LETA :: Eksperti: LMT un "Lattelecom" tuvināšanās ir neizbēgama

LETA ir publicējusi 15-Nov-2013 apaļā galda sarunu par Lattelecom un LMT apvienošanos. Tajā piedalījās arī Gatis Kokins.

[WEB] LETA :: Eksperti: LMT un "Lattelecom" tuvināšanās ir neizbēgama

[PNG] LETA :: Eksperti: LMT un "Lattelecom" tuvināšanās ir neizbēgama

_______________________________________________________________________________________

Gata Kokina teiktais vietām ir precizēts, tas ir atdalīts ar [kvadrātiekavām].

Eksperti: LMT un "Lattelecom" tuvināšanās ir neizbēgama

Lai saglabātu un palielinātu mobilo sakaru operatora"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un fiksēto sakaru uzņēmuma "Lattelecom" vērtību un konkurētspēju arvien atvērtākajā Eiropas tirgū, ir neizbēgama cieša sadarbība,izskanēja biznesa portāla "Nozare.lv" diskusijā. Iespējams, tuvāko nedēļu laikā valdība darba grupai varētu dot mandātu sarunām ar abu uzņēmumu kopējo līdzīpašnieku, zviedru "TeliaSonera", lai vienotos par abu uzņēmumu sinerģiju, tostarp apvienošanu, jautājumu par valsts daļu privatizāciju atstājot tālākai nākotnei. Savukārt "TeliaSonera" nenoliedz, ka apvienotajā uzņēmumā vēlas ja ne visus 100%, tad vismaz kontrolpaketi. Lai gan par apvienošanās ietekmi uz telekomunikāciju pakalpojumu cenām diskusijā izskanēja arī skepse, vairums dalībnieku uzskatīja, ka šāds darījums cenas nemainīs un tās, visticamāk, konkurences spiediena rezultātā turpinās pazemināties.

Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta vadītājs Edmunds Beļskis, "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, LMT padomes priekšsēdētājs un "TeliaSonera" mobilo sakaru biznesa "Mobility" vadītājs Baltijas valstīs Kenets Rodne, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis un ekonomikas pētniecības centra "Baltic International Center for Economic Policy Studies" (BICEPS) direktors Alfs Vanags.

Privatizācijas aģentūrai ir iesniegts trīs ministriju - Ekonomikas, Satiksmes un Finanšu - informatīvais ziņojums par veidiem, kā uzlabot "Lattelecom" un "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) pārvaldību, tostarp arī apvienojot abus uzņēmumus. Kas ir galvenie secinājumi šajā ziņojumā, kādi bija argumenti, kādi iebildumi pret dažādiem risinājumiem?

• 
• 
• 
• 
• 
• 

Daniels Pavļuts (D.P.): Vispirms jāpaskaidro, kāda ir šī ziņojuma jēga, jo šis ziņojums jau mitoloģizējies par to, kas tas nav. Tas nesatur lēmumus par to, kas būtu tālāk darāms ar abiem uzņēmumiem. Tas ir trīs ministru darba grupu, kas tika veidotas pirms diviem gadiem šīs valdības uzdevumā, darbības pārskats. Ziņojums ir par to, kur esam nonākuši, analizējot "Lattelecom" un LMT daļu pārvaldību un privatizāciju. Aplūkojām dažādus varbūtējus mērķus, kurus varētu sasniegt, turpinot to darbu, ko šī darba grupa dažādos sastāvos ir veikusi astoņu gadu garumā. Galvenais secinājums ir, ka valdībai kā vienam no īpašniekiem būtu risināms nevis privatizācijas jautājums, bet jāveic darbības, kas ir vērstas uz šo uzņēmumu vērtības saglabāšanu. No speciālistu analīzēm saprotam, ka konkurence tirgū un šo uzņēmumu vērtība ir mainījusies. Tā ir krietni mazāka nekā pēdējā privatizācijas mēģinājuma laikā, kas bija 2008.gadā.

Esam arī secinājuši, ka grūtības, kas radušās uzņēmumu pārvaldībā, sakņojas uzņēmumu dibināšanas līgumos. Tie ierobežo savstarpējo konkurenci un nosaka, ka jebkurš būtisks jautājums ir jāsaskaņo starp abiem īpašniekiem. Ir bijušas domstarpības un situācijas, kad jauni biznesa virzieni nav bijuši iespējami otras puses iebildumu un dibināšanas līguma nosacījumu dēļ. Ir virkne apstākļu, kas būtu jākoriģē, lai nonāktu pie vērtības palielināšanas.

Ir arī dažas rekomendācijas, kas būtu jādara. Primārais virziens ir panākt abu uzņēmumu ciešāku sadarbību, izmantot to, ko apzīmē ar vārdu sinerģija. Te ir vairāki varianti, kā veikt kopēju darbību, arī apvienošana un saplūšana.

Tomēr galvenais secinājums ir, ka nepieciešams runāt ar "TeliaSonera". Ir jāsaņem valdības mandāts, zaļā gaisma stratēģiskām sarunām ar "TeliaSonera" par risinājumiem, kas būtu abām pusēm pieņemami. Tas būs mandāts runāt nevis par privatizāciju, bet par sinerģijas risinājumu izvēli.

Sākotnēji runāja, ka šo jautājumu valdība skatīs rudenī. Rudens jau ir pienācis...

D.P.: Tekstu labojām. Viens ziņojums jau bija augustā. Bija darba grupas sēde ar abu ("Lattelecom" un LMT) padomju pārstāvjiem. Tur lēmām lūgt abas padomes izanalizēt šo sinerģiju iespējas. Padomes nāca klajā ar īsu analīzi, ka šādas sinerģijas ir, tās ir iespējamas. Tad tapa jauns informatīva ziņojuma teksts, kas patlaban tiek saskaņots. Tuvāko pāris nedēļu laikā to iesniegsim valdībai. Tā vismaz ceru.

