Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu Rīga TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Normunds Bergs, lai apspriestu partiju pirmsvēlēšanu programmu tēzes:
Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu Rīga TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Aigars Štokenbergs, lai apspriestu Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi uz ekonomiku:
Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu cikluRīga TV24par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Gundars Bērziņš, lai apspriestu Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi uz ekonomiku:
Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu cikluRīga TV24par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz gada noslēdzošo raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Ģirts Rungainis, lai apkopotu notikušo un izteiktu prognozes 2022. gadam:
Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu cikluRīga TV24par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Gundars Kuļikovskis:
“Agrāk politiskajā cīņā bija dzirdami dažādi argumenti,” RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs” stāsta uzņēmējs Gatis Kokins.
Opozīcija pārmeta nesakārtotu nodokļu sistēmu un citas lietas, bet tagad opozīcijai ir pavisam vienkārši – viņi sit pa kovidu.
“Savukārt pozīcijas rīcība ir haotiska, pretrunīga un neizlēmīga, tāpēc ir ārkārtīgi vienkārši to pārmest,” uzņēmējs uzskata.
Viņš atzīst, ka šāda tendence novērota visā pasaulē.
Kokins arī atgādina, ka pandēmijas un vīrusa dēļ nodibinātas pat vairākas jaunas partijas.
“Mums jāsaprot, ka tas [problēmas risinājums] pēc būtības nav tik slikts un arī valdības rīcība nav tik nepareiza, cik tas ir ļoti ērts temats, par ko runāt!
RīgaTV 24 raidījuma "Preses Klubs"viesi Gatis Kokins, Ivo Kiršblats un politiķe Linda Ozola (JKP) sarunā ar žurnālistu Sandiju Semjonovu par aktuāliem presē un medijos atspoguļotiem jautājumiem:
TV3 pētnieciskās žurnālistikas raidījums "Nekā personīga" 28-Mar-2021 pārraidīja sižetu par digitālās televīzijas ieviešanu, kurā tika pieminēts Gatis Kokins:
Šlesera laikā organizēts konkurss Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus
Kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera darbības laikā organizēts konkurss bijušajam premjeram Andrim Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Izmeklēšana digitālās televīzijas otrajā afērā "uzņem apgriezienus". Tajā apsūdzēts arī trīskārtējais premjers Andris Šķēle un kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Abi noliedz savu vainu krāpšanā. Prokuratūra uzskata, ka dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs uzņēmumam "Tet" ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. Tomēr valstij piederošās kompānijas "Tet" valde neredz pamatu pieteikties par cietušo kriminālprocesā, kurā apsūdzēts bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un vēl sešas personas.
Pāreju uz digitālo televīziju sāka vēl Andra Šķēles premjerēšanas laikā. Par negodīgas peļņas projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrēta pastkastītes kompānija ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. 150 miljonu vērtais līgums ar "Kempmayer" atklājās 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Tomēr šī tiesā joprojām izskatāmā krimināllieta par nelikumībām ciparu televīzijas ieviešanā neizrādījās vienīgā.
To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika "Kempmayeriešiem" atmaksāt Latvijas valstij vairāk nekā piecus miljonus eiro. Tos par Šķēles aizdotu naudu samaksāja Andrejs Ēķis, "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs. Un te arī meklējams sākums tam, kas, prokuratūras ieskatā, ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru.
"Kempayer" jau bija paguvis iztērēt naudu digitālās televīzijas iekārtās. Raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārņēma "Tautas partijas" ziedotāja Gintara Kavača vadīta firma. "Kempayer" savulaik pirktā tehnika bija uzstādīta Zaķusalas tornī un darbojās testa režīmā. Bija vajadzīgs plāns, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus. Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri. Un risinājums 2008.gadā tika atrasts sadarbībā ar "Lattelecom", ko tolaik vadīja kādreizējais Šķēles uzņēmumu finanšu direktora vietnieks Juris Gulbis. Visu nokārtot uzņēmās Aināra Šlesera vadītā satiksmes ministrija. Speciāli šim mērķim 2008.gada augustā kā steidzamus izgrozīja Ministru kabineta noteikumus un sarīkoja konkursu. Nolikums deva būtiskas priekšrocības tam, lai uzvarētu "Lattelecom" kopā ar "Hannu digital". Konkursu vadīja satiksmes ministra Aināra Šlesera partijas biedrs, ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds. Būtisku lomu spēlēja arī Šlesera padomnieks reizē arī Latvijas valsts radio un televīzijas centra vadītājs Lauris Dripe.
