"Telia Company" apsver iespēju tai piederošās LMT akcijas nodot viena uzņēmuma īpašumā
Rīga, 30.nov., LETA.
Mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" (LMT) līdzīpašnieks "Telia Company" ("Telia") apsver iespēju tai piederošās LMT akcijas, kuras pašlaik pārvalda vairākas juridiskās vienības, nodot viena uzņēmuma īpašumā, aģentūrai LETA sacīja "Telia" par sabiedriskajām attiecībām atbildīgā Latvijā Olga Šihmane.
Viņa norādīja, ka "Telia" apsver iespēju apvienot savas LMT akcijas vienuviet, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru un to pārvaldību. "Līdz ar to tiek izvērtētas šāda akciju pārveduma iespējamās juridiskās sekas. Vēlamies uzsvērt, ka šajā stadijā nekāds lēmums nav pieņemts," piebilda "Telia" pārstāve.
Taujāta, vai "Telia" piederošās LMT akcijas varētu tikt nodotas uzņēmumam "Tilts Communications", kam pašlaik pieder 49% telekomunikāciju operatora "Lattelecom" kapitāldaļu, Šihmane sacīja: "Tas varētu būt "Tilts Communications", bet, kā jau minēju, nekādi lēmumi nav pieņemti".
Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA sacīja, ka pirmsšķietami katrs akcionārs ar saviem LMT aktīviem var rīkoties samērā brīvi. ""Telia" savas grupas ietvaros var grozīt šos aktīvus kā grib, tāpat arī Latvijas valsts var mainīt savu daļu turētāju nevienam atļauju neprasot," sacīja Loginovs.
"Tīri teorētiski, ja "Telia" daļas aizietu "Tilts Communications", tad "Telia" var tirgot paša "Tilts Communications" akcijas. Tur valstij pirmpirkuma tiesību juridiski nav, bet domāju, ka faktiski "Telia" varētu tās respektēt un piedāvāt Latvijai iegādāties šīs daļas," sacīja PA vadītājs.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA nevarēja komentēt "Telia" pausto, jo ministra tikšanās ar koncerna pārstāvjiem plānota šonedēļ.
Viņš gan atzina, ka viens no Ekonomikas ministrijai (EM) dotajiem uzdevumiem ir sakārtot komplicētās īpašuma attiecības abos uzņēmumos. "LMT un "Lattelecom" praktiski darbojas vienā segmentā - datu pārraide, televīzija, satura ražošana utt. Tas nozīmē, ka ir jāatsaista uzņēmumu darbība, piemēram, "Lattelecom" pieder daļas LMT," skaidroja ministrs. Ašeradens arī atturējās komentēt valsts plānus attiecībā uz savām daļām abos uzņēmumos. "Negribu spekulēt, jo vispirms jāvienojas, vai vispār sakārtosim uzņēmumu pārvaldības struktūru. Man ir svarīgi, lai īpašumattiecību maiņas rezultātā nepasliktinātos valsts pozīcijas. Ja pieņemsim abām pusēm izdevīgu risinājumu, tad ar tādu arī virzīsimies tālāk. Skaidrs, ka šis būs neatliekams jautājums," uzsvēra Ašeradens.
Pēc viņa teiktā, LMT un "Lattelecom" īpašuma attiecību sakārtošana nebūs viegla, ņemot vērā virkni iesaistīto pušu, piemēram, Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), PA u.c. Iepriekš aģentūras LETA rīkotajā nozares ekspertu diskusijā "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins sacīja, ka "Telia" savas LMT kapitāla daļas varētu nodot "Tilts Communication" rīcībā. ""Tilts Communications" "Telia" koncernā ir nolikts tajā daļā, kur viss ir izpārdošanai. Tas ir līdzīgi kā tad, kad "Cable & Wireless" pārdeva savas daļas "Sonera" un nekādu atļauju neprasīja. "Tilts Communications" savas daļas nevar pārdot bez atļaujas prasīšanas, bet pašu veidojumu "Tilts Communications", kuram pieder daļas "Lattelecom" un iespējams nākotnē LMT, gan var pārdot vienā mirklī," skaidroja eksperts.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība novembra sākumā nolēma neatbalstīt LMT un "Lattelecom" apvienošanu.
Ašeradens pēc lēmuma pieņemšanas žurnālistiem sacīja, ka Ministru kabinets pieņēmis politisku lēmumu pretēji EM piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri "Telia" par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu. "Visticamāk, viņi "Telia" meklēs risinājumus, lai izietu no šīs situācijas ārā, neizslēdzot arī iespēju, ka viņi varētu pārdot akcijas," sacīja ministrs.
Viņš arī atzīmēja - gadījumā, ja valstij būs jālemj par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz "Telia" akcijām, valdība to vērtēs.
"Telia" iepriekš brīdināja Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un "Lattelecom", varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos.
"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij LVRTC un PA personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".
Latvijas valstij PA personā pieder 51% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet "Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" - 49%.
LETAžurnālists Andrejs Mēters bija sarīkojis diskusiju parLTCunLMTapvienošanu, kurā piedalījās arī Gatis Kokins. Vēlāk tika publicēts sarunas fragments, to pārpublicēja arī citi mediji:
Eksperti: Valdībai pēc iespējas ātrāk jāatgriežas pie jautājuma par LMT un “Lattelecom”
Rīga, 24.nov., LETA. Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un “Lattelecom” apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.
“Luminor Group” padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. “Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,” klāstīja Melngailis.
Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. “Es domāju, ka "Lattelecom" un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,” sacīja Melngailis.
Viņš arī atzina, lai gan pie šī abu uzņēmumu apvienošanas jautājuma būtu jāatgriežas nekavējoties, nav ticības, ka lēmums tiks pieņemts tuvāko gadu laikā. “Domāju, ka desmitgades jau ir pazaudētas. Mēs būtu runājuši par uzņēmumiem, kas ir bāzēti šeit, ar izplatītiem tīkliem, ja mēs būtu ātrāk apvienojuši fiksēto un mobilo līniju nekā igauņi un lietuvieši, kas tagad ir nozarē mums priekšā. Tas ir jādara, jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl politiskās intereses ņem virsroku. Tiešām ceru, ka šis jautājums izkustēsies, bet diemžēl neredzu, ka šis (politiķiem) būtu tik svarīgi, tik būtiski,” norādīja Melngailis.
“Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins uzsvēra, lai gan Latvijas valdība "Lattelecom" attīstībai tiešā veidā nekādi nekaitē, taču vilcināšanās, kad nepieciešams pieņemt stratēģiskus lēmumus, gan. “Mūs šis akcionārs [valsts] absolūti apmierina, izņemot to, ka reizi pa reizei akcionāram ir jāpieņem stratēģiski lēmumi. Savukārt šajā žanrā kā akcionārs Latvijas valsts ir kritiski slikts. Kā N.Melngailis teica - "status quo" nevienu neapmierina. Nupat saņēmu ziņu no [otra akcionāra Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma] "Telia Company" menedžmenta, ka "status quo" viņus neapmierina nevienā gadījumā. Līdz ar to, piemēram, uzņēmumu sadalīšana kaut kādā veidā kā "Telia", tā Latvijas valstij vai citam stratēģiskajam investoram arī ir labāks risinājums nekā lēmuma nepieņemšana,” teica Kokins.
Tāpat viņš norādīja, ka politiskā retorika ir novedusi sabiedrisko domu ļoti maldīgā stāvoklī. “Ja liktu par šo jautājumu balsot referendumā, nedomāju, ka atrastu labāko risinājumu. Domāju, ka apvienošanās pretinieki ir iestāstījuši un panākuši viedokli sabiedrībā, ka apvienošana neapšaubāmi sagraus Latvijas aizsardzības spējas, paaugstinās cenas patērētājiem, un visas pārējās briesmas,” sacīja “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs.
Ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns atzīmēja, lai gan iepriekšējie piedāvājumi par uzņēmumu apvienošanu ir noraidīti, stingrs uzstādījums par nākotnes darbības mērķiem uzņēmumiem arī nav dots. “Tādēļ būtu labi, ja tas pēc iespējas ātrāk tiktu izdarīts. Šajā lēmumā arī nav pateikts, ka ņemam šos uzņēmumus ārā no privatizējamo uzņēmumu saraksta, kurā tie atrodas jau kopš 1996.gada. Nu ja jau kuro reizi valdības lēmums ir tāds, kā ir, tad skaidri definējam, kāpēc tā,” sacīja Greiškalns.
Viņš gan pieļāva, ka tuvāko divu trīs gadu laikā situācija ne LMT, ne “Lattelecom” būtiski nemainīsies. “Es šo pēdējo valdības lēmumu drīzāk redzu kā starplēmumu, kurā valsts vismaz kaut kā ir iezīmējusi savas intereses vai mērķus. Tagad abu uzņēmumu vadībām ir laiks parādīt, kā un vai tās šos mērķus plāno īstenot. Mēs arī redzam, ka valsts uzņēmumu attīstību redz mazliet citādāk nekā ārvalstu investors "Telia". Tādēļ arī ir šis starpposms, kura laikā patērētāji būtiski necietīs. Es domāju, ka uzņēmumi attīstīsies tikpat labi kā līdz šim, ja ne vēl labāk, un viens vai otrs izvirzīsies līderībā tajos uzstādījumos, ko valsts viņiem ir definējusi. Konkrēti mēs runājam par eksporta tirgiem. Ir runa par inovācijām. Ir runa par jauniem produktiem un pakalpojumiem. Ir runa par patērētāju interesēm. Vēl ir arī visi drošības jautājumi. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valsts dalība šajos tīklos dod iespēju radīt pilnīgi neatkarīgu un valstij svarīgu drošības infrastruktūru. Līdz ar to ir iegūts laiks, valdībai beidzot pēc 20 gadiem pasakot, kādas ir tās intereses un ko tā gribētu iegūt. Tagad bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks. Tuvināšanās, protams, būs,” klāstīja Greiškalns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pasaulē ir dažādi telekomunikāciju uzņēmumu akcionāru sadales piemēri - ir valstis, kurās ir pilnīgi privāti sakaru uzņēmumi, un tādas, kurās telekomunikāciju uzņēmumi ir valsts īpašumā. “Risinājumi ir dažādi, bet tādēļ arī akcionāram ir jādefinē sava stratēģija. Ja reiz valsts 20 gadus ir sēdējusi, neko nedarījusi un neļāvusi darīt arī otram, tad beidzot ir jāuzņemas līderība. Savukārt uzņēmumiem kā instrumentiem ir pretī jādod risinājumi, kā sasniegt valsts definētos mērķus. Tālāk jau ir taktikas jautājums - apvienojam, neapvienojam, nodalām, privatizējam utt. Apvienošana vai neapvienošana ir tikai taktikas jautājums. Reālais uzstādījums ir mērķis, ko akcionāri šajos uzņēmumos grib sasniegt,” uzsvēra Greiškalns.
