References :: GK

mazauto.lv :: Vakara Komikss

Blogeris Mārtiņš Kļaviņš savā bloga ierakstā ir pieminējis Gati Kokinu, viņu salīdzinot ar Kristapu Skuteli:

[WEB] mazauto.lv :: Vakara Komikss

[PNG] mazauto.lv :: Vakara Komikss

[JPG] mazauto.lv :: Vakara Komikss :: GK vs KS

________________________________________________________________________________________

Šovakar uznāca lielā mūza jaunā žanrā – komiksu veidošanā. Uzreiz gan atgādinu, ka humora sapratne ir inteliģences pazīme, bet tomēr – ne vienmēr humors sanāk smieklīgs, kā arī – katrā jokā ir daļa… joka! :) Šajā jomā es mācos. :)

Ir jau mums maza tā blogosfēra, tāpēc tiem, kas aktīvi seko populārākajām Latvijas blogeru lapām, burtiski jāgaida ar nepacietību katrs raksts, mūždien jādzīvo lasāmvielas pusbadā. Tad nu bieži vien sanāk, ka blogeri var to kvalitāti pastaipīt, jo lasīs jau tapat. Tāpēc top tādi palagveidīgi atstāstījumi kā Kristapa jaunā iPhone 5 apraksts, kurš burtiski izklausās pēc “pagriezu telefonu sāniski, ieraudzīju tādu podziņu, pagriezu ar galvu uz leju, ieraudzīju citu podziņu” – viedokļa, kritikas vai slavinājumu, ērtības, labumi, priekšrocības – nulle. Salīdzinām ar nesen laacz.lv rakstīto milzīgo  palagu par Windows 8 – viedoklis viedoklim galā! Un tieši to es gaidu no bloga – nevis politkorektā valodā klāstītu ierīces aprakstu, kurš atgādina filmās redzēto zinātnieku monologu ar savu diktofonu, bet viedokli, emocijas, bagātu valodu, trāpīgus epitetus. Starp citu, Kristapa blogā ir daudz tādu labu aprakstu, tikai tie ir pagātnes ieraksti.

Labi, ko es te daudz muldu, mans šīvakara komikss. Salīdzināju Latvijas vienu no pazīstamākajiem blogeriem ar vienu no pazīstamākajiem ekonomistiem, kas tehnoloģijām gan aktīvi seko līdzi, tomēr aprakstos iekļaujas 140 rakstu zīmes. :)

Bilde klikojama.

Īsi – Gatis 140 zīmēs pateica galveno – tur bija emocijas, viedoklis un daudz informācijas (divi linki), Kristapa iPhone5 apraksta ekrānšāviņu, kurš aizņemtu 4 ekrānus (dažiem pat vairāk) pat nemācēju paņemt. :)

Pozitīvi – nu te no commentz;

Objektīvi – Gatis pievērš uzmanību nevis vienam vai otram, bet norāda uz pozitīvo savstarpējo tendenci, Kristaps pēdējā laikā neslēpj savu iAddicted viedokli, bet pret sūdiem Androīd ierīcēm izturas samērā augstprātīgi;

Nicinoši – nu tas par tiem sūdiem;

Izsmejoši – tas par Galaxy III, kurš kaut kur esot apsteidzis iPhone 5.

Tikai vēlreiz atgādinu – humors, veči, humors. Par to neapvainojas. Un necentieties tagad analizēt mazauto.lv – man līdz Kristapam ir tikpat cik ar zapiņu līdz Mēnesim.

Peace`n`respect!

Mārtiņš Kļaviņš

Latvijas Industrializācijas Programma

Gata Kokina ieraksts blogā "Latvijas Industrializācijas Programma" tika pārpublicēts:

• SCP avīzē "Pārmaiņu Ekspresis Nr.3" [PDF]
   
• SCP mājaslapā [PDF]
  
  
• www.diena.lv blogā [PDF]

“Lattelecom” nosaka izdzīvošanas un attīstības virzienus

Jura Kažas intervija viņa telekomunikāciju un IT blogam:

www.nozare.lv video   [WMV]

www.nozare.lv teksts  [PDF]

Interaktīvā un ciparu virszemes televīzija, internets un IT pakalpojumi biznesam ir "Lattelecom" šodiena un nākotne, uzņēmumam paplašinot darbību no agrākās telefonu un faksa aparātu pieslēgšanas. Tie uzņēmumam ir arī izdzīvošanas un attīstības galvenie virzieni, uzskata jaunais "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, pēc pamatizglītības fiziķis, izglītību ekonomikā papildinājis Rīgā un Londonā, stāv ar abām kājām digitālajā un sociālo tīklu pasaulē. Viņam ir savs blogs un "Twitter" konts.

