References :: GK

TV24 :: Kur tas suns aprakts :: 6-May-2025 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Normunds Bergs, lai apspriestu mākslīgā intelekta un robotikas aktualitātes:

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts ::6-May-2025 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 6-May-2025 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 6-May-2025 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 6-May-2025 epizode (2 no 2)

---

TV24 :: Kur tas suns aprakts :: 6-May-2025 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Normunds Bergs, lai apspriestu mākslīgā intelekta un robotikas aktualitātes:

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts ::6-May-2025 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 6-May-2025 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 6-May-2025 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 6-May-2025 epizode (2 no 2)

---

 

Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā?

Delfi TV rubrikā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Gatis Kokinu par ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitiku:

[WEB] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? - anonss

[WEB] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? - intervija

[MP4] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? - intervija

[PNG Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? - anonss

[PNG] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? - intervija

---

 

 

Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi

Delfi TV rubrikā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Gatis Kokinu par ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitiku:

[WEB] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? :: anonss

[WEB] Delfi TV :: Komandcentrs :: "Tā būtu krīze un cita pasaule" – uzņēmējs par iespēju, ka Trampa tarifi vasarā atgriezīsies :: intervija un izklāsts

[PNG] Delfi :: otrā ziņa portālā

[YouTube] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi :: intervija

[Spotify] Delfi TV :: Komancentrs :: Trampa tarifi :: intervija

[MP4] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi :: intervija

[PNG] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? - anonss

[PNG] Delfi TV :: Komandcentrs :: Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? - intervija

---

---

Komandcentrs

16.04.2025 09:00:00

Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā? "Komandcentrā" pulksten 16

Ansis Īvāns

Ārzemju ziņu nodaļas redaktors

[email protected]

www.DELFI.lv

ASV prezidents Donalds Tramps 2. aprīlī izsludināja jaunus tirdzniecības tarifus pret gandrīz visām pasaules valstīm – tikai Krievija, Baltkrievija, Kuba un Ziemeļkoreja nekrita viņa nežēlastībā. Tagad liela daļa tarifu atkal "iepauzēti", bet Tramps pie tiem sola atgriezties jau tuvā nākotnē. Kā Tramps nonāca pie tarifiem? Kā izrēķināja procentus, ko piemērot dažādām valstīm? Kādēļ viņam šis rīks šķiet vispiemērotākais savu mērķu sasniegšanai? Un ko šorīd vispār varam prognozēt par ASV valdības tirdzniecības politiku tuvākajos četros gados? Par to Ansis Īvāns pulksten 16 raidījumā "Komandcentrs" runā ar uzņēmēju Gati Kokinu.

Trampa ieviestie tirdzniecības tarifi radīja milzīgu kritumu gan ASV, gan citu pasaules valstu akciju un vērtspapīru biržās, un tikai nedēļu pēc to izsludināšanas, Tramps paziņoja, ka lielākā daļa tarifu tiek "iepauzēti" uz 90 dienām. Sākotnēji izņēmums bija Ķīna, kura jau bija paspējusi atbildēt uz ASV tarifiem, nokaitinot Trampu, bet arī pret to attiecinātie tarifi tādās jomās kā elektronika un pusvadītāji vēlāk tika "iepauzēti", solot, ka drīzumā tie tiks ieviesti atkal. Tikmēr ASV amatpersonas sniedz pretrunīgus skaidrojumus - vai tarifi ir patstāvīgs jauns nodoklis, ar ko aizlāpīt budžeta caurumus, vai arī tikai runga, ar ko piedraudēt citām valstīm cīņā par izdevīgākiem tirdzniecības noteikumiem?

Raidījums "Komandcentrs" kodolīgi vēsta par interesantākajiem un svarīgākajiem pasaules notikumiem. Raidījumā savus viedokļus pauž "Delfi" Ārzemju nodaļas žurnālisti, starptautisko attiecību pētnieki, kā arī cilvēki, kuri profesionālās vai personīgās pieredzes dēļ var kompetenti un interesanti spriest par dažādās pasaules malās notiekošo, kā ārzemju latvieši vai Latvijas diplomāti.