"TeliaSonera" jau vairāk nekā desmit gadus runā par to, ka vēlas iegūt 100% abu telekomunikāciju uzņēmumu vai vismaz kontrolpaketi. Savukārt Latvijas valdības pārstāvji runā par vērtības celšanu, abu uzņēmumu sadarbības veicināšanu. Turklāt, tā kā šos uzņēmumus nekotē biržā, to vērtība ir tikai ekspertu viedoklis. Kā vērtējat šos centienus kontekstā, kurā vēlaties pabeigt visu trīs Baltijas valstu telekomunikāciju uzņēmumu iekļaušanu "TeliaSonera" saimē?

Kenets Rodne (K.R): Pirmkārt abās kompānijās ir vērtība, kas jāsargā, un ir sinerģijas, kas rastos, ja abi šie uzņēmumi ciešāk sastrādātos kā viens uzņēmums. Neticam, ka viss jādara uzreiz. To var darīt soli pa solim. Galvenais, kas ir vajadzīgs, ir pārvaldības modelis. Šāda veida uzņēmumu satuvināšana vai apvienošana ir ļoti sarežģīts process. Ir lietas, kas ir jāvada stingri un izlēmīgi. Tam ir vajadzīgs plāns, kuru izpilda pēc noteikta grafika. Nevar būt neskaidrība par to, ko vēlas panākt. Pamatā ir jābūt vienam atbildīgajam, kas to visu vada. Tas ir "TeliaSonera" viedoklis.

Ir vajadzīga nozares pieredze un kompetence. Uzņēmums "TeliaSonera" ir radies lielas apvienošanās rezultātā, kas bija viena no veiksmīgākajām visā nozarē. Pats esmu vairākkārt piedalījies šādos darījumos. Mācība ir skaidra - mērķiem jābūt skaidriem.

Domāju, ka saprotu, kas ir vērtības radīšanas pamati. Tam ir divas dimensijas. Pirmkārt, uzņēmuma vēriens. Būs iespēja tirgum piedāvāt jaunus pakalpojumus, kurus nevar veikt katrs pats par sevi. Viens piemērs: klienti prasa - kādēļ nevaru skatīties televīziju savā telefonā? Pakalpojumu piegāde visdažādākām ierīcēm ir globāla tendence.

Otra dimensija ir uzņēmuma mērogs. Pārdošanā un mārketingā tas ir svarīgi. Domāju, ka esam ar valdību vienisprātis, kā saglabāt šo uzņēmumu vērtību. Šķiet, ja akcionāri varētu apsēsties pie sarunu galda, mēs atrastu labus risinājumus. Pat ar tagadējo īpašnieku sadalījumu ir iespējams daudz darīt un sākt procesu.

Vai pareizi saprotam, ka "TeliaSonera" atbalsta šo apvienošanās procesu, bet vienlaikus vēlas to kontrolēt un pārvaldīt - vai nu kontrolējot menedžmentu, vai arī iegūstot kontrolpaketi uzņēmumos?

K.R.: Taisnība. Vēlamies kontrolpaketi. Uzskatām, ka esam pienācīgs īpašnieks, ar savu pagātni un nozares kompetenci, lai vadītu šādu apvienošanos. Mēs tai ticam, tas būtu ļoti jēdzīgs solis. Galu galā Latvija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir mūsu pašmāju tirgus. Tādēļ vēlamies iespējami lielu īpašnieka daļu tajos uzņēmumos, kur mums pieder daļas.

Tomēr vēlos uzsvērt - kontrolpakete vai 100% nav priekšnoteikums, lai sāktu iet šo ceļu. Lai sāktu procesu, ir jābūt ieviestam stipram pārvaldības modelim. Process ir sarežģīts, lietas var noiet greizi, un ir jāzina, ko dara. Tehniski, ja paskatāmies uz to, kas mums pieder, un veicam aritmētisku aprēķinu par abu kompāniju vērtību, tad jau šodien "TeliaSonera" piederētu kapitāla daļu vairākums. Teorētiski rēķinot, ņemot "TeliaSonera" vērtības daļu, valsts īpašumā esošo vērtības daļu un citus, sanāktu 53%, 38% un deviņi procenti. Deviņi procenti piederētu Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC). Protams, var izmantot atšķirīgus novērtējumus un tad būtu nelielas variācijas šajos skaitļos. To varētu panākt, neko nepērkot vai pārdodot.

D.P: Kas attiecas uz daļu sadalījumu, tas ir atkarīgs no tā, ar kādu metodi to aprēķina. Nevar pieņemt, ka jebkurš solis pa labi vai pa kreisi nozīmē automātisku "TeliaSonera" kontrolpaketi. Tas ir sarunu objekts. Un man jāpiekrīt Rodnes kungam, ka sarunu objekts arī ir pārvaldības modelis. Katrā uzņēmumā ir attīstījusies atšķirīga kultūra, un tie ir jautājumi, kas prasa skaidru pārvaldību. To prasīs arī sabiedrība un fondu birža, ja kādreiz nolems virzīties uz publisku akciju laidienu. Dažkārt šī daļu maiņa izskan kā "tabu" tēma, bet valdība pirms desmit gadiem ir pateikusi, ka uzskata šos aktīvus par atsavināmiem. Privatizācijas process ir sākts jau sen, vienam uzņēmuma ātrāk, otram - vēlāk.

Par notikumu secību runājot, patlaban principiāli svarīgi ir risināt tās problēmas, kas liedz palielināt uzņēmumu vērtību un sekundāri domāt par daļu atsavināšanu.

