References: GK

Vesti :: Delovije Vesti :: Гатис Кокинс: Объединение LTC и LMT даст синергию в 50 mLs

Žurnāliste Olga Kņazeva avīzes Vesti Segodna 7.lpp. rubrikā "Delovije Vesti" ir publicējusi apjomīgu interviju ar Gati Kokinu par Lattelecom un LMT apvienošanos, kas ir pārpublicēta avīzes mājas lapā.

[PDF] Vesti :: Delovije Vesti :: Гатис Кокинс: Объединение LTC и LMT даст синергию в 50 mLs

[WEB] Vesti.lv :: Гатис Кокинс: Объединение LTC и LMT даст синергию в 50 mLs

[PNG] Vesti.lv:: Гатис Кокинс: Объединение LTC и LMT даст синергию в 50 mLs

_______________________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

Гатис Кокинс: Объединение Lattelecom и LMT даст синергию в 50 миллионов латов

Стать серьезным игроком на рекламном рынке Латвии, выпускать собственные телевизионные каналы, предлагать новые возможности фиксированной связи, а также продавать электроэнергию домашним хозяйствам после полного открытия энергетического рынка в стране – это лишь часть планов телекоммуникационной компании Lattelecom.

По словам председателя совета предприятия Гатиса Кокинса, чтобы удержать свои позиции и противостоять вхождению на рынок Латвии в будущем году крупных телекоммуникационных концернов вроде Vodafone и British Telecom, уже сегодня Lattelecom вынужден думать на несколько шагов вперед. Одним из таких шагов является также будущее слияние компании с мобильным оператором Latvijas Mobilais telefons (LMT). «Синергия от этой сделки составит около 50 млн. латов», — говорит в разговоре с ДВ Гатис Кокинс.

Как успеть в последний вагон

— Почему вопрос о слиянии Lattelecom и LMT стал актуальным именно сейчас, а не, положим, 5 или 7 лет назад, ведь структура акционеров за это время ведь не изменилась (см. справку)?

— Чтобы какие-то изменения начались, кто-то должен их хотеть – либо сами предприятия, либо акционеры. Telia Sonera (TS) не скрывали, что хотят завершить этот процесс приватизации и купить оставшиеся доли Lattelecom. Латвийское государство же либо не знало, каким образом лучше продавать компанию, либо вообще не хотело этим вопросом пока заниматься.

— Так кто стал инициатором сделки?

— Правление Lattelecom провело анализ и сделало вывод, что дальнейшее развитие компании затруднено. Они показали в цифрах эти выводы сначала совету Lattelecom, а потом уже – акционерам компании. Вывод был такой: будет гораздо выгодней, если Lattelecom и LMT будут объединены. Решать, каким именно образом это будет происходить – это не задача правления и совета Lattelecom. Это задача акционеров.

— Структура акционеров такова, что при суммировании акций шведский концерн TS может получить контрольный пакет в объединенном предприятии? И тогда вопрос о приватизации отпадет сам собой?

— Тут возможны разные подходы. Тот вариант, который предлагало правление Lattelecom, не предусматривает изменения структуры акционеров компании. Насколько я знаю, правительство вообще не очень позитивно смотрит на возможные изменения в структуре акционеров. Поэтому предложениеLattelecom было простое: мы оцениваем доли LMT и выкупаем их за деньги. Таким образом,Lattelecom просто становится 100-процентным собственником LMT, и обе компании на этой основе объединяются. Но я допускаю, что может быть и по-другому,и структура акционеров в итоге может быть как-то изменена.

— Вы знаете о том, что очень многие в LMT очень не хотят объединения с вами?

— Да? Странно… Но с другой стороны, здесь нужно не полагаться на эмоции, а смотреть на объективные вещи – как развивается рынок и каков потенциал у обоих компаний. Если мы видим, что у одной компании прибыль стоит на месте, а у другой сокращается, при этом падают обороты, то уверенность в том, что ничего не надо менять, кажется странной и рискованной. Мы видим, что в мире есть много компаний, которые проспали тот момент, когда им нужно было что-то кардинально менять.

— В случае Lattelecom и LMT уже проспали или еще нет?

— Это тот последний момент, когда еще не поздно что-то сделать. Если менеджмент LMT действительно считает, что объединение им не нужно, то это мнение, с моей точки зрения, близорукое.

Объединиться, чтобы не потерять

— Какие конкретно цифры стали аргументом в пользу объединения компаний?

— Это цифры изменения стоимости двух предприятий. Это цифры, которые показывают способность своим денежным потоком финансировать дальнейшее развитие. Это цифры, которые оценивают возможность выплачивать акционерам дивиденды.

— Хорошо, сейчас стоимость Lattelecom составляет 238 млн. латов, LMT – 149 млн латов. Сколько будет стоить объединенная компания?

— Как минимум на 25% дороже. Любое объединение имеет смысл, если есть синергия, а не простое суммирование цифр и показателей. В нашем случае она есть, причем большая.

— В чем конкретно?

— Первый пункт – это доходы. Объединившись, мы сможем предлагать общий пакет для клиентов, куда будут включены все четыре услуги: интернет, телефон, телевидение и мобильная связь. Мы видим, что в Европе такие предложения очень популярны, и они позволяют, проще говоря, удерживать клиента, во многом благодаря скидкам за комплексные пакеты. То есть в результате снижается цены на пакет ичисло переходов к другим операторам уменьшится. Здесь мы видим эффект от синергии, который составит около 4 млн. латов в год.

Второй пункт – это уменьшение расходов. Здесь огромное поле для экономии. Начиная от того, что будут не нужны много дублирующих департаментов, администрации, расходов на рекламу и пр. Экономия составит как минимум 15% от наших сегодняшних расходов.

И наконец, еще один пункт – это синергия на инвестициях. Сейчас получается, что во многих направлениях мы многое делаем параллельно. LMT тянут оптику, и мы тянем оптику, мы делаем ТВ решения, они тоже собираются, мы ставим бесплатный Wi-Fi, и LMT тоже. Этого дубляжа не будет.

То есть складывая все эти пункты вместе, мы и получаем эффект от синергии, который измеряется в десятках миллионов латов. Отсюда – и рост ценность предприятия как минимум на 25%, который также рассчитывается как дисконт будущих потоков денег.

К слову, правление Lattelecom оценило эффект от синергии в 46 млн. латов. Что выяснить до конца эту цифру, мы создали рабочую группу, куда вошли совет Lattelecom и совет LMT. Обе рабочие группы достаточно досконально прошлись по цифрам, и пришли к единому мнению. Конечная цифра оказалась близка к нашим первоначальным расчетам.

— Если объединения все же не будет, то каков сценарий? Обе компании смогут развиваться самостоятельно без потерь?