Eksperti pieļāva, ka valdība pie LMT un “Lattelecom” apvienošanas jautājuma varētu atgriezties jau gada laikā. Vienlaikus domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, runājot par iespējamo politisko partiju pozīciju, atzina, ka jautājums ir par to, vai partijām ir pietiekama kompetence, lai šo jautājumu izvērtētu. “Šobrīd viens no koalīcijas partneriem ir nostājies pret. Ja pārējie partneri tiešām gribētu, viņi ietu uz priekšu. Līdz ar to tas signalizē, ka nav pārliecības par to, kurš ceļš ir pareizāks,” teica Dombrovskis.
Kā ziņots, valdība 7.novembrī nolēma neatbalstīt LMT un "Lattelecom" apvienošanu.
Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "Telia" viens no iespējamajiem rīcības variantiem ir visu savā rīcībā esošo LMT un "Lattelecom" daļu pārdošana, ja ar Latvijas valdību netiks panākta skandināvu uzņēmumu apmierinoša vienošanās par LMT un "Lattelecom" turpmāko darbību, aģentūrai LETA sacīja "Telia" vecākais viceprezidents Roberts Andersons.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauda viedokli, ka, iespējams, "Telia" tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas. Valdība esot gatava sadarboties ar "Telia", lai abus uzņēmumus attīstītu.
"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij "Latvijas Radio un televīzijas centra" un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".
Latvijas valstij PA personā pieder 51% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet "Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" - 49%.
Eksperti: Valdībai beidzot ir jādefinē sava stratēģija uzņēmumos „Lattelecom” un LMT
Kopš deviņdesmito gadu otrajā pusē Latvijas valdība izdeva rīkojumu par „Lattelecom” (toreiz „Lattelekom”) un „Latvijas Mobilais telefons” (LMT) valsts kapitāla daļu privatizāciju, nekas daudz nav mainījies un abu uzņēmumu līdzīpašnieks joprojām ir Latvijas valsts. Pārmaiņas šajos gados ir skārušas valdības partneri un pēc dažādām rokādēm tagad pie sarunu galda sēž Skandināvijas telekomunikāciju koncerns „Telia Company”. Tomēr nemainīgi ik pa laikam gaisā uzvirmo jautājums par valsts daļu pārdošanu, bet pēdējā laikā arī par abu uzņēmumu apvienošanu. Šā gada rudenī „Telia Company” izteica sava veida ultimātu –, ja Ministru kabinets nepiekritīs „Lattelecom” un LMT apvienošanai, tā lems par sev piederošo daļu pārdošanu. Novembra vidū valdība nolēma neatbalstīt apvienošanu. Ekonomikas ministrija gan piedāvāja sākt sarunas ar „Telia Company”, bet viens no koalīcijas partneriem – Nacionālā apvienība – iestājās pret to. Kāda tagad ir gaidāma abu uzņēmumu nākotne, aģentūras LETA rīkotā diskusijā vērtē „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, "Luminor Bank" padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis, domnīcas "Certus" vadītājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns.
Kā "Lattelecom" padome vērtē valdības lēmumu neatbalstīt apvienošanos ar LMT?
G.Kokins: 2013.gadā "Lattelecom" valde izvērtēja situāciju tirgū un nāca pie padomes ar priekšlikumu, ka labākā stratēģiskā opcija būtu apvienošanās ar LMT, kas daļēji ir "Lattelecom" meitasuzņēmums un faktiski pieder vieniem un tiem pašiem akcionāriem. Priekšlikums balstījās uz analīzi, kura liecināja, ka palielinās konkurence no starptautisko spēlētāju puses un viņi turpinās mēģināt iegūt tirgus daļu Latvijā. Attiecīgi mums ir jābūt pietiekami spēcīgiem, lai šo konkurenci izturētu. Otrs - ja sākumā katrs no šiem uzņēmumiem darīja savu lietu - proti, "Lattelecom" attīstīja fiksētos sakarus, bet LMT mobilos balss sakarus -, tad, tehnoloģijām attīstoties, mēs sākām darīt vienu un to pašu. Tas attiecas uz datu pārraidi, televīziju, datu centriem utt. Līdz ar to parādījās tēriņi, kuri no akcionāru, no uzņēmumu viedokļa ir nelietderīgi. Padome pieņēma pozitīvu lēmumu un aicināja akcionārus šo jautājumu apspriest. Kopš 2013.gada šī diskusija ir pieņēmusi jau konkrētu formu un kļuvusi par jautājumu - vajag vai nevajag apvienoties.
Mēs respektējam akcionāru lēmumu to darīt vai nedarīt. Skaidrs, ka bija stratēģija, ko darīt, ja apvienošanās būtu notikusi, bet mums ir arī stratēģija, ko darīt vieniem pašiem. Es nedomāju, ka uzņēmums pašlaik kaut kādā mērā ir apdraudēts. "Lattelecom" attīstība turpināsies. Visdrīzāk tā nebūs tik strauja, kā varēja būt, un vērtības pieaugums akcionāriem arī nebūs tik straujš. Tādēļ ir saprotamas arī "Telia" bažas. Tomēr es kā "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs aicinu kolēģus no tā visa abstrahēties un ļaut akcionāriem to atrisināt.
Kāda būs jūsu attīstības stratēģija? Kā noprotams, kabeļos jūs vairs īpaši neieguldīsiet, ņemot arvien lielāku datu pārraides pārcelšanos uz "gaisu".
G.Kokins: Protams, ka es šodien nevaru izstāstīt visu "Lattelecom" stratēģiju, bet kopējās lietas ir svarīgi pateikt. Pirmkārt, gan politiķu aprindās, gan sabiedrībā valda priekšstats, ka galvenā "Lattelecom" vērtība ir tīkls. Taču jāsaprot, ka mūsdienās vara vadu tīkls ir krāsainā metāla lūžņu resurss. Savukārt, kas attiecas uz optisko tīklu, tad tajā investīcijas notika jau brīva tirgus apstākļos. Pamata investīcijas ir veiktas, un tagad ir palikuši sistēmas precizējumi. Vienlaikus nevar piekrist viedoklim, ka nākotnē, it īpaši, ja domājam par 5G, optiskā tīkla infrastruktūra būs nevajadzīga. Tieši otrādi. Ja sākotnējos mobilās telefonijas posmos sakarus starp torņiem varēja nodrošināt ar mikroviļņu līnijām, tad tagad datu apjoms ir tik liels, ka racionāli ir izmantot optiskos tīklus. Otra lieta - 5G frekvences ir tik augstas, ka tīri fizikas likumu dēļ stacijas ir jābūvē cieši viena pie otras. Jau atkal - bez labi attīstīta optikas tīkla to izdarīt nevar.
Tas nozīmē, ka optikas tīkls nākotnē ne tik daudz apkalpos mājsaimniecības, cik sakaru torņus?
G.Kokins: Es domāju, ka mājsaimniecību un mazo uzņēmumu vajadzības pēc kāda laika visai konkurētspējīgi spēs apkalpot arī mobilais internets.
Tātad "Lattelecom" un LMT atkal varētu aiziet atšķirīgākos darbības virzienos?
G.Kokins: Atšķirība ir tehnoloģijās. Atšķirība, iespējams, būs stratēģijās. Tomēr kopumā mēs diemžēl turpināsim darīt vienu un to pašu.
Cik tas ir lietderīgi?
V.Dombrovskis: Mēs tomēr diezin vai šodien varam pateikt, kāda būs situācija pēc pieciem desmit gadiem. Gluži kā 19.gadsimtā galvenais izaicinājums bija, kā atrisināt transporta problēmas, tā tagad jautājums ir, kā atrisināt datu pārraides problēmas. Jautājums ir par to, kurš biznesa modelis ir efektīvāks. Ja atceramies to pašu 19.gadsimtu, tad bija jautājums, vai efektīvāks ir biznesa modelis, kurā dažādi transporta veidi - dzelzceļš, jūras transports - pieder vienam spēlētājam un šis superuzņēmums tirgū izkonkurē visus pārējos, jeb tomēr labāks ir tas modelis, kurš ir attīstījies līdz mūsu dienām, kad dažādus transporta veidus apsaimnieko dažādi uzņēmumi. Tagad jautājums ir līdzīgs. Vai spēlētājs, kurš apvieno mobilos sakarus un optisko tīklu, būs efektīvāks jeb tirgū ir vieta uzņēmumiem, kad viens piedāvā mobilos sakarus, cits - fiksētos utt.? Iespējams, parādīsies vēl kāds sakaru veids. Manuprāt, šis ir galvenais jautājums.
Domnīcā "Certus" pirms kāda laika analizējām apvienošanās gadījumus Eiropā un Amerikā. Mēs vērtējām, kā uz apvienošanos reaģē fondu tirgus. Pēdējo septiņu gadu laikā mēs identificējām 33 apvienošanās gadījumus, un jāsaka, ka fondu tirgus reakcijas ir visai nenoteiktas. Tomēr vidēji tirgus domā, ka drīzāk tā ir laba, nevis slikta ideja. Proti, apvienoto uzņēmumu akcijas tiek vērtētas labāk nekā pirms apvienošanās. Tomēr rezultāti nav viennozīmīgi - teju pusē gadījumu apvienošanās netika uztverta kā laba ideja, un starpību veido burtiski daži darījumi. Tādēļ arī nav dzelžainas pārliecības, ka dažādu sakaru veidu apvienošana vienā uzņēmumā ir tas nākotnes modelis, kurš attīstīsies. Pagaidām mēs to vēl nezinām.
G.Kokins: Tas tomēr ir spekulatīvs apgalvojums. Tad, kad valde vērsās pie "Lattelecom" padomes, Eiropas Savienībā bija trīs fiksēto pakalpojumu sniedzēji, kuriem nebija mobilo tehnoloģiju, - "British Telecom", Rumānijas un Latvijas operatori. Pašlaik mēs esam palikuši pēdējie Eiropā. Tādēļ 2017.gadā teikt, ka ideja attīstīt fiksēto tīklu tagad un turpmāk ir ļoti laba... Eiropas pieredze ir tieši pretēja.
Es vēlos saprast, vai "Lattelecom" un LMT līdzāspastāvēšana nākamajos gados nekaitēs vienam vai otram no šiem uzņēmumiem.