Neilgi pēc tam, kad šī LMT un "Lattelecom" apvienošanas ideja parādījās medijos, no Satiksmes ministrijas un no Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izskanēja skeptiski viedokļi. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss teica, ka abas kompānijas nevajadzētu mehāniski sapludināt. LTA izpilddirektors Jānis Lelis izteica bažas par supermonopola veidošanos un par tā ietekmi uz elektronisko sakaru tarifiem.

Edmunds Beļskis (E.B.) Satiksmes ministrija nekādā ziņā nenostājas noliedzošā pozā. Ministrs uz abu operatoru nodomiem optimizēt savu darbību skatās pragmatiski. Satiksmes ministrija "sēž uz trim krēsliem". Pirmais, mums jārūpējas par nozares politikas veidošanu un jācenšas, lai būtu veselīga konkurence, lai nozares uzņēmumi attīstītos un lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par saprātīgām cenām.

Otrkārt, kur ar Ekonomikas ministriju "sēžam uz viena krēsla", ir valsts intereses, kas abos uzņēmumos tiek pārstāvētas tiešā veidā.

LMT ir trešais aspekts, LVRTC kā īpašnieka iesaiste, lai varētu dividenžu ienākumus izmantot valsts infrastruktūras attīstībai, kas arī ticis darīts visus šos gadus. Ministrs ir teicis, ka ziņojumam ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar mērķiem, kurus Latvijas valsts grib sasniegt šajā procesā. Redzam divus līmeņus. Viens ir valsts kā akcionārs, otrs ir valsts kā nozares pārvaldītājs. Tiem jābūt sabalansētiem. Skatāmies arī uz uzņēmumu pārvaldības efektivitāti, uz mazākiem administratīviem izdevumiem un iespēju ieekonomēt, pārvaldot infrastruktūru.

Pareizi teikts, ka uzņēmumu īpašnieki ir mēģinājuši ierobežot viena vai otra uzņēmuma attīstību ar konkurējošiem pakalpojumiem - vai tie būtu fiksētie vai mobilie. Arī bez tiešas uzņēmumu apvienošanās redzam sinerģiju. Tā ir arī citās valstīs, kur fiksētie un mobilie operatori sniedz kopējus pakalpojumus arī neapvienojoties.

Ejot ar priekšlikumiem uz valdību, ir jānoformulē rāmji tam, uz ko valdība dod mandātu attiecībā gan uz kapitāla daļām, gan uz sinerģijas veidiem. Ja sarunu veidā izstrādā alternatīvas, vai tās būtu tieša pārdošana vai saplūšana, jādiskutē tālāk - vai Latvijas valsts ir gatava šādam scenārijam, vai nē. Ir jāizvairās iet uz sarunām bez "iepirkumu saraksta". Iet bez saraksta, ar "tukšu somu", un ņemt, "kas sanāks, tas sanāks", gan nebūtu atbalstāms.

Bet tieši par šādu rāmi ir runa!

E.B.: Tieši tādēļ SM savā atzinumā akcentēja tos jautājumus, kurus vajadzētu papildināt, lai valdība, kas nav iesaistīta šo trīs ministru darba grupā, varētu pieņemt objektīvu lēmumu.

D.P.: Runa ir par taktiku, ne stratēģiju. Stratēģiski esam uz vienas un tās pašas lappuses. Vai valdībai un darba grupai ir pietiekami daudz informācijas, lai dotos pie sarunu galda? Uzskatu, ka nē. Valdībai ir jāvienojas par stratēģisko virzienu, tad jāiet runāt ar otro īpašnieku, lai saprastu, kādas izvēles ir iespējamas.

Kāda ir stratēģija?

D.P.: Stratēģija ir palielināt uzņēmumu vērtību, atrast vienošanos ar otro īpašnieku par veidiem, kas ir abām pusēm pieņemami, lai palielinātu uzņēmumu vērtību.

Alfs Vanags (A.V.): Vai tikai vērtība ir svarīgākais, vai arī sabiedrības intereses?

D.P.: Darba grupā esam ņēmuši vērā gan veidus, kā nodrošināt tūlītējus ienākumus valstij, gan dažādas prioritātes, kā ilgtermiņā iegūt ieņēmumus valstij, arī konkurences vides nodrošināšanu un sinerģijas aspektus. Visi šie aspekti ir analizēti darba grupā. Paredzot, ka šādi jautājumi (par sabiedrības interesēm - red.) būs, esam darba grupā arī aicinājuši izteikties Konkurences padomi.

LTA pārstāv nozari ārpus šiem abiem lielajiem operatoriem un arī rūpējas par sabiedrības interesēm un konkurenci. Kāds ir LTA viedoklis?

Jānis Lelis (J.L.): Runa ir par to, kā šo procesu vērtē ne tikai valdība, ne tikai akcionāri, bet trešā puse, patērētāji. Apvienošana ir tikai ceļš. Mēs ejam uz privatizāciju, valdībai vajadzētu aiziet no telekomunikāciju nozares vadības, to atdot privātā sektora rokās. Te arī "TeliaSonera" intereses ir saprotamas. Ja skatāmies no klienta puses, tad Latvijā veidosies uzņēmums, ko saucam par supermonopolu. Konkurence noteikti mazināsies. Patērētāji cietīs. Patlaban Latvijā ir līdzsvars telekomunikāciju nozarē, pēc apvienošanās šis līdzsvars tiks izjaukts. Attīstīsies situācija, ka tīkla attīstību valsts mērogā varēs veikt tikai šis lielais uzņēmums. Tīklu veidot mazam uzņēmumam nebūs iespējams.

