Lutera Akadēmijas Rakstu "Credimus" II sējumā 165.-187. lpp. ir publicēts Gata Kokina raksts "Mūsdienu princips "ticēt sev" un gribas verdzība". Turpat 147.-164. lpp ir publicēts arī Sandras Kokinas raksts "Kaina zīme - slepkavas apžēlošanas iespējas Bībelē un šodien". Lutera Akadēmijas Rakstu II sējums tika atvērts Lutera Akadēmijas Ziemassvētku pasākumā Reformātu baznīcā 19-Dec-2024.
[WEB] Lutera Akadēmija :: Credimus II
[PDF] Lutera Akadēmija :: Credimus II :: Web Resolution
[PDF] Lutera Akadēmija :: Credimus II :: High Resolution
[PDF] Lutera Akadēmija :: Credimus II :: Mūsdienu princips "ticēt sev" un gribas verdzība
Mūsdienu princips "ticēt sev" un gribas verdzība
Gatis Kokins
Raksts ir publicēts arī Gata Kokina blogā Viedoklis: GK.
A N O T Ā C I J A
Raksta “Mūsdienu princips “ticēt sev” un gribas verdzība” mērķis ir likt apšaubīt “ticības sev” ilūziju un atklāt patiesu biblisku ticību, balstoties uz Dr. Mārtiņa Lutera darba “Par gribas verdzību” argumentiem. “Ticība sev” kā mūsdienu dzīvesveida princips daudzos cilvēkos maldīgi ir radījis cerību labākai dzīvei un pestīšanas nevajadzībai. Pētījuma objekts ir cilvēka brīvā griba kā iespējams rīks pestīšanas un labākas dzīves sasniegšanai. Autors izskaidro Lutera argumentus, izmantojot grafisku teoloģisku interpretāciju, kuru iespējams lietot diskusijās ar “ticības sev” adeptiem un apoloģētiem. Autors secina, kāda veida sludināšana un kristīgā vēsts mums vajadzīga šodien, – tā ir “Lutera tipa” Dieva vārda viennozīmīgi tiešā saņemšana grēka paverdzinātajiem, kur Kristus dod dievišķu piedošanu, skaidrību un pārliecību.
Atslēgvārdi: brīva griba, Luters, Erasms, grafiska teoloģiska interpretācija, diskusijas.
Kaina zīme – slepkavības apžēlošanas iespējas Bībelē un šodien
Sandra Kokina
A N O T Ā C I J A
Autore aplūko cilvēka stāvokli Dieva priekšā pirms un pēc grēkā krišanas, analizē nāves vēstures aizsākumu, pēta sacelšanos pret tuvāko Bībeles kontekstā, aplūko Dieva pasludinājumu Kainam kā Viņa žēlastības izpausmi. Dievs izdod likumu – bausli par Kaina aizsardzību. Slepkavas liktenis ir grūts un neapskaužams, jo viņš ir cilvēku atstumts un dievišķās svētības zaudējis. Dievs ir žēlastības pilns un noliecas pie viszemāk kritušā grēcinieka, sava bērna, lai dāvinātu žēlastības laiku, nevis taisnās dusmās iznīcina slepkavu. 2023. gada 12. aprīlī “Latvijas Avīzē” tika publicēts žurnālista Arta Drēziņa raksts ““Saķēru aiz bizes, aptinu ap kaklu…”: jaunietis nežēlīgi nogalinājis savu klasesbiedreni, par ko izjūt kaunu savā un viņas mātes priekšā”. Lasītāji tajā varēja uzzināt par nesen notikušu slepkavību, kas šokēja Latvijas sabiedrību. Tiesas spriedums noziedzniekam bija maigāks, nekā vēlējās prokurors, izmeklētājs un sabiedrība. Žurnālista raksts atklāj grēcinieka dabu, kas nav mainījusies kopš pirmā slepkavas Kaina laika. Autore atrod likumsakarīgas līdzības starp Kaina un mūsu laika slepkavas Daniela Markova dabu un rīcības iemesliem.
Atslēgvārdi: Dievs, Bauslība, Kains, slepkava, zīme, žēlastība.
Atsevišķu izdevuma lapaspušu attēli: