References: GK

Vesti Segodna :: Монополия с высокими ценами

Vesti Segodna avīzes 9.lpp. žurnāliste Olga Kņazeva raksta, ka elektroenerģijas tirgū ir uzradies jauns spēlētājs - telekomunikāciju uzņēmums ''Baltcom'', kas šobrīd aktīvi reklamē savu jauno pakalpojumu.
Tiek minēts, ka pavisam nesen ''Lattelecom'' padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins paziņoja, ka arī ''Lattelecom'' sāk nopietni izskatīt iespēju pārdot elektroenerģiju mājsaimniecībām. Taču līdz galam šis jautājums vēl nav izlemts. Rakstu pārpublicēja laikraksta interneta vietne.

[PDF] Vesti Segodna :: Монополия с высокими ценами

[JPG] Vesti Segodna :: Монополия с высокими ценами

[WEB] Vesti.lv :: Монополия с высокими ценами

[PNG] Vesti.lv :: Монополия с высокими ценами

__________________________________________________________________________________________

Монополия с высокими ценами..

..придет в каждый дом вместе с открытым рынком электроэнергии

 

Не исключено, что весной будущего года, когда домашние хозяйства получат возможность выбирать поставщика электроэнергии, цены на киловатт–энергию вырастут не на 11–20%, а на 30–40%, считают эксперты. Причина — недостаток конкуренции, поскольку уже сейчас крупные торговцы энергией отказываются работать с простыми клиентами.

Свободный, да не открытый

Еще месяц назад латвийская «дочка» эстонского энергетического концерна — Enefit — сообщала, что вряд ли выйдет на рынок для домохозяйств, который, как известно, будет полностью открыт с 1 апреля будущего года. И примерно 880 тысяч квартир, которые сегодня покупают электроэнергию у Latvenergo, смогут выбирать любого торговца, у которого есть соответствующая лицензия (таких около 50). Почти как на рынке мобильных операторов, где конкуренция между компаниями за несколько лет снизила наши счета за разговоры в несколько раз.

Но на рынке электроэнергии правила игры для свободной конкуренции оказались гораздо жестче. На прошлой неделе Enefit, а следом за ней и еще один крупный финско–эстонский игрок 220 Energia сообщили, что не будут поставлять энергию домашним хозяйствам. По двум причинам.

Первая — технические проблемы в межгосударственной передаче скандинавской энергии на границе Эстонии с Латвией, вызывающие резкие скачки цен энергии на бирже Nord Pool Spot для Латвии и Литвы. Проблемы трансграничной торговли электроэнергией создает тот факт, что цена передачи по распределительным сетям устанавливается только на сутки вперед и не поддается долгосрочному прогнозу — в итоге она может даже превысить цену самой электроэнергии. «При этом, — поясняет председатель правления Enefit Янис Бехтерс, — мы не можем знать, сколько будет стоить энергия завтра и послезавтра, а между тем с клиентами мы работаем по фиксированным договорам. То есть убытки при таком варианте неизбежны».

По сути, эта претензия — к Augstsprieguma tIkls, системному оператору передающей сети, но там смотрят на проблему философски — дескать, для всех игроков проблемы одинаковые, поэтому и условия конкуренции равные. А то, что проблемы есть, — не отказываются, но решить их смогут не ранее чем в будущем году.

«Чтобы решить эту проблему, существует масса способов, — считает Янис Бехтерс. –— И в том числе финансовые инструменты, которые позволяют снизить риски. Неспособность найти решение для фиксации затрат межгосударственной передачи электроэнергии подвергает серьезной опасности перспективы развития открытого рынка во всем регионе. При столь огромных ценовых рисках трансграничной передачи потерян стабильный доступ к энергоресурсам Эстонии и Скандинавии. Таким образом, поддерживаются завышенные цены на электроэнергию и деформируется конкуренция на рынке».

Не только торговать

Вторая проблема — уже внутренняя. Министерство экономики выдвинуло к торговцам электроэнергией несоразмерные требования. И выполнить их, считают торговцы, нереально. Что это за требования?

— Нам предлагают продавать электричество по фиксированной цене в течение одного года. Без дополнительной платы за расторжение договора. Это не соответствует условиям открытого рынка, так как не оставляет возможности расширить перечень продуктов, а их на этом рынке много и они разные, — поясняет «ДВ» Бехтерс. — Или, к примеру, у клиента из–за ветра порвались провода. За это должен отвечать Sadales tIkls. Но правила предусматривают, что клиент должен звонить нам, а уже мы — решать эту проблему с Sadales tIkls. По сути, это дублирование функций и более долгое обслуживание клиента. Кроме того, каждый торговец должен создать свой центр обслуживания клиентов, гораздо лучше, если бы в Латвии был создан единый центр, и все проблемы решались бы централизованно.

Есть также пункт, согласно которому торговец должен обеспечить единый счет за электроэнергию. К слову, в Эстонии и Скандинавских странах, где рынок открыт полностью, частные клиенты получают два счета: один — собственно за потребленную электроэнергию от торговца, другой — от структуры, аналогичной Sadales tIkls, то есть той, которая занимается доставкой энергии в каждую квартиру. В Латвии будет по–другому: единый счет, где эти две услуги объединены.

