References: GK

Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode

RīgaTV 24 raidījuma "Preses Klubs" viesi Gatis Kokins, Tatjana Koķe un Mārtiņš Barkovskis (Otto Ozols) sarunā ar žurnālistu Ansi Klintsonu par aktuāliem presē medijos atspoguļotiem jautājumiem:

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: I daļa

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: II daļa

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: III daļa

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: Brexit (fragments)

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: vasaras laiks (fragments)

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: OIK (fragments)

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: I daļa

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: II daļa

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: III daļa

_______________________________________________________________________________________________________________

 

 

pietiek.com :: PA nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās LTC padomes priekšsēdētāja amatā

Portāls pietiek.com publicē Privatizācijas aģentūras skaidrojumu par Gata Kokina atbilstību Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatam:

[WEB] pietiek.com :: Privatizācijas aģentūru nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās „Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā

[PNG] pietiek.com :: Privatizācijas aģentūru nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās „Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā

__________________________________________________________________________________________________________________________________

Vladimira Loginova vadīto Privatizācijas aģentūru, kas ir SIA Lattelecom valsts kapitāla daļu oficiālā turētāja, nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Gata Kokina atrašanās Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā. Šodien Pietiek pilnā apmērā publicē Loginova oficiālos skaidrojumus šai sakarā.

„Ministru kabinets ar 2012.gada 4.jūnija rīkojumu Nr.246 atbalstīja Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju (turpmāk – Koncepcija), kurā tika noteikta kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu izvirzīšanas kārtība, paredzot, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datu bāzi (rezerves sarakstu), balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.), kur kandidāta politiskā piederība nav faktors.

Vienlaikus Koncepcijā tika noteikts, ka padomes locekļus izvirza no jauna veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja. Tā kā centralizētā pārvaldības institūcija tika izveidota tikai 2013.gadā, ar VAS “Privatizācijas aģentūra” 2012.gada 4.oktobra rīkojumu Nr.1/72 tika izveidota Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, tajā skaitā sagatavot rekomendāciju VAS “Privatizācijas Aģentūra” par padomes locekļu kandidātiem, kas izvirzāmi ievēlēšanai minēto kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs.

Nomināciju komiteja 2013.gada 22.janvāra sēdē rekomendēja Gata Kokina  kandidatūru SIA „Lattelecom” padomes locekļa amatam. Kopumā nomināciju komitejā tika izvērtētas 15 potenciālo padomes locekļu kandidatūras.

2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kura 31.pants noregulēja valdes un padomes locekļu nominācijas kārtību, kura atbilst Koncepcijā noteiktajiem principiem, tos precizējot. T.sk. minētā likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, kāda persona nedrīkst tikt izvirzītas valdes vai padomes locekļa amatam:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

2012.gada 4.oktobrī izveidotā Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, darbs vērtējams kā atbilstošs arī vēlāk pieņemto normatīvo dokumentu prasībām.

Ne Nominācijas komitejas, ne arī  VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā līdz pat 2018.gada beigām nebija un arī nevarēja būt ziņu par SIA “Lattelecom” padomes locekļu kandidātu saistību ar Jūsu vēstulē minēto “LPSR VDK aģentu kartotēku”, un neviens normatīvais akts nenoteica un šodien nenosaka valdes un padomes locekļu nominācijas komisijai tiesības un pienākumus iegūt šādas ziņas no kompetentām institūcijām.

Vienlaikus norādām, ka atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tvērumā personas sadarbības fakts ir konstatējams sevišķajā kārtībā, uzsākot pārbaudes lietu prokuratūrā, vai arī tiesā. Uz šīs vēstules sagatavošanas brīdi VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā nav ziņu, ka G.Kokina sadarbības fakts būtu nostiprināts likumiskā kārtībā.

VAS “Privatizācijas aģentūra” tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, t.sk. valsts kapitāla pārvaldību, veic atbilstoši pastāvošā normatīvā regulējuma nosacījumiem. Tas cita starpā nozīmē arī to, ka pārvaldības lēmumu pieņemšanā noteicošais ir nevis subjektīvā attieksme vai politiskā pārliecība, bet gan katrā konkrētajā gadījumā atbilstošais normatīvais regulējums.

Ja likumdevēja griba ir bijusi noteikt aizliegumu personai ieņemt noteiktus amatus saistībā ar to, ka personas dati ir atrodami bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentos, tas ir ietverts ārējos normatīvajos aktos, piemēram, Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, likumā “Par tiesu varu” u.c.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tāpat kā Komerclikumā, nav noteikts aizliegums personai ieņemt kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas locekļa amatu personām, “kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji”, kā to nosaka iepriekš minētie likumi attiecībā uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī tiesnešiem.

SIA “Lattelecom” ir privāta kapitālsabiedrība ar ārvalstu kapitālu, un tās pārvaldība tiek īstenota kopā ar otru tās dalībnieku TILTS Communications AS atbilstoši Komerclikumam un OECD rekomendētajiem korporatīvas pārvaldības principiem.

G.Kokins tika nominēts un ievēlēts SIA “Lattelecom” padomes locekļa amatā savu profesionālo prasmju, pieredzes, izglītības un kompetences dēļ, “par” viņu balsojot visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem. SIA “Lattelecom” pārvaldība ietver arī pārvaldes institūciju darba regulāru ikgadēju novērtēšanu. Padomes priekšsēdētāja darbs tiek novērtēts, ņemot vērā SIA “Lattelecom” attiecīgā atskaites gada mērķu izpildes līmeni un ievērojot padomes priekšsēdētāja darbu padomes (un tās komiteju) vadībā.

Padomes priekšsēdētaja darbu pēc vairākiem kritērijiem (t.sk. korporatīvā pārvaldība, sadarbība ar dalībniekiem, stratēģijas ieviešanas pārraudzība u.c.) vērtē katrs padomes loceklis un kapitālsabiedrības dalībnieki. Visu laika periodu, kopš G.Kokins ieņem SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatu, viņa darba sniegums ir vērtēts kā “labs” vai “ļoti labs”.

SIA “Lattelecom” darbības rezultatīvie rādītāji laikā, kopš G.Kokins vada kapitālsabiedrības padomi, ir uzrādījuši konsekventu augšupejošu tendenci, ko apliecina arī publiski pieejamie gada pārskati, ar kuriem katrs interesents var iepazīties SIA “Lattelecom” mājaslapā internetā. SIA “Lattelecom” peļņa 100% apmērā tiek izmaksāta dividendēs sabiedrības dalībniekiem.