— Без потерь не смогут. В прошлом году прибыль Lattelecom была 22 млн. латов. Но понятно, что добиваться роста прибыли и оборотов в нынешних условиях очень сложно. Поэтому бюджет этого года у нас меньше прошлогоднего, и в следующем году, наверное, будет еще меньше 2013 года. У LMT ситуация еще хуже. Число потребителей падает, и это не секрет. Причем в нашей сложной конкуренции на рынке повышать цен на услуги Lattelecom просто невозможно. Мы видим, что как только мы повышаем цены, то люди уходят к другим операторам, и тогда финансового эффекта от роста цен мы не получаем.

— Ваши конкуренты уже заявили, что после слияния двух компаний на рынке появится очень крупный игрок, который займет доминирующее положение на рынке. И Совет по конкуренции на этом основании даже может запретить сделку. Вы сами считали эти доли рынка после слияния?

— Это один из главных вопросов этой потенциальной сделки. Конечно, нам необходимо получить добро от Совета по конкуренции. Но и Совет по конкуренции, и Комиссия по регулированию общественных услуг очень жестко разделают проводной и беспроводной интернет. Если мы будем придерживаться этой методики, то тогда никакого увеличения нашей доли рынка не произойдет вообще. То, что в результате слияния появится более сильное и финансово стабильное телекоммуникационное предприятие – это правда. Но, с другой стороны, все понимают, и особенно мы: объединение – это во многом вынужденная мера. Будущий год станет очень серьезным испытанием для нас, и мы должны у этому готовиться.

В битве с гигантами

— А что случится в будущем году?

— Кто сегодня является нашим основным конкурентом? Это Tele2 и MTG, которые принадлежат одним и тем же акционерам – шведскому концерну Investment AB Kinnevik. У них есть и телекоммуникационная часть, и телевидение через принадлежащие концерну MTG латвийские каналы LNT и TV3. Это одна угроза, и она довольно серьезна. На следующий год, к примеру, они хотят удвоить цену за трансляцию. И если мы не способны предложить им взамен хорошее содержание, то для нас эта торговля становится сложной.

Второй серьезный конкурент – это европейские игроки. Европа в своих директивах идет к полной либерализации рынка телекоммуникаций, это значит, что конкуренция будет открытой для всех. В свою очередь, это означает, что большие операторы Европы – например, Deutsche Telekom, Vodafone, British Telecom и другие – получат неограниченный доступ к нашей инфраструктуре, и смогут предлагать свои услуги в квартирах наших клиентов, используя наши же провода.

— Когда это произойдет?

— Уже с будущего года. Поэтому мы должны быть достаточно сильные, чтобы противостоять конкуренции со стороны этих телекоммуникационных гигантов. Плюс мы видим, что сюда приходит американский Netflix (поставщик технологий для работы с потоковым мультимедиям, прим. Авт), американский HBO, который также работает на северноевропейском рынке, предлагая телевизионные услуги.

—А этим иностранным гигантам будет интересен маленький латвийский рынок с падающим числом жителей?

— Будет очень интересен. Они уже пришли в Швецию, Балтия – следующая для них остановка. Конкурировать с ними сложно, но возможно, и мы понимаем, как это делать. Но мы должны быть сильными и с точки зрения расходов – очень эффективными. Если же мы ничего не будем делать, то они легко заберут себе большую долю рынка, и наша ценность опять упадет, и проиграет в том числе наш акционер – государство.

— Чем они могут взять большую долю рынка – демпингом?

— Положим, придет Netflix с легальной возможностью смотреть House of Cards (популярный американский сериал «Карточный домик», — прим. Авт)., и вы как клиент сильно подумаете, нужны ли вам наши местные каналы. И деньги пойдут к ним. Причем они хотят сами зарабатывать, а не делать это с помощью нашего посредничества. Пока наш рынок был для них закрыт, мы конкурировали в своей песочнице, но с будущего года мы должны быть готовы к глобальной конкуренции. По этой причине, маленькие местные игроки, которые сейчас чувствуют себя неуверенно в конкуренции с Lattelecom, тоже должны срочно думать о том, как они будут выживать дальше.

Торговать электричеством – и это возможно…

— Что касается отделения инфраструктуры Lattelecom – разве те же европейские директивы не обязывают выделить инфраструктуру в отдельное дочернее предприятие, чтобы предоставить всем желающим право доступа к ней?

— Это чьи-то нереальные мечты. Уже сейчас мы предоставляем другим операторам свою инфраструктуру из-за того, что наша доля рынка достаточно большая. Но это не значит, что что-тонадо отделять, и директивы не обязывают нас это делать. Сама идея отделения инфраструктуры идет своими корнями в 60-70-е годы прошлого века, когда в Европе рынок телекоммуникаций был в монопольном положении. И монополисту принадлежали медные проводные сети. Понятно, что в таких условиях никто новый, приходя на этот рынок, не мог конкурировать, так как у него было своей инфраструктуры. Одним из решений было эти сети отделить, чтобы инфраструктура стала вещью общего пользования. Но сейчас медные сети уже никому не интересны, всем интересна оптика, а ее натянули уже все, кому не лень. Но поскольку оптика не родилась в условиях монополии, к тому же в этом плане у нас нет доминирующего положения, то мы никому ничего не должны. Отсюда утопичная идея конкурентов о том, что надо национализировать оптическую сеть – она нереальная.

— Учитывая, что будущий год будет нелегким для Lattelecom в плане роста доходов по основным доходным статьям, не планируется ли выход на рынок электроэнергии для домашних хозяйств, как это делает Baltcom?

— Такая возможность рассматривается и серьезно просчитывается. Это совершенно новое для нас направление в бизнесе, которое может быть перспективным, но мы должны понять – действительно ли мы сможем этим заниматься. Если мы решим, что хотим и можем, то в любом случае, будем привлекать в качестве партнера какое-то отдельное предприятие, которое будет покупать электроэнергию на бирже, а мы уже сможем формировать предложение по нашей базе данных клиентов. Окончательное решение еще не принято советом Lattelecom, но вероятность довольно высокая.

— Еще какие-то новые услуги планируете?

— Мы пытаемся сейчас зайти в рекламный рынок, потому что этот рынок достаточно большой, он быстро растет, и у Lattelecom становится все больше мест, где мы можем размещать эту рекламу – начиная с Wi-Fi, и заканчивая тем, что мы пытаемся в экспериментальном виде пытаемся создавать новые ТВ каналы.

— Вы будете работать как агентство по продаже рекламы?

— Да, возможно. Сейчас мы работаем в экспериментальном уровне, но спустя какое-то время, я надеюсь, это будет серьезная часть наших доходов.

— А собственные каналы не планируете создавать?

— В виде отдельного бизнеса пока своего контента у нас нет. И на это нужно положительное решение совета. Но в виде тестового режима у нас уже были некоторые успехи. Например, во время праздника песни мы делали совместно с Латвийским телевидением специальный канал. Этот канал посмотрели 200 тысяч домашних хозяйств. То есть в будущем мы, скорей всего, также будем создавать отдельные каналы, где будем транслировать собственный контент. Что это будет? Скорей всего для начала спорт. Потому что у нас есть возможность участвовать в аукционах на право трансляции и покупать право на передачи каких-то популярных видов спорта.

