas un uzņēmēji ir apkrauti ar bezjēdzīgām prasībām, lai tikai nepaceltos jautājumi par naudas atmazgāšanu.

“Vajadzēja savlaicīgāk uzsākt šo cīņu un racionālāk šīs prasības uzstādīt. Tas ir tīrs regulatora jautājums,” skaidroja Kokins. Viņš uzskata, ka regulators ir pārāk piesardzīgs, kam visticamāk ir kāds iemesls: “Atceramies, ka bija tāds periods, kad Latvijā bija 60-70 bankas. Kamēr tās visas bankrotēja, ir radusies pārāk liela negatīvā pieredze.“

LOOA :: Par ārstniecības iestāžu reģistrēšanu optikās :: 16-Oct-2024

Latvijas optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) mājas lapā ir publicēts ieraksts par nozares pārstāvju un veselības ministra Hosama Abu Meri sarunām par ārstniecības iestāžu reģistrēšanu optikās, attēlā ir redzams Gatis Kokins:

[WEB] LOOA :: Par ārstniecības iestāžu reģistrēšanu optikās

[PNG] LOOA :: Par ārstniecības iestāžu reģistrēšanu optikās

[JPG] LOOA :: Par ārstniecības iestāžu reģistrēšanu optikās :: foto

---

Par ārstniecības iestāžu reģistrēšanu optikās

Posted on 16.10.24 by LOOA

Šobrīd esam situācijā, kad ir kritiski saasinājies optiku reģistrēšanas jautājums. Tā kā optometrists kopš 2020. gada ir ārstniecības persona, tad, atbilstoši Ārstniecības likumam, mēs drīkstam strādāt tikai ārstniecības iestādēs. Jau no ziņām medijos (Panorāmas sižets, ziņa Veselības ministrijas mājas lapā) spējāt nojaust, ka šobrīd viens no Veselības inspekcijas aizrādījumiem SIA “Briļļu nams” Fielmann optikas filiālēs arī bija saistīts ar šo reģistrācijas jautājumu. Diemžēl daudzi dažādu optikas uzņēmumu pieteikumi ārstniecības iestādes reģistrācijai līdz šim nav apstiprināti, norādot uz Ministru Kabineta noteikumu Nr. 60 punktiem, kas praktiski nav izpildāmi. Lai arī LOOA kopā ar optikas nozares darba devējiem optikas uz šīm problēmām jau gadiem ir norādījusi dažādām institūcijām, darbs pie šī jautājuma atrisināšanas turpinās. Pateicoties biedru iniciatīvai un atbalstam, LOOA 30.08.2024. iesniedza Veselības ministrijai priekšlikumu par Optiku darbības noteikumiem. 14.10.2024. esam saņēmuši pozitīvu atbildi, ka šie noteikumi tiks izskatīti un ir nozīmīgi optiku darbības noregulēšanai. 

Pēc tikšanās ar Veselības ministru Hosamu Abu Meri ir iegūts ministra atbalsts, ka jautājums par optikas reģistrēšanu kā ārstniecības iestādi ir neatliekams un jāatrisina tuvākajā laikā. Tādēļ šobrīd ir uzdots mēneša laikā nonākt pie gala risinājuma, sakārtojot likumdošanā optiku reģistrācijas jautājumu. Šī jautājuma risināšanai ir izveidota mikrogrupa, kurā ir pārstāvēta Veselības ministrija, LOOA un optikas uzņēmumu pārstāvji. Optiku pārstāvjiem, lūdzu, sazināties ar Kristīni Detkovu ([email protected]), lai pievienotos šai grupai, vai uzzinātu par grupas darbības rezultātiem. Mēs centīsimies biedrus informēt par procesa norisi un iznākumu. Bet šobrīd ministra uzstādījums ir, ka mums ir būtiski sniegt kvalitatīvus optometrista un optiku pakalpojumus, ievērojot visu saistošo likumdošanu (Ārstniecības likums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums, MK noteikumi Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”, Profesijas standarti, MK noteikumi nr. 461 “Medicīnisko ierīču noteikumi”). Atkāpe ir iespējama tikai attiecībā uz ārstniecības iestādes statusu, līdz pilnīgai jautājuma atrisināšanai.
No savas puses varu tikai nomierināt, ka agri vai vēlu šis jautājums tiks atrisināts. Optometristi ir būtiska Latvijas iedzīvotāju redzes aprūpes sastāvdaļa, mēs esam un turpināsim būt vieni no labākajiem optometristiem Eiropā.