Stājoties "Lattelecom" valdes priekšsēdētāja amatā šī gada 25.novembrī, pēc tam kad šis amats vairākus mēnešus bija brīvs (pēc bijušā premjera Aigara Kalvīša iecelšanas un atkāpšanās pavasarī), - kādi ir pirmie iespaidi par kompāniju?

Pēc situācijas, kad padome ilgāku laiku bija bez vadītāja, bija lietas, kas palika nekoordinētas. Esmu piedalījies divās padomes sēdēs, ir bijušas vairākas komitejas, kuras vadu. Darbs ir iegājis pareizā rutīnā.

Kas attiecas uz uzņēmumu, korporatīvā kultūra katrā uzņēmumā ir atšķirīga, bet tas, ko es redzu "Lattelecom", ir ļoti pozitīvi. Cilvēki ir atvērti, enerģiski, tātad mūsdienu vadītāji.

Telekomunikāciju nozarē pasaules mērogā ir bažas, vai operatori nepaliks tikai tādi "vadu uzturētāji" par zemu samaksu, kamēr pievienotā vērtība būs saturā, kuru pārdos citi spēlētāji internetā, arī par bezmaksas saturu saņemot maksu no reklāmdevējiem. Ko "Lattelecom" dara, lai tas nenotiktu?

Mums ir divi produkti - interaktīvā televīzija, kuru piedāvājam caur internetu, un virszemes televīzija jaunajā ciparu apraides standartā. Līdz ar to ir zināma diversifikācija. Protams, ir jautājums par saturu, un tas ir mūsu stratēģiskās uzmanības lokā. "Lattelecom" jau pašlaik ir spēcīgs portāls "Apollo", informatīvais dienests "1188". Stratēģiski izvērtēsim papildu piedalīšanos satura piegādē.

Runājot par pakalpojumiem biznesam, vai ar optiskā tīkla izvēršanu un "Lattelecom" pieredzi ar datu centriem, uzņēmumam nav bijusi doma piedāvāt tā saukto attālināto datu apstrādi un glabāšanu jeb cloud computing?

Stratēģiski skatāmies uz cloud computing kā vienu no nozarēm, kas izriet no tā, ka esam "satīklojuši" daudzus uzņēmumus un esam tīkla pakalpojumu sniedzēji. Šajā biznesā "Lattelecom" ir vairākas iestrādes.

Kādus datu apstrādes un ar IT saistītus pakalpojumus "Lattelecom" piedāvā jau šobrīd?

"Lattelecom" priekšrocība ir tā, ka daudziem lielajiem uzņēmumiem varam piedāvāt pilnu servisu, t.i., ne tikvien telefonu un datu pārraidi, bet arī datu apstrādi un uzņēmumu vadības sistēmu pakalpojumus. Uzņēmuma pamatkompetences ir "SAP" (globāls vācu uzņēmumu vadības programmatūras ražotājs) un "Oracle" (līdzīga kompānija ar bāzi ASV).

Tas ir ļoti nopietns bizness, taču jāsaprot, ka "Lattelecom" ir publisku pakalpojumu sniedzējs un vēl ilgi tā lielākā un redzamākā daļa būs saistīta ar mājsaimniecībām.

Uzskata, ka neviens telekomunikāciju operators nevar iztikt bez mobilo sakaru biznesa. Pastāv nākotnes scenārijs, kurā "Lattelecom" var tikt privatizēts atsevišķi un nodalīts no mobilo telefonu operatora LMT, ar kuru telekomunikāciju kompānijai  ir kopēji īpašnieki. Kāda ir "Lattelecom" stratēģija, lai nodrošinātu savu bezvadu pakalpojumu klāstu?