Raidījuma jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

---

Komandcentrs

16.04.2025 17:00:21

"Tā būtu krīze un cita pasaule" – uzņēmējs par iespēju, ka Trampa tarifi vasarā atgriezīsies

Ansis Īvāns

Ārzemju ziņu nodaļas redaktors

[email protected]

DELFI PLUS

 

ASV ieviestie 10% muitas tarifi pret teju visu pasauli šeit ir uz palikšanu. Vai tiešām tiem vasarā sekos arī daudzkārt lielākie tarifi, ko Donalds Tramps gribēja ieviest jau aprīlī, bet atlika? Izslēgt to nevar, bet tas visu pasauli novestu pamatīgā ekonomiskajā krīzē. "Skaidrs, ka tirgus kaut kādu pāris gadu laikā tam pielāgosies, bet tā jau būtu cita pasaule, un pa vidu būtu riktīga krīze," tā raidījumā "Komandcentrs" prognozēja uzņēmējs Gatis Kokins.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps 2. aprīlī izsludināja jaunus tirdzniecības tarifus pret gandrīz visām pasaules valstīm. Tie svārstījās no 10% līdz 94% lielām ievedmuitām, izrietoši no ASV tirdzniecības deficīta ar konkrēto valsti. Tagad liela daļa tarifu atkal "iepauzēti", spēkā atstājot vien 10% tarifus, bet pie daudzkārt lielākajiem tarifiem Tramps sola atgriezties jūlijā.

Uzreiz pēc tarifu izsludināšanas ASV un citu valstu vērtspapīru tirgi piedzīvoja pamatīgu kritumu, kas, iespējams, lika ASV administrācijai jauno politiku uz laiku iesaldēt. Izņēmums ir Ķīna, kura jau bija paspējusi atbildēt uz ASV tarifiem, nokaitinot Trampu, tādēļ pret to tika attiecināti vēl lielāki tarifi, sasniedzot pat 145%. Tagad gan arī daļa no tiem "iepauzēti" tādās jomās kā elektronika un pusvadītāji.

"Es domāju, ka 10% likme ir diezgan droši uz palikšanu, un tas mazinās starptautisko tirdzniecību. Jautājums, protams, kā tas izskatīsies Eiropā, vai Ķīna pārorientēs savu fokusu no Amerikas uz Eiropu? Cik ļoti mēs gribēsim un varēsim aizsargāt savu tirdzniecību?" prātoja Kokins.

Savukārt par daudzkārt augstākajām tarifu likmēm Kokins bija šaubīgs, vai ASV administrācija tiešām tās īstenos. Ja tā notiks, tad globālo ekonomiku viņa ieskatā gaida pamatīgas nedienas. "Ir reāla krīze ekonomikā, reāli kopprodukta zudumi. Skaidrs, ka tirgus kaut kādu pāris gadu laikā tam pielāgosies, bet tā jau būtu cita pasaule," viņš pauda.

Vai Trampa administrācija uz to vispār saņemtos, saprotot, cik tas būtu nepopulāri pašā Amerikā? Kokins prātoja, ka valdība apzinās un gatavojas tam, cerībā, ka līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām tirgi jau izmaiņām ir pielāgojušies un ļauj Trampam "iziet kā uzvarētājam". Jautājums gan ir par tā dēvētajām ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanām, kurās šī politika republikāņiem varētu nest zaudējumu, un attiecīgi pamatīgi ierobežot Trampa iespējas īstenot savu politiku.

Galerija

8 fotogrāfijas

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

00:45

Tarifs ir klasisks ekonomikas rīks kopš 19. gadsimta un senāk – jau Bībelē minēti muitnieki, atgādināja Kokins. Vienkāršā valodā tarifi ir nodokļi, ar ko valstis apliek ievedamās preces, tādējādi tās sadārdzinot patērētājam, un šī bija ļoti izplatīta ekonomiskās politikas metode līdz 20. gadsimta sākumam. Ap Lielās ekonomiskās depresiju tas krita nežēlastībā, un mēs savus mūžus jau dzīvojam zemu tarifu pasaulē – tie joprojām pastāv, bet pārsvarā ir 2-5% robežās, skaidroja uzņēmējs.

01:56

Tarifi nav neizbēgami – ar brīvās tirdzniecības līgumiem tos var izslēgt. Piemēram, Eiropas Savienības (ES) brīvā kapitāla un preču kustība nozīmē, ka tarifi starp ES valstīm ir nulle. Arī Ziemeļamerikā bija savs brīvās tirdzniecības nolīgums NAFTA, Āzijā arī ir šādas vienošanās, kas tarifus vai nu atceļ, vai notur ļoti zemus. Šīs politikas rezultāts gan ir tāds, ka ASV un citas valstis nonākušas lielā disbalansā, tirdzniecības deficītā, un pret to tad arī ASV pašreizējā valdība ar jauno tarifu politiku cenšas cīnīties.