Cieņā
LOOA prezidente 

Aiga Švede

LA.LV :: “Tas ir totāls fiasko!” Uzņēmēji kritizē valdības lēmumu ķerties klāt pensiju 2. līmenim, lai budžetā būtu vairāk naudas :: 15-Oct-2024

Portāls la.lv 15-Oct-2024 ir publicējis fragmentu no Māra Zandera 8-Oct-2024 raidījuma "Kur tas suns aprakts?", kurā Gatis Kokins skaidro kāpēc ir nelietderīgi samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī:

[WEB] LA.LV :: “Tas ir totāls fiasko!” Uzņēmēji kritizē valdības lēmumu ķerties klāt pensiju 2.līmenim, lai budžetā būtu vairāk naudas

[PNG] LA.LV :: “Tas ir totāls fiasko!” Uzņēmēji kritizē valdības lēmumu ķerties klāt pensiju 2.līmenim, lai budžetā būtu vairāk naudas

[MP4] LA.LV :: “Tas ir totāls fiasko!” Uzņēmēji kritizē valdības lēmumu ķerties klāt pensiju 2.līmenim, lai budžetā būtu vairāk naudas

---

“Tas ir totāls fiasko!” Uzņēmēji kritizē valdības lēmumu ķerties klāt pensiju 2.līmenim, lai budžetā būtu vairāk naudas

LA.LV

10:04, 15. oktobris 2024

“Tam ir ekonomiskas sekas – tas savā ziņā ievērojami palielinās nodokļu ieņēmumus budžetā, samazinot šo naudas plūsmu uz privātajiem pensiju fondiem. Bet, manuprāt, tā ir tāda ļoti slikta ideja,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” pauda uzņēmējs Gatis Kokins, kad tika lūgts komentēt izskanējušo vēsti, ka valdība ir atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

“Pensiju 2.līmenis tāpat kā 3.līmenis – tā faktiski ir mūsu nauda, ar kuru mēs, atdodot tam vai citam pārvaldniekam, varam rīkoties, un kura mums pieder un kuru varam kontrolēt. Tas ir kas labāks, nekā nauda, kuru mēs atdodam valstij cerībā, ka varbūt mēs nākotnē to dabūsim atpakaļ. Tāpēc es domāju, ka no tāda elektoriāta viedokļa šis jau nu nevienam neliekas ļoti pievilcīgi,” pieļāva uzņēmējs Kokins, runājot par valdības lēmumu saistībā ar pensiju 2.līmeni. Kokins turpināja komentēt, sakot, ka citās valstīs pensijas tiek finansētas ne tikai no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet no citiem nodokļiem.

“Ja tur bišķiņ pietrūkst vai paliek pāri, var mierīgi lietot PVN vai kādu citu nodokli. Tāpēc ķerties klāt pie iedzīvotāju naudas, kas viņiem tiek krāta vecumdienām, man liekas, ka tas ir ļoti tuvredzīgi,” sacīja Kokins TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?”. Viņa komentāru papildināja otrs raidījuma viesis –  uzņēmējs Aigars Šmits, kurš arī kritizēja valdības pieņemto lēmumu saistībā ar pensiju 2.līmeni.

Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts? :: 8-Oct-2024 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Aigars Šmits, lai apspriestu ekonomikas un politikas aktualitātes:

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 8-Oct-2024 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 8-Oct-2024 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 8-Oct-2024 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 8-Oct-2024 epizode (2 no 2)

---

 

 

LETA :: "Signet Bank" piešķīrusi 2,5 miljonu eiro aizdevumu "D8 Corporation" jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

LETA publicē Signet bankas preses relīzi, kurā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] LETA :: "Signet Bank" piešķīrusi 2,5 miljonu eiro aizdevumu "D8 Corporation" jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

[JPG] LETA :: "Signet Bank" piešķīrusi 2,5 miljonu eiro aizdevumu "D8 Corporation" jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

---

Rīga, 1.okt., LETA.

"Signet Bank" ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 miljonu eiro aizdevumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam "D8 Corporation", aģentūru LETA informēja bankas pārstāvji.

Aizdevumu "D8 Corporation" izmantos gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo saistību refinansēšanai.

"D8 Corporation" izstrādā finanšu tehnoloģijas un informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus, kas galvenokārt paredzēti bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai.

Bankā arī norāda, ka "D8 Corporation" 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd paplašina darbību Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā. "D8 Corporation" ir ieviesis risinājumus vairāk nekā 30 valstīs Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.