— Что получится, — продолжает Бехтерс. — Мы фактически возьмем на себя роль кредитора. Если кто–то не заплатит за электроэнергию, а должники всегда ведь есть, то мы будем обязаны заплатить Sadales tIkls за доставку энергии еще до того, как клиент расплатился с нами, а потом уже сами взыскивать с него деньги. Положим, мы продали энергии на 20 латов, а счет выписан на 50 латов, из которых 30 латов — это услуги Sadales tIkls и плата за компоненту обязательной энергии (OIK). Мы должны заплатить Sadales tIkls их 30 латов и дальше сами разбираться с клиентом. Все эти механизмы приведут к тому, что плата за энергию из–за повышенных рисков будет выше. На наш взгляд, сейчас перед открытием рынка не надо слишком больших бюрократических и процедурных препятствий. Надо, напротив, добиться того, чтобы на рынок вошло как можно больше игроков и у потребителей был бы большой выбор. А уже спустя какое–то время можно думать и о каких–то усилениях и ужесточениях правил игры.

Опять с монополией?

При этом Sadales tIkls проблем не видит. Член правления предприятия Илварс Петерсонс допускает, что на рынке электроэнергии для домашних хозяйств активность будет. «Я вижу до 10 игроков на рынке, учитывая его объем. Сейчас у нас 18 торговцев электричеством, но они пока стараются не открывать друг другу свои планы в отношении домашних хозяйств. Открыто работает Baltcom — широко и громко рекламирует новую услугу по радио и телевидению. Поступила заявка от еще одного торговца — Energy solutions. Как только в начале года появятся правила Кабинета министров, думаю, и другие торговцы электроэнергией начнут проявлять активность», — сказал Илварс Петерсонс.

По какой цене нам будут продавать электричество, точно не может сказать никто. Министерство экономики и регулятор общественных услуг предполагают, что киловатт–час будет стоить чуть больше 11 сантимов вместо сегодняшних 10,65 сантима. Enefit прогнозирует — около 12 сантимов. Телекоммуникационные предприятия, вероятно, будут продавать электричество в общем пакете своих услуг. Кстати, представители Baltcom считают, что на рынок выйдут те компании, которые имеют свои клиентские базы данных, и именно этот факт станет главным конкурентным преимуществом. К примеру, в недавнем интервью «ДВ» член правления Lattelecom Гатис Кокинс заявил, что компания всерьез просчитывает возможность продавать электроэнергию домашним хозяйствам. Но еще до конца вопрос не решен.

— Собственные базы клиентов — это, конечно, большое преимущество, но это не определяющий фактор для торговца энергией, — говорит «ДВ» Янис Бехтерс. — Если мы посмотрим на Эстонию, то там сегодня работают около 10 компаний, и все они входили на этот рынок без собственных клиентских баз.

Появится ли в Латвии действительно свободный рынок электроэнергии — де–факто, а не де–юре, — покажет время. Но пока выглядит так, что у потребителей не будет возможности выбрать наиболее выгодные предложения, и преимущества обслуживания и дальше в Latvenergo на годы вперед выглядят более чем убедительными. По крайней мере, государству от этого точно не плохо.

Ольга КНЯЗЕВА

TV3 :: Nekā Personīga :: LTC un LMT apvienošanās

Raidījuma "Nekā Personīga" žurnālists Ansis Pūpols intervēja Gati Kokinu par LTC un LMT apvienošanās jautājumiem. Viens teikums no intervijas ir atspoguļots raidījumā, taču Gata Kokina vārds tiek bieži piesaukta aizkadrā. Ziņa tika pārpublicēta interneta medijos.

[WEB] TV3 :: Nekā Personīga :: LTC un LMT apvienošanās 9'53"-17'40"

[WMV] TV3 :: Nekā Personīga :: LTC un LMT apvienošanās

[WEB] Diena.lv :: LTC un LMT apvienošana: zviedru akcionāri vēlas kontrolpaketi jaunajā uzņēmumā

[PNG] Diena.lv :: LTC un LMT apvienošana: zviedru akcionāri vēlas kontrolpaketi jaunajā uzņēmumā

[WEB] FinanceNet.lv :: Telia Sonera vēlas pilnībā pārņemt LMT un Lattelecom

[PNG] FinanceNet.lv :: Telia Sonera vēlas pilnībā pārņemt LMT un Lattelecom

_____________________________________________________________________________

 

_______________________________________________________________________________

Diena.lv

Lattelecom un LMT apvienošana: Zviedru akcionāri vēlas kontrolpaketi jaunajā uzņēmumā

Arvien straujākus apgriezienus uzņem vērtīgo uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilā telefons apvienošana. Par to vienojušās abu kompāniju padomes. Secinājušas, ka tā rezultātā pieaugs naudas plūsma par 13 miljoniem latu, bet kopējais ietaupījums sazīmēts 47 miljonu latu apjomā, vēsta TV3 Nekā personīga.

Ekonomikas ministrija valdībā jau tuvāko nedēļu laikā rosinās sākt sarunas starp akcionāriem - Latvijas valsti un koncernu Telia Sonera par izmaiņām sadarbības principos. Ministrs Daniels Pavļuls cer, ka viņš būs galvenais sarunu vedējs. Pavļuts tāpat kā premjers Valdis Dombrovskis noliedz plānus tuvākajā laikā pārdot valsts daļas, tomēr Nekā personīga noskaidroja, ka tieši Lattelecom un LMT valsts daļu privatizācija būs sarunu jautājums numur viens.

Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins un LMT padomes vadītājs Kenets Radne vienojušies par abu uzņēmumu apvienošanu. Samazināšot darbinieku skaitu, veidošot vienu servisa centru un patērētājiem piedāvāšot interaktīvo televīziju datoros, planšetēs un telefonos. Tomēr lēmums nav galīgs. Vēl par apvienošanos jāsaņem akcionāru – Latvijas valsts un zviedru koncerna Telia Sonera piekrišana.

Pret apvienošanos iebilst Satiksmes ministrija, Konkurences padome un LMT valde. Pēdējā laikā Latvijas mobilā telefona apgrozījums un peļņa ir krituši. Bija krīze, uzņēmumam jākonkurē ar konkurentu tarifiem un Eiropas Komisija noteica zemas viesabonēšanas maksas. Tomēr uzņēmuma vadītājs Juris Binde uzskata, ka problēmas ir beigušās. Tuvākajos četros gados visā valstī uzstādot 4G ātrgaitas sakaru stacijas, viņš uzņēmuma vērtību celšot bez Lattelecom palīdzības: "Pēdējā gada laikā šī situācija ir stabilizējusies un parāda izaugsmes potenciālu, tāpēc mēs varam diezgan droši teikt, ka tuvāko piecu gadu laikā mēs varam plānot dažu procentu  pieaugumu gadā, kas piecos gados varētu veidot, nu apmēram, 12%-15% kopējo pieaugumu."

Satiksmes ministrijas uzņēmumam Latvijas Radio un televīzijas centrs LMT pieder 23%, kas ik gadu ļauj saņemt miljonus dividendēs. Par šo naudu uzņēmums, piemēram, ieviesis e-parakstu un gatavs arī citiem projektiem. Ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka sinerģiju LMT un Lattelecom var veidot neapvienojoties, bet noslēdzot sadarbības līgumu: "Es nekad neesmu atbalstījis mehānisku uzņēmumu apvienošanu. Viens nopērk otra akcijas un šie uzņēmumi mehāniski tiek salikti kopā un tagad mēs dzīvosim kopā. Viennozīmīgi tas, ko Satiksmes ministrija, ko es redzu, ka varētu būt kāda sinerģija starp pakalpojumiem, saturu un to, ko sniedz abi šie komersanti. Nebūtu jau pareizi, ka viņi konkurētu kaut kādā segmentā, kur tā konkurence ir neloģiska."

Nepieciešama arī Konkurences padomes atļauja. Tās priekšsēdētāja Sarmīte Ābrama jau neoficiāli valdībai ziņojusi, ka pret apvienošanos iebildīs, jo kopuzņēmums radikāli mazinātu konkurenci telekomunikācijās, kur jau šobrīd abi uzņēmumi ir lielākie tirgus dalībnieki.

Apvienošanās lokomotīve ir Lattelecom padomes priekšsēdis Gatis Kokins. Viņš uzskata, ka tieši konkurences likums traucē attīstībai. Kokins uzskata, ka bez apvienošanās LMT sagaidītu iznīcība, jo uzņēmumu izputinātu ārvalstu konkurenti. Līdz šim mobilais operators strādājis izšķērdīgi, neapdomājot, ka pēc pāris gadiem vairs nevarēs izmaksāt dividendes un aizņemties investīcijām.

"Tā kā šis tirgus atveras arvien vairāk un ar nākamo gadu barjeras būs minimālas, tad mēs sagaidām arī ļoti spēcīgu ārvalstu konkurenci un skaidrs, ka, lai izturētu to, mums pašiem jābūt ar zemu izmaksu struktūru un ļoti spēcīgiem. Mēs redzam, ka gan Vodofone, gan British telecom ir gatavi šai ekspansijai, mēs redzam, ka reģionā notiek aktīva uzņēmuma apvienošanās," saka Kokins.

LMT vadītājs Binde iebilst, jo uzskata, ka LMT lielāks traucēklis ir pašmāju Lattelecom, nevis ārvalstnieki: "Mūsu interese ir rādīt video un televīziju, tai skaitā intereaktīvo televīziju mobilajās ierīcēs, jo tas ievērojami paplašina klientu loku, taču pagaidām šī sadarbība ar Lattelecom nekādā veidā nenotiek. Juridiski nekādu ierobežojumu nav, mēs varam iegādāties saturu no jebkura satura piegādātāja, taču Lattelecom nav izrādījis pozitīvu atsauksmi uz mūsu iniciatīvu."

Kokina lielākais atbalstītājs ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Tieši ar Kokina argumentiem padusē viņš vasarā valdībā iesniedza variantus apvienošanai un tālākai privatizācijai – pārdot visas daļas Telia Sonera, piedāvāt akcijas biržai vai kādam ārvalstu investīciju fondam. Ministri šīs idejas neatbalstīja un tagad Pavļuts sagatavojis valdībai ziņojumu numur divi, kur privatizāciju neapspriež. Viņš apgalvo, ka uzstās uz valsts kontroles saglabāšanu un cer, ka valdība viņam uzticēs vest sarunas ar Telia Sonera.

"Mums valdībai ir jālūdz savā ziņā šis te mandāts turpmākām sarunām ar otru akcionāru, kādi risinājumi šeit ir iespējami," uzskata D.Pavļuts.