Uzskatām, ka beigu beigās jārunā par privatizāciju, ne tikai par apvienošanos. Un te var uzdot jautājumus "TeliaSonera". Nodoms darboties visā Baltijā, Zviedrijā un Somijā ir apsveicams process, bet konkurējošām nelielām firmām šeit Latvijā būs grūti. Šis monopols izspiedīs no Latvijas tirgus vairākus mazus uzņēmumus.

Ja runa ir par supermonopolu - cik lielu daļu Latvijas tirgus šis apvienotais uzņēmums varētu paņemt?

J.L.: Fiksēto sakaru jomā "Lattelecom" esam aprēķinājuši 90% daļu, virszemes televīzijas apraidē "Lattelecom" ir vienīgais. Optiskajā tīklā "Lattelecom" ir dominējošs stāvoklis. Tā ir nākotne, un tur jāapsveic "Lattelecom". Taču vēlos jautāt, vai "TeliaSonera" neredz iespēju veikt privatizāciju bez šīs apvienošanās? Vai, veidojot dominējošo stāvokli, var solīt, ka pēc diviem gadiem tarifi kritīsies?

K.R: Vai uzņēmumus varētu privatizēt bez apvienošanās? Tehniski, protams, jā. Taču uzsvēršu, ka visur, kur "TeliaSonera" ir gan fiksētie, gan mobilie pakalpojumi - Zviedrijā, Somijā, Igaunijā - cenšamies šos pakalpojumus savest kopā, jo tas ir tas, ko klienti pieprasa. Un vienīgā pareizā lieta, ko uzņēmums var darīt, ir darīt to, ko klienti vēlas. Tā rodas vērtība.

Vai tas novedīs pie cenu kāpuma? Esmu bijis industrijā krietni ilgu laiku, un vienīgās cenu izmaiņas, ko esmu redzējis, ir - lejup! Es neredzu, kā cenu kāpums varētu notikt. Tas nenotika Zviedrijā, tas nenotika Igaunijā. Cenas kritās, pateicoties attīstībai, apjomam un mērogam. Telekomunikācijas ir no mēroga atkarīgs bizness, kas prasa milzu investīcijas, un katrs investors, vienalga, vai tā ir valsts vai privātais sektors, prasa atdevi no savas investīcijas.

Par cenām - katra kompānija vēlētos celt cenas, bet klienti ir ar mieru tikai tik daudz maksāt. Un tad ir konkurenti, tie ir tepat aiz stūra un labprāt paņems klientus, ja nedosim to, ko klienti vēlas. Tirgus ekonomika darbojas šeit tāpat kā Somijā un Igaunijā, neatkarīga no tā, vai ir fiksēto un mobilo pakalpojumu kombinācija vai ne.

Būtu jāskatās uz"TeliaSonera"grupu kopumā. Esam vienā no bagātākajiem tirgiem pasaulē- Norvēģijā - un vienlaikus arī Nepālā. Savukārt Baltijas valstis ir tepat blakus, un te ir zemas izmaksas, salīdzinot ar Zviedriju, Norvēģiju un Dāniju. Tādēļ Igaunijā esam izvietojuši divus attīstības centrus un tādējādi radījuši investīcijas tirgū - papildus tām, kas vajadzīgas kārtējai darbībai. Šie centri veic attīstības darbus visai "TeliaSonera" grupai. Viens centrs attīsta mākoņdatošanas aplikācijas, otrs darbojas ar informācijas tehnoloģijām (IT) un klientu attiecību vadību (CRM). Līdzko jutīsimies droši un "kā savās mājās" ar investīcijām Latvijas tirgū, varēsim runāt par citām lietām, ko šeit varētu darīt. Ir daudzas iespējas paplašināt klātbūtni šeit.

E.B.: Ja runājam par konkurenci, gribu nedaudz oponēt Leļa kungam. Ja skatāmies uz mobilo sakaru tirgu, vienalga kādu sinerģijas modeli "Lattelecom" un LMT izvēlēsies, šī konkurence paliks. Redzam, ka arī citi uzņēmumi veido sinerģiju pakalpojumu līmenī. Mobilie operatori ar satelīttelevīzijas operatoriem jau patlaban piedāvā konkurējošus pakalpojumus. Fiksētie operatori pat piedāvā elektroenerģiju un tuvākajā laikā, runājot par "Baltcom", sniegs arī bezvadu pakalpojumus, jo frekvences tam ir. Ja operatori grib un akcionāri piekrīt pakalpojumu apvienošanai, tas ir viens jautājums. Cits jautājums ir valsts intereses: ko valsts no tā iegūs, kādas pārvaldības priekšrocības saglabāsies, vai uzņēmumu palaidīs konkurēt brīvajā tirgū jau pilnībā privātā sektorā?

"Lattelecom" iesāka LMT un "Lattelecom" apvienošanās procesa diskusijas un izstrādāja plānu abu uzņēmumu apvienošanai. Kur un kā radās šī ideja?

Gatis Kokins (G.K.): Tā radās, kad pagājušajā gadā ap šo laiku spriedām par "Lattelecom" budžetu. Konstatējām, ka"Lattelecom" ir izdevies attīstīt jaunus pakalpojumus, bet kopumā redzējām izaugsmi starp vienu un diviem procentiem. Tehnoloģiju nozarē šie cipari ir vienlīdzīgi stagnācijai. Padome nebija apmierināta ar šādu perspektīvu un prasīja no valdes risinājumus, kā uzņēmums varētu straujāk attīstīties. Viens priekšlikums bija ģeogrāfiskā ekspansija. To akcionāri neatbalstīja - gan tāpēc, ka tas ir diezgan riskanti, gan tāpēc, ka "TeliaSonera" ir klātesoša daudzos kaimiņu tirgos, kur varētu darboties. Tika piedāvāts arī iet jaunos biznesos, piemēram, papildināt mūsu pakalpojumus ar mediju sadaļu. Arī tas netika apstiprināts. Palika tikai viena stratēģija - mēģināt samazināt izmaksas. Izmaksu samazināšana un ieņēmumu palielināšana ir iespējama tikai tad, ja izmantojam mēroga ietekmi. Tad apskatījām meitas un mātes uzņēmumus, un saskatījām, ka tur ir iespējas ne tikai izmaksas samazināt, bet arī jaunu pakalpojumu iespējas. Eiropā šāda pakalpojumu konsolidācija ir jau noslēgusies. No 35 vēsturiskiem telekomunikāciju operatoriem pavasarī konstatējām, ka bija tikai pieci, tagad jau tikai trīs, kuriem ir tikai fiksētās telefonijas pakalpojums, bet nav mobilās.

