Pēc Laimdotas Straujumas nominēšanas par Ministru Prezidentes kandidātu, Gatis Kokins savā profilā mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstīja:
.@Straujuma kā Latvijas Angela Merkele!
— Gatis Kokins (@GatisKokins) January 5, 2014
Tam sekoja neliela diskusija:
@GatisKokins @Straujuma nepārspīlēsim
— Baiba Rubesa (@rubesita) January 5, 2014
@rubesita Es to saku nevis par @Straujuma pasaules ietekmi vai slavu, bet drīzāk par līdz šim redzēto sirds pārliecību un darba stilu.
— Gatis Kokins (@GatisKokins) January 5, 2014
@rubesita @Borovkovs @GatisKokins @Straujuma ja nu tikai izskata ziņā pic.twitter.com/fUJkrsXFMQ
— Lonely Cow (@_LonelyCow) January 5, 2014
[WEB] Twitter :: Gatis Kokins :: Straujuma kā Merkele
[PNG] Twitter :: Gatis Kokins :: Straujuma kā Merkele
Šo sarunu pamanīja LTV1 Panorāmas ziņu dienests un ietvēra savā vakara ziņu izlaidumā 5-Jan-2013, pieminot Gati Kokinu:
[WEB] Panorāma :: Tviterreakcija uz Straujumas nominēšanu :: 5'35"
[YouTube] Panorāma :: Tviterreakcija uz Straujumas nominēšanu
[MP4] Panorāma :: Tviterreakcija uz Straujumas nominēšanu
______________________________________________________________________________________
______________________________________________________________________________________
Nākošajā dienā (7-Jan-2014) tēmu turpināja attīstīt portāls KasJauns.lv:
______________________________________________________________________________________
Straujuma un Merkele. Vai tiešām šīs politiķes ir tik līdzīgas?
Kamēr Latvijā beidzot izvēlēts premjerministra kandidāts, jebšu kandidāte - Laimdota Straujuma, kļūstot par pirmo sievieti Latvijas vēsturē, kurai uzticēti premjerministra pienākumi, internetā jau izskan Straujumas salīdzinājums ar Vācijas kancleri Merkeli.

Internetā sākusies plaša Straujumas un Merkeles salīdzināšana, taču abas sievietes vieno vien vizuāla līdzība.
Daudzi cilvēki sociālajos tīklos ievērojuši Straujumas un Merkeles vizuālās līdzības, sakot, ka abām dāmām ir pilnīgi identiski sejas vaibsti un līdzīgas frizūras, tomēr par simpātiskāku sabiedrība uzskata Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Sociālajās vietnēs izteiktas arī cerības, ka Straujuma spēs pieņemt lēmumus un risināt valsts problēmas tikpat veiksmīgi, kā to dara Merkele.


Taču daudz vairāk ir atšķirīgo iezīmju, proti, sievietēm ir atšķirīgs vecums, profesionālās un izglītības gaitas, un pat tik nenozīmīgas lietas, kā atšķirīgs horoskops un ģimenes stāvoklis.
Kasjauns.lv/ Foto: no Rīgas viļņu arhīva, Edijs Pālēns, Ieva Lūka, Ieva Čīka, EPA, AFP, LETA, All Over Press
______________________________________________________________________________________
Vēl pēc 2 dienām (9-Jan-2014) tēmu portālā KasJauns.lv turpināja attīstīt jauns raksts:
[WEB] KasJauns.lv :: Vai Latvijas dzelzs lēdija?
[PNG] KasJauns.lv :: Vai Latvijas dzelzs lēdija?
______________________________________________________________________________________
Vai Latvijas dzelzs lēdija? Spītīgo Tilžas meiteni Laimdotu virza premjeres amatam
Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, kuru vecie tilzēnieši atceras kā brīžiem ļoti spītīgu meitēnu, ir visas izredzes kļūt par pirmo sievieti Latvijas premjerministra amatā. Straujuma ir ne tikai spītīga, bet arī racionāla politiķe no tā dēvētās „fizmatu mafijas”.

Vai Latvijas dzelzs lēdija? Laimdotu Straujumu salīdzina ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, bet Merkeli vācieši salīdzina ar britu dzelzs lēdiju Mārgareti Tečeri.