VAS “Privatizācijas aģentūra” ir pieprasījusi un saņēmusi G.Kokina skaidrojumu par publiski izskanējušo informāciju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, pašreiz nav konstatēti nekādi objektīvi apstākļi vai šķēršļi, kas padarītu G.Kokina atrašanos SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā par nepieļaujamu.”

Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu Rīga TV24 par ekonomiku un finansēm. Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Ilze Viņķele. Gatis Kokins tika pieteikts kā "finansists un opermīlis":

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode (2 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode (1 no 2)

_____________________________________________________________________________________________________________________________________________

 

 

db.lv :: OC VISION investē 150 tūkstošus eiro jauna koncepta optikas salonā

Portāls delfi.lv ir publicējis rakstu par jauna optikas veikala VIZIONETTE atklāšanu, kurā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] db.lv :: OC VISION investē 150 tūkstošus eiro jauna koncepta optikas salonā

[PNG] db.lv :: OC VISION investē 150 tūkstošus eiro jauna koncepta optikas salonā

_________________________________________________________________________________________________________________________________

Redzes aprūpes uzņēmums SIA "OC VISION" atklājis jauna koncepta optikas salonu, kura izveidē investēti 150 000 eiro, portālu "Delfi" informēja uzņēmuma pārstāve Gita Sauka.

"OC Vision" optikas salonā "Vizionette", kas atrodams tirdzniecības centrā "Domina Shopping" investēja 150 000 eiro. Taču veikalu tīkla paplašināšanā turpmākajos trīs gados uzņēmums plāno ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro. Nākamo "Vizionette" salonu oktobrī atklās "Galerija Centrs" lielveikalā.

Sauka pastāstīja, ka jaunajos optikas salonos varēs ne tikai iegādāties jaunākajām briļļu modes tendencēm pasaulē atbilstošas brilles, bet arī pirmo reizi optikas nozares vēsturtē būs pieejams pašapkalpošanās sektors. Turklāt piemērotāko briļļu izvēli atvieglos pārdomāts veikala iekārtojums un tehnoloģijas.

Pēc briļļu pirkuma acu atslodzei un relaksācijas "Vizionette" salonos būs pieejama acu SPA zona ar masāžas ierīci. Salonā pieejama arī pašapkalpošanās briļļu remontdarbnīca, kurā klienti var paši saskrūvēt un notīrīt savas brilles. Veikalā pieejams vairākkārt uzpildāms briļļu tīrīšanas šķidrums, ko klienti pēc īpašas pudelītes iegādes var uzpildīt bez maksas.

"OC Vision" Tirdzniecības attīstības direktora Marta Siliniece pastāstīja, ka "Vizionette" salonā liels uzsvars likts uz jaunākajiem dizaineru zīmoliem, piemēram, "Hugo Boss", "Gucci", "Marc O'Polo", "Andy Wolf", "Tom Tailor", "Ted Baker", "S.Laurent", "Guess", "Versace", "Prada" un citiem. Bet no nākamā gada marta pircējiem piedāvās arī latviešu zīmola "One Wolf" saulesbriļļu kolekciju.

"OC Vision" grupas apgrozījums 2017. gadā bija 18 576 637 eiro.

Uzņēmums darbojas kopš 1991. gadā. "OC Vision" uzņēmumu grupā ietilpst veikalu tīkli "Vision Express", "Optio", "Pasaules Optika", "Lornete", interneta veikals "dr.Lensor", kā arī vairumtirgotājs "Opptica".

"OC Vision" pieder četrām personām – Jānim Dzenim, kurš ir valdes priekšsēdētājs un īpašnieks 31% daļu, Pēterim Cikmačam, kuram pieder 28% uzņēmuma, kā arī Tomam Dzenim un Gatim Kokinam, kuriem pieder pa 20% uzņēmuma daļu.

 

LETA :: Svinīgi atklās jaunā koncepta optikas salonu "Vizionette"

Portāli LETA un medicine.lv ir publicējuši rakstu par jauna optikas veikala VIZIONETTE atklāšanu, kurā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] LETA :: Svinīgi atklās jaunā koncepta optikas salonu "Vizionette"

[PNG] LETA :: Svinīgi atklās jaunā koncepta optikas salonu "Vizionette"

[WEB] medicine.lv :: Svinīgi atklās jaunā koncepta optikas salonu "Vizionette"

[PNG] medicine.lv :: Svinīgi atklās jaunā koncepta optikas salonu "Vizionette"

____________________________________________________________________________________________________________________________________

Šodien svinīgi atklās optikas un optometrijas pakalpojumu sniedzēja "OC VISION" jaunā koncepta optikas salonu "Vizionette", aģentūru LETA informēja "Vizionette" pārstāvji.

Atklāšana notiks plkst.11 tirdzniecības centrā "Domina Shopping" pirmajā stāvā, Ieriķu ielā 3, Rīgā.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies "OC Vision" valdes priekšsēdētājs Jānis Dzenis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka tirdzniecības centrā "Domina Shopping" izveidots optikas un optometrijas pakalpojumu sniedzēja "OC Vision" jaunā koncepta optikas salons "Vizionette", kura izveidē investēti 150 000 eiro.

Kompānijā arī informēja, ka otrs veikalu tīkla "Vizionette" salons tiks atvērts šogad oktobrī tirdzniecības centrā "Galerija centrs".

Kopumā triju gadu laikā "OC Vision" grupa plāno investēt vairāk nekā miljonu eiro optikas salonu izveidē Rīgā.

Zīmols "Vizionette" tapis sadarbībā ar reklāmas aģentūru "Pagan Ogilvy", grafisko dizaineri Viesturu Staņislavski, bet telpu dizainu jaunajiem optikas veikaliem veido aģentūra "Colorart".

Tāpat ziņots, ka 2017.gadā "OC Vision" strādāja ar 9,42 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi pieauga 10,9 reizes un bija 82 134 eiro.

Kompānija reģistrēta 1992.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 220 539 eiro. "OC VISION" kapitālā 31,79% pieder Jānim Dzenim, 28,21% - kompānijas valdes loceklim Pēterim Cikmačam, bet pa 20% pieder valdes locekļiem Gatim Kokinam un Tomam Dzenim.