Latvijas valsts radio un televīzijas centra rīcībā bija visa infrastruktūra. Tā visā Latvijā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju, taču Dripe pierunāja visus pārējos, ka Latvijas valsts radio un televīzijas centrs atsakās no vadošās lomas projektā un Rīgā mākslīgi tiek piesaistīts "Hannu digital" ar vecajām iekārtām. Šlesers apgalvo, ka par ciparu televīzijas ieviešanu lēma valdība, taču tieši viņš izdeva rīkojumu par konkursu un parakstīja izmainītos Ministru kabineta noteikumus.
Uzņēmējs, bijušais satiksmes ministrs (2004.12.- 2006.03; 2007.12- 2009.03.) Ainārs Šlesers: "Ziniet, es gribu pateikt šodien ļoti skaidri. Es uzņemos atbildību, ko esmu darījis kā satiksmes ministrs. Katram citam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu darbu. Es esmu pārliecināts, ka profesionāļi spēs atbildēt uz jautājumiem, kāpēc kaut kas tika mainīts. Kā jau es teicu, neviens lēmums nav pieņemts kaut kur atsevišķi ministrijā, bet visi galvenie lēmumi par šo "Lattelecom" projektu ir pieņemti valdībā."
Lai gan Gintars Kavacis intervijās apgalvo, ka konkursā ielīda par šķirbu, patiesībā ar četriem "Lattelecom" darbiniekiem jau bija izstrādāta shēma, lai "Hannu Digital" saņemtu no "Lattelecom" pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus.
Maksājumi tika maskēti zem dažādām pozīcijām. Piemēram, nepilnus divus miljonus "Lattelecom" komercfirmai skaitīja it kā par tās īpašo pieredzi, ko angliski dēvē par "know-how".
Tāpat vienošanās paredzēja, ka "Hannu Digital" vairākus gadus saņems 22% no "Lattelecom" ieņēmumiem, kas gūti, nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan "Hannu Digital" apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota.
Kavacis intervijās nav atklājis, vai par "Lattelecom" naudu segts parāds Šķēlem. Taču Šķēle ir meistars dažādu cesijas līgumu slēgšanā un "Nekā personīga" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Šķēle ar uzviju ir atguvis Stokholmas šķīrējtiesai samaksātos piecus miljonus. To netieši apstiprina arī viņam uzrādītā apsūdzība. Pret viņu sākta kriminālvajāšana ne vien par krāpšanu, bet arī par "naudas atmazgāšanu".
"Atšķirībā no tā pirmā projekta, Šķēles kungs konkrētāk iezīmējas. Un pats ir veicis tādas darbības, kuras attiecīgi mēs varam analizēt, vērtēt un izdarīt secinājumus," norāda prokurors Monvīds Zelčs.
Visi svarīgākie lēmumi digitālās televīzijas ieviešanā tika pieņemti 2008.gadā un 2009.gada sākumā. Martā Godmaņa valdība krīt un Šlesers kādu laiku darbojas Rīgas domē, tad Saeimā, kur viņa politiskā darbība apraujas līdz ar Valda Zatlera rīkojumu nr.2., jo nākamajā Saeimā viņu neievēl. Neilgi pēc tam presē parādās ziņas, ka ekspolitiķis Ainārs Šlesers iecelts pasažieru pārvadātāja "Liepājas autobusu parks" padomē, kurā kontrolpakete piederēja Šķēles ģimenei. Abu ģimenēm kopīgi tagad pieder arī uzņēmumi Rīgas ostā, kurus viņi legalizēja pēc oligarhu lietas izgāšanās.
Uzņēmējs, bijušais satiksmes ministrs (2004.12.- 2006.03; 2007.12- 2009.03.) Ainārs Šlesers, komentējot to, kā skaidro to, ka pēc tam, kad Šķēle bija atguvis Starptautiskajā šķīrējtiesai samaksātos piecus miljonus caur attiecīgo digitālās televīzijas projektu, Šlesers sāka strādāt pie viņa, atbild, ka bijis Šķēles partneris nevis nodarbinātais. "Es pie Andra Šķēles nekad neesmu strādājis. Mēs esam kļuvuši par partneriem atsevišķos projektos. Es nekad neesmu strādājis pie Andra Šķēles. Nekad. Mums ar Andri Šķēli kopīgs bizness transporta jomā, mēs esam kopā investējuši, kopā esam ņēmuši kredītus, esam realizējuši daudzus projektus, idejas. Esam bijuši partneri, jā. Viņa ģimenes bizness, manas ģimenes bizness. Bet es nekad neesmu strādājis pie Andra Šķēles. Nekad," saka Šlesers.