— В плане фиксированной связи, здесь Lattelecom видит будущее? Или количество абонентов будет падать, пока не случится то, что было с пейджерной связью?

— Когда стало понятно, что каждый житель может купить мобильный телефон и позволить себе хотя бы самый дешевый тариф, то было мнение, что когда-нибудь фиксированная связь закончится. Но мы видим, что идет время, но она не заканчивается. Падение доходов от голосового бизнеса за последние четыре года в Lattelecom составило примерно 15 млн. латов, а у LMT еще больше — 30 млн. латов. То есть люди все меньше используют простые разговоры по телефонам.

Однако мы видим развитие этой услуги по-другому. А именно – перевод цифровых централей на IP-телефонию. Она гораздо дешевле и удобней в эксплуатации. То есть простые телефоны просто меняются на IP-телефоны. Это то направление, которое в будущем позволит снизить наши расходы и на фиксированную связь. Плюс фиксированный телефон всегда выгодней, если надо позвонить куда-то, а не кому-то.

Ольга КНЯЗЕВА

BNS :: LTC: filiāļu izpratnē mēs ārvalstīs ekspansiju neveiksim

Ziņu aģentūras BNS žurnāliste Inguna Ukenābele turpinājumos publicē sarunu ar Gati Kokinu par Lattelecom un LMT apvienošanos.

[WEB] BNS :: LTC: filiāļu izpratnē mēs ārvalstīs ekspansiju neveiksim

[PNG] BNS :: LTC: filiāļu izpratnē mēs ārvalstīs ekspansiju neveiksim

________________________________________________________________________________________

"Lattelecom": filiāļu izpratnē mēs ārvalstīs ekspansiju neveiksim

"Lattelecom" ir uzņēmums, kurš savus tehnoloģiskos risinājumus piedāvā ar arī zemju klientiem. Cik plaša varētu būt "Lattelecom" darbība ārpus Latvijas robežām un kādēļ uzņēmums neveidos vairāk filiāļu, intervijā aģentūrai BNS stāsta „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins:

- Jums ir filiāles arī Igaunijā un Lietuvā. Kā tām sokas un vai ir plāni atvērt vēl kādu?

- Filiāles mums ir izveidotas, jo korporatīvajā segmentā mēs piedāvājam pakalpojumus visā reģionā. Tādēļ ģeogrāfiski tuvākajos punktos, mums tam ir nepieciešams atbalsts. Bet ir skaidrs, ka tādā mazumtirdzniecības izpratnē mēs šajos tirgos nestrādāsim. Tas ir saistīts arī ar mūsu akcionāru politiku, jo viņiem tur arī pieder uzņēmumi. Savukārt korporatīvais bizness aug un mēs Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem varam piedāvāt līdzvērtīgu servisu kā šeit Latvijas uzņēmumiem. Turklāt šis process ir abpusējs, jo ir Latvijas uzņēmumi, kas lieto arī Lietuvas sakaru uzņēmumu pakalpojumus.

Daudz laba ir devusi arī mūsu pievienošanās tā saucamajam „Baltic Highway”, kas ir liela ātruma datu pārraides kanāls starp Frankfurti un Maskavu. Tādējādi mēs varam piedāvāt augsta līmeņa servisu Krievijas klientiem un viņu vajadzībām pievienoties Eiropas datu tīkliem.

Līdz ar to es domāju, ka filiāļu izpratnē mēs ekspansiju neveiksim. 

- Ārpus filiāļu izpratnes?

- Mums ir virkne projektu. Taču tie ir korporatīvi darījumi par atsevišķiem pakalpojumiem, ko mēs ieviešam vai sniedzam. Tādā nozīmē mēs esam starptautisks uzņēmums. 

- Jūs iepriekš minējāt, ka pēc jauno ES pārrobežu nosacījumu ieviešanas, šeit varētu parādīties Vācijas un Lielbritānijas sakaru uzņēmumi. Jūs šīs regulas dotās iespējas citās valstīs neplānojiet izmantot? Vai arī tur ir jūsu akcionāra „TeliaSonera” intereses un jums iznāks konkurēt ar viņu uzņēmumiem?

- Ir tā, kā jūs sakiet. Igauniju, Lietuvu un citus tirgus, kur piedalās „TeliaSonera”, mēs šādam biznesam neizmantosim. Protams, ka ir jauni tirgi, kuros mēs varētu ieiet, bet „Lattelecom” īstermiņa stratēģijā, tas pagaidām nav paredzēts. 

- Tomēr šī darbošanās varētu būt ES virzienā, vai arī skatieties uz Austrumu tirgiem?

- Domāju, ka ir iespējams gan tā, gan tā. Nav noslēpums, ka, piemēram, mūsu interaktīvā televīzija tehnoloģiski ir pārāka par virknē Rietumvalstu tirgos pieejamajiem risinājumiem. Arī pieredze TV programmu pakošanā mums ir laba. Līdz ar to konkurētspējīgi mēs būtu, bet par iziešanu šādos tirgos vēl ir jālemj.

Īsa un vidēja termiņa darbības stratēģijām mēs drīzāk mēģināsim atrisināt jautājumu par mobilo sakaru integrāciju un satura jautājumiem. Savukārt jautājumu par ģeogrāfisko ekspansiju mēs esam izskatījuši un nolikuši „uz ledus”. Tur ir arī pietiekami daudz risku. Tādēļ, kamēr mēs neesam saveduši kārtībā pamatlietas... Lai veiksmīgi konkurētu mums ir būtiski jāsamazina izmaksas.  Krīze jau mums ļāva samazināt personāla izmaksas, bet apvienošanās tās ļaus samazināt vēl vairāk. 

Inguna Ukenābele

LTV1 :: Rīta Panorāma :: LTC un LMT apvienošanās

LTV1 raidījums "Rīta Panorāma" intervēja Gati Kokinu par LTC attīstību un apvienošanās ar LMT jautājumiem:

[WEB] LTV1 :: Rīta Panorāma :: LTC un LMT apvienošanās

[MP4] LTV1 :: Rīta Panorāma :: LTC un LMT apvienošanās

___________________________________________________________________

 

BNS :: LTC: TV reklāma nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus

Ziņu aģentūras BNS žurnāliste Inguna Ukenābele turpinājumos publicē sarunu ar Gati Kokinu par Lattelecom un LMT apvienošanos.

[WEB] BNS :: LTC: TV reklāma nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus

[PNG] BNS :: LTC: TV reklāma nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus

________________________________________________________________________________________

"Lattelecom": TV reklāma nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus

"Lattelecom" no fiksēto sakaru uzņēmuma ir izaudzis par kompāniju, kas pašlaik nodrošina gan interneta pieslēgumus, gan TV apraidi. Kuriem no šiem biznesa veidiem ir paredzama straujākā izaugsme un vai kādas no tagad lietotajām tehnoloģijām dzīvo savus pēdējos gadus, intervijā aģentūrai BNS stāsta „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins:

- Kuras darbības jomas „Lattelecom” pašlaik nes lielāko peļņu? Un kāda varētu būt attīstība nākotnē?