Savā pēdējā ziņojumā valdībai Ekonomikas ministrija par Lattelecom un LMT privatizāciju vairs nerunā. Runā par sinerģiju un integrāciju. Arī ekonomikas ministrs Pavļuts publiskajos izteikumos stāsta, ka vispirms jāvienojas par sinerģiju un tikai kaut kad nezināmā nākotnē var runāt par uzņēmuma privatizāciju. Taču tas nebūs tik vienkārši. Zviedru akcionārs Telia Sonera skaidri ir norādījis, ka vispirms jāvienojas par to, kas kuram piederēs un pēc tam var sinerģēt, apvienot un integrēt. Ekonomikas ministrijai šāda nostāja ir zināma jau no šā gada maija.

Privatizācijas aģentūra jau maijā ir saņēmusi Telia Sonera paziņojumu, ka kompānija nav gatava Lattelecom un LMT reorganizācijai, pirms vienošanās par to, cik, kas skandināviem piederēs. Koncerns vēlas iegūt 100% abos uzņēmumos vai vismaz kontrolpaketi. To apstiprina Telia Sonera mobilo pakalpojumu projektu vadītājs Kenets Radne, kurš reizē ir arī LMT padomes priekšsēdētājs.

Telia Sonera jau pieder gan fiksēto, gan mobilo sakaru uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā. Latvijā koncernam pieder 60% LMT un 49% Lattelecom. Abus uzņēmumus zviedri vēlas pārņemt pilnībā. Un šobrīd ir īstais brīdis, lai mēģinātu panākt sev izdevīgu cenu. Latvijas un TeliaSonera jumta līgumā ir atrunāts, kā cena ir atkarīga no uzņēmuma pēdējiem darbības rezultātiem. Šobrīd rādītāji ir kritušies. Zviedru menedžeris vēl piebilst, ka pie cenas esot arī jāņem vērā, kādi tēriņi to gaida nākotnē: "Normāli tas būtu vērtējams pēc tā, kādas ir uzņēmuma nākotnes perspektīvas. Protams, var vēsturiski redzēt, kā šīs abas kompānijas ir attīstījušās, bet svarīgi ir saprast, kādi aktīvi tām ir. Un kā tās sevi parādīs nākotnē. Kāda ir kompāniju naudas plūsma, nepieciešamība tajās investēt, un tā tālāk."

Kad vasarā Pavļuts valdībai iesniedza apvienošanās priekšlikumu, viena no versijām paredzēja LMT kapitāla daļas iekļaujot Lattelecom pamatkapitālā. Ja tas būtu noticis, valsts zaudētu kontroli pār abiem uzņēmumiem, jo Telia Sonera automātiski iegūtu 53%. Taču tikpat skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tas notiks, jo, jau uzņēmumus veidojot, līgumos zviedriem tika rezervētas pirmpirkuma tiesības uz valsts daļām.

___________________________________________________________________________________

FinanceNet.lv

Telia Sonera vēlas pilnībā pārņemt LMT un Lattelecom

Arvien straujākus apgriezienus uzņem vērtīgo uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilā apvienošana. Par to vienojušās abu kompāniju padomes. Secinājušas, ka tā rezultātā pieaugs naudas plūsma par 13 miljoniem latu, bet kopējais ietaupījums it kā sazīmēts 47 miljonu latu apjomā.

Ekonomikas ministrija valdībā jau tuvāko nedēļu laikā rosinās sākt sarunas starp akcionāriem - Latvijas valsti un koncernu Telia Sonera par izmaiņām sadarbības principos. Ministrs Daniels Pavļuls cer, ka viņš būs galvenais sarunu vedējs. Pavļuts tāpat kā premjers Valdis Dombrovskis noliedz plānus tuvākajā laikā pārdot valsts daļas, tomēr Nekā personīga noskaidroja, ka tieši Lattelecom un LMT valsts daļu privatizācija būs sarunu jautājums numur viens.

Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins un LMT padomes vadītājs Kenets Radne vienojušies par abu uzņēmumu apvienošanu. Samazināšot darbinieku skaitu, veidošot vienu servisa centru un patērētājiem piedāvāšot interaktīvo televīziju datoros, planšetēs un telefonos. Tomēr lēmums nav galīgs. Vēl par apvienošanos jāsaņem akcionāru – Latvijas valsts un zviedru koncerna Telia Sonera piekrišana.

Pret apvienošanos iebilst Satiksmes ministrija, Konkurences padome un LMT valde

Pēdējā laikā Latvijas mobilā telefona apgrozījums un peļņa ir krituši. Bija krīze, uzņēmumam jākonkurē ar konkurentu tarifiem un Eiropas Komisija noteica zemas viesabonēšanas maksas. Tomēr uzņēmuma vadītājs Juris Binde uzskata, ka problēmas ir beigušās. Tuvākajos četros gados visā valstī uzstādot 4G ātrgaitas sakaru stacijas, viņš uzņēmuma vērtību celšot bez Lattelecom palīdzības.

JURIS BINDE, LMT valdes priekšsēdētājs:

Pēdējā gada laikā šī situācija ir stabilizējusies un parāda izaugsmes potenciālu, tāpēc mēs varam diezgan droši teikt, ka tuvāko piecu gadu laikā mēs varam plānot dažu procentu pieaugumu gadā, kas piecos gados varētu veidot, nu apmēram, 12%-15% kopējo pieaugumu.

Satiksmes ministrijas uzņēmumam Latvijas Radio un televīzijas centrs LMT pieder 23%, kas ik gadu ļauj saņemt miljonus dividendēs. Par šo naudu uzņēmums, piemēram, ieviesis e-parakstu un gatavs arī citiem projektiem. Ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka sinerģiju LMT un Lattelecom var veidot neapvienojoties, bet noslēdzot sadarbības līgumu.