Prokuratūra uzskata, ka krāpšanas rezultātā dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs caur "Hannu Digital" iesaisti ciparu televīzijas projektā uzņēmumam "Lattelecom" jeb tagad "Tet" ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. "Tet" šonedēļ sniedzis raidījumam atbildes, ka neredz pamatu kļūt par cietušo šajā kriminālprocesā. "Tet dalība virszemes apraides projektā uzņēmumam ir devusi pozitīvu rezultātu – iespēju attīstīt tam laikam jaunu stratēģisku virzienu – televīziju, kā arī palielinājusi peļņu akcionāriem. Arī atkārtotos auditos nav konstatēts, ka uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi. Izvērtējot prokurora sniegto informāciju, finansiālos un juridiskos atzinumus, "Tet" valdei šobrīd nav pamata pieteikties par cietušo," viņš saka.
Prokurors Monvīds Zelčs norāda – pieteikties par cietušo kriminālprocesās ir "Tet" tiesības, ko kompānija var izmantot vai neizmantot. Neatkarīgi no tā, ka vairākums uzņēmuma kapitāldaļu pieder valstij, procesu tas neietekmēs. Pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas, ka digitālās lietas kriminālprocesā apsūdzēts ilggadējs "Tet" vadītājs Juris Gulbis, uzņēmums pasūtīja starptautisku kriminālistu vērtējumu. Tā izmaksas un secinājumi netiek izpausti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Pētījumā neesot atklāti pierādījumi, kas liecinātu par "Tet" pašreaizējo vai bijušo darbinieku un amatpersonu ļaunprātīgu vai uzņēmuma komerciālajām interesēm neatbilstošu rīcību.
"Šis darījums iespējams ir visvairāk pētītais darījums "Tet" vēsturē. Un tas rezultāts ir bijis ļoti veiksmīgs. Tas ir ļoti ienesīgs un profitabls bizness, kas faktiski radīts no nulles," 2020.gada 25.oktobrī apliecināja "Tet" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.
Šonedēļ kļuvis zināms, ka Tet padomes loceklim Gatim Kokinam darbs uzteikts. Viņa vietā iecelts konkursā izvēlētais Klāvs Vasks.
Tā kā "Tet" vadītājam Jurim Gulbim kriminālprocesa dēļ nācās amatu pamest, viņam tika nodrošināta pusmiljonu liela atlaišanas kompensācija. Cik iespaidīgu drošības spilvenu saņēmis piektdien, 26.martā, no darba atceltais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, "Tet" raidījumam "Nekā personīga" atteicās izpaust, aizbildinoties ar līguma konfidencialitāti.
Gatis Kokins, "Tet" padomes priekšsēdētājs: "Netika lemts, ka Jurim Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīvajos aktos un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav tikušas izmaksātas. Atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Jurim Gulbim tika izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem. Detalizēta informācija par darbinieku atalgojumu nav izpaužama, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba līguma noteikumiem tā ir komercnoslēpums."
![[PNG] LA.lv :: “Valdības rīcība nav nepareiza,” Kokins par vīrusu un politisko “jājamzirdziņu”](https://gatis.kokins.com/files/vald%C4%ABbas-r%C4%ABc%C4%ABba-nav-nepareiza-kokins-par-v%C4%ABrusu-un-politisko-j%C4%81jamzirdzi%C5%86u-la.lv.png){kind=link}
![[PNG] skaties.lv :: Šlesera laikā organizēts konkurss Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus](https://gatis.kokins.com/files/%C5%A1lesera-laik%C4%81-organiz%C4%93ts-konkurss-%C5%A1%C4%B7%C4%93lem-pal%C4%ABdz%C4%93jis-atg%C5%ABt-starptautisk%C4%81-tiesved%C4%ABb%C4%81-zaud%C4%93tus-miljonus-skaties.png){kind=link}