References :: GK

Grāmata :: Gribu būt tētis

Farmācijas kompānija Roche, mammamuntetiem.lv ar PR firmas divigani.lv atbalstu ir izdevusi grāmatu "Gribu būt tētis", kas apkopo svarīgu informāciju topošajiem tēviem. Grāmatas 72. un 73. lpp. ir pieminēts Gatis Kokins:

[PDF] Grāmata :: Gribu būt tētis

[PNG] Grāmata :: Gribu būt tētis :: vāks

[PNG] Grāmata :: Gribu būt tētis :: 72. un 73.lpp

[JPG] Grāmata :: Gribu būt tētis :: ģimenes foto
_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

 

1. Ko bērns izmainījis Jūsu dzīves uztverē?

 

Katrs bērns izmaina dzīvi, tāpēc vēlams, ka to ir vairāki - tad arī dzīve ir krāsaināka! Pirmā meita, kas piedzima 19 gadu vecumā deva "man jau"un "man arī" sajūtu, piederību pieaugušo līgai, kas maina pasauli. Nākamie divi dēli deva piepildījumu, vajadzību vārīt ēdienu pilnos katlos un "notikušas ģimenes" statusu. Jaunākā meita - "peciņa", kas piedzima, kad man bija 24 gadi, lika domāt par lutināšanu u.c. tēva priekiem, kā arī par nepieciešamību mainīt nodarbošanos, lai pienācīgi uzturētu ģimeni. Jaunākā dēla piedzimšana 39 gadu vecumā bija kā "Full House" - lielisks noslēgums manai un manas vienīgās sievas demogrāfiskajai aktivitātei, kas ir ienesis daudz mūzikas un mākslinieciska dzīves skata, jo Alvis Sebastians ir vienīgais bērns, kas spēlē vijoli un glezno.

2. Zināmi tā sauktie trīs pamatuzdevumi, kas vīrietim jāpaveic dzīves laikā: iestādīts koks, nosista čūska un izaudzināts dēls. It kā tiek vīpsnāts par to, bet vai bērna piedzimšana maina šo uzskatu? (rada apziņu, ka vismaz viens svarīgais uzdevums vīrieša dzīvē ir paveikts).

 

Audzinu trešo dēlu, tāpēc svarīgais uzdevums vēl nav paveikts. Neesmu pārliecināts par čūsku: ja ar to domāts "ļaunais", tas nav paveicams, ja ar to domāts dzīvnieks - ļoti slikta un arhaiska ideja, kas dala dzīvniekus derīgajos un kaitīgajos. Kokus esmu stādījis daudz, bet arī šis arī nav pabeidzams process - kamēr elpo, dari labo un iestājies pret ļauno!

3. Tiek runāts par sieviešu bioloģisko pulksteni, vai arī vīriešiem tāds ir un liek par sevi manīt?

 

Jā, dažiem izkrīt mati, dažiem gribas jaunu sievu. Te ir vienkārša recepte: atrodi tādu dzīvesdraugu, kura daba ir mainīga! Piemēram, mana sieva ir cita ik pēc katriem 3-5 gadiem. Viņa maina nodarbošanos, izskatu, ģērbšanās stilu un ar viņu nekad nav garlaicīgi. Viņa pat maina vārdu - tagad draugi viņu pazīst kā Shimo un viņa izskatās pec itāliešu kinoaktrises. Par matiem man ieteikumu nav, jo tie man ārā nekrīt.

4. Nereti dzirdēts teiciens: "Es vēl neesmu gatavs bērnam!" Jūsuprāt, vai ir tāds laiks, kad cilvēks ir gatavs bērnam?

 

Pilngadīgam vīrietim tas ir mirklis, kad egoistiskā doma "padzīvot sev" sāk likties sekla un neinteresanta. Šī jautājuma prokrastinācija arī samazina veiksmīgas laulības iespēju, jo 30 gadu vecumā visas skaistākās, gudrākās un citādi lieliskākās vienaudzes jau ir citu apprecētas, bet 40 gadu vecumā tā jau ir izmisīga "lēkšana pēdējā vagonā". Es bērnam biju gatavs 18 gadu vecumā.