ANRIJS MATĪSS, satiksmes ministrs:

Es nekad neesmu atbalstījis mehānisku uzņēmumu apvienošanu. Viens nopērk otra akcijas, un šie uzņēmumi mehāniski tiek salikti kopā un tagad mēs dzīvosim kopā. Viennozīmīgi tas, ko Satiksmes ministrija, ko es redzu, ka varētu būt kāda sinerģija starp pakalpojumiem, saturu un to, ko sniedz abi šie komersanti. Nebūtu jau pareizi, ka viņi konkurētu kaut kādā segmentā, kur tā konkurence ir neloģiska.

Nepieciešama arī Konkurences padomes atļauja. Tās priekšsēdētāja Sarmīte Ābrama jau neoficiāli valdībai ziņojusi, ka pret apvienošanos iebildīs, jo kopuzņēmums radikāli mazinātu konkurenci telekomunikācijās, kur jau šobrīd abi uzņēmumi ir lielākie tirgus dalībnieki.

Apvienošanās lokomotīve ir Lattelecom padomes priekšsēdis Gatis Kokins. Viņš uzskata, ka tieši konkurences likums traucē attīstībai. Kokins uzskata, ka bez apvienošanās LMT sagaidītu iznīcība, jo uzņēmumu izputinātu ārvalstu konkurenti. Līdz šim mobilais operators strādājis izšķērdīgi, neapdomājot, ka pēc pāris gadiem vairs nevarēs izmaksāt dividendes un aizņemties investīcijām.

GATIS KOKINS, Lattelecom padomes priekšsēdētājs:

Tā kā šis tirgus atveras arvien vairāk un ar nākamo gadu barjeras būs minimālas, tad mēs gaidām arī ļoti spēcīgu ārvalstu konkurenci un skaidrs - lai izturētu to, mums pašiem jābūt ar zemu izmaksu struktūru un ļoti spēcīgiem. Mēs redzam, ka gan Vodafone, gan British Telecom ir gatavi šai ekspansijai, mēs redzam, ka reģionā notiek aktīva uzņēmuma apvienošanās.

LMT vadītājs Binde iebilst, jo uzskata, ka LMT lielāks traucēklis ir pašmāju Lattelecom, nevis ārvalstnieki.

JURIS BINDE, LMT valdes priekšsēdētājs:

Mūsu interese ir rādīt video un televīziju, tai skaitā interaktīvo televīziju mobilajās ierīcēs, jo tas ievērojami paplašina klientu loku, taču pagaidām šī sadarbība ar Lattelecom nekādā veidā nenotiek. Juridiski nekādu ierobežojumu nav, mēs varam iegādāties saturu no jebkura satura piegādātāja, taču Lattelecom nav izrādījis pozitīvu atsauksmi uz mūsu iniciatīvu.

Kokina lielākais atbalstītājs ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Tieši ar Kokina argumentiem padusē viņš vasarā valdībā iesniedza variantus apvienošanai un tālākai privatizācijai – pārdot visas daļas Telia Sonera, piedāvāt akcijas biržai vai kādam ārvalstu investīciju fondam. Ministri šīs idejas neatbalstīja, un tagad Pavļuts sagatavojis valdībai ziņojumu numur divi, kur privatizāciju neapspriež. Viņš apgalvo, ka uzstās uz valsts kontroles saglabāšanu un cer, ka valdība viņam uzticēs risināt sarunas ar Telia Sonera.

DANIELS PAVĻUTS, ekonomikas ministrs:

Mums valdībai ir jālūdz savā ziņā šis te mandāts turpmākām sarunām ar otru akcionāru, kādi risinājumi šeit ir iespējami.

Savā pēdējā ziņojumā valdībai Ekonomikas ministrija par Lattelecom un LMT privatizāciju vairs nerunā. Runā par sinerģiju un integrāciju. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts publiskajos izteikumos stāsta, ka vispirms jāvienojas par sinerģiju un tikai kaut kad nezināmā nākotnē var runāt par uzņēmuma privatizāciju. Taču tas nebūs tik vienkārši. Zviedru akcionārs Telia Sonera skaidri ir norādījis, ka vispirms jāvienojas par to, kas kuram piederēs, un pēc tam var sinerģēt, apvienot un integrēt. Ekonomikas ministrijai šāda nostāja ir zināma jau no šā gada maija.

Privatizācijas aģentūra jau maijā ir saņēmusi Telia Sonera paziņojumu, ka kompānija nav gatava Lattelecom un LMT reorganizācijai, pirms vienošanās par to, cik, kas skandināviem piederēs. Koncerns vēlas iegūt 100% abos uzņēmumos vai vismaz kontrolpaketi. To apstiprina Telia Sonera mobilo pakalpojumu projektu vadītājs Kenets Radne, kurš reizē ir arī LMT padomes priekšsēdētājs.

Telia Sonera jau pieder gan fiksēto, gan mobilo sakaru uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā. Latvijā koncernam pieder 60% LMT un 49% Lattelecom. Abus uzņēmumus zviedri vēlas pārņemt pilnībā. Un šobrīd ir īstais brīdis, lai mēģinātu panākt sev izdevīgu cenu. Latvijas un TeliaSonera jumta līgumā ir atrunāts, kā cena ir atkarīga no uzņēmuma pēdējiem darbības rezultātiem. Šobrīd rādītāji ir kritušies. Zviedru menedžeris vēl piebilst, ka pie cenas esot arī jāņem vērā, kādi tēriņi to gaida nākotnē.