Ģ.Greiškalns: Domāju, ka divu trīs gadu laikā situācija būtiski nemainīsies. Es šo pēdējo valdības lēmumu drīzāk redzu kā starplēmumu, kurā valsts vismaz kaut kā ir iezīmējusi savas intereses vai mērķus. Tagad abu uzņēmumu vadībām ir laiks parādīt, kā un vai tās šos mērķus plāno īstenot. Mēs arī redzam, ka valsts uzņēmumu attīstību redz mazliet citādāk nekā ārvalstu investors "Telia".
Tādēļ arī ir šis starpposms, kura laikā patērētāji būtiski necietīs. Es domāju, ka uzņēmumi attīstīsies tikpat labi kā līdz šim, ja ne vēl labāk, un viens vai otrs izvirzīsies līderībā tajos uzstādījumos, ko valsts viņiem ir definējusi. Konkrēti mēs runājam par eksporta tirgiem. Ir runa par inovācijām. Ir runa par jauniem produktiem un pakalpojumiem. Ir runa par patērētāju interesēm. Vēl ir arī visi drošības jautājumi. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, valsts dalība šajos tīklos dod iespēju radīt pilnīgi neatkarīgu un valstij svarīgu drošības infrastruktūru.
Līdz ar to ir iegūts laiks, valdībai beidzot pēc 20 gadiem pasakot, kādas ir tās intereses un ko tā gribētu iegūt. Tagad bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks. Tuvināšanās, protams, būs.
Vai piekrītat?
N.Melngailis: Nē. Pēdējā laikā es, protams, neesmu analizējis daudzas lietas, bet man ir ļoti žēl redzēt to, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija nav būtiski mainījusies. Tieši pirms desmit gadiem es saņēmu valdības noraidījumu priekšlikumam izpirkt "Lattelecom" akcijas un "Telia" priekšlikumam izpirkt LMT. Rezultātā valsts būtu ieguvusi vairāk nekā 500 miljonus eiro, un pirms krīzes tā nauda būtu noderējusi.
Savukārt, ja atgriežamies pie šī brīža, tad es esmu brīvā tirgus piekritējs. Esošā akcionāru struktūra un tas, ka valsts pastāv uz to, ka šie uzņēmumi ir jākontrolē, kropļo tirgu. Iemesls, kādēļ mēs toreiz izteicām akciju izpirkšanas priekšlikumu, bija saistīts ar to, ka mēs redzējām - "Lattelecom" agrāk vai vēlāk būs jāiet mobilo sakaru tirgū. Laimīgā kārtā atmaksājās mūsu stratēģija, ka "Lattelecom" ir jāiet televīzijas tirgū, un cepure nost uzņēmuma vadības priekšā par to, kas kopš tā laika ir paveikts. Tomēr situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un vēl ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu.
"Telia" var bloķēt stratēģiskus lēmumus ikvienā no abiem uzņēmumiem. Manā laikā "Lattelecom" bija datu tīkls pa visu Skandināviju, kas, protams, neiepriecināja vienu no akcionāriem. Mēs gribējām iegādāties mobilo operatoru, bet arī ar šo lēmumu nevarējām iet uz padomi. Mēs iegādājāmies "MikroLink", kurš rezultātā bija jāsadala trīs daļās, jo mēs bijām ģeogrāfiski ierobežoti, un tas nebija tas, ko bijām iecerējuši.
Es domāju, ka "Lattelecom" un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās.
Cik ilgā laikā valdībai būtu jāpieņem nākamais lēmums? Tagad tomēr daudz tiek piesauktas vēlēšanas. Skaidrs, ka jauns lēmums nesekos arī nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Vai šie daži gadi nav par daudz?
N.Melngailis: Es uzskatu, ka tas, ka mēs neesam atrisinājusi šo jautājumu pēdējo desmit gadu laikā, jau ir kaitējis šai nozarei. Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi.
G.Kokins: Ja lēmums būtu pieņemts šogad, tas būtu brīnišķīgi. Ja tas būtu noticis pirms desmit gadiem, tas būtu bijis vēl labāk. Iespējams, ka šo desmit gadu laikā Latvijas valsts ir zaudējusi nieka 200 miljonus. Mēs varam turpināt šādā garā un zaudēt vēl kādus 100 miljonus.
Uzņēmumi jau turpinās strādāt, bet jautājums ir, vai šī nauda nav vajadzīgāka citās nozarēs, kur valstij nepieciešamas investīcijas.
Jūs minējāt, ka valsts ir definējusi savas intereses. Vai tās tiešām ir definētas? Galu galā pašlaik tika pieņemts tikai pliks lēmums par to, ka tiek noraidīts priekšlikums par uzņēmumu apvienošanu. Kas tad valstij ir svarīgi? Vai tā ir uzņēmumu peļņa un dividendes? Vai tie ir lēti un labi pakalpojumi sabiedrībai? Vai tie ir drošības aspekti? Vai valsts vispār definē stratēģiju, kā šiem uzņēmumiem attīstīties, jeb tas vairāk ir "Telia" kompetencē?
Ģ.Greiškalns: Kā jau jūs pareizi minējāt, noraidīti ir iepriekšējie piedāvājumi un stingrs uzstādījums uzņēmumiem nav dots. Tādēļ būtu labi, ja tas pēc iespējas ātrāk tiktu izdarīts. Šajā lēmumā arī nav pateikts, ka ņemam šos uzņēmumus ārā no privatizējamo uzņēmumu saraksta, kurā tie atrodas jau kopš 1996.gada. Nu ja jau kuro reizi valdības lēmums ir tāds, kā ir, tad skaidri definējam, kāpēc tā.
Var piekrist Melngaiļa kunga teiktajam, ka ir valstis, kurās ir pilnīgi privāti sakaru uzņēmumi. Ir valstis, kurās telekomunikāciju uzņēmumi ir valsts īpašumā, piemēram, Beļģijā, Šveicē. Var minēt arī to pašu "Telia", "Deutsche Telekom" Vācijā vai "Orange" Francijā. Risinājumi ir dažādi, bet tādēļ arī akcionāram ir jādefinē sava stratēģija. Ja reiz valsts 20 gadus ir sēdējusi, neko nedarījusi un neļāvusi darīt arī otram, tad beidzot ir jāuzņemas līderība. Savukārt uzņēmumiem kā instrumentiem ir pretī jādod risinājumi, kā sasniegt valsts definētos mērķus. Tālāk jau ir taktikas jautājums - apvienojam, neapvienojam, nodalām, privatizējam utt. Apvienošana vai neapvienošana ir tikai taktikas jautājums. Reālais uzstādījums ir mērķis, ko akcionāri šajos uzņēmumos grib sasniegt.
Dombrovska kungs, jūs kā bijušais ekonomikas ministrs varat teikt, ka valstij ir mērķis, kuru tā caur šiem uzņēmumiem grib sasniegt?
V.Dombrovskis: Diemžēl tik skaidri definēts tas nav bijis. Es drīzāk paudīšu savu viedokli. Varam atgriezties ekonomikas vēsturē pie tā paša dzelzceļa un uzdot jautājumu, vai tas tika radīts tikai ar privāto iniciatīvu bez valsts iesaistes? Tā tas nebija. Es piekrītu, ka drošībai svarīgi jautājumi telekomunikācijās ir risināmi ar regulāciju palīdzību. Tomēr telekomunikāciju sektoram ir sinerģijas efekts vai blaknes, kuras ietekmē citas nozares un to attīstību. Tikai privāts tirgus spēlētājs to, protams, neņems vērā, jo tas nekādā veidā neatspoguļojas viņa peļņas aprēķinā. Piemēram, privātajam spēlētājam ne vienmēr ir svarīgi, lai infrastruktūras kvalitāte būtu pasaules līmenī. Pirmkārt, tiks uzdots jautājums, kā es varu maksimizēt savu peļņu konkrētajā valstī ar konkrēto iedzīvotāju ienākumu līmeni? Vai man ir nepieciešams investēt jaunākajās tehnoloģijās jeb es varu iztikt ar kaut ko, kas par vairākiem gadiem atpaliek no tiem risinājumiem, kādi man pašlaik ir Stokholmā vai citā vietā, kuru es uzskatu par savu galveno tirgu? Tāpat nevajag aizmirst, ka arī "Telia" nav pilnībā privāta kompānija - tās lielākais akcionārs ar 37% ir Zviedrijas valsts. Vairākums, protams, pieder privātiem investoriem, bet šo privāto īpašnieku ir ap pusmiljonu, līdz ar to galvenais akcionārs ir Zviedrija.
Līdz ar to es uzskatu, ka optimālais modelis ir kaut kur pa vidu. Pilnīgi kļūdaini būtu, ja tas būtu pilnībā valsts uzņēmums. Mēs jau padomju laikos redzējām, ka valsts nav labs saimniekotājs. Vai tam būtu jābūt pilnīgi privātam uzņēmumam? Es neesmu pārliecināts, ka šajā gadsimtā, kad sakari ir tik svarīga nozare, tas būtu labākais risinājums. Patiesībā šis modelis - valsts kopā ar nozīmīgu privāto spēlētāju - ir strādājis ļoti labi. Manuprāt, galvenā problēma ir nevis tas, kas notiek, bet tas, ka ir divi akcionāri, un, ja tie nav gluži sastrīdējušies, tad attiecības starp viņiem arī neveidojas.
Bet kas būtu mērķis? Kādēļ valstij būtu jābūt šajā uzņēmumā?
V.Dombrovskis: Mums ir grūti pārdot sevi pasaulē, ja mums nav pasaules līmeņa sakaru infrastruktūras. Un ir labs jautājums - vai privātam spēlētājam būtu motivācija to nodrošināt tādā pašā līmenī, kādā tā ir Londonā, Stokholmā un citur?
G.Kokins: Te gan lasītājiem vajadzētu šo to paskaidrot, jo mēs šo fonu zinām, bet lasītāji varbūt arī nē. No vienas puses, diskusija par to, vai valsts daļa ir jāprivatizē vai nē, ir svarīga. Bet šajā darījumā, kuru valdība noraidīja, bija tieši pretējs priekšlikums - proti, bija panākta vienošanās ar "Telia" par to, ka viņi piekrīt, ka apvienotajā uzņēmumā viņiem piederēs 49%. Tas nozīmē, ka "Lattelecom" īpašnieku proporcija saglabājas, bet LMT viņiem saimnieciski pašlaik pieder 60%, un šī darījuma rezultātā valsts būtu ieguvusi lielāku kontroli, nekā bija pirms. Tādēļ šī darījuma noraidīšana nekādā veidā nav saistīta ar bažām par valsts ietekmes vai kontroles zaudēšanu.
