References: GK

The Baltic Times :: Experts: Government has to return to LMT, Lattelecom merger question as quickly as possible

Laikraksts The Baltic Times 1-Dec-2017 15.lpp. ir pārpublicējis daļu no LETA ziņas angliski, tajā ir pieminēts arī Gatis Kokins:

[PNG] The Baltic Times :: Experts: Government has to return to LMT, Lattelecom merger question as quickly as possible

[WEB] baltictimes.com :: Experts: Government has to return to LMT, Lattelecom merger question as quickly as possible

_________________________________________________________________________________________________________________

Although the Cabinet of Ministers at the beginning of November decided not to merge telecommunications companies Lattelecom and Latvijas Mobilais Telefons (LMT), the government should return to discussions about the two companies' future as soon as possible, experts agreed during a discussion organized on November 24 by LETA, a news agency.

Luminor Group supervisory board chairman Nils Melngailis believes that putting the problem on the back burner has been damaging to the telecommunications industry. "I also believe that the state should not control telecommunications companies. It's a myth that this is necessary in order to guarantee security. Everywhere else in the world, that is done through regulations and rules," said Melngailis. The longer it takes for the government to sell a company, the less the company will cost, he added.

The fact that Lattelecom and LMT operate in a limited market and have two different owners with different interests means that they will be unable to achieve their potential. "Lattelecom and LMT will continue to work as before, that's not a tragedy. But they will not be able to use new opportunities that they would have with a different shareholding structure. If a company is not developing and not using opportunities it has, the best managers and employees may start to leave one day,” said Melngailis.

Mobile and landline providers have been merged in Estonia and Lithuania, and in that respect they are ahead of Latvia.

"The merger has to happen, the sooner the better. Unfortunately, political interests prevail," said Melngailis.

Lattelecom supervisory board chairman Gatis Kokins stressed that, while the government was nor harming the development of Lattelecom, delays with strategic decisions were not good for the company. "We are perfectly happy with having the state as a shareholder, except that from time to time shareholders have to make strategic decisions. In that respect, the state of Latvia, as a shareholder in the company, is extraordinarily bad." The other shareholder in Lattelecom, Telia Company has recently informed Kokins that maintaining the status quo would be completely unacceptable. Furthermore, politicians' rhetoric has mislead the public into believing that merging Lattelecom with LMT would impact national defense, increase prices for consumers, and suchlike, said Kokins.

Foreign investment expert Girts Greiskalns said that, although the proposal to merge Lattelecom and LMT has been turned down, future goals for the two companies have not been decided either. In addition, since 1996 LMT and Lattelecom have been on a list of companies that are to be privatized, and the government has not said that both companies have been removed from that list.

Greiskalns believes though that the situation at LMT and Lattelecom will not change much for the next two or three years. "I'd rather consider the government's decision as an interim decision, by which the state has, to some extent, defined its interests or objectives.

Now the management at both companies will have to show whether they are planning to work toward these objectives, and how," believes Greiskalns.

The experts believe that the government could return to the question of merging LMT and Lattelecom in one year's time.

As reported, the government on November 7 decided not to merge LMT and Lattelecom.

Scandinavia’s Telia Company has warned the Latvian government that it could sell its shares in LMT and Lattelecom if the two companies are not merged, according to Telia Senior Vice President Robert Andersson's letter to the government.

Telia Group companies Sonera Holding and Telia Company own 49 per cent of LMT shares altogether, while Latvian Radio and Television Center and Latvian Privatization Agency - 28 per cent. 
Lattelecom, which belongs to Telia and the state of Latvia, owns 23 per cent of LMT shares.

Telia Group company Tilts Communications owns 51 per cent of Lattelecom shares, and Latvian Privatization Agency the other 49 per cent.

 

KLUBS :: Runā, ka...

Žurnāls Klubs 2017. gada decembra numura 6.lpp. ir publicējis minējumu, netieši norādot, ka Gatis Kokins ir vainojams Lattelecom un LMT apvienošanās darījuma neveiksmē. Minējums ir kļūdains, jo, lai tieši nekaitētu šim darījumam, Gatis Kokins ir atturējies no partijas "Vienotība" vadības kritikas, bet deputāta Edvarda Smiltēna demaršs viņam pašam bija pārsteigums.