Akcionāriem ir jāsaprot, kāda ir viņu pozīcija, ja pieder abi uzņēmumi. Šim jautājumam (par "Lattelecom" un LMT privatizāciju, par uzņēmumu piederēšanu vienam īpašniekam vai dažādiem) ir jāatrisinās tuvāko trīs gadu laikā. Sadarbība ar "Triatel" (bezvadu fiksētās telefonijas, interneta un mobilā interneta jomās) dod tehniskus risinājumus "Lattelecom" apstākļos, kur vadu risinājumi nav izdevīgi. "Lattelecom" nav piedalījies trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru licenču izsolēs. Kas notiks ar ceturtās paaudzes (4G) risinājumu - tas ir stratēģisks jautājums, par kuru vēl nav izlemts.

"Lattelecom" WIMAX (plašas darbības rādiusa bezvadu platjoslas internets) tehnoloģijas strādā, bet diezin vai tas ir virziens, kurā gaidāms liels uzplaukums.

Par 4G jeb Long Term Evolution esam lasījuši ziņās, ka "Lattelecom" īpašniece "TeliaSonera" šādu servisu jau piedāvā Stokholmā. Kad tas būs Latvijā? Vērtēsim...

Vai neizlēmība par "Lattelecom" privatizāciju ietekmē padomes darbu?

Labi, ka Latvijas valdība nenonāca situācijā, kad būtu bijis forced sale (piespiedu pārdošanas) variants, t.i., ka steidzami ir jāpārdod valsts uzņēmumi vai valsts uzņēmumu daļas, kurām ir kāda vērtība. Ja nebūtu starptautisko donoru (aizdevēju) palīdzības, tad šāds scenārijs būtu bijis iespējams. Varam tikai minēt, kas tad būtu noticis ar "Lattelecom". Pašlaik izskatās, ka situācija no valdības puses ir pietiekami stabila, Ministru kabinets uz "Lattelecom" valsts daļu privatizāciju skatās ļoti pragmatiski. No vienas puses, valdība redz, ka uzņēmums ir labi pārvaldīts, normāli attīstās, turpina iegūt tirgus daļas. Tieša spiediena kaut ko mainīt nav.

No otras puses, protams, ja parādītos kāds izcils piedāvājums, valdība būtu gatava to izskatīt. Domāju, līdzīga attieksme ir arī no zviedru puses. "TeliaSonera" jau nav atsaukusi piedāvājumu pirkt Latvijas valstij piederošās daļas, bet cenu izteiksmē nav bijis agresīva piedāvājuma. Ekonomiskā situācija arī nerosina uz tādām ļoti agresīvām investīcijām.

Vai krīze ir ietekmējusi iespējas privatizēt "Lattelecom"? 2008.gadā peļņa bija par 29,7 miljoniem latu bija zemāka nekā 2007. gadā (38,1 miljons latu), bet ieņēmumi pieauga līdz 160,4 miljoniem Ls?

"Lattelecom" finanšu rādītāji, izskatās, būs labi. Taču tas, cik reizes daļas cena pārsniedz peļņu uz vienu daļu vai akciju (tā sauktā cenas-peļnas attiecība / price-earnings ratio), kas nosaka uzņēmuma cenu, ir vēsturiski zemā līmenī.

Tas ir izdevīgi pircējam, bet ne jau pārdevējam - valstij.

Ja valsts būtu bezizejā, tas būtu viens veids, kā iegūt naudu, kas mērāma simtos miljonu. Donori ļoti uzmanīgi uzrauga Latvijas valdību, lai tā valsts budžeta robus neaizsmērē ar vienreizējiem darījumiem, kas šogad palīdzēs, bet nākamgad un aiznākamgad nedos nekāda labuma. Aizdevēji, rēķinot budžeta deficītu, aicina ņemt vērā tikai tos ieņēmumus vai ietaupījumus, kas būs ilgtspējīgi. Līdz ar to valdībai nav kārdinājuma pārdot "Lattelecom" vai citus uzņēmumus, lai iegūtu vienreizēju peļņu.