KENETS RADNE, Telia Sonera mobilo pakalpojumu projektu vadītājs:

Normāli tas būtu vērtējams pēc tā, kādas ir uzņēmuma nākotnes perspektīvas. Protams, var vēsturiski redzēt, kā šīs abas kompānijas ir attīstījušās, bet svarīgi ir saprast, kādi aktīvi tām ir. Un kā tās sevi parādīs nākotnē. Kāda ir kompāniju naudas plūsma, nepieciešamība tajās investēt, un tā tālāk.

Kad vasarā Pavļuts valdībai iesniedza apvienošanās priekšlikumu, viena no versijām paredzēja LMT kapitāla daļas iekļaut Lattelecom pamatkapitālā. Ja tas būtu noticis, valsts zaudētu kontroli pār abiem uzņēmumiem, jo Telia Sonera automātiski iegūtu 53%. Taču tikpat skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tas notiks, jo, jau uzņēmumus veidojot, līgumos zviedriem tika rezervētas pirmpirkuma tiesības uz valsts daļām.

NRA :: LMT un LTC padomes atbalsta apvienošanos

Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālists Juris Paiders plašā intervijā izvaicā Gati Kokinu.

[PDF] NRA :: LMT un LTC padomes atbalsta apvienošanos

[JPG] NRA :: LMT un LTC padomes atbalsta apvienošanos :: 1.lpp.

[JPG] NRA :: LMT un LTC padomes atbalsta apvienošanos :: 2.lpp.

[JPG] NRA :: LMT un LTC padomes atbalsta apvienošanos :: 3.lpp.

[JPG] NRA :: LMT un LTC padomes atbalsta apvienošanos :: 3.lpp. :: GK izcēlums

_______________________________________________________________________________________________

Diena :: Jārunā Ministru prezidentam un TeliaSonera

Avīze Diena ir publicējusi plašu Sandra Toča interviju ar Juri Bindi, kurā ir pieminēts Gatis Kokins. Tāpat rakstu ilustrē Gata Kokina viedoklis.

[PDF] Diena :: Jārunā Ministru prezidentam un TeliaSonera

[JPG] Diena :: Jārunā Ministru prezidentam un TeliaSonera :: 1.lpp

[JPG] Diena :: Jārunā Ministru prezidentam un TeliaSonera :: 4.lpp

[JPG] Diena :: Jārunā Ministru prezidentam un TeliaSonera :: 5.lpp

[JPG] Diena :: Jārunā Ministru prezidentam un TeliaSonera :: 5.lpp :: GK izcēlums

________________________________________________________________________________________________

Delfi :: LMT un Lattelecom apvienošanās ieguvums būšot līdz 47 miljoniem latu

Portāls Delfi publicēja Gata Kokina paziņojumu par Lattelecom un LMT apvienošanās ieguvumu:

[WEB] Delfi.lv :: LMT un Lattelecom apvienošanās ieguvums būšot līdz 47 miljoniem latu

[PNG] Delfi.lv :: LMT un Lattelecom apvienošanās ieguvums būšot līdz 47 miljoniem latu

_____________________________________________________________________________

Foto: LETA

 

SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom" padomju kopīgie aprēķini liecina, ka uzlabojot pārvaldību, uzņēmuma apvienošanas maksimālie finansiālie ieguvumi būtu no 39 līdz 47 miljoniem latu, informē "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Iespējamie ieguvumi sarēķināti atbilstoši Ministru kabineta izveidotās darba grupas uzdevumam un 30.septembrī iesniegti izskatīšanai ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

Abu uzņēmumu padomju pārstāvji strādāja atsevišķā darba grupā, noturot divas sēdes - 16.septembrī Rīgā un 24.septembrī Stokholmā, kur tika analizēti un diskutēti visi novērtējumi un pieņēmumi, kas izmantoti sinerģijas aprēķinam. Precīzāks aprēķins atkarīgs no vairākiem nākotnē sagaidāmiem apstākļiem un riska faktoriem, norāda Kokins.

Jau ziņots, ka Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu "Latvijas Mobilais telefons" un "Lattelecom" darbībā esot nepieciešamas izmaiņas, jo kopš deviņdesmito gadu laika situācija tirgū ir mainījusies, iepriekš sacījis Pavļuts.

Kā ziņots, nākamā gada laikā varētu tikt apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom", vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu slepenu ziņojumu, kas iesniegts valdībā un par ko plānots lemt tuvākajā laikā.

Ekonomikas ministrija informēja, ka patlaban netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem.

Slepenajā ziņojumā esot norādīts, ka LMT vērtība kopš 2008.gada ir pastāvīgi samazinājusies un 2013.gadā varētu būt ap 149 miljoniem latu, bet "Lattelecom" šajā laikā tā ir bijusi visai stabila un 2013.gadā varētu būt ap 238 miljoniem latu. Aprēķinā esot izmantota formula: sareizināt peļņu pirms nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA ar pieci un no iegūtā skaitļa atņemt aizņēmumus no kredītiestādēm.

"Lattelecom" kapitāldaļas pieder Latvijas valstij - 51% - un "TeliaSonera" - 49%. Savukārt LMT 49% kapitāldaļu pieder "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.

Telegraf :: Gatis Kokins par LMT un Lattelecom apvienošanos

Avīzes Telegraf žurnālists Sergejs Pavlovs 4., 5. un 7.lpp. ir nopublicējis apjomīgu interviju ar Gati Kokinu. Fragmenti no intervijas ir publicēti arī avīzes mājas lapā.