Rīga, 23.janv., LETA

delfi.lv :: 200 miljonu NBS auto iepirkums: ministra padomnieks lobējis pretendentu, vēsta LTV

Delfi.lv ir ievietojis rakstu par NBS auto iepirkumu. Tajā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] delfi.lv :: 200 miljonu NBS auto iepirkums: ministra padomnieks lobējis pretendentu, vēsta LTV

[PNG] delfi.lv :: 200 miljonu NBS auto iepirkums: ministra padomnieks lobējis pretendentu, vēsta LTV

___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Latvijas armija plāno iegādāties pilnpiedziņas taktiskos 4x4 transportlīdzekļus, lai uzlabotu karavīru pārvietošanās drošību un spējas. Darījumu bija plānots slēgt uz 10 gadiem un apjoms bija visai iespaidīgs – ap 200 miljoniem eiro. Tomēr, pārbaudot divu pretendentu sūdzības, Iepirkumu uzraudzības birojs līguma slēgšanu ir apturējis, lai novērstu pārkāpumus un tad vēlreiz izvērtētu pretendentu pieteikumus.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto"svētdien vēsta, ka izpētījis – aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) ārštata padomnieks sākotnēji lobējis viena pretendenta ienākšanu Latvijā, turklāt ar ideju par kopuzņēmuma veidošanu, un arī jau vēlāk, konkursa norises laikā, interesējies par iespējām mainīt izvēlētās iepirkuma procedūras gaitu.

Pirms aptuveni trim gadiem aizsardzības ministra ārštata padomnieks Ģirts Kalniņš mēģināja savest kopā Dienvidāfrikas militāro preču ražotāju "Paramount Group" un Latvijas aizsardzības jomas un arī valdības pārstāvjus, vēsta raidījums.

Kalniņš apliecinājis, ka interese bijusi panākt ražotnes atvēršanu Latvijā. Turklāt viena no idejām bijusi arī par kopuzņēmumu, kurā tiktu ieguldīta arī valsts budžeta nauda. Līdzīgi kompānija iegājusi Kazahstānā.

"Sākotnējās pārrunas, kuras es vedu šajā sakarā, iekļāva ne tikai šī šāda segmenta tehniku. Šis piedāvājums bija krietni plašāks, pa vairākām grupām, tai skaitā zeme, gaiss, ūdens. Un šāds komplekss piedāvājums ar hipotētisku iespējamību, ka to varētu ražot Latvijā, man likās pietiekami pievilcīgs, lai izpētītu to tuvāk," raidījumam stāstīja Kalniņš.

Organizēts tika nozares speciālistu brauciens uz Dienvidāfriku, apmeklējot rūpnīcas ražotni. Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, "Paramount Group" automobiļus lieto vairākas Āfrikas un Āzijas valstis, bet to nav Eiropas valstu armijās.

Aizsardzības nozare neizskatīja ideju par kopīgu biznesu ar "Paramount Group." Un arī armijai vajadzīgo taktisko transportlīdzekļu atrašanai tā izvēlējās rīkot sarunu procedūru, lai iegūtu labāko piedāvājumu no iespējami lielāka piegādātāju loka. Un neveicot investīcijas pašiem, vēsta raidījums.

Kalniņš raidījumam neslēpa, ka viņa skatījumā izvēlētais konkursa ceļš ir neizdevīgāks nekā sākotnējais piedāvājums.

Raidījums atgādina, ka 2017. gada vasarā izsludinātajā sarunu procedūrā pieteicās 12 pretendenti, otrajā kārtā tika seši, bet piedāvājumus iesniedza četras kompānijas – "Paramount Group" no Dienvidāfrikas ("Marauder LAV"), "SISU Auto AB" no Somijas, ("GTP 4x4"), "AM General" no ASV ("HMMWV") un Otokar no Turcijas ("Cobra").

Ministra padomnieka Kalniņa, kurš raidījumam nenoliedza, ka lobējis vienas kompānijas intereses, iepirkuma komisijā nebija. Taču viņam ir cita privilēģija – piederība aizsardzības ministra birojam dod piekļuvi arī informācijai par iepirkumiem, ziņo raidījums.

Uz jautājumu, vai nav bijušas šaubas par Kalniņa neitralitāti, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) atbildējis, sakot, ka viņam "šaubas var būt par jebko, bet šinī gadījumā es uzticos Iepirkumu komisijai, kas ir ļoti daudzus, ļoti sarežģītus iepirkumus veikusi. Man nav šaubas par tiem cilvēkiem, kas ir veikuši šo procesu."

Pērn maijā bruņoto spēku speciālisti Alūksnē veica praktisku testēšanu visu četru kompāniju automobiļiem. Kopā ar automašīnām tika vērtētas to izmaksas, kā arī pretendentu piedāvājums – kā nodrošināt automašīnu pieejamību, tostarp remontus, ja, piemēram, nav iespējamas pārrobežu piegāde, atzīmē raidījums.

Pērn augustā notika gala izvērtējums, lai izvēlētos prasībām atbilstošākos transportlīdzekļus. Novembra sākumā komisija nolēma par uzvarētāju atzīt "SISU Auto".

Taču, kamēr Iepirkumu komisija darīja savu darbu, ministra padomnieks paralēli meklēja iespējas pārtraukt iegādes procedūru, vēsta "de facto". .

Piemēram, par šo konsultējies ar advokātu biroju, kas Iepirkuma komisijai sniedz juridisko atbalstu. Birojs nosūtījis rēķinu komisijai, bet vēlāk rēķins anulēts. "Vienkārši viņi mazliet pārprata - manas vainas pēc, ka es esmu atnācis konkursa ietvaros, bet tas tā nebija," situāciju raidījumam skaidroja Kalniņš.

Vēl viens pierādījums padomnieka vēlmei iejaukties iepirkuma norisēs, esot fakts, ka pērn rudenī viņš apmeklēja Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), lai saņemtu konsultācijas saistībā ar tieši šo iepirkumu, atzīmē "de facto".

IUB vadītājai Dacei Gailei daudz detaļu par pašu iepirkumu nav atklājis, norādot uz slepenību. "Bet jautājums bija par to, vai sarunu procedūrā, piemēram, pārbaudot piedāvājumus, vai var būt arī kaut kādas izmaiņas prasībās, ko drīkst darīt vai nedrīkst darīt šajā sarunu procedūrā. Un, ja jūs jautājat par pārtraukšanu, jā, jautājums ir bijis arī par to, vai ir iespēja iesāktu iepirkuma procedūru, pārtraukt un kādos gadījumos."

Iepirkumā visvairāk punktu saņēma "SISU Auto Ab" (Somija). Viņu piedāvātā cena bija 181 466 218 miljons eiro. Otrajā vietā palika "AM General LLC" (ASV) ar cenu 104 427 221 miljoni un trešajā - "Otokar" (Turcija) ar 152 353 756 miljoniem. Speciālistu vērtējumā vismazāk punktu saņēma "Paramount Group" (Dienvidāfrika). Turklāt tā piedāvāja visaugstāko darījuma cenu -– 235 530 872 eiro, vēsta "de facto".