03:49

Vai tarifus parasti nosaka vienpusēji vai valstīm vienojoties? Var to darīt vienpusēji, bet, ja tarifs ir ievērojams, tad jārēķinās, ka sekos atbilde, var notikt tarifu kari, kas noved pie abpusēji augstiem tarifiem, kas nevienai pusei nav izdevīgi.

05:03

Kokins piekrita viedoklim, ka pašreizējā brīvās tirdzniecības sistēma ASV nav izdevīga. Tā ASV liek nemitīgi aizņemties naudu, lai finansētu importu, bieži vien aizņemoties no tām pašām valstīm, kas piegādā preces. Klasiskā makroekonomikas teorija skaidro, ka šādā situācijā valūtas kursu svārstības novestu tirgu līdzsvarā, bet ASV gadījumā tās nedarbojas, jo dolārs ir globālā rezerves valūta, ar ko savā starpā tirgojas arī daudzas citas valstis, un tas dolāra kursu notur augstu. Kokins skaidroja, ka iepriekšējā Demokrātiskās partijas administrācija ar šo fenomenu centās cīnīties ar subsīdijām, līdzīgi kā to dara Ķīna, bet Republikāniskajai partijai valsts subsīdijas ir nepieņemamas, tādēļ tai jāmeklē citas metodes.

08:35

Tramps apgalvo, ka muitas nodevas veicinās ASV ražotu preču patēriņu, palielinās nodokļu ieņēmumus un piesaistīs investīcijas valstij. Vai tas tā var darboties? Kokina atbilde bija – jā un nē. Ja runa ir par ļoti vienkāršām lietām, ko no sākuma līdz beigām var izgatavot ASV, tad tas darbojas brīnišķīgi. Piemēram, ieviešot šādus tarifus ziepēm, var ātri panākt, ka visas ASV patērētās ziepes tur arī tiek ražotas. Bet ejam dziļāk tādās jomās kā elektronika un autoražošana, jebkurš ražotājs sastāvdaļas iepērk globāli, un, ja parādās tarifi, tad arī pašas Amerikas ražotāji saskaras ar būtisku sadārdzināšanos. Tādēļ arī inflācija ir viens no tarifu politikas draudiem, jo cenas teju neizbēgami aug.

12:00

Viena no Trampa idejām bija "uzlikšu tarifus un visi skries pie manis uz sarunām, tad jau par kaut ko vienosimies". Kokins atzina – ja sadzīvē to sauktu par izspiešanu, tad starptautiskajā politikā tā var rīkoties. Teorētiski tā var saslēgt dažādas vienošanās par atlaidēm, kur tas ASV izdevīgi, tarifus kopumā saglabājot, bet tas ir ļoti sarežģīti.

14:01

Trampam tarifi gan nav tikai ekonomisks solis, pret atsevišķām valstīm tie vērsti arī politisku iemeslu dēļ, piemēram, vainojot tās narkotiku kontrabandas pieļaušanā. Kokins atzina, ka vēsturiski tarifi pielietoti arī šādi, bet 21. gadsimtā tas ir jaunums.

16:05

Kokins prognozēja – līdz ar ASV tirgus aizvēršanos Ķīnai, tā meklēs jaunus eksporta tirgus, tostarp Eiropā.

17:14

Trampa neparedzamie gājieni, sākumā izziņojot tarifus, tad tos atliekot finanšu tirgus ir noveduši "ārprātā", un šāda mēroga svārstības biržu indeksos un valūtu kursos sen nav pieredzētas, atzina uzņēmējs. "Skaidrs, ka tas nevienam nepatīk, jo lielākoties arī kapitālistiskā ekonomika balstās uz plānošanu un pareģošanu. Tie nav komunistiskie piecgades plāni, bet tomēr kaut kāda prognoze ir pamatā gan cenu lēmumiem, gan lēmumiem kaut ko ražot vai mainīt. Tagad tas viss ir lielā mērā sabrucis, ir iestājusies volatilitāte jeb mainīgums. Ko tādā gadījumā izvēlās tie cilvēki, kam jāpieņem biznesa lēmumi? Viņi izvēlas nogaidīt. Tas automātiski atkal translējas ekonomikas bremzējumā," viņš skaidroja.

