Latvijas Avīze :: Sola ar 4G aptvert 90% iedzīvotāju

Latvijas Avīzes 7. lpp ir publicēts žurnālista Ivara Bušmaņa sagatavots reklāmraksts par Tele2. Tajā ir pieminēts Gatis Kokins.

[JPG] Latvijas Avīze :: Sola ar 4G aptvert 90% iedzīvotāju

________________________________________________________________________

Sola ar 4G aptvert 90% iedzīvotāju

"Tele2" valdes priekšsēdētājs VALDIS VANCOVIČS (attēlā) intervijā par mobilā operatora veiktajiem pasākumiem, "lai mūsu tīkls būtu pats labākais".

- Jūs sevi pasniedzat kā mobilo sakaru līderi Latvijā ar 45% tirgus daļu balss sakaru jomā.

- Jā, mums patiešām ir visvairāk dzīvu cilvēku, kas runā pa telefonu - faktiski puse Latvijas iedzīvotāju ir mūsu klienti, un mēs cenšamies viņiem piedāvāt arvien jaunus un vēl kvalitatīvākus sakarus. 

- Cik lielā mērā mobilais telefons šodien tiek izmantots sarunām un cik - citām vajadzībām, piemēram, īsziņām, internetam? 

- Sarunu un īsziņu sūtīšana ir tikpat svarīga kā pirms desmit gadiem. Nevaru iedomāties operatoru, kurš pateiktu: tagad mums ir internets un sarunas vairs nav vajadzīgas. Tomēr situācija pakāpeniski arī mainās, jo mobilais internets aizņem arvien lielāku pakalpojumu daļu. Jau 2012. gadā mobilais internets pārsniedza balss sarunu plūsmu pēc apjoma. Nu jau vairākus gadus mobilā interneta patēriņš tīklā ik gadu dubultojas - tas ir tāpēc, ka mūsu klientu rokās nonāk arvien jaudīgākas ierīces un interneta tīkla pārklājums ir plašs. Cilvēki telefonā lasa e-pastus, skatās ziņas. Tas maina dzīves ātrumu - cilvēki uz e-pastu tagad atbild ātrāk. Pēc mūsu aplēsēm, apmēram puse Latvijas iedzīvotāju jau lieto mobilo internetu. 

- Puse no iedzīvotājiem vai puse no mobilo telefonu lietotājiem? 

- Ja saskaitām visus numurus, par kuriem reportē operatori, Latvijā ir trīs miljoni mobilo sakaru klientu. Turpretim iedzīvotāju skaits jau pirms kāda laika ir nokrities zem diviem miljoniem un to cilvēku skaits, kuri lieto divus vai vairāk numurus, ir ārkārtīgi maz. Šāds paradokss izveidojies, jo pārējie operatori klientu skaitā ieskaita arī tehniskās datu kartes (M2M), kuras atrodas elektrības skaitītājos, signalizācijas sistēmās un dažādās infrastruktūras mērījumu ierīcēs. Mēs savā klientu skaitā tās neierēķinām, jo skaitām tikai dzīvus cilvēkus. Būtu labi, ja nozares regulators viestu viendabību šajos uzskaites principos. 

- Kā un kur aptverat iedzīvotājus? 

- Mūsu veiktā visaptverošas tīkla modernizācijas projekta gaitā "Tele2" Latvijā nomainīja pilnīgi visas tīkla iekārtas pret pašām jaunākajām visos tīkla standartos - 2G, 3G un 4G. Tas ir lielākais investīciju projekts mobilo sakaru vēsturē Latvijā. Tīkls nozīmīgi pieaudzis pārklājumā un pilnībā sagatavots nākamajam datu patēriņa vilnim. Mēs esam gatavi 20 reižu lielākam mobilā interneta patēriņam nekā šobrīd. 

- Aptaujājot pāris "Tele2" klientus, saklausīju, ka viņu galvenā vēlme ir, lai sarunas nepārtrūktu un lai uztveramība būtu plašāka? 