Kāds "Lattelecom" izskatīsies, teiksim, pēc trīs gadiem? Kā veiksies ar platjoslas internetu, kura lietotāju skaits sniedzas pāri par 200 000?

"Lattelecom" turpinās audzēt tirgus daļu platjoslas internetā, jo uzņēmumam ir ļoti spēcīgs tehnoloģiskais piedāvājums GPON (viena no optiskās piekļuves tehnoloģijām), kas ir perspektīva, jo izmaksas ir ļoti zemas un tas joslas platums, ko varam piedāvāt gala lietotājam internetā, ir fantastiski augsts. Tur tirgus daļa pakāpeniski pieaugs.

Televīzijas tirgū plānojam būtisku tirgus daļas pieaugumu. Pašlaik esam sākumstadijā, bet, izmantojot šīs divas tehnoloģijas, internetu un ēteru, pēc trim gadiem aizņemsim trešdaļu tirgus. Ar to saistītais bizness pavērs jaunas iespējas, kuras nekavēsimies izmantot.

Trešā lieta - neaizmirsīsim korporatīvo segmentu un mēģināsim šim sektoram piedāvāt arvien plašākus pakalpojumus. Krīze ir piespiedusi uzņēmējus fokusēties uz pamatbiznesu. IT sistēmu uzturēšana un uzņēmumu vadības sistēmu uzturēšana daudziem nav pamatbizness. Ja pirms pāris gadiem uzņēmums bija gatavs savu tīklu nodot "Lattelecom", tagad tas, ko uzņēmumus ir gatavs pirkt kā ārpakalpojumu, ir ļoti plašs.

Mājsaimniecībām "Lattelecom" pārsvarā piedāvās televīziju un internetu?

Vēsturiski televīzija bija izveidojusies tāda, ka vienu un to pašu saturu skatījās visi. Interaktīvā televīzija ļauj katrai mājsaimniecībai skatīties savu programmu. Neapgalvošu, ka nākotnē televīzija būs viens liels "YouTube" (miljoniem lietotāju sarūpētu dažādas kvalitātes videosižetu krājums). Tomēr veids, kā skatāmies televīziju, mainīsies.

Internets - tā nav tikai izklaide. Tas piedāvā iespējas piekļūt izglītībai, informācijai. Internets ir arī avīze, ir zināšanas, arī darbs. Ja šī tehnoloģija atļaus vienu gigabitu sekundē (Gbps) mājās, tad ļoti daudz darbus darīs mājās.

Ar ko tieši interaktīvā televīzija izkonkurēs kabeļtelevīzijas operatorus, kuriem ir pāris simti tūkstošu lietotāju (arī "Lattelecom" klienti, kas neizmanto televīzijas pakalpojumu)?

"Lattelecom" var piedāvāt unikālu saturu katrai mājsaimniecībai. Ilgtermiņā uzņēmumam ir ievērojamas konkurences priekšrocības. Šī tehnoloģija arī pasaulē ir pieejama tikai atsevišķās vietās un reģionos. Skaidrs, ka turpināsim investēt un strādāt pie programmu klāsta un kvalitātes. Jādomā, ka pēc gadiem desmit nebūs vairs diskusijas par to, kāds ir formāts, kurā skatāmies televīziju. Domāju, esam uzkāpuši uz pareizās zelta dzīslas.

Kādas būs tās problēmas, ar kurām "Lattelecom" jātiek galā nākamajos sešos mēnešos?

Izaicinājums būs saprast, kā šī ekonomiskā krīze ietekmēs gala patērētāja lēmumus par "Lattelecom" pakalpojumu izmantošanu. Esam veikuši diezgan daudz pētījumu, kuros konstatējām, ka, par laimi, lēmums atteikties no interneta ir viens no pēdējiem, ko mājsaimniecība pieņem tad, kad ieņēmumi ir būtiski samazinājušies. Tās investīcijas, kuras veicam, sevišķi optiskajās līnijās, ir attaisnojamas tikai tad, ja šis bizness turpina augt. Pašlaik tas izskatās labi, redzēsim, kā tas būs nākamajā pusgadā. Tas ir lielākais izaicinājums - sabalansēt investīcijas ar tirgus iespējām.

Juris Kaža Nozare.lv