"de facto" Kalniņam uzdeva jautājumu, vai viņš neredz interešu konfliktu, ja viņš kā ministra biroja darbinieks lobē vienu konkrētu firmu.

Viņš radījumam atbildēja: "Tiešā veidā, sākoties konkursam, es vairs nelobēju, jo, kā jau es teicu, šis sākotnējais piedāvājums bija pavisam savādāks. Tika pieņemts lēmums viņu ignorēt un iet uz mazliet savādāku versiju. Līdz ar to tur arī beidzās šīs lobēšanas, jo, kā es teicu, es neesmu Iepirkuma komisijā un principā manas iespējas ir ierobežotas kaut ko tur ietekmēt."

Pēc "SISU Auto" paziņošanas par uzvarētāju, divi no pretendentiem – "AM General" un "Paramount Group" apstrīdēja konkursa rezultātus. IUB daļu no sūdzības atzina par pamatotu un šonedēļ aizliedza slēgt līgumu. Tagad trīs mēnešu laikā jānovērš trūkumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti.

Raidījums atzīmē, ka ekspertu slēdziens ļauj secināt, ka iepirkuma nolikums bijis samudžināts, norises laikā pārāk brīvi mainīti vērtēšanas kritēriji.

"de facto" norāda, ka raidījumam zināms, ka "Paramount Group" jau uzreiz pēc konkursa noslēguma sagatavojusi alternatīvu sadarbības piedāvājumu. Un decembrī to iesniegusi Latvijas aizsardzības atašejam ASV, lūdzot to nodot tālāk Aizsardzības ministrijai.

Ģirts Kalniņš par aizsardzības ministra padomnieku kļuva pirms astoņiem gadiem – Arta Pabrika laikā, kurš tolaik pārstāvēja "Sabiedrību citai politikai".

Šīs politiskās grupas viens no līderiem Gatis Kokins ir Kalniņa biznesa partneris. Kalniņš, kurš Pabrikam sniedzis tikai juridiskos padomus, vēlāk darbu turpinājis gan pie Raimonda Vējoņa, gan arī Raimonda Bergmaņa, atzīmē "de facto".

LTV1 :: Aktuālā intervija 1:1 :: Saruna ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra konsultantu Induli Zālīti

LTV1 raidījumā "Aktuālā intervija 1:1" 8-Jan-2019 21:15 žurnālists Gundars Rēders vadīja sarunu ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra konsultantu Induli Zālīti. Raidījumā 41'10" tika pieminēts Gatis Kokins.

[WEB] LTV1 :: Aktuālā intervija 1:1 :: Saruna ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra konsultantu Induli Zālīti

[MP4] LTV1 :: Aktuālā intervija 1:1 :: Saruna ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra konsultantu Induli Zālīti

__________________________________________________________________________________________________________________

 

 

pietiek.com :: Krievijas propagandas izplatītājs „Lattelecom” mēģina noklusēt tā padomes priekšsēdētāja Kokina atrašanos VDK „stukaču” kartotēkā

Portāls pietiek.com ir publicējis rakstu par Lattelecom. Tajā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] pietiek.com :: Krievijas propagandas izplatītājs „Lattelecom” mēģina noklusēt Kokina atrašanos VDK „stukaču” kartotēkā

[PNG] pietiek.com :: Krievijas propagandas izplatītājs „Lattelecom” mēģina noklusēt Kokina atrašanos VDK „stukaču” kartotēkā

________________________________________________________________________________________________________

Gan Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom vadība ar Juri Gulbi priekšgalā, gan arī valsts kapitāldaļu turētāja – Vladimira Loginova vadītā Privatizācijas aģentūra klusē par faktu, ka uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Gata Kokina vārds atrodams decembrī atvērtajos „čekas maisos” – LPSR Valsts drošības dienesta „stukaču” kartotēkā.

Kā rāda publiskotā kartotēka, 1967. gada 26. augustā dzimušais Gatis Jāņa dēls Kokins ticis savervēts jau 1986. gada 7. februārī, būdams Latvijas Valsts universitātes students, un viņam piešķirts segvārds „Valdis”.

Šie dzimšanas dati precīzi atbilst Gatim Kokinam, kurš jau kopš 2009. gada ir Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs un šajā amatā 2017. gadā atalgojumā saņēmis 103 627 eiro.

Pats Kokins uz elektroniskā pasta vēstulē nosūtītu aicinājumu skaidrot savu atrašanos „stukaču” kartotēkā uzskatīja par labāku nereaģēt.

Arī Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Loginovs nevēlējās atbildēt uz jautājumu – vai Privatizācijas aģentūra ir bijusi informēta par SIA Lattelecom padomes priekšsēdētāja Gata Kokina vārda un uzvārda esamību LPSR VDK aģentu kartotēkā un vai tā uzskata par pieļaujamu, ka šāda persona ieņem šādu amatu?

Savukārt Lattelecom apgalvo, ka „Lattelecom nevar sniegt komentārus saistībā ar šiem jautājumiem”, jo „šie jautājumi attiecas uz sabiedrības padomi”. Taču persona, kas Pietiek pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gulbja viedokli, nevēlējās pārsūtīt šo pieprasījumu padomes locekļiem.

Lattelecom padome saskaņā ar uzņēmuma statūtiem „veic pārraudzību pār uzņēmuma vadību”. Tas nozīmē, ka tieši „stukaču” kartotēkā atrastā Kokina vadītā padome ir tieši atbildīga arī par Lattelecom kļūšanu par Krievijas propagandas galveno izplatītāju Latvijā, par ko uzņēmums tiek kritizēts jau vairākus gadus, taču savu „biznesu” šai jomā nemaina.

vesti.lv :: Агенты КГБ Латвийской ССР: что же нам с ними делать?

Portāls vesti.lv ir publicējis Nikolaja Kudrjavceva rakstu par čekas maisiem. Raksts 27-Seb-2018 ir arī publicēts avīzē "Сегодня". Tajā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] vesti.lv :: Агенты КГБ Латвийской ССР: что же нам с ними делать?

[PNG] vesti.lv :: Агенты КГБ Латвийской ССР: что же нам с ними делать? 

[JPG] Сегодня :: Kāpēc čekas maisi kļuvuši par bestselleru :: 14.lpp.

[JPG] Сегодня :: Kāpēc čekas maisi kļuvuši par bestselleru :: 15.lpp.

___________________________________________________________________________________________________________________________

Выложенные в сеть документы Комитета государственной безопасности (КГБ) ЛССР вызвали огромный интерес у читателей.