- Tās ir pagātnes atmiņas. Regulators veic mērījumus visa gada garumā un visā valsts teritorijā - mēs esam tādā pašā līmenī kā pārējie operatori un atsevišķos parametros pat labāki. Mums ir 97% teritorijas pārklājums 2G tīklā, 91% teritorijas pārklājums 3G tīklā un no 1. jūlija, kad iedarbināsim 4G stacijas visā Latvijā, būs 90% iedzīvotāju pārklājums 4G tīklā. 

- Kā veicies ar 4G ieviešanu līdz šim? 

- Rīgā, apkārtnes novados un lielākajās pilsētās 4G jau ir pusotru gadu. Arī pēc 1. jūlija to turpināsim strauji pieaudzēt, jo mūsu mērķis ir panākt 4G tīklam tādu pašu pārklājumu kā 2G tīklā. Mēs tehnoloģijās jau esam ieguldījuši daudz un tā turpināsim, lai mūsu tīkls būtu pats labākais. 

- Kā izskaidrot, ka mājās, kur zona mēdz būt pastāvīgi, klientam tā ik pa laikam pazūd un viņš paliek bez sakariem? 

- Sakaru nodrošināšana ir gara ķēde, un, ja vājākais posms no tās izkrīt, rezultāts pazūd. Esam novērojuši divu veidu problēmas klientu gala iekārtās. Pirmkārt, vecs un nolietots telefons. Otrkārt, modernajām iekārtām neatjaunotas programmatūras pieļautās kļūdas. Mēs pastāvīgi sekojam tīkla kvalitātei, jebkuras novirzes no normas tiek novērstas zibenīgi, tomēr tiešā veidā nevaram ietekmēt klientu lietotās mobilās ierīces. 

- Tā kā ar 4G vēl tikai solāt aptvert 90% iedzīvotāju, puse teritorijas paliks neaptverta? 

- Tie, kas paceļojuši pa Eiropu, pārliecinājušies, ka nav citas valstis ar tik labu mobilo sakaru pārklājumu. Latvijas sakaru līmenis ir ļoti augsts, un tas panākts, pateicoties operatoru pragmatiskai darbībai un lielai konkurencei. Mums ir plāns, ka pēc diviem, divarpus gadiem mēs panāksim 4G tehnoloģijām līdzvērtīgu pārklājumu kā 2G - 97% no teritorijas. 

- Vai "Tele2" pāreja uz 4G veicina interneta lietošanu vai tikai atsaucas pieprasījumam pēc lielāka datu patēriņa? Kas ir pirmais: pieprasījums vai piedāvājums? 

- Gan, gan. 4G jau nav jauns pakalpojums, jo internetu var izmantot arī 3G tīklā. 4G ir tikai modernākā pārraides tehnoloģija, kas nodrošina ātrākus sakarus. Mēs paredzam, ka nākotnē operatori pamazām sāks atslēgt 3G un visai komunikācijai izmantos tikai 4G. 

- Cik zinu, pat ja iezvanāmies 4G tīklā, sarunas notiek 3G tīklā... 

- Sarunu tehnoloģijas ir 2G un 3G. Kopš pagājušā gada "Tele2" dod iespējas runāt augstas kvalitātes balss standartā (HD Voice) - klientiem pat liekas, ka runā tepat blakām. Nākotnē 4G tehnoloģijas nesīs arī balsi - to sauc par VoLTE (Voice over LTE). 

- Skype telefonā? 

- Līdzīgi. Lai to nodrošinātu, "Tele2" plāno attīstīt arī šo balss pakalpojumu tīklā. Tas nav viegls uzdevums, jo jāuzbūvē jauna komutācijas iekārtu grupa. 

- Latvijā mobilo operatoru konkurence novedusi pie zemākajām mobilo sakaru cenām Eiropā. Vai tas nav traucējis attīstībai? 