V.Dombrovskis: Mēs zinām, ka šis darījums tika noraidīts, jo viens koalīcijas partneris pauda savu kategorisku nepiekrišanu.
G.Kokins: Bet mēs arī esam redzējuši [Nacionālās apvienības politiķa Imanta] Parādnieka kunga interviju, kurā viņš uz jautājumu, kādēļ jūs esat pret apvienošanos, teica, ka viņam personīgi ļoti patīk [LMT valdes priekšsēdētājs Juris] Binde, viņa viedokli viņš uzskata par labu un tādēļ neatbalsta apvienošanos. Nu tā tie lēmumi tiek pieņemti.
Ģ.Greiškalns: Šis arī ir gadījums, kad velns slēpjas detaļās. 1994.gadā, kad tika dibināts "Lattelecom", blakus bija divi līgumi - vadības līgums un jumta līgums. Caur šiem līgumiem "TeliaSonera" ilgstoši savu pārstāvniecību realizēja caur struktūru "Tilts Communications". Ja visās valstīs "Telia" savu pārstāvniecību ir leģitimizējusi, tad Latvijā ["Lattelecom"] tā joprojām ir pārstāvēta caur "Tilts Communications". Droši vien tas ir šī vēsturiskā stāsta dēļ, kurā tiek sniegtas priekšrocības, lai gan "Tilts Communications" pieder tikai 49% akciju pretī 51% valsts akciju.
Tomēr atgriezīsimies pie jautājuma, vai valstij vajag definēt savus mērķus šajos uzņēmumos?
V.Dombrovskis: Es uzskatu, ka vajag.
Ko valsts vēlas?
V.Dombrovskis: Pasaules līmeņa infrastruktūru gan mobilajos, gan fiksētajos sakaros.
G.Kokins: Par to jau var sapņot. Taču tikko valsts saka: mums ir vienalga, kādi ir jūsu finanšu rezultāti, tikai dodiet mums infrastruktūru, korporatīvā pārvaldība uzņēmumos sabrūk. Par laimi, līdz šim nekad tas tā nav bijis. Ja valstij ir vajadzīgi pakalpojumi, kurus nevar nodrošināt ar tirgū balstītu mehānismu, uzņēmumam pelnot no saimnieciskās darbības, tad bija tāds mehānisms kā universālais pakalpojums. Proti, valsts saka: mēs gribam telefona būdiņas Latvijas pilsētās un esam par to gatavi maksāt! Valsts saka: mēs gribam fiksētos telefona sakarus lauku reģionos, kur tas nav ekonomiski izdevīgi, un esam gatavi par to maksāt! Šādos gadījumos valsts "Lattelecom" kā saimnieciski strādājošam uzņēmumam katru gadu maksāja vairākus simtus tūkstošus eiro par to, ka mēs sniedzam kādus saimnieciski nepamatotus pakalpojumus valsts interesēs. Tagad šī situācija ir beigusies, jo situācija tirgū ir novedusi pie tā, ka nav vairs vajadzīgas telefona būdiņas, bet lauku reģionos nav vajadzīgi fiksētie sakari, jo sakarus nodrošina mobilā telefonija. Taču tīri teorētiski, ja valsts redz kādu tirgus nepilnību, var atjaunot šādu universālo pakalpojumu.
N.Melngailis: Es pilnīgi piekrītu. Tas pamatmērķis, kurš ir infrastruktūras ierīkošana un nodrošināšana Latvijā, ir sasniegts. Latvijā ir labs internets, labs pārklājums. Tagad viss pāriet uz mobilajiem tīkliem un Latvijā ir labi rādītāji arī šajā jomā. Tādēļ es domāju, ka infrastruktūras nodrošināšanas jautājums, kurā privātais sektors, iespējams, tik daudz nedarītu, ir mums jau aiz muguras.
Manuprāt, galvenais jautājums pašlaik ir, kā valstij visizdevīgāk samazināt savu daļu. Ir valstis, kur šādos uzņēmumos, it īpaši "Lattelecom" kā infrastruktūras uzņēmuma gadījumā, daļa tiek paturēta. Bet ikdienā valsts šādus uzņēmumus nekontrolē.
Taču arī pašlaik valsts tā īsti ne "Lattelecom", ne LMT nekontrolē.
N.Melngailis: Būtiskus lēmumus tomēr bez valsts atbalsta pieņemt nevar.
Jautājums šobrīd droši vien ir, vai tiešām ir bažas par "Telia" vietu tirgū un to, vai viņu rokās tādā vai citādākā gadījumā nenonāk pārāk liela kontrole. Un attiecīgi, vai mēs mēģinām iet šajā virzienā jeb šos uzņēmumus sadalīt un ļaut tiem attīstīties atsevišķi un konkurēt jau privātā tirgū, nevis kā valsts īpašumam. Tas ir pamata jautājums, kur ir jāanalizē plusi un mīnusi. Es uzskatu, ka šādiem uzņēmumiem būtu jāstrādā Baltijas, nevis tikai Latvijas līmenī. To mēs redzam arī banku nozarē, jo Latvija kā tirgus ir par mazu. Jautājums ir, vai to darīt uz "Telia" bāzes vai šos uzņēmumus pievienot kādam citam spēlētājam? Arī "Providence" fonds, kurš ir ieguldījis citos uzņēmumos, noteikti kaut ko būvēs.
Vai tiesa, ka "Telia" pati ierobežo sev daļēji piederošo uzņēmumu iešanu eksporta tirgos?
G.Kokins: Jā un nē. "Lattelecom" strādā daudzos ārvalstu tirgos, bet ne ar visiem pakalpojumiem. Kas attiecas uz mājsaimniecību apkalpošanu ar fiksēto telefoniju un internetu, tad mēs strādājam tikai Latvijā. Kas attiecas uz korporatīvo pakalpojumu sniegšanu, datu centriem, mākoņu pakalpojumiem, tostarp arī IT infrastruktūras izbūvi, mēs strādājam daudzās valstīs. Piemēram, mums ir meitasuzņēmums Vācijā.
Un kas mainītos, ja notiktu "Lattelecom" un LMT apvienošanās? "Telia" joprojām būtu ietekme uz stratēģisko lēmumu pieņemšanu?
V.Dombrovskis: Diemžēl tā, kā šis process ir attīstījies jau ilgu laiku, izskatījās, ka apvienošanās ir aizsegs, lai "Telia" iegūt vairākumu.
G.Kokins: Tās ieinteresētās personas, kuras bija pret apvienošanos, mēģināja šo apvienošanās stāstu pārlikt uz citām sliedēm - par to, ka valsts zaudē kontroli. Kopš 2013.gada tas nekad nav bijis "Lattelecom" padomes priekšlikums.
V.Dombrovskis: "Telia", izņemot pašu pēdējo brīdi, nebija skaidri norādījusi, ka tās mērķis nav iegūt vairākumu.
G.Kokins: Viņiem nevar pārmest to, ka viņi grib 100% īpašumtiesību, līdzīgi, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Tā ir Latvijas valdības prerogatīva lemt, vai tam piekrist. Ja Latvijas valdība ir skaidri pateikusi, ka to negrib, tad "Telia" to arī respektē. Jautājums ir tikai par to, kā risināt sarunas. Apvienošanas pretiniekiem savukārt ir ļoti izdevīgi nomainīt apvienošanās jautājumu ar kontroles zaudēšanas argumentu. Tas ir nepatiesi.
Pēc valdības lēmuma "Telia" ir paziņojusi, ka meklēs pircēju savām daļām "Lattelecom" un LMT un, iespējams, tās pārdos. Vai un kam varētu būt interese par šīm kapitāla daļām, redzot, kā "Telia" cīnās ar otru akcionāru?
Ģ.Greiškalns: Pirmkārt, valstij atkal būs iespēja lemt, jo abos gadījumos tai ir pirmpirkuma tiesības.
G.Kokins: Es gan nepiekritīšu.
Ģ.Greiškalns: Valstij nav pirmpirkuma tiesību?
G.Kokins: Pēc būtības nav. Pēc nesenajām izmaiņām arī LMT kapitāla daļas var nodot "Tilts Communication" rīcībā. "Tilts Communication" "Telia" koncernā ir nolikts tajā daļā, kur viss ir izpārdošanai. Tas ir līdzīgi kā tad, kad "Cable & Wireless" pārdeva savas daļas "Sonera" un nekādu atļauju neprasīja. "Tilts Communication" savas daļas nevar pārdot bez atļaujas prasīšanas, bet pašu veidojumu "Tilts Communication", kuram pieder daļas "Lattelecom" un iespējams nākotnē LMT, gan var pārdot vienā mirklī.
Ģ.Greiškalns: Tomēr valdība jebkurā gadījumā lems, jo ir veiktas izmaiņas Nacionālās drošības likumā, un ir jautājums, kam tiek pārdots. Tomēr arī valstij būtu jāatrota piedurknes un jāmeklē sev līdzīgi domājošs investors, kuram šie uzņēmumi varētu būt interesanti un kurš varētu palīdzēt īstenot valsts stratēģiskos mērķus. Visam ir cena un visu var pārdot. Darbs ir tikai atrast pircēju.
G.Kokins: Kādi gan var būt privātie partneri, ja valsts grib īstenot uzņēmumu vērtību nekādi nepalielinošus soļus?
N.Melngailis: Pieņemot, ka daudzi interesenti varētu būt finanšu uzņēmumi, viņi noteikti uzstās, ka grib būt noteicēji uzņēmumā. Kontroles jautājums noteikti būtiski ietekmēs cenu un spēju šo darījumu realizēt. Pircēji vienmēr būs. Jautājums ir par cenu un noteikumiem.
Tomēr, ņemot vērā, ko "Telia" dara Lietuvā un Igaunijā, jautājums ir, vai "Telia" tiešām grib pārdot šīs akcijas. Tikai laiks parādīs, vai šis izteikums ir viņu sarunu risināšanas stratēģija, vai arī pārdošana tiek apsvērta nopietni.
V.Dombrovskis: Ja mēs runājam par īpašnieku modeli, tad pašā "Telia" Zviedrijas valdībai pieder lielākā akciju pakete, bet ne vairākums, - 37%. Savukārt pārējie ir ļoti daudzi privātie investori un tostarp vairāki finanšu investori. Ja ir profesionāla korporatīvā vadība, tad pēc būtības tas ir tas pats brīvā tirgus spēlētājs. Šis modelis ļoti atšķiras no tā, ko pirms kāda laika piedāvāja pati "Telia" un kur "Telia" bija iecerēta noteicošā loma.