Žurnāla "Kapitāls" novembra numurā LMT prezidents Juris Binde saka, ka vairumam fiksēto operatoru nav mobilās komponentes...

G.K.: Tā ir kļūda. Tad ir jautājums, vai visi mobilie operatori piedāvā tā saukto "quadraplay" jeb četrus pakalpojumus kopā, un iespējams, ka viņš domāja to. Eiropa ir pilna ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri veiksmīgi piedāvā "quadraplay" - tostarp "France Telecom","Belgacom", arī "Virgin Media". Tātad to tā nevarētu teikt.

Apvienošana kā vidēja termiņa risinājums likās ļoti pievilcīgs.

Padomē nolēma šo risinājumu nodot tālāk akcionāriem. Tas šādi nonāca pie Pavļuta kunga un pie "TeliaSonera".

Runa arī bija par tāda uzņēmuma izveidošanu, kas varētu konkurēt ar Eiropas gigantiem.

G.K.: Tieši tā. Eiropas Savienības (ES) Digitālās programmas Eiropai komisāre Nēlija Krusa lobē bezprecedenta liberalizāciju Eiropas tirgū. Plāns [darboties] kopā ar "TeliaSonera" būtu viens veids, kā stāties pretī tādiem Eiropas gigantiem kā "British Telecom" un "Vodafone". Līdzīgi dara arī pārējie spēlētāji. "Izzi" un "Baltcom" apvienojās ne jau tādēļ, ka nav ko darīt, bet tas ir izdzīvošanas mehānisms globālā konkurences cīņā. Mazam uzņēmumam, kurš [pat] nezina, kā konkurēt ar "Lattelecom", izredzes izdzīvot pēc tirgus atvēršanas ir niecīgas.

Vai apvienojoties "Lattelecom" un LMT varētu iziet ārpus Latvijas un Baltijas, piemēram, Eiropā?

G.K.: Eiropa ir "TeliaSonera" bizness. Veidojot spēcīgu uzņēmumu un kopā ar "TeliaSonera" piedāvājot lokālus pakalpojumus, lokālu saturu, lokālas inovācijas Latvijas tirgū, mums ir izredzes šajā konkurences cīņā izdzīvot.

Varbūt ir cits iespējams partneris, ne tikai "TeliaSonera", piemēram, ja notiktu Latvijas uzņēmumu akciju laidiens?

G.K.: Publisks akciju laidiens biržā ir viens no iespējamiem risinājumiem. Ja valdība to vēlas, varu to tikai apsveikt. Latvijas kapitāla tirgus ir jāveicina. Labi pārvaldīts uzņēmums ar pietiekamu kapitālu to varētu darīt. Tomēr tie pensiju fondi un privātpersonas, kas caur biržu investētu "Lattelecom", nekādu stratēģisku vērtību globālajā konkurences cīņā nedotu.

J.L: Atgādinu, ka Igaunijas telekomunikāciju uzņēmums, pirms valdība pieņēma lēmumu privatizēt valsts daļas, kotējās biržā. Kotēšana biržā būtu veids, kā noteikt "Lattelecom" un LMT īsto vērtību.

Ekonomikas pētniecības centrs "Baltic International Center for Economic Policy Studies" veic pētījumu par "Lattelecom" un LMT apvienošanu. Pētījums vēl nav galā, bet, iespējams, ir jau kādi secinājumi.

Alfs Vanags (A.V.): Secinājumu vēl īsti nav, bet izejam no tā, ka apvienotais uzņēmums būtu trešais lielākais Latvijā aiz "Latvenergo" un "Swedbank". Apvienotā uzņēmuma daļa telekomunikāciju tirgū būtu aptuveni 50%. Ja šāda apvienošanās oficiāli būtu dienaskārtībā, to būtu obligāti jāizpēta Konkurences padomei (KP). BICEPS pētījumu var uzskatīt par tādu kā konkurences priekšizpēti, kas izmantos pasaulē konkurences izpētē lietoto metodiku. Svarīgs jautājums ir: kas notiks ar pakalpojumu cenām? Pētījums necentīsies šo jautājumu par 100% atbildēt, bet saprast, kā cenu attīstību izrēķināt un kā to salīdzināt ar sinerģijām, kas radīsies, uzņēmumus apvienojot. Tur ir divas puses - sinerģija un tās ietekme uz pakalpojumu cenām. Pētījums būs gatavs novembra beigās, un to prezentēs decembrī.

Vai pētāt tikai uzņēmumu apvienošanos, vai arī to iespējas attīstīties atsevišķi?

A.V.: Skatāmies tikai uz apvienošanu un uz to, kā to novērtēt pēc konkurences vērtēšanas metodikas.

J.L: Vai "Lattelecom" nevarētu attīstīt mobilos pakalpojumus bez LMT? Atsaucos uz dibināšanas līgumu, kas to it kā neierobežoja...