- Pirmkārt, mēs redzam, ka visi operatori turpina investēt, neraugoties uz zemākajām cenām Eiropā. Tiesa, vēsturiskais operators LMT ir uzaudzējis parādu nastu vairāk nekā 90 miljonus eiro, savukārt "Bite Latvija" deviņu gadu laikā saviem akcionāriem radījusi tikpat lielus zaudējumus. Abi šie operatori ir pieteikušies uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm, kaut arī bez valsts atbalsta ikviens operators attīstītu 4G tīklu. 

Mēs šajā biznesā esam uz palikšanu. Mums ir augstākais kredītreitings no visiem Latvijas mobilajiem operatoriem. Mums nav parādu. Attīstībā investējam to, ko nopelnām. "Tele2" grupa Eiropā ir viens no retajiem operatoriem, kas uzrāda izaugsmi. Attiecīgi mums ir augstāka akciju vērtība nekā "TeliaSonera" grupai (LMT un "Lattelecom" īpašniekam). Mums ir lieliskas nākotnes izredzes. 

- Abi vadošie operatori sākuši jaunas koncepcijas klientu apkalpošanas centru izveidi. Kāda ir "Tele2" jaunā koncepcija? 

- Pēc jaunā koncepta savus klientu apkalpošanas centrus sākām aktīvi pārbūvēt jau pērn, un šobrīd darbojas jau 17 tādi. Apmeklētājam jaunie centri sniedz vairāk ērtību un iespēju izmēģināt jaunākās mobilās ierīces, kas tagad ir izmēģināmas, nevis noslēptas stendos. Centra darbinieki ir mobilāki, un viņiem lielākas iespējas komunicēt ar klientiem un ātrāk tos apkalpot. Centri ir apgādāti ar interaktīviem ekrāniem. Šogad mēs turpināsim ieviest jauno konceptu. 

- Ziņojat, ka pirmie Latvijā atceļat minūtes maksu zvaniem uz ārvalstīm un ieviešat starptautiskās zvanu pakas. Tā ir stundas maksa minūtes maksas vietā. Kāds ieguvums klientiem? 

- Pēdējā gada laikā mēs ieviesām tarifu plānu "Baltija" ar bezlimita sarunām un īsziņām un 2 GB internetu neatkarīgi no tā, vai mobilos sakarus lieto Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā. Mēs esam līderi ārzemju datu paku jeb mobilā interneta piedāvājumos -tās piedāvājam 72 valstīs. 

Ieviešot starptautiskās zvanu pakas, klientiem sarunas ar ārzemēm kļūst vēl izdevīgākas. Iegādājoties 30 minūšu paku, varēs ietaupīt līdz pat 70%, iegādājoties lielāko 150 minūšu paku, ietaupījums jau 87%. Protams, mēs mudinām klientu vairāk runāt. 

- Esmu pamanījis, ka "Twitter" kontā informējat par jaunām lietotnēm. Cik lielā mērā operatoram ir jāveicina datu pakalpojumu satura izmantošana? 

- "Tele2" ir cieša mijiedarbība ar klientiem, arī ar sociālo mediju starpniecību. Tādēļ, ja mēs pamanām kaut ko interesantu un klientam noderīgu, mēs par to viņam ziņojam. Tomēr satura ražošanā neiesaistīsimies - "Tele2" nesāks filmēt un neveidos televīzijas kanālus. Mēs nodrošināsim labus sakarus, lai lietotājs varētu tikt pie sev vēlamā satura. 

- Kādas ir jūsu domas par konsolidāciju mobilo sakaru tirgū? Tā ir vēlama? Iespējama? Kas no tā iegūtu visvairāk? 

- Jūs domājat par LMT un "Lattelecom" apvienošanos? 

- Ne tikai. "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins minējis arī iespējamo jūsu kompānijas sadarbību ar "Modern Times Group" (MTG) un "Baltcom" iegādi. 