2023.gadā "D8 Corporation" strādāja ar 5,311 miljonu eiro apgrozījumu un guva 469 055 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

"D8 Corporation" reģistrēta 2010.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 11 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Juris Ščerbickis (50%), Nikolajs Kovancovs (20%), Gatim Kokinam piederošā SIA "Apoga konsultācijas" (20%) un Kovancovam piederošā SIA "NeoVolk" (10%). 

Jau vēstīts, ka "Signet Bank" grupa pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 4,769 miljonu eiro apmērā. 

"Signet Bank" akcionāri ir deviņi Latvijas un starptautiskie privātie investori, tostarp "Signet Acquisition III" (24,5%), kuras vienīgais akcionārs ir ASV investors Aleksandrs Solovejs, AS "RIT Group" (19,51%), kura patiesā labuma guvēja ir Tatjana Rapoporta, un SIA "Reglink" (15,93% ), kuras īpašniece ir Irīna Pīgozne.

Pietiek.com :: "AirBaltic" sāgas politiskie mērķi :: 10-Sep-2024

Portāls pietiek.com bez atļaujas pārpublicēja Gata Kokina bloga ierakstu par AirBaltic, to ilustrējot ar izsmejošu un krievu lamuvārdu saturošu attēlu, autoru nosaucot par Gunti Kokinu:

[WEB] Pietiek.com :: "AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

[PNG] Pietiek.com :: "AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

[JPG] Pietiek.com :: "AirBaltic" sāgas politiskie mērķi :: attēls

---

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Guntis Kokins
10.09.2024.

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika noklusēta, bet 2024. gada uzrāviens recesijas dēļ tirgos nenotiek. Aktīva ir arī politiskā opozīcija (tajā es neiekļauju prokremliskās partijas, t.sk. LPV, kurām "viss ir slikti" un "failed state" naratīvs ir politiskās platformas pamats), taču man nav saprotami aktivitātes mērķi. Tie partijām būtu skaidri jādefinē, vienlaikus saprotot arī savas darbības konsekvences. Un opciju nav daudz.

1. Izbeigt AirBaltic sāgu, pasludinot tā maksātnespēju.

Leģitīms mērķis, jo 529 miljonu € investīcijas nav devušas rezultātu, bez nacionālajām aviokompānijām veiksmīgi iztiek EE, LT, US, vairākas lielas aviokompānijas ir nebeidzamās krīzēs - Alitalia, Air India, SAS, Norwegian, Thai Airways, Island Air, FlyBe, Turkish Airlines.

Tomēr AirBaltic ir salīdzinoši sekmīgi attīstījies, tā stāvokli būtiski ietekmēja valsts noteiktie aizliegumi COVID-19 pandēmijas laikā un Gausa stratēģija augt kā transporta mezglam bijušo PSRS valstu (sevišķi Krievijas, Ukrainas) savienošanai ar Eiropu. Tā izgāzās, Krievijai uzsākot pilna apjoma iebrukumu Ukrainā (protams, var diskutēt par šādas stratēģijas pamatotību pirms 2022. gada).

Jauno stratēģiju (ar jaunu un ekonomisku lidmašīnu floti savienot Eiropas pilsētas ar strauji augošiem atpūtas galamērķiem, sezonalitāti hedžējot ar izdevīgiem wet lease darījumiem) negatīvi ietekmē vājais ekonomiku izaugsmes potenciāls / recesija Eiropā, ko ir izraisījusi ECB cīņa ar inflāciju, ceļot bāzes procentu likmes.

Latvijai ir otrs "sāpju bērns", kura realizācijai pietrūkst 10-19 miljardu €, - Rail Baltica. Nav skaidrs, vai šis projekts pat teorētiski var būt pelnošs, jo biznesa aprēķini bija balstīti uz a) kļūdaini zemiem celtniecības izmaksu aprēķiniem; b) 30% kravu un pasažieru pārvadājumiem no Krievijas, kas vairs nav iespējami; c) kļūdainu iedzīvotāju skaita dinamiku Baltijā. BCG uzskata, ka Rail Baltica kravu pārvadāšanas potenciāls arī ir nenozīmīgs. Nepieciešamo militāro mobilitāti var nodrošināt ar mazākām izmaksām.

Tiesa, tas ļautu Rīgas iedzīvotājiem salīdzinoši ātri nokļūt uz 2 kaimiņu galvaspilsētām (Tallinnu un Viļņu), arī uz Kauņu un Varšavu. Tomēr tas ir nenozīmīgi maz, salīdzinot ar AirBaltic piedāvātajiem 80+ galamērķiem. Rail Baltica konkurētu ar AirBaltic, autobusu satiksmi un jau pašreiz kursējošo vilcienu uz Viļņu. Daudz saprātīgāk Latvijai būtu atteikties no Rail Baltica, izbūvējot tikai to infrastruktūru, ko tieši finansē ES.