Protams, man kā cilvēkam no malas ir pietiekami daudz nezināmo, kurus es savā vērtējumā iekļaut nevaru. Tomēr no malas pašlaik tas izskatās šādi: ir divi uzņēmumi, kuri vairāk vai mazāk darbojas veiksmīgi. Vismaz nekādi pārmetumi no akcionāriem publiski nav dzirdēti. Tagad viens no akcionāriem grib iegūt vairākumu, no kura to šķir tikai 2% akciju. Kādēļ? Vai mērķis ir mainīt uzņēmumu darbības stratēģiju? Uz kuru pusi? Rodas vairāki jautājumi. Es arī gribētu pievērst uzmanību, ka 95-99% no laika, kad par šo jautājumu notika diskusijas, "Telia" uzstādījums bija: mēs gribam iegūt vairākumu! Tas, ka "Telia" nevēlas vairākumu, parādījās gandrīz vai pēdējās dienās.
Līdz ar to viņu retorika par akciju pārdošanu varētu būt sarunu risināšanas stratēģija, gaidot nākamo valdību?
N.Melngailis: Noteikti ir jautājums, cik tas ir nopietni, vai tiešām viņi apsver pārdošanu.
V.Dombrovskis: Es neesmu cilvēks ar ievērojamu biznesa pieredzi, bet, runājot par jaunu tehnoloģiju, jaunu standartu, piemēram, 5G ieviešanu, rodas jautājums pārējiem - vai uzņēmuma, kuram ir savs mājas tirgus, bet strādā arī citās valstīs ar dažādu ienākumu līmeni, vadība pieņems lēmumu šo tehnoloģiju ieviest vienlaicīgi visos tirgos vai, piemēram, Zviedrijā tas parādīsies pirmais, bet sekundārajos tirgos pēc diviem trijiem gadiem? Vai tas ir ticams notikumu attīstības scenārijs?
N.Melngailis: Piemēri ir dažādi. Banku nozare ir līdzīgā situācijā - Skandināvijas bankām ir filiāles vai meitasbankas Baltijas valstīs. Ir bijušas situācijas, kad tieši Baltijas valstīs ir bijis daudz inovāciju - "HansaBank", kas pārtapa par "Swedbank", bija labs piemērs. Domāju, ka "Swedbank" Baltijas daļai aizvien ir liela loma "Swedbank" stratēģijā, citās bankās ir citādāk.
V.Dombrovskis: Saprotu, ka varianti ir dažādi, bet vai tas varētu būt iespējams ("Telia" gadījumā)?
N.Melngailis: Banku nozare ir vairāk bijusi spiesta koncentrēties uz savu pamattirgu, ņemot vērā krīzes sekas, kas vēl nav pārgājušas. Telekomunikācijās situācija ir citādāka. Domāju, ka prioritāte vienmēr būs mājas tirgus. Tiek izveidots pakalpojums, kuru izvērst visur. Nezinu, cik šajā gadījumā "Telia" varētu būt elastīga Baltijas valstīs.
Bet vai telekomunikāciju nozarē to nenoteiktu konkurence? Piemēram, "Tele2" ieviestu jauno standartu ātri?
G.Kokins: Pirms daudziem gadiem varbūt bija resursu trūkums un tāpēc vienā valstī varēja ieviest, bet otrā - nevarēja ieviest. Taču šobrīd pieejamie finanšu resursi ir tādi, ka to principā var darīt vienlaicīgi visur. Vienīgā problēma ir tā saucamais "bussiness case" (ekonomiskais pamatojums) - vai Latvijas tirgus salīdzinājumā ar Zviedriju ir pietiekami nobriedis, lai mēs uzreiz pārietu no 4G uz 5G, vai arī būs vairāk nobriedis pēc gada, un tad varēs nopelnīt vairāk. Mēs redzam arī pretējus piemērus. Piemēram, "Telia" konsorcijā pirmais 5G pieslēgums bija izveidots Igaunijā, nevis Zviedrijā. Jautājums ir par tirgus briedumu un "bussiness case". Ja "Telia" ir izdevīgi pelnīt, tāpēc ka Lietuvā tirgus ir ļoti gatavs un tur šī tehnoloģija ir ieviešama vispirms, viņi to darīs, viņi ir kapitālisti.
Ģ.Greiškalns: Es to redzu saistībā gan ar pakalpojumu, gan, kā Kokina kungs teica, tirgus gatavību. Šobrīd visi trīs mobilo sakaru operatori, vismaz Latvijā, ir saslēguši līgumus ar tehnoloģiju kompānijām, piemēram, "Huawei", "Nokia", un testē 5G.
Piekrītu Melngaiļa kungam par banku inovācijām - "Swedbank" piemin, ka Latvijā tika testēta internetbanka, te aprobēta un pēc tam tā tika ieviesta citos tirgos. Jautājums ir par patērētāju un uzņēmējdarbības gatavību pieņemt jaunās tehnoloģijas. Tāpat vien 5G nevienam nav vajadzīgs, tam ir jābūt kā pakalpojumam, kas palīdzētu citiem sasniegt ko vairāk. Tā ir netveramā sajūta, ko valsts IT nozares stratēģijas definēšanā varētu noteikt. Ir vēl nesens piemērs ar LMT un "Lattelecom" - LMT sadarbībā ar "MikroTik" testē rūterus pēc 5G principa, lai, ņemot vērā viņu globālo tirgu un piedāvājumu, varētu tos eksportēt uz citiem tirgiem. Šobrīd testēšana notiek Latvijā, bet, ja Zviedrija būtu galvenā lēmumu pieņēmēja, grūti teikt, kurā vietā tas notiktu.
5G ir arī investīciju jautājums. "Telia" paziņoja, ka kļūs par finanšu investoru, bet, ja nemaldos, "Telia", kopš iegādājusies abu uzņēmumu daļas, nav ieguldījusi tajos būtiskus savus līdzekļus. Paši uzņēmumi ir pašpietiekami, finansē attīstību ar saviem līdzekļiem - kredītiem -, paši tos atmaksājot.
G.Kokins: Jā un nē. Jāskatās uz uzņēmumu naudas plūsmu. Ir uzņēmums, kas strādā ar peļņu, ģenerē naudu, un daļa tās tiek investēta, daļa tiek izmaksāta akcionāriem dividenžu veidā. Līdzšinējais akcionāru uzstādījums bijis tāds, ka vēlas izņemt 100% peļņas dividendēs, un faktiski abi uzņēmumi to ir spējuši izdarīt. Līdz ar to abi uzņēmumi ir baudījuši naudas plūsmas, kas atmaksā veiktās investīcijas.
Otra lieta, ka, protams, ir kādas grupas, tehnoloģijas, iepirkumi, kā arī virkne atbilstības, GDPR un citu procesu, kur izmantojam "Telia" grupas resursus. Ja runājam par nākotni, tad šis jautājums vairs nav tik triviāls. Zinām un saprotam, ka daudzas investīcijas ir pietiekami lielas un ar uzņēmumos ģenerēto naudas plūsmu var nepietikt. Tas automātiski nozīmē, ka vai nu būs jāatsakās no 100% peļņas izmaksas dividendēs, vai akcionāriem būs jāiegulda papildu nauda, jo iespējams, ka banku iespēja aizdot kādā mirklī tiks izsmelta.
Neteiktu, ka ir tik vienkārši, ka akcionārs ir izdarījis investīcijas tajā mirklī, kad ir iegādājies akcijas. Akcionārs piedalās pārvaldē, dažādu operacionālu risinājumu, arī iepirkumu, procesā. Akcionāram ir arī pienākums piedalīties ar naudas plūsmu saistītajos jautājumos. Nevar tā, ka tikai izņem naudu un priecājas, tā nav mašīna, kas bezgalīgi drukā naudu.
N.Melngailis: Ir neliela pretruna. Arī finanšu investora interesēs ir palielināt vērtību, lai varētu pārdot savas daļas par lielāku cenu. Ja ieguldījumi ir attaisnoti un vadība pierāda, ka, ieguldot šeit, piecu gadu laikā nopelnīsim vairāk un tas ir izdevīgi, tas tiks darīts. Tas ir mīts, ka, kļūstot par finanšu investoru, investīcijas vairs netiek veiktas.
Runājot par konkurenci, nupat paziņots, ka "Bite Latvija" īpašnieks "Providence" ir iegādājies informāciju tehnoloģiju kompāniju "Latnet", kas ir viens no vecākajiem šīs nozares uzņēmumiem Latvijā. Runā, ka "Baltcom" uzpērk mazos televīzijas provaiderus. Vai esošā situācija, kādā ir LMT un "Lattelecom", ir izdevīga, lai konkurenti iekarotu viņu tirgus daļu? Cik liels ir potenciāls, ka Latvijā varētu ienākt minētie globālie spēlētāji?
G.Kokins: Konkurence ir ļoti svarīga, jo, pirmkārt, notur cenas patērētājiem labvēlīgā līmenī, otrkārt, mudina pakalpojuma sniedzējus inovēt un piedāvāt jaunus produktus. Skaidrs, ka pēdējais, ko varētu gribēt Latvijas valdība, ir sagraut konkurenci.
Tajā pašā laikā mums ir jāsaprot, kas ir konkurence, un konkurence katrā tirgū izpaužas citādāk. Principā tirgus kompozīcija nosaka, cik liels ir optimālais spēlētāju skaits tirgū. Mobilo operatoru jomā ir dažādas pieejas - dažās valstīs tie ir pieci, dažās - četri, dažās - trīs, bet, piemēram, Norvēģija nesen lēma, ka var būt arī tikai divi operatori. Mēs saprotam, ka tirgos, kur nepieciešami lieli ieguldījumi tehnoloģijās, konsolidācija notiek. Konkurence var notikt arī tad, ja spēlētāji ir, tā teikt, saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem.
Ja mēs runājam par telekomunikācijām, tas ir tieši tāds tirgus. Tas ir loģiski, un to mēs arī paredzējām, ka konsolidācija tirgū turpināsies. "Providence" ir nopirkusi ne tikai "Latnet", kas ir viens no senākajiem (nozares spēlētājiem), bet arī "Stream Networks", kas ir viens no agresīvākajiem spēlētājiem šajā tirgū. Viņi ļoti prasmīgi nostiprina savas pozīcijas fiksēto telekomunikāciju segmentā. Viņi pagājušā gada beigās un šā gada sākumā ir veiksmīgi iegādājušies MTG Baltijas biznesu, nostiprinot satura sadaļu. Līdz ar to skaidrs, ka "Providence" un "Bite" veido savu biznesu, konsolidējot iespējas, kuras ir tirgū. Tas turpināsies, un tas ir viens no izaicinājumiem.
Jautājums ir par konsolidēto konkurentu, kas izmanto to, ko vēlējās "Lattelecom" padome un akcionārs "Telia" - izveidot konsolidētu uzņēmumu.