19:06

Tarifu pasludināšana un pēc tam to atlikšana palīdzējusi dažam labam nopelnīt pamatīgu naudu ar vērtspapīriem – tarifus izsludinot, vērtspapīru cenas kritās, bet Trampam paziņojot par to "iepauzēšanu", cenas strauji auga. Vai te nav saskatāma manipulēšana ar tirgiem? Kokins vērtēja – Eiropas biznesa ētikas griezumā tas, kas notiek ASV, ir diezgan mežonīgi. Arī tur manipulācijas ar biržu ir kriminālnoziegums, bet "kas atļauts Jupiteram, tas nav atļauts vērsim".

20:14

Īpašs stāsts ir Ķīna. Kamēr citām valstīm pagaidām noteikta 10% pamatlikme un citas likmes atliktas, Ķīnai piemērots 125% muitas nodoklis (pat 145% atsevišķām preču grupām). Pekina atbildējusi ar 125% tarifu ASV precēm. Kokins atzina – ja Ķīna ir galvenā problēma, ar kuru ASV ar tarifiem cenšas cīnīties, tad šāda attieksmes atšķirība ir saprotama. Kokins gan šaubījās, vai šī konflikta iznākums būs tāds, kas ASV valdību priecēs.

21:06

Pret Ķīnu noteikto tarifu "sienā" jau parādījies arī visai milzīgs caurums – uz viedtālruņiem, datoriem un citām tamlīdzīgām precēm tarifi pagaidām neattieksies. Kokins skaidroja, ka te arī iezīmējas ASV problēma – īstermiņā tās bez šīm Ķīnas precēm iztikt nevar. Var, protams, cerēt, ka tarifu iespaidā šādu preču ražošana pašā ASV tagad attīstīsies straujos tempos, bet dabā šobrīd redzams – pašreizējie tarifi drīzāk varētu veicināt apģērbu un apavu ražošanu ASV, kas gan ir mazākas pievienotās vērtības industrijas.

24:16

Ko galu galā šis ASV un Ķīnas tirdzniecības karš nozīmē pārējā pasaulē un arī ES – vai mēs no tā iegūstam vai zaudējam? Pielāgošanās jaunajai zemākas globalizācijas pakāpes ekonomikai būs saistīta ar izaicinājumiem, tostarp iespējama recesija. Latvijai gan situācija ir relatīvi labvēlīga, jo mēs uz ASV eksportējam daudz koksnes, kam ir nulles tarifs. Eiropā kopumā milzīgs izaicinājums ir tieši automobiļu rūpniecībā tāpēc, ka tradicionāli Vācija, Francija un Itālija bija ļoti spēcīgi auto ražotāji, kas eksportē uz visu pasauli, bet tagad ķīniešu uzsvars uz efektīvām elektromobiļu tehnoloģijām Eiropas dominanci izjauc. Ja Ķīnas preces sāks vairāk plūst uz Eiropu, un tā savukārt izlemtu ieviest pati savus jaunus tarifus pret Ķīnu, lai sargātu savu tirgu, tas savukārt nozīmētu pilnīgu simts gadus pastāvējušās brīvās tirdzniecības kārtības sabrukumu, pauda Kokins.

27:05

Trampa tarifi neattiecas uz Krieviju, Baltkrieviju, Ziemeļkoreju un Kubu. Pamatojums – jo pret tām jau ir spēkā esošas sankcijas. Tomēr tirdzniecība starp ASV un Krieviju kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nav pilnībā apsīkusi un pērn esot bijusi 3,5 miljardus dolāru vērta. Kokins pauda – nekādā ziņā nevar atbalstīt šīs ASV administrācijas mīlestību pret diktatoriem, kaut emocionāli to saprot, jo "Tramps ļoti gribētu būt tāds cilvēks, kura rīcībā ir visi valsts resursi uz neierobežotu laiku, ko var nodot saviem bērniem".

31:22

Tramps sevi pasniedz kā veiksmīgu uzņēmēju un prasmīgu darījumu slēdzēju. Vai tarifu kari kaut ko liecina par viņa izpratni par ekonomiku? Kokins ironizēja, ka Trampa slavenā grāmata "Art Of The Deal" jeb "Darījumu māksla" patiesībā apraksta tikai vienu darījumu un to pašu neveiksmīgu. Metot jokus pie malas, Kokina ieskatā, Trampa vēlme un mērķis ir ieiet vēstures grāmatās ar kādu reālu sasniegumu – ja viņa tarifu politika izvērstos sekmīga, tas arī izdotos. Viņa ieskatā, tas gan reālistiskāk būtu, ja tarifu politika tiktu ieviesta mērķēti un koncentrēti, ne tā, kā tas faktiski ir noticis.