Сразу после публикации в прошлый четверг сайт kgb.arhivi.lv посетили примерно 54 000 человек, в пятницу — 50 000, в субботу перед праздниками до 17 часов — еще 13 000. И это неудивительно: там нашлись, в частности, фамилии многих политиков и известных лиц.

Итак, обнародованы документы — алфавитная и статистическая картотека агентов, картотека учета внештатных оперативных работников КГБ ЛССР, телефонная книга сотрудников, а также описания (учетные списки) ЦК Компартии Латвии из фондов госархива.

В списках КГБ ЛССР имеется тройка популярной во времена Атмоды программы Labvakar: Оярс Рубенис по кличке «Валтс», Янис Шипкевицс — «Петерис», Эдвинс Инкенс — «Угис». Также там есть такие имена и фамилии, как Иварс Годманис, Ромуальд Ражукс от «Нового Единства», Петерис Пилдегович, Янис Страдиньш, Валдис Затлерс, Гатис Кокинс, Нормунд Бельскис, Арвилс Платперс, Андрис Старис, Робертс Гобзиньш, Дзинтра Гека и другие.

Что существенно: в «мешках» фигурируют фамилии отдельных политиков, которые ранее публично не озвучивались, хотя закон требует обнародовать такие сведения. Некоторые из них уже выступили публично и заявили, что «несознательно сотрудничали» с КГБ и доказали это в суде, так как только суд может устанавливать факт такого сотрудничества.

Что говорит по этому поводу Закон о выборах в сейм: кандидаты в депутаты сейма должны подавать информацию о том, сотрудничали ли они со службами госбезопасности, разведывательными службами и службами контрразведки СССР, Латвийской ССР или других стран в качестве внештатных сотрудников, агентов, резидентов или держателей конспиративных квартир.

При этом кандидатам не запрещено баллотироваться, однако информацию о факте сотрудничества с КГБ надо указывать в сведениях о кандидате. В законе также сказано, что обнародованные Нацархивом Латвии сведения о содержании «мешков ЧК» — «сведения информационного характера и не влекут за собой юридических последствий без констатации соответствующего факта в постановлении суда».

Осторожно, никого не называем агентами!

Сразу после публикации «мешков» известные фамилии оттуда стали активно обсуждаться в социальных сетях. Однако работники архива уже не раз подчеркивали: эти документы носят только информационный характер. Они не доказывают факта сотрудничества — это может сделать только решение суда.

Руководитель архива Мара Спруджа поясняет: никто не может гарантировать, что упомянутые лица на самом деле были информаторами. В начале 90—х годов архивы «мешков ЧК» могли быть подчищены и изменены. Зачем публиковать то, что нельзя официально подтвердить? Спросите об этом депутатов предыдущего сейма, которые в предвыборной лихорадке вывалили на народ содержимое мешков с картотекой агентов КГБ. От себя отметим: в начале 90—х активно ходили слухи, что отдельные документы «выкупались». При этом называлась даже цена — 5000 долларов.

То есть: публичной информацией из «мешков ЧК» можно делиться, в том числе в социальных сетях, однако следует воздержаться от публичных рассуждений типа — «Точно! Он же агент!», так как это может закончиться иском в суд.

Рихард Эйгимс: «Я не сотрудничал!»

В карточках есть и имя депутата сейма 10—го, 11—го и 12—го созывов, недавно снятого мэра Даугавпилса Рихарда Эйгимса. В «мешках ЧК» он значится как «Эдгар», завербован был в 1985 году.

Сам он отрицает свое сотрудничество с КГБ. Как Эйгимс заявил в интервью даугавпилсской радиостанции Alise Plus, то, что его имя находится в «мешках ЧК», еще ничего не значит. То, что он не работал со спецслужбой, уже было доказано в суде в 2005 году. Такое решение суда было вынесено перед его стартом на выборах в сейм.

По словам Эйгимса, его имя было вписано в картотеку в то время, когда он еще был курсантом школы милиции. «Я прошел все судебные инстанции и доказал, что ни моего имени, ни подписей ни в каких документах нет», — заявил он. В то же время Эйгимс философски отметил, что, возможно, приход к власти в стране и самоуправлениях сотрудников служб безопасности и агентов не так уж и плох.

«Но совесть всё равно мучила!»

Если верить опубликованным агентурным спискам, то с КГБ сотрудничал и экс—владелец банка «БАЛТИЯ» Александр Лавент (1969 г. р.) — псевдоним «Виктор».

Валерий Белоконь фигурирует там как агент под псевдонимом «Мячков». Среди известных в Латвии людей в списках были обнаружены имена также матери политика Инны Друвиете — профессора Айны Блинкены. Агентом числится и ныне покойный руководитель прибалтийского подразделения «ЛУКойл» Хаим Коган (1945 г. р.).

С КГБ, возможно, тесно сотрудничала и народная художница ЛССР и ЛР Майя Табака (1939 г. р.) — псевдоним «Виктория».

Агентом КГБ, если верить Национальному госархиву ЛР, является и глава Латвийской ассоциации торговцев Хенрик Данусевич (1957 г. р.) — псевдоним «Янекс».

Как утверждается на сайте госархива, агентом являлся и легендарный латвийский баскетболист, капитан сборной СССР Валдис Валтерс (1957 г. р.) — псевдоним «Стивс».

А писатель—фантаст, поэт, член Союза писателей Латвии, член Союза российских писателей Николай Гуданец, имя которого также опубликовано в картотеке КГБ, опубликовал пост, в котором объясняет, как его вербовали и что он делал.

«В интернете появился документ, который требует разъяснений. Осенью 1981 года меня стали приглашать на беседы с офицером КГБ, который расспрашивал меня о сослуживцах и собратьях по перу. Я отвечал на вопросы, стараясь никого не выдать и никому не навредить. Уже в то время я ненавидел советскую власть и КГБ.

После нескольких встреч мне предложили дать подписку, и я согласился, из любопытства и склонности к авантюрам. Был дураком, не понимал, что с дьяволом нельзя играть в его игры.

С тех пор меня вызывали на беседы примерно раз в полгода. Я давал характеристики знакомым — такие, что хоть в ЦК принимай. Анализировал приемы и методы КГБ, собирал материал для книги, которую надеялся когда—нибудь написать.

Но совесть все равно мучила. Я чувствовал себя замаранным. Я сумел вычислить нескольких агентов КГБ в своем окружении. Но не сразу понял, что меня подвергают перекрестным проверкам. Не сомневаюсь, уже к весне 1984 года в КГБ знали, что я лукавый раб, который потчует их пустышками. Однако продолжали держать на крючке. Весной 1991 года мне сказали, что я нахожусь в подчинении КГБ Латвии, которое переподчинили Совету министров Латвийской ССР. Впервые за девять лет я получил конкретное задание: внедриться в Русскую общину Латвии. Я с улыбкой спросил, дадут ли мне парабеллум, и с тех пор долгие годы обходил РОЛ за версту.