Jāteic, ka Straujumas un Merkeles biogrāfijā ir atrodams visnotaļ vienojošas iezīmes – ne tikai vizuālas, bet arī profesionālas, kas varētu liecināt, ka abas dāmas jau jaunībā it kā būtu predistinētas kļūt par valsts vadītājām. Straujuma gan kautri ir noraidījusi savu salīdzināšanu ar Merkeli, taču, protams, uztver kā pagodinājumu, ņemot vērā, ka Merkele ir ietekmīgākā vai viena no ietekmīgākajām sievietēm pasaulē. „Es nespēju tādos līmeņos vērtēt,” ar jautrību balsī ir izteikusies premjera amata kandidāte.
Tomēr jāteic, ka ne tikai abu dāmu stājā un izskatā ir līdzība. Abu kundžu vecuma atšķirības nav diez ko ievērojamas: ja Straujuma dzimusi 1951. gada februārī, tad Merkele trīsarpus gadus vēlāk – 1954. gada jūlijā. Tas nozīmē, ka abu dāmu enerģija ir līdzvērtīga.
Tāpat abas dāmas arī ir spītīgas. Ja Merkele nedomā atpūsties no valsts lietām pēc neveiksmīgā kritiena slēpojot, kura laikā guva iegurņa kaula lūzumu un turpināt strādāt no mājām, tad arī Straujumas rakstura iezīmēs ir manāma spītība. Bet ne aunapieres spītība, bet gan par spīti visam strādāt un veikt labi darbu. Viņa spītīgi neaizstāvēs savu viedokli, ja nebūs pārliecināta par savu taisnību un uzklausīs arī citus viedokļus. Viņa labāk paklusēs. Šī rakstura iezīme viņā ir jau no bērnības.
Līdz šim premjera amata kandidāte praktiski neko publiski nav stāstījusi par savu dzīvi ārpus darba laika, saviem hobijiem. Tomēr par saviem skolas gadiem viņa mazliet pastāstīja savā skolā - Balvu novada Tilžas vidusskolā, kad tur viesojās 2012. gadā. Balvu laikraksts „Vaduguns” raksta, ka Straujuma Tilžā atklājusi, ka „skolā dažkārt bijusi spītīga un, ja uzdoto vielu labi nezināja, klusēja.”
Nokļūdama zemkopības ministres amatā Straujuma iesākumā izjutusi bailes runāt ar šīs pasaules varenajiem, bet nu tās jau esot pagātne: „Man sākumā bija bail runāt Briselē ar citu valstu pārstāvjiem, bet galvenais ir uzdrīkstēties un ticēt, ka jūs to varat. Katrs no jums var būt ministrs vai skolas direktors. Tikai jābūt drosmei un sevis disciplinēšanai.”
Spītība, gribasspēks un disciplīna arī ir tas, kas Straujumai licis kāpt pa karjeras kāpnēm. Visi kā viens viņas bijušie kolēģi uzsver, ka Straujumas spilgtākās rakstura iezīmes ir spēja būt kompromisa cilvēkam, nepacelt balsi, uzklausīt citus un rast racionālu risinājumu.
Par labu Straujumas karjerai, droši vien, kalpo arī tas fakts, ka viņa nāk no tā dēvētās „fizmatu mafijas”. Viņa ir beigusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, no kuras nākuši vairāki Latvijas premjeri – tostarp gan pirmais atjaunotās Latvijas premjers Ivars Godmanis, gan arī pašreizējais Valdis Dombrovskis.
Un fizmatu niķi Straujumu vieno ne tikai ar iepriekšējiem Latvijas premjeriem, bet arī ar Angelu Merkeli, tāpat kā abu dāmu rosīšanās vides aizsardzības jomā. Merkele padomju laikā beidza Leipcigas universitāti un strādāja Vācijas Demokrātiskās Republikas Zinātņu Akadēmijas Centrālajā fizikālās ķīmijas institūtā. Savukārt Straujuma pēc Latvijas Universitātes fizmatu fakultātes beigšanas strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Agrārās ekonomikas nodaļā.
Līdz ar padomju bloka sagrūšanu sākās arī abu dāmu politiskā karjera. Merkele 1991. gadā kļuva par Vācijas Ģimenes lietu ministri, bet Straujuma sāka vadīt Valsts Plāna Zinātniski pētnieciskā institūta Lauksaimniecības modelēšanas sektoru. Vēlāk abas dāmas arī darbojās vides aizsardzības jomā – Merkele pagājušā gadsimta beigās kļuva par Vācijas Vides aizsardzības ministri, bet Straujuma pirms kļūšanas par zemkopības ministri bija Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece. Vai arī turpmāk abu dāmu biogrāfijās būs kādi vienojoši momenti, rādīs laiks.