[PDF] Telegraf :: Gatis Kokins par LMT un Lattelecom apvienošanos

[WEB] Telegraf.lv :: Lattelecom + LMT = увольнения в ЛР, миллионы в Швецию

[PNG] Telegraf.lv :: Lattelecom + LMT = увольнения в ЛР, миллионы в Швецию

______________________________________________________________________________________________

Lattelecom + LMT= увольнения в ЛР, миллионы в Швецию

Планируемое объединение Lattelecom и LMT — одна из главных тем уходящего года. Акционерам могут предложить 59 млн. латов отступных, главные конкуренты — Tele2 и MTG, покупка Первого балтийского канала по-прежнему не исключена, в следующем году ожидается новая угроза из ЕС. Об этом Телеграфу рассказывает председатель совета Lattelecom Гатис КОКИНС.

Чем ИТ-специалисты отличаются от сталеваров

— Придется уволить сотню-полторы работников. Не жалко?

— Это как раз тот пример, где влияние будет минимальнейшим. На этом рынке потребность в специалистах настолько высокая, что я полностью уверен: большинство найдет работу просто немедленно.

— Сколько человек пойдет под сокращение?

— Нужно анализировать. Скажем, специалисты по мобильной связи, по ТВ — эти люди вне зоны риска. А вот юристы, бухгалтера, ИТ-специалисты — в этой зоне, и там будут сокращения. Но эти люди найдут работу за пару месяцев, спокойно. Это не ситуация на Liepājas metalurgs, где люди всю жизнь выплавляли сталь, и теперь им трудно найти другое такое место работы.

— Кто больше пострадает — юристы и бухгалтера LMT или Lattelecom?

— Не будет такого подхода, что все наши хорошие, а все ваши — плохие. Все же будут оцениваться профессиональные критерии, чтобы сохранить лучших.

— Глава LMT Бинде будет подчиненным главы Lattelecom Гулбиса?

— Это зависит от структуры сделки. Нет смысла это обсуждать, пока на этот счет — ноль информации.

 Два слона в латвийской лавке: Lattelecom/LMT против Tele2/MTG

— Мобильная и фиксированная связь, мобильный и фиксированный Интернет, ТВ... В Латвии вы становитесь единственным столь широко интегрированным игроком?

— В Латвии уже есть очень серьезный игрок — это две дочерние структуры шведского Kinnevik — Tele2 и MTG, у которых очень сильное сателлитное предложение, очень нормальная мобильная связь с лицензиями 4G и около 60% контента латвийского телевидения...

— Разве та же мобильная связь у Tele2 уже интегрирована c другими направлениями бизнеса?

— Они очень быстро идут в этом направлении...

— Вот я клиент Tele2 и ни разу не получил от них предложений подключить Viasat, например... Пакета услуг, как у вас, там пока не видно.

— Но мы видим, что они делают на других рынках. В Эстонии они купили кабельную компанию, например. В Швеции MTG купил интернет-оператора Zitius, чтобы интегрировать эти направления. Да, пока что технология 4G для ТВ-вещания еще не совсем отработана, но через 2—3 года все это будет работать. Кроме того, Tele2/MTG — это тот игрок, который вполне мог бы поглотить объединившихся операторов Baltcom и Izzi. Это очень сильный игрок в Латвии.

И второе: со следующего года открывается для конкуренции рынок всей Европы. И мы ожидаем очень сильное давление со стороны T-Mobile, Vodafone, British Telecom. Мы станем незащищенными, так как будем обязаны давать им доступ к нашим клиентам через наши провода, а они будут продавать тут свои медиапродукты. А у них очень сильные продукты.

Тот же British Telecom в июле этого года купил телеканалы ESPN, другие сделки на рынке тоже происходят. Европейские телекоммуникационные фирмы сейчас очень сильно консолидируются. Это их политика, чтобы противостоять давлению в глобальной конкуренции. И это наша новая угроза уже в следующем году.

А тем маленьким латвийским фирмам, которые уже сейчас плохо себя чувствуют в нашем присутствии... Глобальные игроки сделают их жизнь еще хуже, если они не будут развиваться. А так хоть мы будем сильнее.

Ничего двуличного, только – бизнес.

— В 2010 году, когда была первая попытка объединения Izzi и Baltcom, глава Lattelecom Гулбис призывал Совет по конкуренции оценить негативное влияние сделки на рынок. Когда в 2012-м объединялись LMT и TV3, снова Гулбис говорил о суперигроке, вредном для конкуренции. А теперь Lattelecom объединяетcя с LMT — и та же Ассоциация телекоммуникаций говорит об угрозе для конкуренции. А вы считаете, все в порядке? Это такое двуличие — нам можно, им нет, — или нормальная логика конкурентной войны?

— Ну... (вздыхает) Не буду скрывать, наверное, немножко такого присутствует. Но... есть своя логика и в том, что объединяются Izzi с Baltcom — плюсуются их доли одного рынка. LMT и TV3 тоже складывают доли на одном и том же рынке. А если объединятся Lattelecom и LMT, то там рынки не плюсуются.