С тех пор меня никто на беседы не вызывал.

Я не жалею об этом опыте. Мне не перед кем каяться, никто из—за меня не пострадал. Но будь возможным прожить жизнь заново, я бы поступил иначе, отказался бы от любых встреч и бесед. А если кто—либо назовет меня стукачом и не подаст руки, я это приму, ибо заслужил», — написал Гуданец.

Вместо морали

Читатели на портала Vesti.lv и Kriminal.lv тоже обсуждают содержимое «мешков ЧК». Есть и такие мнения наших комментаторов:

«Узнал про список очередных перевертышей, готовых на все, чтобы вкусно кушать — и стучать кому угодно, и предавать. И сейчас таких полно».

«Гуданец — такой борец с режимом, что ух ты! 9 лет стучал исправно на своих, а сейчас типа свой :) Жить нужно было честно, и никто бы не вызывал доносы писать».

«Да кого это вообще волнует?! В реальности — совершенно непонятно когда и каким будет руководство страны на ближайшие 4 года и чем закончится теперешний цирк, демонстрируемый псевдокандидатами в премьеры, а все как дурики кинулись в дерьме 30—летней давности копаться!!!»

Как порыться в «мешках ЧК»

Документы размещены на сайте Латвийского национального архива. Документы выложены в сканированном виде, поиск по ним или иная обработка пока не предусмотрены.

Для доступа к документам КГБ необходимо зарегистрироваться, указав имя, фамилию, персональный код или идентификационный код для иностранных граждан, указанный в их удостоверяющих личность документах, адрес электронной почты в качестве имени пользователя и пароль, а также цель использования документов КГБ.

В январе 2019 года будут опубликованы резолютивные части приговоров суда по делам о констатации факта сотрудничества с КГБ. Эти сведения носят информационный характер и не повлекут юридических последствий.

Планируется, что с 1 мая 2019 года будут доступны и другие документы КГБ. Они будут выкладываться на сайте по мере их оцифровки. Госархив обещает, что в этих документах уже будут предусмотрены возможности поиска и обработки.

Что очевидно: в круг интересов Комитета государственной безопасности (КГБ) входил очень разнообразный контингент лиц — в картотеке агентов КГБ есть карточки с именами священников, работников культуры, ученых, барменов, шоферов, сварщиков, моряков, свидетельствуют опубликованные 20 декабря документы КГБ ЛССР.

Некоторые всё же покаялись

Дискуссии о содержимом архивов КГБ в Латвии, о том, публиковать ли сведения об «агентах ЧК», доносивших на своих друзей и соседей, длились давно.

Чем ближе было окончание срока работы специальной комиссии экспертов, тем жестче звучали заявления как сторонников предания этих сведений гласности, так и противников. Тем временем известный латышский поэт Янис Рокпелнис решил подобно тому, как это сделал в свое время политический деятель Георг Андреев, признаться в сотрудничестве с КГБ сам.

Напомним: созданная по решению сейма специальная межведомственная комиссия историков работает с 2014 года. Ее задача — перед публикацией архивных материалов провести их научное исследование.

Как водится, в ходе работы ученые жаловались на отсутствие финансирования и на подспудное, но ощутимое противодействие на политическом уровне. Однако комиссия еще в 2016 году заявляла, что не видит преград к рассекречиванию архивов КГБ ЛССР.

Николай КУДРЯВЦЕВ.

pietiek.com :: VDK “stukaču” kartotēkas "atradumi"- kopējais saraksts

Portāls pietiek.com ir publicējis rakstu par čekas maisiem. Tajā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] pietiek.com :: VDK “stukaču” kartotēkas "atradumi"- kopējais saraksts

[PNG] pietiek.com :: VDK “stukaču” kartotēkas "atradumi"- kopējais saraksts

________________________________________________________________________________________________________

Vairākas dienas Pietiek ir publicējis sabiedrībā pazīstamu personu vārdus un uzvārdus, kas ir atrasti nule atvērtajos “čekas maisos” - LPSR VDK “stukaču” kartotēkā. Lasītāju ērtības labad no iepriekšējām publikācijām esam izveidojuši vienotu, vairāk nekā 130 personu lielu sarakstu alfabētiskā secībā, vēl pievienojot arī dažus jaunus vārdus un uzvārdus.