Raidījuma jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

LTV1 :: Panorāma :: Plāno ieviest prasību konkrētu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs nodrošināt dzimumu līdzsvaru :: 1-Apr-2025

Latvijas TV ziņu dienests producējis ziņu, kurā pārraidīta 1-Apr-2025 ziņu raidījumā "Panorāma". Tajā ir redzama Gata Kokina fotogrāfija (no 1'55"):

[WEB] LTV1 :: Panorāma :: Plāno ieviest prasību konkrētu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs nodrošināt dzimumu līdzsvaru

[YouTube] LTV1 :: Panorāma :: Plāno ieviest prasību konkrētu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs nodrošināt dzimumu līdzsvaru

[MOV] LTV1 :: Panorāma :: Plāno ieviest prasību konkrētu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs nodrošināt dzimumu līdzsvaru

[JPG] LTV1 :: Panorāma :: Plāno ieviest prasību konkrētu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs nodrošināt dzimumu līdzsvaru :: ekrānšāviņš

---

Par DelfinGroup un Gata Kokina fotogrāfija no 1'55"

 

Plāno ieviest prasību konkrētu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs nodrošināt dzimumu līdzsvaru

 

1. aprīlis, 13:13

Papildināts 1. aprīlī, 18:06

Dāvids Freidenfelds (LTV Ziņu dienesta korespondents)

Plāno noteikt, ka konkrētu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs būs jānodrošina sieviešu un vīriešu līdzsvars, to paredz Ministru kabinetā otrdien, 1. aprīlī, pieņemtās izmaiņas. Prasība attieksies uz uzņēmumiem, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem. Pašlaik šiem kritērijiem Latvijā atbilst vien divas kapitālsabiedrības. Ja par izmaiņām nobalsos arī Saeimā, tās būs jāievieš līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Prasība attieksies uz kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kurām divus pārskata gadus pēc kārtas juridiskā adrese atrodas Latvijā, vidējais darbinieku skaits ir vismaz 250 nodarbināto, kā arī to neto apgrozījums ir vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma ir vismaz 43 miljoni eiro.

To paredz likumprojekts "Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likums", kas otrdien, 1. aprīlī, pieņemts valdības sēdē. Par vēl būs jālemj un jānobalso Saeimai.

"Mēs runājam par abiem dzimumiem, arī šis likumprojekts runā par abiem dzimumiem, lai nodrošinātu proporcionālo attiecību. Ja skatāmies Latvijas situāciju, tad valdēs padomēs sieviešu proporcija ir mazāka. Ja mēs skatāmies ko dod dzimumu vienlīdzība uzņēmumos tad tur ir runa par peļņas pieaugumu, tur ir runa par uzņēmuma konkurētspējas pieaugumu," teica Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre.

Likuma aprakstā norādīts, ka katrs ceturtais valdes vai padomes loceklis ir sieviete jeb 23,9%. Šāda statistika ir lielajos, biržā kotētajos uzņēmumos. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 35,1%.

Likumprojekts nosaka, ka dzimumu līdzsvars jānodrošina vienā no diviem veidiem – nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem jāieņem vismaz 40% no padomes amatiem vai arī nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem jāieņem vismaz 33% no visiem padomes un valdes amatiem.

Padomes un valdes kandidātu atlasē primārais kritērijs ir kvalifikācija, kompetence un sniegums, tomēr izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, priekšroka dodama nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam.

Pienākumu uzliek Eiropas direktīva

Latvijā šobrīd nepastāv regulējums, kas noteiktu mehānismu un pasākumus, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Taču to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra direktīvas prasības par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū.

Labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (Zaļo un Zemnieku savienība) vērtējumā – problēma nav tik izteikta. 

"Ja mēs skatāmies uz šo "sievietes – valdēs", tad mēs uz šo labi izskatāmies, TOP30 uzņēmumi. Bet ir lielie uzņēmumi, kur, iespējams, vairāk sieviešu – kosmētikas nozarē, vai citur – vīrieši. Bet es domāju, ka tā nav problēma. Galvenais ir profesionalitāte. Tāpēc ka tā ir direktīva. Tā ir visām Eiropas savienības valstīm aktuāla," pauda ministrs.

Latvijā pagaidām tas attiektos uz diviem uzņēmumiem

Pēc "Nasdaq Riga" datubāzē pieejamajiem datiem, uz 2025. gada 20. martu

Latvijā šobrīd šiem nosacījumiem atbilst divas kapitālsabiedrības – AS "DelfinGroup" un AS "Amber Latvijas balzams".

