Prasība attieksies uz kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kurām divus pārskata gadus pēc kārtas juridiskā adrese atrodas Latvijā, vidējais darbinieku skaits ir vismaz 250 nodarbināto, kā arī to neto apgrozījums ir vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma ir vismaz 43 miljoni eiro.
To paredz likumprojekts "Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likums", kas otrdien, 1. aprīlī, pieņemts valdības sēdē. Par vēl būs jālemj un jānobalso Saeimai.
"Mēs runājam par abiem dzimumiem, arī šis likumprojekts runā par abiem dzimumiem, lai nodrošinātu proporcionālo attiecību. Ja skatāmies Latvijas situāciju, tad valdēs padomēs sieviešu proporcija ir mazāka. Ja mēs skatāmies ko dod dzimumu vienlīdzība uzņēmumos tad tur ir runa par peļņas pieaugumu, tur ir runa par uzņēmuma konkurētspējas pieaugumu," teica Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre.
Likuma aprakstā norādīts, ka katrs ceturtais valdes vai padomes loceklis ir sieviete jeb 23,9%. Šāda statistika ir lielajos, biržā kotētajos uzņēmumos. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 35,1%.
Likumprojekts nosaka, ka dzimumu līdzsvars jānodrošina vienā no diviem veidiem – nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem jāieņem vismaz 40% no padomes amatiem vai arī nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem jāieņem vismaz 33% no visiem padomes un valdes amatiem.
Padomes un valdes kandidātu atlasē primārais kritērijs ir kvalifikācija, kompetence un sniegums, tomēr izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, priekšroka dodama nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam.
Pienākumu uzliek Eiropas direktīva
Latvijā šobrīd nepastāv regulējums, kas noteiktu mehānismu un pasākumus, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Taču to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra direktīvas prasības par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū.
Labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (Zaļo un Zemnieku savienība) vērtējumā – problēma nav tik izteikta.
"Ja mēs skatāmies uz šo "sievietes – valdēs", tad mēs uz šo labi izskatāmies, TOP30 uzņēmumi. Bet ir lielie uzņēmumi, kur, iespējams, vairāk sieviešu – kosmētikas nozarē, vai citur – vīrieši. Bet es domāju, ka tā nav problēma. Galvenais ir profesionalitāte. Tāpēc ka tā ir direktīva. Tā ir visām Eiropas savienības valstīm aktuāla," pauda ministrs.
Latvijā pagaidām tas attiektos uz diviem uzņēmumiem
Pēc "Nasdaq Riga" datubāzē pieejamajiem datiem, uz 2025. gada 20. martu
Latvijā šobrīd šiem nosacījumiem atbilst divas kapitālsabiedrības – AS "DelfinGroup" un AS "Amber Latvijas balzams".
Labklājības ministrs arī norādīja, ka nav plānu uzņēmumu sarakstu paplašināt. SIF gan raugās, ka pēc gada vai diviem varētu vērtēt, kā būs gājis šiem diviem uzņēmumiem, un tad varētu spriest par plašāku kapitālsabiedrību loku.
"Amber Latvijas balzams" vada viens vīrietis un viena sieviete, bet padomē ir divi vīrieši un viena sieviete. Savukārt "DefinGroup" vadības komandā ir divi vīrieši un viena sieviete, bet padomē četri vīrieši. Šiem uzņēmumiem katru gadu būs jāatskaitās Latvijas Bankai par dzimumu vienlīdzību valdēs un padomēs. Ja līdz nākamā gada jūnijam netiks sasniegti likuma mērķi, tad būs jāskaidro arī to, kas darīts, lai sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Likumprojektu nesaskaņoja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tajā uzskata, ka tas būs jauns birokrātijas šķērslis uzņēmumiem.
"Trakākais, ka mēs spriežam par šādiem jautājumiem. Mēģinām viņu regulēt. Tajā pašā laikā mēs spriežam un valdība nāk pretī ar lozungiem, ka mēs samazināsim birokrātiju. Tajā pat laikā ar otru roku mēs to šobrīd ieviešam," sacīja LDDK prezidents Andris Bite.
Dzimumu līdzsvaru ir pienākums sasniegt līdz 2026. gada 30. jūnijam.