K.R.: Akcionāru līgums pastāv, jo esam divi akcionāri - Latvijas valsts un "TeliaSonera". Kā labi vecāki, sadalām darbus "bērniem" - tev mobilie sakari, tev fiksēto sakaru bizness un nemēģiniet viens otram atņemt balss sakaru klientus. No īpašnieku redzesloka nav jēgas teikt abām kompānijām, lai tās cenšas darīt visu visur. Tā ir nejēdzība.

D.P.: Bērnu audzināšanā var būt dažādas pieejas, arī tāda, ka mantām jābūt kopējām. Ja katram ir savas mantas, tad agrāk vai vēlāk būs jāpērk divas vienādas lietas. Un tas, par ko Rodnes kungs runā, ir pagātne. Pakalpojumi viens otru papildina, un tos varētu pārdot kopā. Ja skatāmies uz nākotni, ir skaidri nojaušams, ka abi "bērni" grasās iegādāties līdzīgas "rotaļlietas" par vecāku naudu. Vecāki ir tie paši, bet "bērni" grasās pirkt un attīstīt medija saturu, mediju tehnoloģijas.

G.K: Piekrītu Pavļuta kungam, ka nākotnē ir gaidāmas paralēlas investīcijas. Ja runājām par akcionāriem kā racionālām būtnēm, tad ir pienācis laiks šo apvienošanos novest līdz galam un ietaupīt naudu, kuru varētu izmantot ātrākai 4G attīstībai, ātrākai un jaudīgākai televīzijas attīstībai, mākoņdatošanas attīstībai, nevis rakt blakus divas optiskās līnijas. Savukārt to, ka "Lattelecom" varētu saskaņot savas aktivitātes ar LMT, ierobežo samērā strikti konkurences likumi. Sarunās par darbības koordinēšanu mēs ietu pa šauru robežlīniju un riskētu pārkāpt likumu.

Pēc Vanaga kunga teiktā, apvienotais uzņēmums saņemtu vairāk nekā 40% tirgus daļu...

A.V.: Tas nav monopols, bet dominējošs stāvoklis.

G.K: Tā ir ļoti sarežģīta diskusija. Par kādu tirgu ir runa? Ja runa ir par telekomunikāciju mazumtirdzniecības apgrozījumu, tad varbūt. Bet šis apvienotais uzņēmums neveidos 40% no mazumtirdzniecības apgrozījuma! Ja runa ir par konkrētiem tirgus segmentiem, kā to redz Konkurences padome (KP), tad tur nekas tāds neveidojas, jo KP un arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) strikti nodala mobilās balss un fiksētas balss tirgus, kā arī mobilo datu un fiksēto datu pārraides tirgus. Pārklāšanās būs mazāk nekā viena procenta apjomā! Proti, LMT ir zināms fiksētās telefonijas bizness, bet tas nav lielāks par vienu procentu. Līdz ar to Konkurences padomes un Regulatora izpratnē šīs tirgus daļas nepalielināsies. Vienlaikus notiek līdzīgi darījumi, kur "Baltcom" apvienojās ar "Izzi" un abi ir bijuši tieši konkurenti televīzijas tirgū, un to tirgus daļas var precīzi saskaitīt kopā.

Vai mazajiem operatoriem nav jāuztraucas par konkurences mazināšanos un to izspiešanu no tirgus?

G.K.: Kādā veidā "Tele2" ietekmē tas, ka "Lattelecom" apvienojas ar LMT? "Lattelecom" jau nav kompetences mobilajā tirgū. Savukārt LMT iegūs zemākas izmaksas.

A.V.: Esam saskaitījuši gandrīz 400 uzņēmumus, kas par savu pamatdarbību uzskata telekomunikācijas. Šajā tirgū apvienotā uzņēmuma daļa būtu aptuveni 48%.

G.K.: Bet vai nav jāskaita klāt arī "Lattelecom" IT [un programmēšanas] bizness? Varbūt arī esam celtnieki, jo būtībā meitasuzņēmuma "Citrus Solutions" bizness ir celtniecība. Un kas ar visu to [televizori un datori], ko [Lattelecom] pārdod [tāpat kā] "Elkor" un citas tirdzniecības vietas? Šie cipari ir ļoti slideni.

J.L.: No "Lattelecom" dibināšanas brīža 1994.gadā ir ieguldīts vairāk nekā miljards latu. Vai kāds cits no Latvijas mazajiem telekomunikāciju uzņēmumiem varētu ieguldīt līdzīgi desmit līdz 15 gadu garumā, lai kļūtu līdzvērtīgs? Neviens nevar attīstīt to pašu, ko jau ir attīstījis "Lattelecom".

D.P.: Apvienošanās gadījumā, visticamāk, pieaugtu šo uzņēmumu konkurētspēja atsevišķos segmentos. Konkurētspējas pieaugums nenozīmē konkurences mazināšanos. Drīzāk tas nozīmē tieši pretējo - konkurences pieaugumu. Nevajag jaukt konkurenci un konkurētspēju.

Kādas ir prognozes par pakalpojumu cenu izmaiņām? Ir dzirdēt viedokļi, ka tās nemainīsies, kritīsies, celsies...

G.K: Pievienojos Rodnes kunga teiktajam, ka cenas ir gājušas tikai uz leju. Ja"Lattelecom" ir pamanījies palielināt ieņēmumus no viena klienta, tas ir noticis tādēļ, ka esam atraduši jaunus pakalpojumus, ko piedāvāt. Ja runa ir par optisko internetu, tad tendence ir nevis cenu celt, bet piedāvāt divreiz lielāku ātrumu par to pašu cenu. Ja samazināsim izmaksas, paveras iespēja sekot konkurentiem, ja viņi cenas pazeminās. Pretējā gadījumā būtu spiesti noturēt cenas, zaudēt klientus, [cenšoties nezaudēt peļņu vismaz īstermiņā]. Domāju, [apvienošanās] sekas būs tādas, ka ietaupījumus nodosim klientiem zemākās cenās.