- 90.gados galvenā joma, kas „Lattelecom” nesa naudu, bija fiksētā telefonija. Lai arī daži analītiķi stāsta, ka tas ir miris bizness, tā joprojām ir būtiska „Lattelecom” ienākumu daļa. Protams, šis bizness samazinās un tas notiks arī turpmākajos gados. Tomēr tirgus attieksme pret fiksēto telefoniju ir mainījusies. Kādreiz tas bija veids kā piezvanīt cilvēkam. Nenoliedzami, ka, parādoties mobilajai telefonijai un samazinoties mobilo sakaru cenām, daudz ērtāk cilvēkus bija sazvanīt uz mobilo tālruni. Līdz ar to šķita, ka fiksētie sakari pazudīs pilnībā. Tomēr ar laiku mēs nonācām pie atziņas, ka fiksētais telefons nav jāuzskata par veidu, kā piezvanīt konkrētam cilvēkam, bet gan par veidu, kā piezvanīt uz konkrētu vietu. Šī konkrētā vieta var būt gan organizācija, gan iestāde, gan birojs, gan arī māja. Ir situācijas, kad man ir pilnīgi vienalga, kurš atbild uz zvanu, – es gribu piezvanīt konkrētam uzņēmumam vai iestādei. Piemēram, man ir jautājums par nodokļu nomaksu – es zvanu uz Valsts ieņēmumu dienestu un nezinu, kurš tieši ar mani runās un kurš var atrisināt manu problēmu, bet zinu, ka to var izdarīt šajā dienestā. Vai arī man ir svarīgi sazvanīt, kādu, kurš pašlaik ir mājās, – es nezinu, kurš tieši no maniem ģimenes locekļiem tas ir, tādēļ es zvanu uz mājas telefonu. Līdz ar to fiksētais telefons ir kļuvis par rīku, lai piezvanītu uz konkrētu vietu. Saprotot šo funkciju, pēc mūsu domām fiksētais telefons vēl labu laiku būs nozīmīgs ieņēmumu avots.

Parādoties internetam, mums bija doma, ka ar ienākumiem no tā varēs kompensēt kritumu fiksētajā telefonijā. Tomēr te ir jāsaprot, ka interneta pakalpojumiem ir visai zema pievienotā vērtība un tirgū ir ļoti augsta konkurence. Tas internetam vienam pašam neļauj segt fiksētās telefonijas kritumu. Tādēļ internets, protams, ir svarīgs mūsu ieņēmumu avots, bet, piedāvājot tikai interneta pakalpojumus, mums neizdosies nodrošināt strauju attīstību.

Savukārt trešā lieta, pret kuru no sākuma akcionāriem bija ļoti piesardzīga attieksme, bet, kas izrādījās ļoti veiksmīga, ir televīzija. Turklāt nevis vienkārši TV programmu retranslācija, bet papildus pakalpojumi. Pašlaik mums visejošākais produkts ir interaktīvā televīzija – cilvēki ir gatavi maksāt par ērtību, ko sniedz iespēja skatīties TV pārraides sev izdevīgā laikā, nevis tikai tad, kad tās rāda. Tāpat mums ir iespēja par maksu rādīt jaunākās filmas. Tas viss mums ļauj pelnīt daudz vairāk, nekā vienkārši piedāvājot internetu.

Šīs visas ir aktivitātes, kas guļas uz iedzīvotāju maciņiem. Savukārt cīņa par to, kas atrodas iedzīvotāju maciņā, ir skarba. Tas ir gan tādēļ, ka ekonomika neattīstās un algas nepieaug tik strauji, lai mēs būtiski varētu kāpināt savus ienākumus, gan tādēļ, ka ir ļoti liela konkurence. Tieši tādēļ mēs domājam par jaunu virzienu – par to, ka mēs televīzijā piedāvājam savu saturu. Kad mēs piedāvāsim savu saturu, tad mēs varēsim sākt cīnīties arī par to naudu, kas ir reklāmas biznesā. TV reklāma ir daudzmiljonu bizness un tas nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus. 

- Ja runājam par iedzīvotāju maciņiem – jūs redziet iespējas palielināt maksu par kādiem no saviem pakalpojumiem?

- Īsti nē. Vienīgā lieta, kur mēs maksu būsim spiesti palielināt, ir saistīta ar satura piegādi. Saeima mums neizprotamu iemeslu dēļ savulaik lēma par tā saucamā „must cary” principa atcelšanu. Līdz ar to nacionālajiem kanāliem tagad ir tiesības prasīt maksu par to retranslāciju. No vienas puses tas aizsargā TV programmu veidotāju finansiālās intereses, no otras puses mēs redzam, ka lielākā daļa no šīs produkcijas ir koncentrējusies MTG grupas rokās. Pēc dažādiem aprēķiniem tie ir 70-80% TV satura, kas tiek veidots Latvijā. Protams, ka viņi kā jau spējīgi biznesmeņi šo jautājumu mēģina nekavējoties izmantot un mums ļoti smagi iet sarunas par nākamā gada izmaksām – MTG grupas piedāvājums faktiski pašlaik ir reiz divi. Ja mums tagad saturs izmaksās divas reizes dārgāk, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mēs daļu būsim spiesti pārlikt uz skatītājiem. Mēs gan esam optimisti un ceram, ka šīs sarunas beigsies ar racionālāku piedāvājumu no MTG puses. 

- Vai tas nevar beigties ar to, ka jūsu piedāvātajās TV programmu pamatpakās būs LTV kanāli, bet MTG programmas jau būs kaut kas, par ko papildus būs jāpiemaksā?

- Viņiem tomēr ir arī zināmas saistības par to, ka viņi paliek bezmaksas apraidē. Protams, šīs saistības var arī pārskatīt, bet tas jau ir valsts un MTG jautājums.

Mums savukārt iet cīņa par cenām – viņi cenšas visu sapakot kopā, mēs cenšamies visu atpakot. Tas ir normāls komerciāls strīds, kam nebūtu nekādu tālejošu seku, ja vien MTG nekontrolētu tik lielu tirgus daļu. Tā bija kļūda – šo TV kanālu apvienošanos atļaut. Mēs vēl esam lieli spēlētāji, bet domāju, ka mazākām kompānijām ar viņiem tagad runāt ir relatīvi sarežģīti. Diemžēl, bet šajā situācijā vinnētāji bieži vien ir Krievijas kanāli – pieprasījums pēc tiem sabiedrībā ir relatīvi augsts, nosacījumi ir daudz elastīgāki un mēs riskējam ar to, ka Maskavas ideoloģija mūsu mājsaimniecībās ienāk arvien vairāk. 

- Jums ir virszemes televīzijas apraides tiesības līdz 2021.gadam. Ir eksperti saka, ka tas ir lēni mirstošs bizness. Kā jūs redziet šī pakalpojuma attīstību?