Jāņem vērā, ka AirBaltic ir tautā mīlēts zīmols (41. vieta 2023. gadā, 75. vieta 2022. gadā), tā likvidēšana sarūgtinās daudzus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, kuru iespējas veikt tiešos lidojumus uz atpūtas un biznesa galamērķiem krietni samazināsies (skat. situāciju Tallinnā un Viļņā). AirBaltic ir Rīgas lidostas galvenais izaugsmes dzinējs.

Redzams, ka aviobizness ir sarežģīta lieta: veiksmīgos gados ir iespējama neliela peļņa, bet globālās krīzes, pandēmijas un kari noved pie neizbēgamiem zaudējumiem. Tikai atsevišķas globāls kompānijas (piemēram, Ryanair) šos riskus māk labi pārvaldīt. Pārējiem iet līdzīgi kā AirBaltic – AirBaltic gadījumā zaudējumu korelācija ar krīzēm ir izteikti redzama.

Vai šādi zaudējumi ir kritiski lieli valstij? Iespējams, ka ne. AirBaltic pienesums kopproduktā ir 2% 2024. gadā jeb 9.8 miljardi € kopš dibināšanas, nodokļos ir izgūti 423m€. Ja privātie investori rauktu degunus par šādu ieguldījumu, tad valdība varētu būt apmierināta, ņemot vērā arī netiešos ieguvumus no šādas transporta infrastruktūras elementa.

Savukārt Rail Baltica projekts bez variantiem turpinās nest desmitiem miljonu € zaudējumus katru gadu arī pēc izbūvēšanas un ekspluatācijas uzsākšanas.

2. Vēlme panākt Briškena demisiju un palielināt jaunas valdības koalīcijas izveides varbūtību

Saprotama vēlme, taču tā būtu sasniedzama, uzsverot Rail Baltica katastrofālo projekta vadību, nevis populistiski izsmejot AirBaltic, apgrūtinot jau tā mazvarbūtīgā pozitīvā rekapitalizācijas plāna izpildi.

3. Vēlme nomainīt dārgo un neveiksmīgo CEO Martinu Gausu

Leģitīma doma, jo virkne Gausa stratēģisko lēmumu ir izrādījušies kļūdaini un CEO par to ir jāatbild. Tomēr jāatzīst, ka Latvija savu aviokompāniju nekad nebija pienācīgi kapitalizējusi, daļa neveiksmju ir saistītas ar nepārvaramu varu. Bet labi, Gauss uz šo situāciju "parakstījās" (un par to saņem lielu algu), rezultāts nav izcils, jāsoda - tas skaidrs.

Šādā gadījumā AirBaltic padomei būtu jāizsludina jauna vadītāja meklēšana. Labākajam pašmāju aviācijas biznesa speciālistam varētu būt 30-40% no kompetences, kāda ir Gausam. Tādējādi neizbēgami būtu jāmeklē ārvalstu speciālists. Var izrādīties, ka tirgus atalgojums tādam speciālistam izrādīsies pat lielāks nekā Martinam Gausam. Ar to opozīcijai ir jārēķinās.

Papildus tas būs 6-9 mēnešu distress kompānijai, kas nesekmēs finanšu rādītāju uzlabošanos.

4. Vēlme nezaudēt pilnīgu kontroli (51%) pār AirBaltic

Apšaubāms mērķis, kas prasīs vairāku simtu miljonu € investīcijas AirBaltic kapitālā, a) ko vēlētāji neatbalstīs; b) kam naudas budžetā nav; c) ko (ar lielu varbūtību) noraidīs EK kā neatļautu valsts iejaukšanos tirgū un neleģitīmu valsts atbalstu.

5. Vēlme tieši atgūt veiktās 529m€ investīcijas

Tas nav iespējams (draudot ierēdņiem un Gausam ar prokuratūru vai nedraudot).

Ja valsts saglabātu teju 100% īpašumtiesības, rekapitalizētu AirBaltic un turpmāk tam veiktos izcili, desmit gadu laikā tas teorētiski būtu iespējams. Tomēr 4.c punktā minētie argumenti un nozares volatilitāte visdrīzāk to neatļautu.

Visvarbūtīgākais scenārijs būtu arī papildus veikto investīciju zaudēšana.

Pārpublicēts no https://gatis.kokins.com/weblog/