G.Kokins: Jā. Ja šajā konkurences cīņā nosacīti zaudēsim, zaudētāji būs valdība un Latvijas tauta.
V.Dombrovskis: Varam paskatīties uz tiem lielo uzņēmumu apvienošanas gadījumiem, kas notikuši pēdējo septiņu gadu laikā. Vismaz Eiropas Savienība nav noraidījusi nevienu apvienošanos, un aptuveni 40% apvienošanos bija atļautas bez jebkādiem nosacījumiem. Pārējos gadījumos bija piemēroti kādi nosacījumi, visbiežāk uzņēmumi bija spiesti pārdot kādu infrastruktūru. Tai pašai "Telia Sonera", 2015.gadā Norvēģijā apvienojoties ar "Tele2", Norvēģijas regulators lika pārdot daļu no esošās infrastruktūras. Līdz ar to efekts uz konkurenci nekad nav bijis iemesls, lai noraidītu apvienošanos, vismaz ne Eiropas Savienībā. Ja nemaldos, tikai ASV pēdējo septiņu gadu laikā ir bijuši divi gadījumi, kad uzņēmumus nav bijis ļauts apvienot. Bet diezgan bieži tiek piemēroti kādi nosacījumi, nereti kāda daļa tiek atņemta un tādējādi nodota konkurentiem.
G.Kokins: Domāju, ka Latvijas gadījumā, apvienojot LMT un "Lattelecom", situācija būtu līdzīga. Pirmkārt, mēs redzam pēc līdzīgiem procesiem, kas ir notikuši Igaunijā un Lietuvā, kur konkurences uzraugi ir atļāvuši apvienošanos, un cenu monitoringa - cenu pieaugums tur nav noticis. Par to bažu nav. Taču skaidrs, ka ir liela varbūtība, ka, izskatot šādu darījumu Latvijā, Konkurences padome noteiktu kādus pienākumus vai ierobežojumus vai uzdotu kādus aktīvus pārdot. Manuprāt, tā ir saprātīga politika, un domāju, ka gan "Lattelecom" un "Telia" tam bija gatavi. Ja Konkurences padome uzskatītu, ka daļa infrastruktūras ir jānodala un jāpārdod, visdrīzāk tas būtu jēdzīgs šī darījuma elements.
Kurā jomā jūs redzat, ka varētu tikt izmantots tas, ka nav šī viena apvienotā konkurenta?
G.Kokins: Labā ziņa, ka mums nav gluži horizontāla apvienošanās. Mobilajos sakaros mūsu tirgus daļa ir nulle, savukārt fiksētajos sakaros LMT daļa ir niecīga, televīzijā LMT tirgus daļa ir neliela. Tādā veidā nekāda papildu tirgus jauda netiktu iegūta. Ja runājam par infrastruktūru, par tā saucamo datu pārraidi, uz to varētu attiekties kādi Konkurences padomes ierobežojumi.
Ģ.Greiškalns: Mazliet atgriežoties pie sākuma jautājuma, domāju, ka šobrīd konkurenti ir ieguvuši laiku. Par to es nešaubos. Neizlēmības vai, kā es to saucu, starplēmuma dēļ, kamēr valsts nav skaidri definējusi un pateikusi, kā redz situācijas attīstību, viņi ir ieguvuši laiku. Ja notiktu apvienošanās, tad tiešām būtu 50% un vairāk procentu un noteiktās jomās vēl lielāka tirgus daļa. Komunikācijās un fiksētajā telefonijā "Lattelecom" tirgus daļa ir vairāk nekā 80%, viņi ir ļoti nozīmīgi spēlētāji un (apvienošanās gadījumā) kļūtu vēl nozīmīgāki. Tādējādi konkurenti dabūtu trūkties, bet šobrīd viņi ir ieguvuši laiku. Savukārt no patērētāju viedokļa ir pozitīvi, ka ir lielāka konkurence.
Ieguvuši laiku kam?
G.Greiškalns: Lai stiprinātu savas pozīcijas. Minējāt "Bites" īpašnieku piemēru, un tas, ja nemaldos, ir pirmais piemērs, kurā konsolidēti ir gan mobilie sakari, gan mediji Latvijas tirgū. Pārējie spēlētāji ir sadalīti.
N.Melngailis: Domāju, ka šāda tendence, kā G.Kokins sākumā minēja, ir neizbēgama, jautājums, kurā brīdī to pieļausim. Ir ļoti maz piemēru, kad tas nav noticis. Protams, ir risks, un nosacīti politiska problēma ir tā, ka par nepieņemtu lēmumu nesoda, bet, kad pieņem lēmumus, politiķi uztraucas. Toreiz, kad gribējām veikt izpirkšanas darījumu, ideja bija, ka būtu konkurenti. "Lattelecom" pirmais jautājums bija "Bites" pirkšana. Tādējādi mēs ieietu mobilo sakaru tirgū un apvienotu šīs lietas. Jo ātrāk tas notiek Latvijā, jo labāk. Piekrītu, ka nevar sagaidīt, kad būs divi vai trīs būtiski spēlētāji, ņemot vērā tirgus izmēru.
V.Dombrovskis: Laiks rādīs un, visticamāk, jau pavisam drīz. Pieminējāt ziņu, ka "Bite" ir iegādājusies "Latnet" un "Stream Network", līdz ar to nākamajos gados redzēsim, vai šis tirgus spēlētājs spēs piedāvāt labāku produktu, pakalpojumu nekā LMT un vai sāks stumt LMT ārā. Uz to atbildi mēs saņemsim. Diemžēl tas, kas, visticamāk, īstermiņā, nav labākais, ir, ka starp diviem akcionāriem ir izveidojies konflikts. Jautājums, vai "Telia Sonera" paziņojumi par finanšu investoru nozīmē mehānismu prasīt tikai dividendes un nebūs gatavi investēt uzņēmuma attīstībā. Ja tā būs, tas tiešām iezīmētu konfliktu starp diviem akcionāriem.
Vai pastāv vieta vēl kādam lielam konsolidētam uzņēmumam? Piemēram, ir operators "Tele2", ko varētu apvienot ar kādu satura ražotāju kā TV24 un kādu interneta provaideru. Pirms pāris gadiem arī par "Bite Latvija" vīpsnāja, ka tas ir mazs uzņēmums, bet atlika "Provdence" nopirkt gan "Bite", gan MTG, un ir cita situācija.
G.Kokins: Tirgus noteiks, vai tas ir vai nav iespējams. Ja prasītu manu viedokli, es teiktu, ka bez būtiskām inovācijām to ir grūti izdarīt. Proti, ja būtu superideja par satura piegādi vai kādiem mākoņpakalpojumiem, visdrīzāk šis "superinovators" varētu pastāvēt. Reālākā tendence ir, arī Eiropas Komisija dara visu, lai varētu rasties lielāki telekomunikāciju uzņēmumi, kas varētu konkurēt pasaules mērogā. Tiek grautas robežas, tiek veicināts starprobežu bizness, un lēnām Eiropā veidojas spēlētāji, kas ir ļoti spēcīgi vairākās valstīs un reģionos. Domāju, ka tie visdrīzāk parādīsies arī Latvijā un viņu tirgus spēks un vara būs ievērojami lielāka nekā visiem vietējiem spēlētājiem. Protams, vietējiem spēlētājiem ir valodas zināšanas, vietējā tirgus pārzināšana, lobijs valdībā - ir priekšrocības, bet mēs redzam, ka vairākos tirgos šie Eiropas spēlētāji ir bijuši ļoti veiksmīgi.
Turklāt mums jāatceras globālie spēlētāji. Redzam, ka ir ļoti veiksmīgs OTT (over the top) spēlētājs "Netflix", kas ir iegājis arī Latvijā. Tas ir ļoti bīstams - viņu budžets saturam ir nesamērojams pat ar Latvijas valsts budžetu.
Bet nav lokālā satura.
G.Kokins: Bet viņu piedāvāto seriālu kvalitāte un mūsu pasaules uztveres globalizācija viņus padara ļoti pievilcīgus. Protams, pagaidām "Lattelecom" tur fronti, domāju, ka Latvijā "Netflix" neiet viegli, taču tā nav uzvara uz visiem laikiem.
Ir arī citi spēlētāji, piemēram, HBO, kuri visdrīzāk ienāks Latvijā. Jautājumi - kādā veidā ienāks un vai mēs no tā gūsim kādu labumu - ir atvērti. Tā ir lielākā tendence un reizē izaicinājums.
N.Melngailis: Pilnīgi piekrītu, un banku nozarē notiek pilnīgi tas pats. Mēs kā uz konkurentiem skatāmies ne tikai uz "Swedbank", "SEB banku", bet arī "Apple" un "Facebook", kas ienāk finanšu jomā, arī telekomunikāciju uzņēmumi skatās uz iespējām. Notiek konverģence ne tikai starp fiksēto un mobilo sakaru, bet arī ar finanšu pakalpojumu jomām. Ir ļoti svarīgi pieņemt lēmumus diezgan drīz. Nāks vilnis, kad "Netflix" būs daudzu pakalpojumu sniedzējs un tas padarīs dzīvi diezgan grūtu jebkuram uzņēmumam, kas nodarbojas ar klientu apkalpošanu, kas ir saistīts ar tehnoloģijām, komunikācijām. Tāpēc LMT un "Lattelecom" ir jābūt ļoti gataviem, arī pašai "Telia Sonera" un tai līdzīgiem spēlētājiem.
Par šo situāciju, kas radusies ar LMT un "Lattelecom" - man tiešām šķiet, ka ir jāatbrīvo šie uzņēmumi, lai viņi var konkurēt, cik agresīvi vien var.
Proti, valstij būtu jāaiziet no abiem uzņēmumiem vai jāsaglabā mazāka daļa?
N.Melngailis: Mazāka daļa. Otrs - būtu jāpieņem lēmums, vai "Telia Sonera" (dalība) kaitētu konkurencei vai nē. Ja jā, jāmēģina sadalīt, ja nē - lai cīnās.
G.Kokins: Gribētu teikt, ka Latvijas valdība "Lattelecom" attīstībai tiešā veidā nekādi nekaitē. Mūs šis akcionārs absolūti apmierina, izņemot to, ka reizi pa reizei akcionāram ir jāpieņem stratēģiski lēmumi. Savukārt šajā žanrā kā akcionārs Latvijas valsts ir kritiski slikts. Kā N.Melngailis teica - "status quo" nevienu neapmierina. Nupat saņēmu ziņu no "Telia Company" menedžmenta, ka "status qou" viņus neapmierina nevienā gadījumā. Līdz ar to, piemēram, uzņēmumu sadalīšana kaut kādā veidā kā "Telia", tā Latvijas valstij vai citam stratēģiskajam investoram arī ir labāks risinājums nekā lēmuma nepieņemšana.