[JPG] KLUBS :: Runā, ka...

[PDF] KLUBS :: Runā, ka...

[WEB] KLUBS :: Runā, ka...

______________________________________________________________________________________________________________________________________

Runā, ka..

[TOP 4]

..

3. Jau ilgāku laiku dienas kārtībā bija jautājums per divu lielu uzņēmumu nākotni. Viena uzņēmuma vadība dedzīgi iestājās par abu apvienošanu, otra bosi tikpat kvēli kārpījās pretī. Svaru kausiem sliecoties par labu otrā uzņēmuma vēlmēm, tika meklēti neoficiāli iemesli. Piemēram, viens no apvienoties gribošā uzņēmuma vadītājiem bija ilgstoši uzturējis draudzīgas attiecības ar partiju, kuras kompetencē bija uzņēmumu tālākais liktenis, tomēr pēdējā laikā tas sācis skeptiski izteikties par partijas vadību. Turklāt vadība bija svēti pārliecināta, ka tieši šis uzņēmējs sakūdījis kādu politiķi aiziet no partijas ar skaļu troksni. Otrs no iemesliem vienkāršāks - apvienoties gribošā uzņēmuma otra vadītāja lecīgums un augstprātība, kas nokaitinājusi virkni politiķu.

..

Kapitāls :: 16 spožākie uzņēmumi, kuri izauguši no Latvijas start-up :: Monea. Konkurējot ar banku zibmaksājumiem

Žurnāls Kapitāls Dec-2017 numura 32.-54.lpp ir publicējis Sergeja Pavlova un Alises Zemītes pārskatu "16 spožākie uzņēmumi, kuri izauguši no Latvijas start-up", t.sk. 46. lpp ir publicējis rakstu par Monea, kurā pieminēts arī Gatis Kokins:

[JPG] Kapitāls :: Konkurējot ar banku zibmaksājumiem :: 32.lpp

[JPG] Kapitāls :: Konkurējot ar banku zibmaksājumiem :: 33.lpp

[JPG] Kapitāls :: Konkurējot ar banku zibmaksājumiem :: 46.lpp

[PDF] Kapitāls :: Konkurējot ar banku zibmaksājumiem

________________________________________________________________________________________________________________________

16 spožākie uzņēmumi, kuri izauguši no Latvijas start-up

Kurš uzņēmums no jaunuzņēmuma (angļu val. start-up) ir izaudzis par korporāciju un pelna miljonus, bet kurš - tieši pretēji - pēc žilbinoša starta ir aizvēris bodīti?

Eksperti apgalvo, ka 9 no 10 jaunuzņēmumiem izčākst, nesasnieguši izvirzītos mērķus, turklāt pirmajos piecos gados bankrotē puse. Galvenā uzmanība tomēr allaž tiek pievērsta tiem, kuriem izdodas, piemēram, Latvijā visi zina ātro kredītu uzņēmumu 4finance, kurš savā nozarē ir kļuvis par lielāko Eiropā: šodien tā ir korporācija, kura apgroza simtiem miljonu eiro, taču 2008. gadā, kad četriem Latvijas studentiem ienāca prātā doma izsniegt superdārgus patēriņa aizdevumus, viss bija pavisam citādi. Turpretim Latvijā ar lielu troksni sākto projektu Roamer, kurš burtiski dārdēja 2013. gadā, atminēsies vairs tikai retais, tāpat kā inovatīvo indukcijas tējkannu Miito, par kuru pirms pāris gadiem ziņoja gandrīz visi lielākie Latvijas plašsaziņas līdzekļi.

