Baltijas Koks :: 2018. gada žurnāla "Baltijas Koks" cilvēki

Meža un kokapstrādes nozaras žurnāls "Baltijas Koks" savā Dec-2018 (218) izdevuma 48.-49.lpp. ir publicējis atsauksmi uz Oct-2018 interviju ar Gati Kokinu par aktuāliem politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem, kā arī ievietojis Gata Kokina 2018. gada analīzi un 2019. gada prognozi:

[PDF] Baltijas Koks :: 2018. gada žurnāla Baltijas Koks cilvēki

[JPG] Baltijas Koks :: 2018. gada žurnāla Baltijas Koks cilvēki :: 48.lpp.

[JPG] Baltijas Koks :: 2018. gada žurnāla Baltijas Koks cilvēki :: 49.lpp.

____________________________________________________________________________________________________________________

GATIS KOKINS 

EKONOMISTS, LATTELECOM PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS 

2018. gads Latvijai ir bijis brīnišķas, mierīgas izaugsmes gads. Trešā ceturkšņa sezonāli un kalendāri izlīdzinātais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums tiek lēsts 5,5% - divas reizes lielāks nekā vidēji eirozonā prognozētais 2,2%. Šobrīd Latvijā ir vēsturiski augstākais ekonomikas un eksporta apjoms, globālā konkurētspēja, IKP uz iedzīvotāju, vidējā alga un pensija, pirktspēja, rezidentu noguldījumi bankās, valsts budžets. IKP uz iedzīvotāju pirktspēju paritātes izteiksmē 2018. gadā sasniegs 70% no 28 ES valstu vidējā, kas ir maģiskā robeža, pēc kuras ekonomiskajai emigrācijai būtu jāsamazinās. Mēs esam kļuvuši turīgāki par tādu vecās Eiropas valsti kā Grieķija. 

Tajā pašā laikā mēs fundamentāli atpaliekam no klasiskā Baltijas līdera - Igaunijas un, kas daudz sāpīgāk, īpaši pēdējā laikā - no Lietuvas. Sabiedrība ir pareizi identificējusi šīs atpalicības iemeslus - mērķtiecīga augstas pievienotās vērtības biznesa un ekonomikas atbalsta trūkums un ēnu ekonomikas augstais īpatsvars apvienojumā ar korumpētiem valsts un pašvaldību iepirkumiem. 

Man šogad ir izdevies sabalansēt laiku, ko veltu sabiedrībai (vadot padomes darbu Lattelecom), personīgajam biznesam, domāšanai un ģimenei. Tas bija mērķis, uz kuru tiecos pēdējos 10 gadus, bet tikai 2018. gadā tas beidzot ir ciešami labi izdevies. Ceru šo balansu turpināt izkopt 2019. gadā, jo laiku domāšanai un ģimenei vienmēr var gribēt vairāk. 

Iedzīvotāju skaits turpina samazināties: pat beidzoties emigrācijai, 2100. gadā Latvijā dzīvos vien 1,351 miljons iedzīvotāju, bet, situācijai nemainoties, - 0,699 miljoni iedzīvotāju (ANO novērtējums). Tā kā politiski esam pret imigrāciju, ir jāsāk pielāgoties ekonomikai ar mazāku iedzīvotāju skaitu. Reģionālā reforma, samazinot pašvaldību skaitu vismaz divas reizes, būtu labs sākums. 

Tāpat ieguvēji būs uzņēmumi, kuri 2019. gadā iemācīsies nodarbināt seniorus. Viņu īpatsvars nākotnē tikai pieaugs, jo zem 25 gadu sliekšņa katrā vecuma grupā ir par trešdaļu mazāk potenciālo darbinieku nekā 25-65 gadu vecuma grupās. Atšķirībā no nespējīgajiem padomju laiku pensionāriem tie ir enerģiski, ar datorprasmēm un salīdzinoši labu veselību apveltīti cilvēki. 

Saprotams, ka mākslīgais intelekts, roboti un pašbraucošas automašīnas būs tehnoloģijas, kas turpmāk ļaus Latvijai sekmīgi attīstīties arī demogrāfiskā kritiena apstākļos. 2019. gadā mēs redzēsim pirmos šā fenomena efektus Latvijas tautsaimniecībā.