- No tehniskās kvalitātes viedokļa ar šo biznesu viss ir kārtībā. Signāla kvalitāte ir laba un lielākajā Latvijas daļā var redzēt pārdesmit TV kanālus par ļoti labām cenām. No šī viedokļa – astoņi gadi ir pareizs termiņš. Ja konkurss būtu bijis uz četru gadu apraides tiesībām, tad būtu gan jautājums par nepieciešamajām investīcijām, gan par to kāda nozīme un vērtība būtu konkursam jau par nākamajiem četriem gadiem. Savukārt konkurss uz vēl ilgāku termiņu – piemēram, 15 gadiem – jau būtu apšaubāms tā dēļ, kas jau izskanēja jautājumā, proti, šī tehnoloģija noveco. Visdrīzāk pēc šiem astoņiem gadiem šī tehnoloģija sevi arī būs izsmēlusi. 

- Tas nozīmē, ka vēl viena konkursa par virszemes apraidi visdrīzāk nebūs?

- Grūti pareģot, bet šāda iespēja ir ļoti augsta.

Tas, kādēļ šī tehnoloģija noveco, – izmantotā DVB-T tehnoloģijas platforma aizņem diezgan plašas frekvenču joslas, kuras nākotnē noteikti gribēsies izmantot daudz efektīvāk un piedāvāt arī mobilajiem sakariem. Tāpat virszemes televīzija nenodrošina interaktivitāti – signālu var raidīt tikai vienā virzienā. Tur, kur mēs varam pievienot arī optisko tīklu vai DSL, mēs varam piedāvāt interaktīvo TV, par ko patērētāji arī ir gatavi maksāt vairāk. Tur, kur šīs tehniskās iespējas nav, tur nav arī interaktivitāte, bet biznesa loģika to prasa. Ja mēs sekojam tehnoloģiju attīstībai, tad mēs redzam, ka pirmie prototipi ir uzbūvēti un pēc kādiem trim gadiem varētu būt pirmie komerciālie mēģinājumi raidīt televīziju caur 4G platformu un jau pēc pieciem gadiem varētu būt masveida virszemes apraides migrācija no DVB-T uz 4G platformu. Arī mums tam ir jābūt gataviem. Investīcijas, ko mēs veicām, pa šo laiku būs amortizējušās un jaunas tehnoloģijas dos arī jaunas iespējas. Mēs esam tehnoloģiju uzņēmums un ļoti labi saprotam, ka progress ir neizbēgams.

Inguna Ukenābele

BNS :: Kokins: viennozīmīgas valsts vēlmes pārdot visu telekomunikāciju sektorā vairs nepastāv

Ziņu aģentūras BNS žurnāliste Inguna Ukenābele turpinājumos publicē sarunu ar Gati Kokinu par Lattelecom un LMT apvienošanos.

[WEB] Kokins: viennozīmīgas valsts vēlmes pārdot visu telekomunikāciju sektorā vairs nepastāv

[PNG] Kokins: viennozīmīgas valsts vēlmes pārdot visu telekomunikāciju sektorā vairs nepastāv

________________________________________________________________________________________

Kokins: viennozīmīgas valsts vēlmes pārdot visu telekomunikāciju sektorā vairs nepastāv

Viena no karstākajām tēmām, ko pašlaik apspriež gan politiķi, gan telekomunikāciju sektora eksperti, ir priekšlikums apvienot divus valstij un "TeliaSonera" piederošos uzņēmumus - "Lattelecom" un "Latvijas mobilais telefons" (LMT). Vienlaikus abi šie uzņēmumi jau gadiem tiek minēti kā pirmie, kuru valsts daļas vajadzētu privatizēt līdzko tam būs izdevīga situācija. Vai potenciālā apvienošana šo procesu varētu padarīt vieglāku, vai grūtāku un vai valstij vispār būtu jāatsakās no līdzdalības telekomunikāciju sektorā, intervijā aģentūrai BNS stāsta „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins:

- Par "Lattelecom" un LMT privatizāciju. Ekonomikas ministrs ir izteicies, ka privatizācija nav tuvākā laika jautājums, bet vidējā termiņā valdība domās par „Lattelecom” un LMT vai to apvienotā uzņēmuma pārdošanu. Vai valdībai pēc apvienošanās  ir izredzes saņemt labāku piedāvājumu, nekā pašlaik par atsevišķiem uzņēmumiem?

- Uz to ir ļoti grūti atbildēt. Ir skaidrs, ka visas iespējamās valdības darba grupas jau kopš Ivara Godmaņa laikiem ir teikušas, ka „Lattelecom” un LMT ir jāprivatizē. Vienlaikus sabiedrības attieksme ir būtiski mainījusies. Ja 90.gados mums šķita, ka jebkurš ražojošs vai pakalpojumus sniedzošs uzņēmums ir jāprivatizē, jo valsts neko nemāk un ir slikts pārvaldītājs, tad, laikam ejot, mēs esam kļuvuši gudrāki.

Pirmkārt, mēs redzam, ka tā ne vienmēr ir taisnība. Gan „Lattelecom”, gan „Citadele” ir labi piemēri tam, ka arī valsts uzņēmumi var būt labi pārvaldīti. Otrkārt, mēs paskatījāmies apkārt un ieraudzījām, ka arī kaimiņvalstīs daudzi uzņēmumi turpina piederēt valstij. Arī „TeliaSonera” akcionāri ir gan Zviedrijas valsts, gan Somijas valsts. Turklāt, cik man zināms, tur nav uzstādījuma – pēc iespējas ātrāk pārdot akcijas. Un tam ir zināma jēga. Telekomunikācijas ir pietiekami stratēģiska lieta un gan Edvarda Snoudena, gan Džuliana Asanža, gan citu informācijas noplūdes gadījumu analīze pierāda, cik būtiski valstij kaut kādā mērā ir kontrolēt šo informācijas plūsmu. Turklāt, ja valsts turpinās būt „Lattelekom” akcionārs, tai jebkurā gadījumā būs pirmpirkuma tiesības un tā varēs nepieļaut uzņēmuma pārdošanu investoriem no vēl kādām citām valstīm. Tas ir arī svarīgs valsts politikas elements.

Tāpat  – ja uzņēmums darbojas veiksmīgi un visu savu pelņu izmaksā dividendēs, tas ir arī ļoti labs budžeta papildinājums.

Tādēļ, ja mēs skatāmies no mūsdienīga skatu punkta, tad viennozīmīgas vēlmes visu pārdot vairs nepastāv.   Jautājums ir tikai par to, cik īsti valstij ir jāpieder un vai tam vienmēr ir jābūt 51%. Par to ir jālemj politiķiem.

Mums apkārt staigā arī biržas pārstāvji un aicina akcijas kotēt biržā. Tā arī ir opcija, ko akcionāri var apsvērt.

Visiem šiem jautājumiem ir iespējama attīstība, bet, ja jūs jautājiet manas prognozes, tad es neparedzu 100% privatizāciju. 