Kādi būtu šie ietaupījumi?

G.K.: "Lattelecom" valde nāca ar aplēsi 46 miljoni latu, bet pēc ministru darba grupas ieteikuma nodibinājām kopīgu darba grupu ar LMT padomi. Šī darba grupa nonāca pie aplēses, ka sagaidāmais ietaupījums ir 39 līdz 47 miljoni latu.

Vai tas ir vienreizējs ietaupījums?

G.K.: Tas aprēķināts pēc nākotnes naudas plūsmas vērtības modeļa. Kārtējos ietaupījumos tas ir 13 miljoni latu gadā abiem uzņēmumiem. Tas, kā tas sadalās starp abiem uzņēmumiem, ir samērā sarežģīts aprēķins.

Taču - vai liels uzņēmums nevarēs diktēt cenas? Vismaz tā varētu domāt...

E.B.: Mobilo pakalpojumu tirgū redzam trīs nopietnus un stiprus spēlētājus. Diviem aizmugurē ir telekomunikāciju uzņēmumi (LMT un "Tele2"), vienam finanšu uzņēmums ("Bite"). Visi agresīvi cīnās tirgū, cenas iet uz leju. Pēc iespējamas sinerģijas arī notiks agresīva konkurence. Jāņem vērā, ka 800 megahercu frekvence ir izsolīta. Ar to datu pārraidē piedāvās ātrumus, kas konkurēs ar mazajiem fiksētā interneta pakalpojumu sniedzējiem. Arī "Baltcom" sāks piedāvāt bezvadu datu pārraidi, bet uzņēmumam nebūs visaptverošs Latvijas tīkls, tikai ekonomiski aktīvās teritorijās, kur 2,5-2,6 gigahercu frekvence ir pieejama. Tur būs četri spēlētāji. Pat ja sīvas konkurences apstākļos kāds no šiem klasiskajiem mobilajiem operatoriem novājināsies, frekvenču loks būs brīvs un nāks kāds, iespējams, lielāks un vēl agresīvāks spēlētājs. Līdz ar to tēze, ka liels uzņēmums noteiks cenas, ir nepamatota. Par pakalpojumu sinerģiju ir vismazākās bažas. Latvijā normatīvais regulējums nodrošina efektīvu konkurenci visos sektoros. Satiksmes ministrijai vairāk interesē šī procesa juridiskā forma - ko iegūs valsts budžets un valsts kā akcionārs.

K.R.: Ja es vadītu valsti, nevis uzņēmumu, es būtu nobažījies, ja tirgū nebūtu stipra vadošā uzņēmuma, kas veic lielāko daļu investīciju, lai uzceltu absolūti nepieciešamo infrastruktūru, un tas nozīmē optiskās šķiedras tīklu un mobilo tehnoloģiju. Tas ir pamats modernai sabiedrībai. Ja nav stimulu būt efektīvam, tad naudu investēs citur. Ja nevarēsim noturēt savas darbības konkurētspēju šeit, tas būtu slikts scenārijs. Nekad nevar būt pārāk konkurētspējīgs! Konkurētspēja ir pamats nākotnes investīcijām infrastruktūrā.

Latvijā ir liels skaits mazu IT kompāniju, un viens no galvenajiem faktoriem to izdzīvošanai ir laba infrastruktūra un internets. Tas ir biznesa pamats. Drīzumā tas attieksies uz jebkuru industriju, kad sāksim tīklā pievienot mašīnas un ierīces. Radīsies "ierīču internets". Šajā elektroniskajā tīmeklī ir jāturpina investēt, lai visa valsts noturētu savu konkurētspēju. Tādēļ stiprs uzņēmums nav drauds, bet drīzāk rada iespējas un izdevības.

E.B.: Ja veidosies iespaidīgs tirgus spēlētājs, ņemsim vērā, ka ir KP un Regulators, kas pilda savus pienākumus un uzņēmumiem ar dominējošu stāvokli liek attiecīgas saistības. Līdz ar to ir vairāki instrumenti, ar kuriem novērst bažas, kas saistītas ar šiem skeptiskajiem jautājumiem.

D.P.: Starptautiskajā cīņā par investīciju piesaisti lepojamies, ka Latvijai ir ļoti ātrs internets un laba datu pārraides infrastruktūra. Tas nav iespējams bez stipriem spēlētājiem tirgū, kuriem ir pietiekama finanšu kapacitāte. Ja būs tikai mazi nišas spēlētāji, pamata infrastruktūru valstij būs "jāvelk" ar savu budžetu. Tam nav citas alternatīvas. Tas skar nācijas konkurētspēju.

Kas attiecas uz kompāniju konkurences spēju, ja skatāmies uz Eiropas telekomunikāciju vēsturi, tajā ir dominējušas nacionāla mēroga telekomunikāciju kompānijas. Šis apstāklis lielā mērā noteicis to, ka šie starpvalstu sakari un starpsavienojumi bija dārgi. Kompānijas bija ierobežotas valstu robežās, bet tas ir radikāli mainījies. Kompānijas iet pāri robežām, strauji notiek saplūšana telekomunikāciju jomā. Veidojas lieli, spēcīgi spēlētāji. Valsts interesēs ir, lai Latvijā iesakņotos telekomunikāciju spēlētājs, kas ir spējīgs konkurēt ar lielajiem.

Vai SM arī uzskata, ka varētu ienākt kāds konkurents?