Регуляторы в Латвии и Европе все же не считают мобильный и фиксированный Интернет одним рынком. И если это так, то рынки у нас перекрываются минимально — на доли процента. С этой точки зрения двуличия нет. Что до того, что в некоторых сегментах мы и так большие (например, в фиксированном Интернете), тут есть директивы ЕС, которые возлагают на нас дополнительные обязательства. Например, мы обязаны пускать конкурентов к своим кабельным шахтам, к своей оптике. Регулятор считает, что мы должны это делать, и мы делаем. И эта сделка прежних обязательств не отменяет.

Шведам предлагают десятки миллионов латов. Возьмут или еще попросят?

— Объединение — как оно оформится юридически? Говорилось и о полном слиянии в одну компанию, и о том, что LMT сохранится структурно, но станет 100% дочкой Lattelecom.

— Есть разные варианты. Если мы говорим о предложении менеджмента Lattelecom — это покупка всех долей LMT за деньги. Сейчас мы представим наше общее мнение о возможной синергии, и в начале октября было бы неплохо, чтобы правительство приняло решение о переговорах между Латвией и TeliaSonera. И там бы уже наметился какой-то компромисс.

— У TeliaSonera в LMT — 49%, у государства — 28%, и у самого Lattelecom — 23%. Получается, государству как бы придется доплатить TeliaSonera, ведь их доля больше.

— По подсчетам правительства, там была общая сумма, которую предполагалось заплатить акционерам, у которых выкупаются доли, — это 59 миллионов латов...

— А если бы просто объединили две компании без выкупа, у TeliaSonera пакет в единой компании был бы немного больше, чем у государства.

— Да.

— Но вы решили сохранить контроль в LMT/Lattelecom за государством на уровне 51%, компенсировав шведам снижении их доли в LMT деньгами. Шведы на такое готовы?

— Но зато они получают такие-то деньги и более эффективное предприятие. Хотя я не уверен, что акционеры скажут, что это прекрасная модель. Думаю, они будут смотреть разные модели, и скорее всего там будут жесткие переговоры. Интересы все-таки отличаются.

Секрет Кокинса: когда купят Первый балтийский канал

— Недавно вы сказали, что производство медийного контента — один из стратегических вопросов для развития Lattelecom и что его придется скоро решать. Что решили?

— Пока мы очень заняты слиянием с LMT.

— Думаете, придется делать собственные ТВ-каналы или кого-то покупать?

— Однозначно. Как, когда, за сколько, кого — таких решений нет. Но логика бизнес-развития идет в эту сторону, в том числе в Европе. Что это дает? Во-первых, это выход на рекламный рынок. Во-вторых, это усиление позиции в переговорах с MTG. Пока с ними очень трудно торговаться, у них ведь 60% рынка местного телевидения, а у нас — ничего. Когда у нас будет, скажем, 30% рынка, разговаривать будет легче.

— А почему не купили ПБК?

— Этот вопрос я сейчас не могу обсуждать. Есть у нас свои коммерческие секреты тоже.

— То есть переговоров с ним больше нет…

— Понимаете, эта история — там была очередная утечка информации. Да, мы это подтвердили. И пока совет не принял положительного решения по этому вопросу.

— Говорилось, что совет решил от сделки отказаться.

— Я так не говорил.

Radio Baltkom :: Razvorot :: Intervija ar Gati Kokinu

Radio Baltkom žurnāliste Oksana Antoņenko izvaicāja Gati Kokinu par aktuāliem ar Lattelecom saistītiem jautājumiem. Fragments no intervijas nākošajā dienā ir publicēts portālā mixnews.lv.

 

[MP3] Radio Baltkom :: Razvorot :: Intervija ar Gati Kokinu :: I

[MP3] Radio Baltkom :: Razvorot :: Intervija ar Gati Kokinu :: II

 

[WEB] Mixnews.lv :: LATTELECOM: ФИКСИРОВАННЫЕ ТЕЛЕФОНЫ ПРОЖИВУТ ЕЩЕ 10 ЛЕТ

[PNG] Mixnews.lv :: LATTELECOM: ФИКСИРОВАННЫЕ ТЕЛЕФОНЫ ПРОЖИВУТ ЕЩЕ 10 ЛЕТ

________________________________________________________________________________

LATTELECOM: ФИКСИРОВАННЫЕ ТЕЛЕФОНЫ ПРОЖИВУТ ЕЩЕ 10 ЛЕТ (АУДИО)

Фиксированная связь в Латвии проживет около десяти лет. Такой прогноз в передаче "Разворот" на радио Baltkom сделал председатель совета компании Lattelecom Гатис Кокинс.

По его словам, доходы компании от фиксированной связи падают на протяжении последних 15 лет. "Ситуация в Lattelecom, как и у других [операторов фиксированной связи], сложная. Примерно с конца 90-х идет довольно жесткий спад от фиксированного бизнеса, сложно заменить этот спад другими [видами услуг]. Если это просто интернет, то этого не хватает. Поэтому мы довольно успешно стартовали в телевизионном бизнесе", - говорит Кокинс.

По его словам, создание контента могло бы стать новым направлением бизнеса для предприятия. По этой причине совет Latelecom вел переговоры о возможной покупке компании Baltijas mediju alianse.

Что же касается фиксированной телефонной связи, то она, по словам Кокинса, просуществует около десяти лет.

"У меня дома тоже есть фиксированный телефон. Да, по нему удобнее позвонить маме и другим родственникам, его знают многие мои друзья. И это одна из причин, почему эта услуга продолжает существовать и еще примерно десять лет будет существовать. Такой бы прогноз я сделал", - говорит глава совета Lattelecom.

2 октября 2013 года, 08:51