- Jūsu teiktais nozīmē – ja 90.gados telekomunikācijās ienāca privātie uzņēmumi un valstis atzina, ka šis sektors ir zaudējis stratēģisku nozīmi, tādēļ valstij tajā arī vairs nav jāpiedalās, tad tagad šis viedoklis atkal sāk mainīties?

- Jā. Turklāt to mēs redzam arī citās valstīs. 

- „Lattelecom” privatizācijas gadījumā pirmpirkuma tiesības ir „TeliaSonera”. Tomēr, ja viņi kādu iemeslu dēļ atsakās, vai jūs redzat potenciāli investoru interesi par šo uzņēmumu?

- Droši.

Tomēr man ir grūti iedomāties, kādēļ „TeliaSonera” gribētu atteikties no šī aktīva. Es tā nedomāju. Izņemot gadījumu, ja viss tiek salaists dēlī, uzņēmumu vērtība krītas un tie sāk nest zaudējumus. Savukārt, ja mēs attīstāmies veiksmīgi... Šis ir „TeliaSonera” mājas tirgus. Tādēļ drīzāk var tikt risināti jautājumi, kuram akcionāram ir vairākums, kuram mazākums, kurš vairāk kontrolē menedžmentu un vai parādās akciju kotācija biržā. 

- Vai ir kaut kas vairāk zināms par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izrādīto interesi par potenciālo apvienošanās darījumu?

- Es šādu ziņu esmu lasījis. Pie „Lattelecom” KNAB ne ar kādiem jautājumiem nav vērsies. Es uz šo jautājumu skatos ļoti pragmatiski. Pirmkārt, telekomunikāciju uzņēmumi ir likumā paredzēts specdienestu informācijas avots. Tādēļ, protams, viņus interesē tas, kā viņi turpmāk varēs iegūt informāciju un vai kaut kas mainīsies. Otrkārt, ja mēs lasām dažus medijus, tad var rasties iespaids, ka ir plānoti kaut kādi nesaprotami darījumi ar akcijām. Tomēr tā kā šī darījuma rezultātā tagadējie īpašnieki – Latvijas valsts un „TeliaSonera” – nonāk pie tādas pašas īpašnieku struktūras kā pirms tam, ir skaidrs, ka nav runa ne par kādām menedžmenta akcijām. Līdz ar to nav pamata arī kaut kādām savtīgām interesēm, jo ir skaidrs, ka darījums notiek tikai Latvijas valsts un „TeliaSonera” interesēs. Tādēļ mani arī KNAB interese neuztrauc.

Inguna Ukenābele

BNS :: Kokins: piedāvāsim apvienošanās variantu, kur LTC par naudu nopērk LMT akcijas

Ziņu aģentūras BNS žurnāliste Inguna Ukenābele turpinājumos publicē sarunu ar Gati Kokinu par Lattelecom un LMT apvienošanos.

[WEB] BNS :: Kokins: piedāvāsim apvienošanās variantu, kur LTC par naudu nopērk LMT akcijas

[PNG] BNS :: Kokins: piedāvāsim apvienošanās variantu, kur LTC par naudu nopērk LMT akcijas

_____________________________________________________________________________________

Kokins: piedāvāsim apvienošanās variantu, kur „Lattelecom” par naudu nopērk LMT akcijas

Visai drīz uz valdības galda varētu nonākt priekšlikums apvienot divus valsts kontrolē esošos telekomunikāciju uzņēmumus - "Lattelecom" un "Latvijas mobilais telefons" (LMT). Priekšlikuma aizstāvji norāda, ka, neko nedarot, uzņēmumu vērtība ar laiku samazināsies. Kāds darījuma variants valdības izvērtēšanai tiks piedāvāts, kāda varētu būt apvienotā uzņēmuma vērtība un cik ātri darījums būtu jāveic, intervijā aģentūrai BNS stāsta „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins: 

- Ja „Lattelecom” un LMT apvienojas – kādai vajadzētu būt šai apvienotajai kompānijai, tās biznesa modelim?

- Abi uzņēmumi darbojas telekomunikāciju lauciņā. Ja uzņēmumi apvienotos, tad būtu iespējams visus pakalpojumus piedāvāt vienā paketē, kas patērētājiem būtu gan ērtāk, gan lētāk. Tāpat apvienojoties varētu samazināt izmaksas, un, abiem uzņēmumiem neinvestējot vienos un tajos pašos virzienos, šo segmentu varētu attīstīt ātrāk. Tad kombinētos mūsu uzkrātie resursi un nepieciešamās investīcijas mobilajā biznesā. 

- Jebkurā gadījumā šim darījumam būs jāiet caur Konkurences padomi. Vai jūs saskatiet, ka varētu tikt noteikti kādi ierobežojumi no Konkurences padome puses?

- Konkurences padomes viedoklis šeit būs viens no noteicošajiem. Tomēr Konkurences padome savu vērtējumu varēs izteikt tikai pēc tam, kad akcionāri būs nolēmuši, ka šis darījums notiek un būs vienojušies par tā formu.

Mūsuprāt gala rezultātam ir jābūt pozitīvam arī Konkurences padomes skatījumā. Lai no kuras puses skatītos, mēs neredzam nepārvaramas problēmas. Ja mēs skatāmies no tirgus daļu puses, tad „Lattelecom” un LMT tirgus daļas praktiski nepārklājas. Tirgus daļa varētu palielināties zem 1%. Tas nav uzskatāms par būtisku pieaugumu. Ja mēs runājam par to, vai vispār ir labi, ka mobilais un fiksētais bizness ir vienās rokās, tad atbildi mēs redzam Eiropas Savienības praksē. Tur 86% uzņēmumu tieši tā arī ir. Turklāt tiek uzskatīts, ka telekomunikāciju nozarei ir jāturpina konsolidācija, pretējā gadījumā Eiropas kompānijas zaudēs globāli. Tādēļ ir jāskatās gan uz to, kā šis darījums ietekmē konkurenci Latvijas teritorijā, gan uz to, kāda ir situācija ES. Mēs ceram, ka tur savu viedokli izteiks arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Nesenās iniciatīvas par pārrobežu konkurenci, tostarp mobilo sakaru tirgū, nozīmē, ka visai tuvā nākotnē mēs saskarsimies ne tikai ar ļoti spēcīgās „Tele2” un MTG grupas uzbrukumu, bet arī ar lieliem spēlētājiem no Vācijas vai Lielbritānijas.

Līdz ar to valstij piederošiem uzņēmumiem ir jābūt labā formā un pietiekami spēcīgiem, lai mēs nezaudētu konkurences cīņā ne tikai valsts iekšienē, bet arī Eiropas mērogā. 

- Kāda varētu būt uzņēmumu apvienošanās forma?

- To nenoteiks ne „Lattelecom”, ne LMT menedžments -   šis jautājums tiks izlemts abu akcionāru sarunās. Par šo darījumu arī nekādā gadījumā nedrīkst izlemt vienpusēji – piemēram, Latvijas valsts kā lielākais akcionārs nolēma un viss, jo daudz ko regulē arī jumta līgums, kas ir noslēgts starp akcionāriem. Bez konsensusa panākšanas šis darījums nenotiks. Ja kopīga valoda tiks atrasta, darījums notiks, ja nē – es domāju, ka šim darījumam nebūs pārāk lielu izredžu.