Viens no variantiem, kas ir izskanējis, ka viens akcionārs patur vienu uzņēmumu, otrs - otru, katram ir 100% daļu.
G.Kokins: Tas ir sliktāks risinājums nekā apvienošanās. Tas vienalga nozīmē to, ka "Lattelecom" gadījumā būs nepieciešama mobilā komponente - bez mobilās komponentes telekomunikāciju bizness attīstīties nevarēs. Bet tad "Lattelecom" būtu brīvākas rokas veidot kādu savienību ar citiem spēlētājiem. Tas ir viens no scenārijiem, cik zinu arī KMPG šo scenāriju ir apskatījis. Tas ir iespējams, bet tas ir sliktāks scenārijs nekā apvienošanās.
N.Melngailis: Tas ir riskantāks.
Nojaušu, ka "Lattelecom" paliktu valstij, bet "Telia" gribētu LMT.
G.Kokins: Ne obligāti.
N.Melngailis: Jebkurā gadījumā "Lattelecom" ir jāprivatizē valstij vai citam akcionāram. Bet tas arī prasa laiku, lēmumus. Pieļauju, ka tirgus divu gadu laikā ļoti strauji mainīsies visās nozarēs, kas skar tehnoloģijas. Ja ir iespēja pieņemt šo lēmumu - strādāt atsevišķi vai nē -, tas ir jādara pēc iespējas vienkāršāk. Valstij ir ļoti grūti pieņemt sarežģītus lēmumus tieši politiskā ziņā. Ir jāiet uz priekšu.
Atvainojos par nezināšanu - "Lattelecom" ir liegts ieiet mobilajā tirgū, jo frekvences ir tik, cik ir, vai arī tas ir akcionāru uzstādījums, ka katrs uzņēmums darbojas savā sfērā?
G.Kokins: Ir jumta līgums, kas regulē attiecības.
Kā jau teicāt, šis ir pagaidu lēmums. Kādas ir jūsu prognozes par to, cik ilgā laikā valdība atgriezīsies pie šī jautājuma? Un cik ilgā laikā vajadzētu atgriezties?
N.Melngailis: Gads.
Gads, kad vajadzētu, vai gads, kad atgriezīsies?
N.Melngailis: Kad atgriezīsies.
Tas ir pēc nākamā gada vēlēšanām. Līdz ar to vai šim jautājumam vajadzētu būt vienam no vēlēšanu ekonomikas sadaļas galvenajām sadaļām, par kuru partijām būtu jāpauž sava nostāja?
V.Dombrovskis: Man tiešām grūti atbildēt. Tas ir jautājums cilvēkiem, kuri raksta partiju programmas.
Bet jūs gribētu zināt partiju pozīciju šajā jautājumā?
V.Dombrovskis: Jautājums ir, vai partijām ir pietiekama kompetence, lai to izvērtētu un informētu.
Bet viņi pieņem lēmumus.
V.Dombrovskis: Šobrīd viens no koalīcijas partneriem ir nostājies pret. Ja pārējie partneri tiešām gribētu, viņi ietu uz priekšu. Līdz ar to tas signalizē, ka nav pārliecības par to, kurš ceļš ir pareizāks. Taču šajā nozarē viss iet uz priekšu tik ātri, un, iespējams, jau gada laikā "Bite Latvija" jaunais lēmums (par "Latnet" un "Stream Network" iegādi) daudz ko parādīs. Pirmkārt, tirgus dinamika un tas, kas notiek pasaulē, un, otrkārt, protams, vēlēšanas, pēc tam jaunā valdība... Domāju, ka ir augsta varbūtība tam, ka šis jautājums tiks aktualizēts vēlreiz.
Ģ.Greiškalns: Varbūt es kļūdos, bet man liekas, ka jau nākamajā dienā bija pie šī jautājuma jāatgriežas, jo tika nofiksēta situācija. Tas nozīmē, ka Privatizācijas aģentūrai, kas ir akciju turētāja, bija jāiet uz valdību un jājautā, vai ņemam šīs akcijas ārā no privatizācijas saraksta vai nē, kā rīkojamies tālāk. Būtībā iluzorais līdzsvars ir izjaukts. Tas nozīmē, ka valstij ir aktīvi jāstrādā. Ja tā ir pateikusi A, tai ir jāpasaka arī B un C. Tagad arī "Telia" strādā pie A, B un C. Ceru, ka šobrīd nav miera lēmumu pieņemšanas birojos un galvas kūp, papīri tiek bīdīti.
V.Dombrovskis: Piekrītu, ka trešais faktors ir "Telia" rīcība.
Ģ.Greiškalns: Šobrīd tas viss ir jādara. Protams, zinām, ka ir vēlēšanu cikls. Iespējams, ka politiķi izvēlēsies vieglāko ceļu, lai sāktu atkal kacināt tautu par privatizāciju vai neprivatizāciju. Bet tāpēc tas būtu jānoņem no darba kārtības, pasakot, ka mums šobrīd ir šāds lēmums privatizēt vai neprivatizēt. Viens lēmums izslēdz otru. Nevajag gaidīt starp lēmumiem divus, trīs vai desmit gadus. Šobrīd notiek sacensība ar laiku.
N.Melngailis: Nekas nav mainījies ne par mata tiesu, kopš es aizgāju no sava amata.
Vai jums ir prognoze, kā vajadzētu rīkoties?
G.Kokins: Politiskā retorika ir novedusi sabiedrisko domu principā ļoti maldīgā stāvoklī. Ja liktu par šo jautājumu balsot referendumā, nedomāju, ka atrastu labāko risinājumu. Domāju, ka apvienošanās pretinieki ir iestāstījuši un panākuši viedokli sabiedrībā, ka apvienošana neapšaubāmi sagraus Latvijas aizsardzības spējas, paaugstinās cenas patērētājiem, un visas pārējās briesmas.
Ja mēs gribam rīkoties racionāli, ir jābalstās uz ekspertu analīzi. Nezinu, cik reižu var pasūtīt ekspertu analīzi. Visdrīzāk arī pēdējā KMPG analīze nebija absolūti ideāla, bet labākā, ko varējām iegūt, un, balstoties uz to, var pieņemt lēmumus.
Ko varētu ieteikt? Man šķiet, ka viena no problēmām, kas apgrūtina jebkādu domāšanu par "Lattelecom" un LMT attīstību, ir sarežģītā īpašuma struktūra. It kā jau liekas vienkārši, ka ir "Telia Company" un Latvijas valdība, bet realitātē ir arī savstarpējās īpašumtiesības, proti, "Lattelecom" pieder 23% LMT daļu, bet LMT gadījumā daļa pieder Privatizācijas aģentūrai un daļa Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, kurš strādā pavisam citas ministrijas pakļautībā. Tā kā mēs redzam koalīcijā, ka vienu ministriju vada "Vienotības" ministrs, otru - Zaļo un zemnieku savienības ministrs utt., tas rada papildu sarežģītību, papildu dimensiju. Ja mēs gribam šķetināt šo problēmu, visdrīzāk būtu jāmēģina atrisināt šī īpašumu samezglotība. Būtu jāatstāj situācija, ka abi uzņēmumi pieder vienam valsts pārstāvim - Privatizācijas aģentūrai vai citam. Un valsts varētu lūgt "Telia Company", ka faktiski nevajadzīgais starpnieks "Tilts Communications", kurš rada riskus, tiktu izņemts ārā, tādējādi "Lattelecom" piederētu pa tiešo "Telia Company". Tad īpašumtiesības būtu vienkāršākas, sarunas būtu vienkāršākas. Latvijas valsts runātu nevis ar kādu mistisku SPV jeb "Special Purpose Vehicle", kas ir reģistrēts Dānijā, bet "Telia Company" menedžmentu, kas man radītu lielāku ticību, ka situācija var atrisināties pozitīvi.
N.Melngailis: Man liekas, ka ir divas pamatproblēmas no Latvijas puses. Viena ir tā, ka nav vienota viedokļa par šo jautājumu. Ja nav viena viedokļa, viena pilnvarojuma risināt sarunas, tad ir grūti vienoties un vienošanos realizēt. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Es tiešām ceru, ka pēc pieciem gadiem sēdēsim pie šī galda un kaut kāds lēmums būs pieņemts.
Tik ilgi?
N.Melngailis: Atklāti sakot, es uzskatu, ka, kamēr abi uzņēmumi strādā ar peļņu, kamēr nedeg kaut kas, nav politiskās nepieciešamības pieņemt kādu lēmumu. Arī krīzes laikā redzējām, cik grūti bija pieņemt lēmumus attiecībā uz banku restrukturizāciju. Tolaik īsti nebija nekādu jautājumu, bet bija grūti pieņemt lēmumus.
Tiešām ceru, ka šis jautājums izkustēsies, bet diemžēl neredzu, ka šis (politiķiem) būtu tik svarīgi, tik būtiski. G.Kokins minēja politiskos iemeslus (uzņēmumu neapvienošanai) par politiskās kontroles saglabāšanu valstī, konkurences nodrošināšanu utt. Esmu diezgan skeptiski noskaņots, (ka lēmums tiks ātri pieņemts) ņemot vērā arī savu pieredzi.
Bet vajadzētu pie šī jautājuma atgriezties jau šodien?
N.Melngailis: Nekavējoties. Domāju, ka desmitgades jau ir pazaudētas. Mēs būtu runājuši par uzņēmumiem, kas ir bāzēti šeit, ar izplatītiem tīkliem, ja mēs būtu ātrāk apvienojuši fiksēto un mobilo līniju nekā igauņi un lietuvieši, kas tagad ir nozarē mums priekšā. Tas ir jādara, jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl politiskās intereses ņem virsroku.
Igauņi un lietuvieši ir apvienojuši, bet Latvijas tirgū viņi neienāk, jo akcionārs ir tas pats.
G.Kokins: Tas ir tikai loģiski, ja akcionāram pieder vairāki uzņēmumi, notiek ģeogrāfiskā dalīšana. Nevar neko pārmest, tās ir akcionāru intereses.