 

Zvaigzne :: Līmeņrādis

Apgāds "Zvaigzne" Itas Pelītes, Andas Dzenītes in Ilonas Tiesnieces tulkojumā ir izdevis Ričarda Vilkinsona un Keitas Pikitas grāmatu "The Spirit Level". Pēc apgāda lūguma Gatis Kokins uzrakstīja īsu anotāciju.

    

[WEB] zvaigzne.lv :: Līmeņrādis

[PNG] zvaigzne.lv :: Līmeņrādis

[WEB] gramata24.lv :: Līmeņrādis

[PNG] gramata24.lv :: Līmeņrādis 

[PDF] Zvaigzne :: Līmeņrādis

___________________________________________________________

Līmeņrādis

Kāpēc mums ir nepieciešama vienlīdzīga sabiedrība? (Ne)laimīgas sabiedrības analīze

Ričards Vilkinsons un Keita Pikita

ISBN: 978-9934-0-1593-9

 

Analizējot dažādu valstu pieredzi, Ričards Vilkinsons un Keita Pikita ir nonākuši pie zinātniski pamatota secinājuma, kas var mainīt pasaules domāšanu: valsts labklājībai ir ļoti maza saistība ar to, cik veiksmīga ir tās sabiedrība. Svarīgākais faktors, kas nosaka sociālo procesu pozitīvo vai negatīvo virzību, ir vienlīdzības līmenis sabiedrībā.

Grāmata sniedz neapgāžamus pierādījumus tam, kāpēc jebkurai valstij, tostarp arī Latvijai, svarīgāka par iekšzemes kopprodukta celšanu ir taisnīgas sabiedrības izveide. 

"Līmeņrādis” latviski ir signāls tam, ka mēs gribam nopietni runāt par savas tautas likteni savā zemē. Komunisma nolieguma fāze kā nekritiska ultralabēja konstrukcija ir izdzīvota, un mēs esam gatavi uzklausīt Vilkinsona un Pikitas argumentus, kāpēc lielāka vienlīdzība ir ne vien sabiedrības neaizsargāto slāņu interesēs, bet arī uzņēmēju un valstvīru vajadzība. Autori šeit elegantā stilā atver acis Eiropas Savienības nevienlīdzīgākās valsts domājošajiem lasītājiem. Formā vienkārša un pārliecību transformējoša grāmata!

Gatis Kokins, ekonomists

Ar faktiem, skaitļiem un tabulām autori pierāda, ka nevienlīdzīgā sabiedrībā visiem klājas sliktāk - arī "kampējiem", "buldozeriem" un "pelēkajiem kardināliem". Grāmata, kam jābūt uz katra ministra, deputāta un vēlētāja galda.

Vija Beinerte, kinorežisore, žurnāla "Mājas Viesis" galvenā redaktora vietniece 

Vilkinsona un Pikitas grāmata ir pārliecinošs arguments par labu tam, ka cilvēks nevar būt laimīgs tikai uz savas materiālās labklājības rēķina un ka lielāks vienlīdzības līmenis sabiedrībā galu galā būtiski ietekmē katra indivīda dzīvi.

Uldis Tīrons, redaktors, filozofs 

Latvijas līdzšinējās ekonomiskās politikas pamatdoma bija tāda, ka, maksimāli samazinot valsts ietekmi uz ekonomiku un minimizējot nodokļus, lai netraucētu uzņēmējiem strādāt, izaugsme būs īpaši sekmīga. Taču šāda pieeja noveda pie izteiktas ekonomiskās nevienlīdzības sabiedrībā un milzu krīzes. “Līmeņrādis” vieglā valodā, bet zinātniski pamatoti parāda, ka pārlieka ekonomiskā nevienlīdzība noved pie tautsaimniecības, kurā visiem – kā bagātajiem, tā nabagajiem – klājas sliktāk. Vienlaikus grāmatā skaidri iezīmēts pārsteidzošs ceļš uz augšupeju – arī Latvijai.Šis darbs noteikti jāizlasa visiem politiķiem, žurnālistiem, sociālo zinību mācībspēkiem un studentiem, kā arī aktīvajiem uzņēmējiem, lai saprastu sabalansētas ekonomikas plašo pozitīvo ietekmi. Laiks no mazas valsts kļūt par gudru valsti! 

Jānis Ošlejs, ekonomists