Ja mēs pievēršamies jau konkrētām lietām, tad „Lattelecom” menedžments akcionāru apspriešanai virzīs vienu konkrētu priekšlikumu. Tas paredz, ka „Lattelecom” par naudu nopērk LMT akcijas. Mūsuprāt tas ir vienkāršākais un visātrāk realizējamais scenārijs. Turklāt šajā gadījumā akcionāri uzreiz gūst materiālu labumu. Tas arī atrisina to, ka pašlaik „Lattelecom” ir savā ziņā pārkapitalizēts – tādā veidā mēs šo labumu atdodam atpakaļ akcionāriem.

Teorētiski ir iespējami arī citi varianti. Cik zināms, valdība vērtē arī variantu, kurā LMT akcijas tiek ieguldītas „Lattelecom” kapitālā. Mēs tomēr neuzskatām, ka šis būtu optimāls risinājums, jo tam ir vismaz divi trūkumi. Pirmais – tas neatrisina „Lattelecom” pārkapitalizācijas jautājumu. Otrs – tas rada akcionāru līdzdalības izmaiņas. 

- Līdzdalības izmaiņas ir tādēļ, ka LMT valsts daļa ir sadalīta starp vairākiem – proti, "Lattelekom" - 23%, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram - 23%, bet Privatizācijas aģentūrai - 5%, bet „Lattelecom” visas 51% valsts kapitāldaļas turētājs ir Privatizācijas aģentūra?

- Jā. Ja „Lattelecom” pērk LMT, tad „Lattelecom” akciju struktūra paliek līdzšinējā – 51% pieder Latvijas valstij, 49% „TeliaSonera”. Ja notiek akciju ieguldīšana, tad var izveidoties situācija, ka „TeliaSonera” caur šo procesu iegūst vairāk.

Protams, var parādīties arī trešais un ceturtais apvienošanās mehānisma variants. 

- Ja mēs atgriežamies pie scenārija, ka „Lattelecom” pērk LMT akcijas, tad tas notiks uz jūsu pārkapitalizācijas rēķina? Aizņēmumu tādēļ neņemsiet?

- Mums pašlaik uz konta ir līdzekļi patsmit miljonu latu apmērā, ko mēs varētu izmantot šim darījumam. Tomēr, ja būtu šāda nepieciešamība, kas ir atkarīga no darījuma cenas, mēs varam izmantot arī aizņemtus līdzekļus. Mums ir gan labi apgrozījuma, gan EBITDA rādītāji. Tādēļ esmu pārliecināts, ka bankas „Lattelecom” labprāt finansētu un te nebūtu jautājums par to, ka akcionāriem šī darījuma veikšanā kaut kādā veidā būtu jāatbalsta „Lattelecom”.

Mēs arī ļoti rūpīgi esam rēķinājuši nākamo gadu potenciālās naudas plūsmas un ir skaidrs, ka ar šādu darījuma struktūru mēs varēsim gan turpināt peļņu 100% apmērā izmaksā dividendēs, gan arī apkalpot potenciālo parādu. 

- Par šo darījumu kritiski ir izteicies LMT vadītājs Juris Binde, kuru neapmierina, ka tas tomēr netiek plānots kā divu līdzvērtīgu uzņēmumu apvienošanās. Vai tas var kaut kā ietekmēt darījuma norisi?

- Skaidrs, ka šis darījums ir iecerēts kā pārņemšana, kurā „Lattelecom” pārņem LMT. Tādēļ ir arī skaidrs, ka LMT vadības attieksme pašlaik ir pietiekami kritiska. Par to nekādu ilūziju nav. Kādēļ šis darījums nav iespējams kā līdzvērtīgu uzņēmumu apvienošanās? Te ir jārunā par sinerģijām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī darījuma rezultātā mums ir jāiegūst nopietni ietaupījumi gan personāla izmaksās, gan investīciju projektos. Diemžēl, bet ir grūti iedomāties, ka, vienkārši nosēdinot divas komandas vienā istabā, mēs iegūsim vērā ņemamu rezultātu. Tādēļ ir jautājums, kura finanšu situācija un menedžmenta kapacitāte atļauj būt galvenajam. Mēs piedāvājam visu darīt ar „Lattelecom” menedžmenta spēku. Taču redzēsim, ko lems akcionāri. 

- Par akcionāriem - ekonomikas ministrs iepriekš pauda, ka „TeliaSonera” vismaz „Lattelecom” padomes locekļu līmenī pret šo ieceri ir noskaņota pozitīvi. Vai tagad ir notikušas jau tālākas sarunas?

- Te ir jāatgriežas vēsturē, kā mēs vispār nonācām līdz šim darījumam. Ja mēs skatāmies uz „Lattelecom” attīstību, tad tā arī pēc krīzes nav bijusi pārāk strauja. Tādēļ uzņēmuma padome vērsās pie menedžmenta, lai panāktu priekšlikumus, kādā veidā šis uzņēmums varētu attīstīties straujāk. Starp priekšlikumiem bija gan ģeogrāfiskā ekspansija, gan pavisam jaunu produktu līniju veidošana. Tomēr visos šajos jautājumos diskusija padomē izvērtās pietiekami kritiska un mēs nepanācām vienošanos. Savukārt šajā jautājumā arī „TeliaSonera” puse teica – jā, tas ir kaut kas tāds, ko mēs varētu apspriest! Tādēļ brīdī, kad mēs gājām pie akcionāriem, mums bija visas padomes atbalsts. Kas attiecas uz LMT padomi, tad tās priekšsēdētājs Kennets Radne publiski ir paudis atbalstu darījumam. Protams, iespējams, tur ir vēl citi „TeliaSonera” mērķi, ko viņi cer atrisināt, bet ir skaidrs, ka viņi ir gatavi sarunām un viņi gaida Latvijas valdības lēmumu iet tālāk un to, ka tiks pilnvarots sarunu vedējs no Latvijas puses, kas visdrīzāk būs kāds no ministriem. Turklāt pašlaik Latvijas valdībai jau nav jālemj par darījuma detaļām. Valdībai ir jālemj par to, ka tā konceptuāli tam ir gatava un pilnvaro kādu runāt par tā noteikumiem. Pēc tam, kad būs norunāti noteikumi, valdība jau lems vai tie atbilst valsts interesēm, savukārt Konkurences padome – vai tie atbilst konkurences prasībām. 

- Par Latvijas akcionāru pusi – ministru darba grupa, kas skatīja šo jautājumu, ir teikusi jā. Tomēr vai nesagaidiet, ka pret šo darījumu parādīsies iebildumi koalīcijā?

- Ministru darba grupa tiešām ir teikusi jā. Mēs arī sagaidām, ka septembrī tā sapulcēsies vēlreiz un valdībai iesniedzamā informācija tiks pilnveidota.