- Nozarē ir lielas diskusijas un kaislības par šiem jautājumiem. Mēs esam dzirdējuši, ka vismaz trīs operatori, viens mobilais operators no tiem, meklē jaunus īpašniekus. Fiksētais operators "Lattelecom" deklarē, ka, pievienojot tam LMT, būšot labāk. Jautājums: kam būs labāk? Noteikti būs labāk akcionāriem un "Lattelecom" vadībai. Bet vai būs labāk sabiedrībai un tirgum? Lai vilktu paralēles ar citām Eiropas valstīm un lūkotos pēc citu valstu pieredzes, jābūt ļoti piesardzīgam. Latvijā ir atšķirīga tirgus struktūra, piemēram, no Lielbritānijas, kur fiksētais operators nodalīja infrastruktūru, ko ļāva izmantot citiem operatoriem. Latvijas gadījumā svarīgi saglabāt pieeju infrastruktūrai un veselīgu konkurenci. Ja tas netiks izdarīts, Latvijā veidosies, tēlaini sakot, supermonopols. 

Runājot par konsolidāciju, "Tele2" ir atvērts izskatīt visus apvienošanās un iegādes piedāvājumus. Mūsu finansiālais stāvoklis atļauj iegādāties gan "Biti", gan LMT, gan "Lattelecom. 

- Vai, jūsuprāt, nākotne ir tikai tādai telekomunikāciju kompānijai, kura spēj nodrošināt quad-play (telekomunikāciju paketi ar četriem pakalpojumiem: fiksēto līniju, televīziju, internetu un mobilajiem sakariem)? 

- Par šo Eiropā lauž šķēpus gan operatori, gan regulatori, gan klientu pieprasījuma pētnieki. Nav vienota viedokļa. Ir operatori, kas iet uz quad-play. Ir tādi, kas virzās uz fokusētu stratēģiju kādā no šiem pakalpojumiem. Lai atbildētu uz šo jautājumu par quad-play nepieciešamību Latvijā, jāatkāpjas 25 gadu tālā vēsturē. Latvijā nenotika dabiska attīstība ar apmierinātu pieprasījumu fiksētajā tīklā, kā tas bija Rietumeiropā. Eiropas valstīs fiksētie operatori attīstīja mobilos sakarus kā blakus biznesu. Mūsu valstī, atceraties, pēc fiksētās līnijas bija jāstāv rindās. Šādos apstākļos mobilie sakari varēja attīstīties straujāk, aizstājot fiksētos pieslēgumus. 

- "Tele2" gadu gadiem pārmetuši valsts iestādēm nespēju publiskajos iepirkumos izvēlēties lētākos sakarus. Vai ir kas mainījies? 

- Diemžēl pēc izsludināto publisko iepirkumu skaita mobilo sakaru nozarē Latvija ir Baltijas astē. Lietuvā pērn tika izsludināti vairāk nekā 200 iepirkumi, turpretim Latvijā -tikai 33. Nevainojam likumdošanu - tā ir atbilstoša, bet ne vienmēr iepirkumi tiek rīkoti, lai izvēlētos labāko piedāvājumu. Pērn daļā iepirkumu bija iekļautas absurdas prasības, piemēram, īsziņu piegādes laiks sekundēs, viesabonēšanas valstu skaits, kas diez vai ir saistītas ar valsts vai pašvaldības darbu un būtiski ietekmētu tā kvalitāti. Ir bijuši tādi iepirkumi, kuros piedāvājot cenu 0 eiro, nebūtu iespējams uzvarēt. 

- Vai dodat mājienu, ka valsts lobē uzņēmumus, kuros tai ir kapitāldaļas? 

- Negribētos vispārināt. Kopējā sajūta par valsts pārvaldi man uzlabojas, arvien vairāk valsts iestāžu un pašvaldību vadītāju strādā ar mūsdienīgām vadības metodēm un ar saimniecisku pieeju. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad iestāžu vadītāji cenšas saglabāt status quo. Par iemesliem neņemos spriest. Daudz svarīgāk par to, vai izvēlas vai neizvēlas "Tele2", mums ir pārskatāms un atklāts iepirkumu process, kurā visiem ir vienlīdzīgas iespējas.