Aivars Āķis ar pseidonīmu Andrejs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1960. gadā 
Mārcis Auziņš ar pseidonīmu Niļss – dzimis 1956. gadā, savervēts 1987. gadā 
Jānis Bakmanis ar pseidonīmu Ceriņš – dzimis 1957. gadā, savervēts 1985. gadā 
Juris Baldunčiks ar pseidonīmu Boriss – dzimis 1950. gadā, savervēts 1987. gadā 
Maija Baltiņa ar pseidonīmu Egle – dzimis 1945. gadā, savervēts 1983. gadā 
Pēteris Bankovskis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1952. gadā, savervēts 1982. gadā 
Vladimirs Barinovs ar pseidonīmu Alekss – dzimis 1952. gadā, savervēts 1990. gadā 
Vija Beinerte ar pseidonīmu Kate – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā 
Valērijs Belokoņs ar pseidonīmu Mjačikovs – dzimis 1960. gadā, savervēts 1987. gadā 
Normunds Beļskis ar pseidonīmu Vitis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā 
Andris Bērziņš (aktieris) ar pseidonīmu Marlo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1983. gadā 
Juris Bērziņš-Soms (fotogrāfs) ar pseidonīmu Līga – dzimis 1950. gadā, savervēts 1983. gadā 
Ivars Bičkovičs ar pseidonīmu Raitis – dzimis 1962. gadā, savervēts 1983. gadā 
Vaira Bitēna ar pseidonīmu Zenta – dzimusi 1941. gadā, savervēta 1976. gadā 
Mirons Binunas (advokāts) ar pseidonīmu Marina – dzimis 1949. gadā, savervēts 1973. gadā 
Aina Blinkena ar pseidonīmu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā 
Jānis Borgs ar pseidonīmu Olivers – dzimis 1946. gadā, savervēts 1977. gadā 
Silvija Brice ar pseidonīmu Liepa – dzimusi 1958. gadā, savervēta 1988. gadā 
Jānis Briģis (advokāts) ar pseidonīmu Dailis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1977. gadā 
Agnis Buda ar pseidonīmu Fils Spektors – dzimis 1963. gadā, savervēts 1984. gadā 
Henrijs Buks-Vaivads ar pseidonīmu Uraļcevs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1986. gadā 
Artis Bute ar pseidonīmu BH – dzimis 1958. gadā, savervēts 1987. gadā 
Aigars Cilinskis ar pseidonīmu Fredis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1985. gadā 
Jānis Čakstiņš ar pseidonīmu Oskars – dzimis 1959. gadā, savervēts 1980. gadā 
Tatjana Čaladze ar pseidonīmiem Daniels, Maigonis un Margarita – dzimusi 1959. gadā, savervēts 1988. gadā 
Aldis Čeksters ar pseidonīmu Leo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1978. gadā 
Anatolijs Danilāns ar pseidonīmu Dainis – dzimis 1943. gadā, savervēts 1968. gadā 
Henriks Danusēvičs ar pseidonīmu Janeks – dzimis 1957. gadā, savervēts 1989. gadā 
Aleksandrs Dembo ar pseidonīmu Voldemārs – dzimis 1931. gadā, savervēts 1969. gadā 
Igors Dreija ar pseidonīmu Konformists – dzimis 1960. gadā, savervēts 1989. gadā 
Jānis Dripe (bij. diplomāts) ar pseidonīmu Lejiņš - dzimis 1953. gadā, savervēts 1985. gadā 
Lilija Dzene ar pseidonīmu Elza – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1979. gadā 
Rihards Eigims ar pseidonīmu Edgars - dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā 
Aivars Eipurs ar pseidonīmu Ivars – dzimis 1956. gadā, savervēts 1989. gadā 
Ainars Eisaks ar pseidonīmu Zigmunds – dzimis 1961. gadā, savervēts 1983. gadā 
Aldis Ermanbriks ar pseidonīmu Māris – dzimis 1939. gadā, savervēts 1983. gadā 
Viesturs Gailis ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1955. gadā, savervēts 1978. gadā 
Andrejs Galzons ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1949. gadā, savervēts 1978. gadā 
Jānis Gavars ar pseidonīmu Juris – dzimis 1957. gadā, savervēts 1987. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā 
Ivars Godmanis ar pseidonīmu Pugulis - dzimis 1951. gadā, savervēts 1988. gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā 
Jevgeņijs Gombergs ar pseidonīmu Jūdžins - dzimis 1952. gadā, savervēts 1976. gadā 
Nikolajs Gudaņecs ar pseidonīmu Fjodorovs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā 
Olafs Gūtmanis ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1927. gadā, savervēts 1965. gadā 
Inga Helmane ar pseidonīmu Margarita – dzimusi 1961. gadā, savervēta 1985. gadā 
Edvīns Inkēns ar pseidonīmu Uģis – dzimis 1958.gadā, savervēts 1981.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā 
Pēteris Jankavs ar pseidonīmu Jūlijs - dzimis 1964. gadā, savervēts 1982. gadā 
Aivars Hermanis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1955. gadā, savervēts 1984. gadā 
Jānis Jarāns ar pseidonīmu Ivars - dzimis 1955. gadā, savervēts 1983. gadā 
Ināra Jēgere ar pseidonīmu Kristīne – dzimusi 1952. gadā, savervēta 1987. gadā 
Jānis Jurkāns (dramaturgs) ar pseidonīmu Lapsa – dzimis 1950. gadā, savervēts 1980. gadā 
Vladimirs Kaijaks ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1930. gadā, savervēts 1979. gadā 
Mihails Kameņeckis ar pseidonīmu Aleksejs – dzimis 1956. gadā, savervēts 1990. gadā 
Ivars Knēts ar pseidonīmu Sigits – dzimis 1938. gadā, savervēts 1971. gadā 
Haims Kogans ar pseidonīmu Jefimovs – dzimis 1936. gadā (minēts nepareizs dzimšanas gads), savervēts 1972. gadā 
Gatis Kokins ar pseidonīmu Valdis – dzimis 1967. gadā, savervēts 1986. gadā 
Rauls Kreicbergs (bijušais Drošības policijas Zemgales reğiona pārvaldes priekšnieks, tagad olimpiskā centra direktora vietnieks) ar pseidonīmu Roze – dzimis 1959. gadā, savervēts 1985. gadā 
Staņislavs Kreics ar pseidonīmu Lists – dzimis 1909. gadā, savervēts 1945. gadā 
Anatolijs Kreipāns ar pseidonīmu A. Rakums – dzimis 1960. gadā, savervēts 1985. gadā 
Arvīds Krievs ar pseidonīmu Alberts – dzimis 1944. gadā, savervēts 1982. gadā 
Gunārs Krollis ar pseidonīmu Bulta – dzimis 1932. gadā, savervēts 1957. gadā 
Aleksandrs Kudrjašovs ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā, apalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gadā 
Alfrēds Kundziņš ar pseidonīmu Ziediņš – dzimis 1953. gadā, savervēts 1982. gadā 
Ivars Kurpnieks (dziesmu tekstu autors) ar pseidonīmu Niklāvs – dzimis 1966. gadā, savervēts 1987. gadā 
Jānis Ķīsis (ārsts) ar pseidonīmu Aglia – dzimis 1956. gadā, savervēts 1986. gadā 
Aleksandrs Lavents ar pseidonīmu Rihters – dzimis 1959. gadā, savervēts 1989. gadā 
Ivars Lācis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1982. gadā 
Dainis Lemešonoks ar pseidonīmu "Namejs" – dzimis 1964. gadā, savervēts 1987. gadā 