Šajā numurā Kapitāls publicē to visspilgtāko Latvijas uzņēmumu apskatu, kuri pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvēti no nulles. Stāstām par uzņēmumiem, kuri ir piedzīvojuši finansiālu veiksmi, un arī par tiem, kuri vēl nav nopelnījuši pirmo miljonu, bet jau ir spējuši sevi skaļi pieteikt ja ne pasaulē, tad vismaz pašu mājās. Jā, un atsevišķi pieminēsim arī nelielu projektu kapsētu - tos, kas daudzsološi sāka, guva plašu ievērību, tomēr galu galā dzīvotspējīgu biznesu izvērst tā arī nespēja.

..

Monea

Konkurējot ar banku zibmaksājumiem

Mikromaksājumu mobilā platforma tika pompozi prezentēta 2015. gada rudenī - dalībai svinīgajā pasākumā izdevās piesaistīt pat Latvijas Valsts prezidentu Raimodu Vējoni. 

Monea dibinātāju ideja ir vienkārša. Jums, piemēram, steidzami vajag kādam nodot 5 eiro; vai arī darbā tiek vākta nauda kolēģa dāvanai; vai jūs ar kolēģi bijāt kafejnīcā, un viņš apmaksāja kopigo rēķinu, bet jūs vēlaties viņam atmaksāt savu daļu - taču skaidras naudas jums nav. Šādām situācijām arī bija iecerēts Monea: ātri - pāris minūšu laikā, ja tas ir starpbanku maksājums, - naudas pārskaitījumi, izmantojot mobilo tālruni un telefona numuru, kas ir piesaistits abonenta bankas kontam. Vizuāli tas izskatās kā WhatsApp, tikai ir papildināts ar naudas pārskaitīšanas funkciju. 

Tiesa, ir arī savas tehniskās nianses: abām pusēm - maksājuma veicējam un saņēmējam - ir nepieciešams lejupielādēt lietotni un tajā reģistrēt savu konta numuru, tātad naudu nav iespējams pārskaitīt uz jebkuru Latvijā reģistrētu tālruņa numuru, bet gan tikai savējo lokā, turklāt tikai četru banku - AS Swedbank, AS SEB banka, AS Citadele banka un Nordea Bank AB - klientiem. 

Monea komisija ir 2 %, bet ne mazāk kā 5 centi, tādējādi uzreiz ir skaidrs: maza komisija par maziem maksājumiem, kuri nav nepieciešami katru dienu, - tas jūtami nav tāda mēroga bizness, ko piedāvāt valstī ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju. Par to liecina arī pirmā pilnā finanšu gada (2016) rezultāti: apgrozījums (t. i., klientu samaksātās komisijas kopējā summa) - tikai 5 tūkstoši eiro. Prognoze 2017. gadam: apgrozījuma pieaugums - 4,7 reizes, t. i., līdz 23 tūkstošiem eiro. 

Zinot to, ka uzņēmums ir piesaistījis 1 miljona eiro investīcijas no riska kapitāla fondiem, kļūst skaidrs: lai sasniegtu kaut vai minimālu rentabilitāti, ir nepieciešama ekspansija vismaz Eiropas mērogā. Bet pagaidām Monea ir aptuveni 16 tūkstošu klientu un uzņēmums darbojas tikai Latvijā. 

2017. gada novembrī parādījās nopietns izaicinājums: bankas visā Eiropā ir sākušas ieviest tūlītēju mikromaksājumu sistēmas, paredzot pat starpbanku pārskaitījumus veikt dažu sekunžu laikā. Šai Eiropas sistēmai pievienojās arī Latvijas Banka, kura mūsu valstī jau ir palaidusi pati savu pakalpojumu - zibmaksājumus - un ievieš iespēju mobilo tālruņu numurus sinhronizēt ar to īpašnieku banku kontiem, resp., bankas ir sākušas veidot savu Monea sistēmas līdzinieku, bet nu jau visas eirozonas mērogā. Tomēr viens no Monea projekta autoriem Gatis Kokins uzskata, ka Monea perspektīvas nav zudušas: „Jau pavisam drīz mēs izziņosim ambiciozus attīstības plānus. Runa ir par spēcīga partnera piesaistīšanu un ekspansiju pat ne Eiropā, bet visā pasaulē." 

..