Labklājības ministrs arī norādīja, ka nav plānu uzņēmumu sarakstu paplašināt. SIF gan raugās, ka pēc gada vai diviem varētu vērtēt, kā būs gājis šiem diviem uzņēmumiem, un tad varētu spriest par plašāku kapitālsabiedrību loku. 

"Amber Latvijas balzams" vada viens vīrietis un viena sieviete, bet padomē ir divi vīrieši un viena sieviete. Savukārt "DefinGroup" vadības komandā ir divi vīrieši un viena sieviete, bet padomē četri vīrieši. Šiem uzņēmumiem katru gadu būs jāatskaitās Latvijas Bankai par dzimumu vienlīdzību valdēs un padomēs. Ja līdz nākamā gada jūnijam netiks sasniegti likuma mērķi, tad būs jāskaidro arī to, kas darīts, lai sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Likumprojektu nesaskaņoja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tajā uzskata, ka tas būs jauns birokrātijas šķērslis uzņēmumiem. 

"Trakākais, ka mēs spriežam par šādiem jautājumiem. Mēģinām viņu regulēt. Tajā pašā laikā mēs spriežam un valdība nāk pretī ar lozungiem, ka mēs samazināsim birokrātiju. Tajā pat laikā ar otru roku mēs to šobrīd ieviešam," sacīja LDDK prezidents Andris Bite.

Dzimumu līdzsvaru ir pienākums sasniegt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

 

 

Riga TV24 :: Kur tas suns aprakts :: 18-Mar-2025 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Aigars Bikše, lai apspriestu Trampa politikas aktualitātes:

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 18-Mar-2025 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 18-Mar-2025 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 18-Mar-2025 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 18-Mar-2025 epizode (2 no 2)

---

 

Riga TV24 :: Kur tas suns aprakts :: 14-Jan-2025 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Guntars Kuļikovskis, lai apspriestu ekonomikas un politikas aktualitātes:

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 14-Jan-2025 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 14-Jan-2025 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 14-Jan-2025 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 14-Jan-2025 epizode (2 no 2)

---

 

 

LA.LV :: Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

Portāls la.lv 26-Oct-2024 ir publicējis fragmentu no Armanda Pučes 23-Oct-2024 raidījuma "Naudas Cena",  kurā Gatis Kokins skaidro, ka ēnu ekonomikas darboņi bieži ir saauguši ar kontrolējošo iestādi:

[WEB] LA.LV :: Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

[PNG] LA.LV :: Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

[MP4] LA.LV :: Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

---

Kokins: Ja valstī ir augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi

0:09, 26. oktobris 2024

Latvijas ekonomikas izaugsmei ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieejā — tādu viedokli TV24 raidījumā “Naudas cena” pauda AS “Delfingroup” padomes loceklis Gatis Kokins.

“Ir viena lieta, kas ir jāsaprot,” uzsver uzņēmējs Gatis Kokins, “es redzu pozitīvas tendences pašreizējā VID darbā. Ja valstī ir ļoti augsta ēnu ekonomika, tā bieži vien ir saaugusi ar kontrolējošo iestādi.”

Kokins uzskata, ka ēnu ekonomika tādos apjomos, kā tas ir Latvijā nevarēja pastāvēt bez zināma atbalsta atsevišķās struktūrvienībās.

TV24 :: TV24 svarīgais 3 minūtēs :: 24-Oct-2024

TV24 24-Oct-2024 ziņu apkopojumā "TV24 svarīgais 3 minūtēs" ir ietverts fragments no Armanda Pučes 23-Oct-2024 raidījuma "Naudas Cena",  kurā Gatis Kokins skaidro, ka nodokļu reformas ietvaros vairumam pensionāru no valsts saņemtās naudas apjoms pieaugs:

[WEB] TV24 :: Svarīgais 3 minūtēs

[MP4] TV24 :: Svarīgais 3 minūtēs

---

 

TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode

TV24 raidījuma "Naudas Cena"  vadītāja Armanda Pučes viesi Gatis Kokins, Ainis Dābols un Romāns Meļņiks apspriež, kā nodokļu izmaiņas ietekmēs vidējā Latvijas iedzīvotāja dzīvi nākamgad:

[WEB] TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode :: 1. daļa

[WEB] TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode :: 2. daļa

[MP4] TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode :: 1. daļa

[MP4] TV24 :: Naudas Cena :: 23-Oct-2024 epizode :: 2. daļa

---