Kasjauns.lv/Foto: All Over Press, AFP/LETA
Portāla KasJauns.lv raksts "Vai Latvijas dzelzs lēdija? Spītīgo Tilžas meiteni Laimdotu virza premjeres amatam" žurnālista Elmāra Barkāna redakcijā tika daļēji nopublicēts arī "Kas Jauns Avīze" 10-Jan-2014 numura 3.lpp:
[PDF] KasJauns Avīze :: Uz premjeres amatu pretendē spītniece Laimdota no Tilžas
________________________________________________________________________________
Latvijas valdības vadītājas amatam izvirzītā Laimdota Straujuma izpelnījusies salīdzinājumu ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, jo abas ir pirmās sievietes, kam uzticēts ietekmīgākais amats valstī. Sestdiena skaidro, kas viņām kopīgs un kas atšķirīgs.
...
Nedēļas sākumā, kad Eiropu satrauca ziņa par Vācijas kancleres Angelas Merkeles likstām (brīvdienu slēpošana viņai beigusies ar lauztu iegurni), Latvijā uzmanības centrā nonāca līdzšinējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kurai uzticēta nākamās valdības veidošana. Straujuma tūlīt pat tika salīdzināta ar Merkeli, jo abām politiķēm ir daudz kopīga. Lai gan Angelu un Laimdotu vecāki apveltīja ar visnotaļ apgarotiem vārdiem, tomēr viņas ir ļoti pragmatiskas politiķes, kurām racionāls aprēķins ir svarīgāks par politiskām kaislībām. Merkeli un Straujumu ne tuvu nevar raksturot kā feminisma kustības karognesējas, tomēr tieši viņām izdevies iedragāt «stikla griestus» un nonākt līdz postenim, kuram agrāk sievietes netika laistas ne tuvumā. Laiks rādīs, vai Straujuma premjeres amatā darbosies tikpat sekmīgi un ilgstoši kā Merkele.
...
New currency, new leader
Latvia’s president nominates Laimdota Straujuma as prime minister

LATVIA is used to having a woman in the top job. Vaira Vike-Freiberga served two terms as president in 1999-2007 and is widely seen as the best head of state since Latvia regained independence 23 years ago. Now it is set to get another female leader, this time as head of government. On January 6th Andris Berzins, the president, nominated Laimdota Straujuma as the next prime minister.
Ms Straujuma, a mathematician and former agriculture minister, has impressed those who negotiated with her in European Union meetings by her persistent efforts to get a good deal for Latvia’s farmers. Although not a member of any party (she joined the conservative Unity Party, presumably as a polite gesture, only on January 5th), she has been in the running ever since discussions over a new prime minister began after the sudden resignation of Valdis Dombrovskis following a supermarket collapse in November. After Mr Berzins rejected other candidates it was the turn of Ms Straujuma, who is often compared to Germany’s Angela Merkel.
“The government should continue the same macroeconomic policy which has been implemented so far,” said Ms Straujuma after her nomination. However painful, Mr Dombrovskis’s austerity policies in the wake of the financial crisis in 2008-09 have led to a strong recovery. Latvia’s economy has steadily improved over the past two years and is now growing at 4%, faster than any other EU country. Average wages have regained their level before the crisis. Inflation is near-zero. For the first time since 2006, households’ assets exceed their liabilities.
Ms Straujuma is backed by a four-party coalition consisting of the Unity Party, the right-wing National Alliance, the centre-right Reform Party and the centrist Union of Greens and Farmers, currently an opposition party, as well as a few independent MPs. She is unlikely to use her majority to rock a boat that is sailing so smoothly. Even the controversial introduction of the euro on January 1st has gone well. According to the latest Eurobarometer survey, Latvians’ support for the euro has risen to 53%, close to the average in the EU.
Mr Dombrovskis’s government was free of the direct influence of three oligarchs, who used to wield political power in Latvia. The parties associated with two of them were disbanded after the last election, but the third, Aivars Lembergs, remains mayor of Ventspils and will now be back in the game—the Union of Greens and Farmers is his political vehicle. Mr Lembergs, one of Latvia’s richest men, has long been on trial on charges of money laundering and abuse of office.
Besides keeping a diverse coalition together, Ms Straujuma’s task is to reform health care and education, says Pauls Raudseps, founder of Ir, a weekly magazine in Latvia. Both have been neglected in the efforts to save the country from bankruptcy. The new prime minister will not have long to make her mark: Latvians are due to go to the polls in October. If Ms Straujuma turns out to be as tenacious as Mrs Merkel, she will fight to keep her job.
Comments