Ja mēs gribam kādu uzņēmumu, kas mazumtirdzniecības vai mājsaimniecību aspektā būtu globāls, tad ir jārisina šķiršanās scenārijs. Kamēr mēs runājam par sadarbību ar "Telia Company", kas ir nopietns, bet vidējs spēlētājs Eiropā, skaidrs, ka dalījums tirgos pastāvēs. Tajā pašā laikā grūti teikt, ka tas ir mīnuss. Piemēram, "Lattelecom" šobrīd strādā pie jaunas televīzijas tehnoloģiju platformas - "TV everywhwere" (TV visur) -, lai varētu skatīties "kurā kastē gribi" un galaprodukts visās būtu līdzīgs. Ja šī platforma izrādīsies labākā "Telia" grupā, visdrīzāk šis "know-how" tiks ieviests citos tirgos. Tas absolūti nenozīmē, ka inovācija iesprūst Latvijā, bet jautājums, vai tas būs labākais produkts grupā. Domāju, ka attīstība iespējama abos gadījumos.
Ar šo projektu iecerēts izglītot Latvijas novadu iedzīvotājus par mātes un tēva veselību ceļā uz bērna piedzimšanu. Projekta galvenais mērķis ir uzlabot Latvijas demogrāfisko situāciju, panākot zīdaiņu mirstības samazināšanos, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Grāmata “Gribu būt tētis” tiek izdota Roche Akadēmijas sociālās atbildības projekta “Izglābsim 100 bērnus” gaitā.
Kaut arī dzimstība mūsu valstī pēdējos gados nedaudz pieaug, dzimstības koeficients uz vienu sievieti veido 1,74%. 2016. gada statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā miruši 28 580 iedzīvotāju, bet piedzimuši 22 096 mazuļi.
Grāmata “Gribu būt tētis” ir aicinājums arī tētiem uzņemties atbildību par savu veselību, no kā ir atkarīga grūtniecības iestāšanās un veselīga mazuļa attīstība. Izdevumā ir apkopota noderīga informācija, kas palīdzēs topošajiem tētiem aktīvāk iesaistīties grūtniecības, dzemdību un mazuļa aprūpes procesā, turklāt tajā ir ietvertas arī intervijas ar Latvijā pazīstamiem tētiem, ļaujot lasītājam caur konkrētiem dzīvesstāstiem uzzināt, ko vīrietim nozīmē kļūt par tēvu. Savā tētu pieredzē dalījušies Raimonds Bergmanis, Kaspars Simanovičs, Jānis Holšteins-Upmanis, Jānis Sprukts, Kaspars Zlidnis, Haralds Plaudis, Gatis Kokins.
Grāmata “Gribu būt tētis” ir tapusi sadarbībā ar Latvijas vecāku organizāciju “Mammamuntetiem.lv”, savus padomus snieguši vairāki speciālisti – ginekoloģe Daiga Baranovska, andrologi Juris Ērenpreiss un Jurijs Fiļins, psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa, zīdīšanas konsultante Sandra Lase, vecmāte Dina Ceple, dūla Ilze Kuduliņa un fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Grāmatu var saņemt Dzimtsarakstu nodaļā, novada bibliotēkās, par to var jautāt Sociālā dienesta darbiniekiem.
Marlena Zvaigzne
Paraksts pie ilustrācijas - grāmatas vāka: Grāmata “Gribu būt tētis” ir aicinājums arī tētiem uzņemties atbildību par savu veselību.
Žurnāla "Kas Jauns" interneta vietnē jauns.lv ir publicētas baleta "Dons Žuans" pirmizrādes apmeklētāju fotogrāfijas (fotogrāfs: Eduards Paņičevs), tostarp 12. un 13. fotogrāfijā ir redzami Gatis un Sandra Kokini:
Mobilo sakaru operators "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) būs līderis 5G ieviešanā, jo tam ir rīcības plāns un tas var nodrošināt attīstībai un 5G ieviešanai nepieciešamās investīcijas bez sevišķa akcionāru papildus finansējuma piesaistes, aģentūrai LETA sacīja LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks Anrī Leimanis.
"Pēdējā laikā esmu dzirdējis apsvērumus, ka 5G ieviešanai ir nepieciešamas milzīgas naudas summas un pat, ka "Telia Company" kā akcionārs neatbalstīšot investīcijas LMT attīstībā, ja netiks apvienots LMT un "Lattelecom". Savukārt "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins publiski norādījis, ka runa ir par 350 miljonu eiro lielām investīcijām 5G ieviešanai," sacīja Leimanis. "Kā LMT padomes loceklis, kuru nominējusi Latvijas Republika, esmu pārliecināts, ka LMT arī turpmāk būs telekomunikāciju tirgus līderis, tajā skaitā 5G ieviešanā, neatkarīgi no ārēju investīciju pieejamības," uzsvēra Leimanis, kā vienu no priekšnoteikumiem tam minot to, ka LMT ir izstrādāts 5G tehnoloģijas ieviešanas plāns, izveidota partnerība 5G ieviešanā ar nozīmīgu tehnoloģiju līderi pasaulē - "Nokia", jau uzstādītas pirmās 5G pielāgotās bāzes stacijas, notiek 5G tehnoloģiju testi, kā arī nodrošināts tam pašlaik nepieciešamais investīciju apjoms - šogad kopējās investīcijas LMT attīstībā plānotas virs 20 miljoniem eiro.
Viņš arī atgādināja, ka LMT savas 25 gadu darbības laikā spējis efektīvi un ātri ieviest jau četras tehnoloģiju paaudzes - 1G, 2G, 3G, 4G, visām investīcijām izmantojot pašu kapitālu un piesaistītos līdzekļus, nevis akcionāru papildus piešķirtu finansējumu. "Jāatceras, ka LMT peļņa jau daudzus gadus tiek 100% apmērā izmaksāta dividendēs," atgādināja Leimanis. "Akcionāru veiktās investīcijas bija tikai pašā uzņēmuma dibināšanas sākumā 1992.gadā, kad "Telekom Finland" un "Swedish Telekom" veica iemaksas LMT statūtu kapitālā aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, un arī Latvijas valsts – "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VEF un "Tālsakaru centrs" nodrošināja līdzvērtīgu investīciju apjomu, bet Satiksmes ministrija piešķīra LMT mobilo sakaru frekvences. Kopējais paša LMT investīciju apjoms 25 gadu laikā pārsniedz aptuveni 600 miljonus eiro. Investīcijas veido pašu kapitāls un piesaistītie līdzekļi. Turklāt šajā laikā akcionāri saņēmuši dividenžu izmaksas virs 800 miljoniem eiro. Tātad uz katru sākotnēji investēto eiro akcionāri jau ir nopelnījuši ap 800 eiro. Valsts budžeta nodokļu ieņēmumi no LMT darbības šajā periodā veido vēl vairāk nekā 600 miljonus eiro," sacīja Leimanis.
Viņš norādīja, ka arī turpmāk LMT plāno investīcijas attīstībā veikt, izmantojot šos pašus avotus – savus un no bankām piesaistītos līdzekļus uz izdevīgiem nosacījumiem uzņēmuma labo finanšu rādītāju dēļ.
"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij "Latvijas Radio un televīzijas centra" un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".
![[PNG] Delfi :: "Telia Company" apsver iespēju tai piederošās LMT akcijas nodot viena uzņēmuma īpašumā](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-delfi-lv-bizness-uznemumi-telia-company-apsver-iespeju-tai-piederosas-lmt-akcijas-nodot-viena-uznemuma-ipasuma-d-1513689736020.png){kind=link}
![[PNG] TVNET :: "Telia Company" apsver iespēju tai piederošās LMT akcijas nodot viena uzņēmuma īpašumā](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-tvnet-lv-financenet-nozares-748115-telia_company_apsver_iespeju_tai_piederosas_lmt_akcijas_nodot_viena_uznemuma_ipasuma-1513689904567.png){kind=link}
![[PNG] Apollo :: "Telia Company" apsver iespēju tai piederošās LMT akcijas nodot viena uzņēmuma īpašumā](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-apollo-tvnet-lv-zinas-telia-company-piederosas-lmt-akcijas-varetu-nodot-viena-uznemuma-ipasuma-815211-1513690064170.png){kind=link}
![[PNG] LETA :: Eksperti: Valdībai pēc iespējas ātrāk jāatgriežas pie jautājuma par LMT un “Lattelecom”](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-leta-lv-news-latvia-37f88365-8044-4967-94f8-addfd93ef84f-1513684777729.png){kind=link}
![[PNG] TVNET :: Eksperti: Valdībai pēc iespējas ātrāk jāatgriežas pie jautājuma par LMT un “Lattelecom”](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-tvnet-lv-financenet-viedokli-704116-eksperti_valdibai_pec_iespejas_atrak_jaatgriezas_pie_jautajuma_par_lmt_un_lattelecom-1513687723598.png){kind=link}
![[PNG] LETA :: Eksperti: Valdībai beidzot ir jādefinē sava stratēģija uzņēmumos „Lattelecom” un LMT](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-leta-lv-plus-133c972e-702c-0045-6cf1-d748c7fabdb4-1513681119470.png){kind=link}
![[JPG] Ventspils Novadnieks :: Izdota grāmata "Gribu būt tētis"](https://gatis.kokins.com/files/i04675b2f-ebb5-4f00-b9a2-92feeacee709.jpg){kind=link}
![[PNG] jauns.lv :: Latvijas prominences un smagos noziegumos apsūdzētie apmeklē baleta “Dons Žuans” pirmizrādi](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-jauns-lv-raksts-izklaide-260189-latvijas-prominences-un-smagos-noziegumos-apsudzetie-apmekle-baleta-dons-zuans-pirmizradi-1510494266097.png){kind=link}
![[JPG] jauns.lv :: Latvijas prominences un smagos noziegumos apsūdzētie apmeklē baleta “Dons Žuans” pirmizrādi :: 12](https://gatis.kokins.com/files/don-juan-balets-gk-sk-10-nov-2017-1.jpg){kind=link}
![[JPG] jauns.lv :: Latvijas prominences un smagos noziegumos apsūdzētie apmeklē baleta “Dons Žuans” pirmizrādi :: 13](https://gatis.kokins.com/files/don-juan-balets-gk-sk-10-nov-2017-2.jpg){kind=link}
![[PNG] diena.lv :: Leimanis: LMT var attīstīt 5G bez sevišķa akcionāru papildu finansējuma piesaistes](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-diena-lv-raksts-uznemeja-diena-zinas-leimanis-lmt-var-attistit-5g-bez-seviska-akcionaru-papildu-finansejuma-piesaistes-14183962-1509560829306.png){kind=link}
![[PNG] tvnet.lv :: LMT varot attīstīt 5G bez atsevišķa akcionāru papildu finansējuma piesaistes](https://gatis.kokins.com/files/screencapture-tvnet-lv-tehnologijas-nozares_jaunumi-683983-lmt_varot_attistit_5g_bez_atseviska_akcionaru_papildu_finansejuma_piesaistes-1509561035438.png){kind=link}