E.B.: Mobilo sakaru tirgū ienākt bez frekvencēm un mobilo sakaru torņiem nav iespējams. Runa var būt par pārpirkšanu vai virtuālajiem tīkliem. Bet klasiski ienākt un darboties blakus LMT, "Tele2" un "Bitei" nav iespējams, jo frekvenču resursi ir ierobežoti. Virtuālo pakalpojumu sniedzēju ir daudz.

Pirms dažiem gadiem izskanēja, ka "TeliaSonera" kā plānu B, ja nebūs iespējams iegūt abus operatorus, būtu ar mieru pirkt tikai LMT un tam attīstīt fiksēto biznesu. Vai par tādu variantu joprojām domā?

K.R: Tā ir vēsture. Redzot, kā attīstās telekomunikāciju nozare, patlaban šķiet, ka visi ticam - abu uzņēmumu kombinācijai ir lielāka vērtība.

 

Informācijai

"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. Uzņēmums pieder 49% zviedru "TeliaSonera", 23% "Lattelecom", 23% Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un 5% Latvijas valstij.

LMT sākotnēji piedāvāja NMT tehnoloģijas analogos mobilos sakarus, bet no 1995.gada sāka pāreju uz ciparu GSM sistēmu. No 2002.gada uzņēmums piedāvā datu pārraidi mobilo sakaru tīklos, pakāpeniski attīstot mobilā interneta jaudu un ātrumu līdz ceturtās paaudzes (4G) jeb LTE pakalpojumiem, kas piedāvā ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē (Mbps). LMT veica pirmos 4G testus vairākās Latvijas pilsētās, sākot no 2010.gada pavasara. Patlaban pakalpojums ir pieejams 35% Latvijas iedzīvotāju, bet "parastais" trešās paaudzes (3G) mobilais internets - 93%.

LMT piedāvā gan pēcapmaksas mobilo sakaru pieslēgumus, gan priekšapmaksas "LMT Okarte" kartes un meitasuzņēmuma "Amigo" priekšapmaksas pakalpojumus. Uzņēmums arī ir vienīgais oficiālais populāro "Apple, Inc." telefonu "iPhone" izplatītājs Latvijā.

LMT peļņa 2012.gadā bija 26 miljoni latu, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2011.gadā, un kompānijas apgrozījums bija 129 miljoni latu, kas ir par 4% mazāk nekā 2011.gadā, kad LMT apgrozījums bija 135 miljoni latu. LMT pakalpojumus izmanto vairāk nekā miljons klientu.

Biznesa ideju žurnāla "Kapitāls", IBS Prudentia un biržas "NASDAQ OMX Riga 2012.gada pētījumā "101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums" LMT ar uzņēmuma vērtību 199,4 miljonu lati ierindojas 9.vietā.

"Lattelecom" dibināts 1992.gadā kā valsts uzņēmums "Lattelekom". 1994.gadā tas pārtop par SIA "Lattelekom" un par uzņēmuma īpašnieku (49%) kļūst Dānijā reģistrētais "Tilts Communication", kas tobrīd pieder Somijas "Sonera" un britu "Cable & Wireless" un Latvijas valstij (51%). "Sonera"1998.gadā iegādājās "Cable & Wireless" daļas un 2002.gadā "Sonera" apvienojās ar zviedru "Telia", veidojot tagadējo "Lattelecom" 49% līdzīpašnieku "TeliaSonera".

Uzņēmuma nosaukumu mainīja uz "Lattelecom"2006.gadā, kad arī sākās jaunu pakalpojumu - tostarp interaktīvās televīzijas un ātrgaitas optiskā interneta - ieviešana. 2008.gadā "Lattelecom" ieguva tiesības veidot virszemes ciparu televīzijas apraidi un šīs tiesības, "Lattelecom" uzvarot konkursā, tika pagarinātas arī pēc 2014.gada.

2013.gada rudenī "Lattelecom", nemainot pieslēgumu cenas, pacēla optiskā interneta ātrumu no 100 Mpbs līdz 250 Mbps visparastākajam pieslēguma veidam un līdz maksimāli vienam gigabitam sekundē (Gbps) visātrākajam pieslēgumam, kas līdz šim bija 500 Mbps.

"Lattelecom" koncernā ietilpst tīklu būvniecības kompānija "Citrus Solutions", informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu sniedzējs "Lattelecom Technology", kā arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar specializētu IT izglītību un ārpakalpojumu sniegšanu. 2013.gada pavasarī uzņēmums atvēra augstākās "Tier III" drošības pakāpes datu centru "Dattum".

"Lattelecom" 2012.gadā strādājis ar 22 miljonu latu peļņu, kas ir par miljonu latu vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 11 miljoniem, 2012.gadā sasniedzot 147 miljonus latu.

Biznesa ideju žurnāla "Kapitāls", IBS Prudentia un biržas "NASDAQ OMX Riga" 2012.gada pētījumā "101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums" SIA "Lattelecom" ar uzņēmuma 216,6 miljoni latu ierindojas 8.vietā.

"Lattelecom" valsts kapitāla daļas nodotas privatizācijai 1998.gadā, bet LMT - no 2006.gada. "TeliaSonera" no 2003.gada vairākkārt izteikusi vēlēšanos iegūt 100% abu uzņēmumu kapitāla daļu vai vismaz kontrolpaketi. 2007.gadā toreizējais "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis neveiksmīgi centās veikt visas kompānijas tā saukto menedžmenta un darbinieku izpirkumu ar ASV privātā kapitāla investīciju kompānijas "Blackstone" palīdzību.

2008.gada februārī Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība noraidīja "TeliaSonera" agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par "Lattelecom" un LMT atlikušajām kapitāla daļām.

 

Inese Helmane, Juris Kaža