Māris Liede ar pseidonīmu Artūrs – dzimis 1965. gadā, savervēts 1988. gadā 
Jānis Liepiņš (mācītājs) ar pseidonīmu Petr – dzimis 1916. gadā, savervēts 1969. gadā 
Vilnis Linužs ar pseidonīmu Arkādijs – dzimis 1965. gadā, savervēts 1984. gadā 
Valdis Lokenbahs ar pseidonīmu Kārlis – dzimis 1951. gadā, savervēts 1982. gadā 
Valdis Lūriņš ar pseidonīmu Ēriks – dzimis 1951. gadā, savervēts 1980. gadā 
Jānis Matulis ar pseidonīmu Kļava – dzimis 1911. gadā, savervēts 1965. gadā 
Guntars Mašiņš ar pseidonīmu Žurnālists – dzimis 1954. gadā, savervēts 1978. gadā 
Mudīte Meženiece (Labvakar) ar pseidonīmu Margarēta – dzimusi 1953. gadā, savervēta 1987. gadā 
Jānis Motivāns ar pseidonīmu E. Priedīte – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā 
Miervaldis Mozers ar pseidonīmu Guna – dzimis 1953. gadā, savervēts 1980. gadā 
Indriķis Muižnieks ar pseidonīmu Juris – dzimis 1953. gadā, savervēts 1974. gadā 
Arvīds Mūrnieks ar pseidonīmu Viva – dzimis 1957. gadā, savervēts 1978. gadā 
Aleksejs Naumovs ar pseidonīmu Maikls – dzimis 1955. gadā, savervēts 1986. gadā 
Zigurds Neimanis ar pseidonīmu Vilnis – dzimis 1947. gadā, savervēts 1986. gadā 
Aija Odiņa ar pseidonīmu Daina – dzimis 1948. gadā, savervēts 1980. gadā 
Bruno Ostrovskis (ansamblis Ornaments) ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1989. gadā 
Kornēlija Ozoliņa (keramiķe) ar pseidonīmu Daina – dzimis 1940. gadā, savervēts 1976. gadā 
Harijs Ozols ar pseidonīmu Uldis – dzimis 1963. gadā, savervēts 1986. gadā 
Jānis Ozols (radio darbinieks) ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1939. gadā, savervēts 1971. gadā 
Inese Paklone ar pseidonīmu Inka – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā 
Pēteris Pildegovičs ar pseidonīmu Petrovs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1986. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2010.gadā 
Igors Pimenovs ar pseidonīmu Krivičevs – dzimis 1953. gadā, savervēts 1978. gadā 
Arvīds Platpers ar pseidonīmu Verdi – dzimis 1948. gadā, savervēts 1981. gadā 
Imants Pličs ar pseidonīmu Rūdolfs – dzimis 1942. gadā, savervēts 1985. gadā 
Valda Podkalne ar pseidonīmu Danuta – dzimis 1951. gadā, savervēts 1986. gadā 
Imants Prēdelis ar pseidonīmu Toms – dzimis 1950. gadā, savervēts 1979. gadā 
Jānis Puriņš (diriģents) ar pseidonīmu Džonis – dzimis 1960. gadā, savervēts 1980. gadā 
Antons Rancāns ar pseidonīmu Skolotājs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1979. gadā 
Jolanta Reihmane ar pseidonīmu Tits – dzimusi 1968. gadā, savervēta 1989. gadā 
Normunds Reips ar pseidonīmu Reinholds – dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā 
Vello Remmerts ar pseidonīmu Raivo – dzimis 1960. gadā, savervēts 1985. gadā 
Uģis Roze ar pseidonīmu Gamma – dzimis 1960. gadā, savervēts 1983. gadā 
Ojārs Rubenis ar pseidonīmu Valts – dzimis 1955. gadā, savervēts 1988.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā 
Andris Ruģēns ar pseidonīmu Ralfs – dzimis 1944. gadā, savervēts 1975. gadā 
Valdis Rūmnieks ar pseidonīmu Simants – dzimis 1951. gadā, savervēts 1975. gadā 
Ivars Seleckis ar pseidonīmu Silājs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1970. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2003.gadā 
Guntis Skrastiņš ar pseidonīmu Modris – dzimis 1954. gadā, savervēts 1983. gadā) 
Harijs Spanovskis ar pseidonīmu Haris – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā 
Andrejs Stamers ar pseidonīmu Tkač – dzimis 1954. gadā, savervēts 1985. gadā 
Andris Staris ar pseidonīmu Ozoliņš – dzimis 1950. gadā, savervēts 1985. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998.gadā 
Jānis Stradiņš ar pseidonīmu Egle – dzimis 1933. gadā, savervēts 1976. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1995.gadā 
Gundars Strautmanis ar pseidonīmu Ekrāns - dzimis 1941. gadā, savervēts 1978. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2013.gadā 
Jānis Streičs ar pseidonīm Viktors - dzimis 1936. gadā, savervēts 1984. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998. gadā 
Henrihs Strods ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1925. gadā, savervēts 1957. gadā 
Genādijs Ševcovs ar pseidonīmu Jevgeņijs – dzimis 1953. gadā, savervēts 1986. gadā 
Jānis Šipkēvics ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1959. gadā, savervēts 1986.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2001.gadā 
Juris Šveklis (ārsts) ar pseidonīmu Paulis – dzimis 1960. gadā, savervēts 1982. gadā 
Maija Tabaka ar pseidonīmu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2000.gadā 
Aivars Tabūns ar pseidonīmu Agnis – dzimis 1953. gadā, savervēts 1979. gadā 
Arnis Terzens ar pseidonīmu Otto – dzimis 1961. gadā, savervēts 1986. gadā 
Rolands Tjarve ar pseidonīmu Rihards – dzimis 1966. gadā, savervēts 1986. gadā 
Valdis Trēziņš ar pseidonīmu Augusts – dzimis 1953. gadā, savervēts 1985. gadā 
Ingus Tūns ar pseidonīmu Andris – dzimis 1969. gadā, savervēts 1988. gadā 
Julijāns Vaivods ar pseidonīmu Omega – dzimis 1895. gadā, savervēts 1948. gadā 
Valdis Valters ar pseidonīmu "Stīvs" – dzimis 1957. gadā, savervēts 1985. gadā 
Viesturs Vecgrāvis ar pseidonīmu Ozija – dzimis 1948. gadā, savervēts 1972. gadā 
Juris Vecvagars ar pseidonīmu Ludis – dzimis 1939. gadā, savervēts 1984. gadā 
Mavriks Vulfsons ar pseidonīmu Grants – dzimis 1918. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Trīs zvaigžņu ordeni 2000. gadā 
Andris Začests ar pseidonīmu Gusts – dzimis 1950. gadā, savervēts 1974. gadā 
Rolands Zagorskis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1974. gadā 
Zigurds Zajačkovskis ar pseidonīmu Karls – dzimis 1953. gadā, savervēts 1987. gadā 
Indulis Zariņš ar pseidonīmu Oņegins – dzimis 1929. gadā, savervēts … (nav precīzi salasāms) gadā 
Aivars Zdanovskis (līdzšinējais Daugavpils vicemērs) ar pseidonīmu Gita – dzimis 1963. gadā, savervēts 1982. gadā 
Uldis Zuters ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1941. gadā, savervēts 1962. gadā 
Felikss Zvaigznons ar pseidonīmu Andris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1971. gadā 
Pietiek redakcija izsaka lielu pateicību Ivetai Dainei, bez kuras „maisu” pētījumiem un izcilās kompetences šis saraksts būtu daudz īsāks. 

PIETIEK