Kas attiecas uz koalīciju un Saeimas deputātiem... Domāju, ka situācija ir pietiekami konstruktīva. Skaidrs, ka lielais jautājums ir par valstij piederošo aktīvu veiksmīgāku attīstību. Iespējams, ka šis ir tas mirklis, kad, nedarot neko, šo aktīvu vērtība nākotnē samazināsies. Tādēļ ir nepieciešama aktīva rīcība.

Ja eskalēsies negatīva diskusija, tad deputātu pozīcija, protams, var kļūt piesardzīgāka. Taču tādēļ mēs cenšamies diskusiju turēt konstruktīvā līmenī. Atsevišķi nozares eksperti gan izsaka pietiekami skarbus un nepamatotus apgalvojumus, kam īsti nav sakara ar piedāvāto darījumu. Piemēram, par privatizāciju. Tas, ko ir piedāvājusi „Lattelekom” valde, nekādā veidā nemaina akciju sadalījumu. Tādēļ visi pārmetumi, ka tur ir slēpta privatizācija, vai, ka menedžments kāro pēc akcijām – šī darījuma kontekstā tam nav nekāda pamata.

Savukārt, ja mēs runājam par konkurenci, tad „Tele2” un „Bite” spēks pilnīgi noteikti neļaus apvienotajam uzņēmumam nākotnē palielināt sakaru tarifus. Savukārt „Baltcom” un IZZI spēks lielajās pilsētās neļaus palielināt maksu par televīziju. Visos apvienotā uzņēmuma darbības segmentos ir pietiekami spēcīga konkurence. Mēs redzam arī konkurentu komentārus. Piemēram, „Baltcom” jau ir paziņojis, ka savā ziņā ar nepacietību gaida šo apvienošanos, jo periodā, kamēr „Lattelecom” menedžments būs aizņemts ar reorganizāciju, viņi paspēs pie sevis pārvilināt kādu klientu.

Tas arī precīzi atspoguļo tirgus situāciju. Protams, mēs no apvienošanās iegūsim zināmu sinerģiju, varēsim vairāk investēt, bet konkurenti jau no tā īpaši necietīs. 

- Tomēr „Lattelecom” pašlaik ir pilnvērtīgs spēlētājs interneta, televīzijas un fiksēto sakaru jomā, LMT ir pilnvērtīgs spēlētājs mobilo sakaru jomā. Abiem uzņēmumiem apvienojoties, tiek iegūta kompānija, kurai Latvijā īsta analoga pašlaik nav. Līdz ar to, vai jūs tomēr nesagaidiet, ka būs pamatīga konkurējošo kompāniju pretdarbība?

- Te es gribu uzsvērt, ka reģionā ļoti spēcīgs spēlētājs ir „Tele2” un es negribētu piekrist, ka viņi nav gatavi šāda līmeņa konkurencei. Ja mēs skatāmies uz Eiropu, tad tajā pašlaik ir 36 fiksēto sakaru kompānijas. No tām 31 uzņēmumam ir arī mobilie sakari. Tādēļ, ja mēs runājam par nākotnes telekomunikāciju ekosistēmas modeli, tad tas ir integrēts. Tajā ir gan platjoslas televīzija, gan mobilā un fiksētā telefonija, gan satura pakalpojumi.

Pašlaik, ja mēs skatāmies uz to pašu MTG un „Tele2”, kas abi pieder Zviedrijas „Kinnevik” grupai, tad šie konkurenti ir ļoti spēcīgi. Viņiem ir ļoti spēcīgs saturs – tas ir „TV3”, LNT, „TV3+”, „TV5”, „Viasat Sport Baltic”. Tāpat viņi piedāvā televīzijas servisu caur internetu. Viņiem ir „Viasat” satelītu platforma un viņiem ir „Tele2” 4G platforma. Nākotnē ir sagaidāms, ka DVB-T tehnoloģijas platforma, ko mēs pašlaik izmantojam virszemes apraidē, lēnām pāries uz 4G. Tā ir daudz mūsdienīgāka un atšķirībā no DVB-T tā ļauj nodrošināt televīzijas interaktivitāti arī bezvadu sakaru gadījumā. Pašlaik mēs interaktīvo TV piedāvājam tikai caur optiskajiem kabeļiem, bet bezvadu variantā mums ir vecā lineārā televīzija – ja „Panorāmu” rāda vakarā, tad no rīta to skatīties nevar. Savukārt 4G tehnoloģija to pieļaus. Tieši tādēļ, ja mēs skatāmies uz konkurences cīņu, arī mums ir nepieciešama 4G tehnoloģija.

Savukārt, ja mēs atgriežamies pie situācijas Eiropā, tad pašlaik notiek ļoti daudz apvienošanās darījumi. Viena plakne ir tālāka fiksētās un mobilās telefonijas integrācija. Otrs darījumu virziens ir starp saturu veidojošajām kompānijām un telekomunikāciju uzņēmumiem. Tā ir biznesa loģika – kļūt arvien lielākiem un spēcīgākiem. 

- Starp pieļāvumiem ir arī tas, ka „Lattelekom” varētu pārņemt „Baltcom” un IZZI?

- Visdrīzāk mums to neļaus, jo tad televīzijas tirgus daļa mums gan pieaugtu būtiski. Pret šādu darījumu Konkurences padomei būtu jābūt ļoti kritiskai. Tāpat mēs visdrīzāk nevarētu nākt klajā ar piedāvājumu pirkt „Biti”, jo mūsu akcionāriem jau pieder LMT, lai gan tā bija viena no pieļautām alternatīvām.

Savukārt „Tele2” izplesties ir liels potenciāls, jo pēc mūsu aprēķiniem viņiem uz konta pašlaik ir ap 3,6 miljardiem ASV dolāru, kurus šī grupa mēģina izvietot dažādos aktīvos, tostarp Baltijā.

Tieši tādēļ mums šķiet, ka „Tele2”/MTG ir eksistējošs un spēcīgs konkurents. Tāpat mēs sagaidām ievērojamu konkurenci no Vācijas un Lielbritānijas. 

- No turienes šeit varētu ienākt investori vai jau kompānijas ar saviem pakalpojumiem?

- Jaunā ES regula paredz, ka vietējiem mobilajiem un fiksētajiem operatoriem būs jāpiedāvā savas jaudas. Līdz ar to šeit var ienākt jau spēlētāji ar saviem produktiem, savām televīzijas paketēm, mobilo sakaru risinājumiem, izmantojot mūsu kompāniju infrastruktūru. Lai stāvētu tam pretī, mums ir jābūt ļoti finansiāli spēcīgiem un investēt spējīgiem. No vienas puses ir skaidrs, ka mēs vietējo tirgu pārzinām daudz labāk, bet no otras puses ir skaidrs, ka viņu finanšu iespējas ir daudz lielākas par mūsējām. 

- Kādā termiņā apvienošanās darījumam būtu jānotiek, lai būtu jēga no sinerģijas? Pieļauju, ka trīs gadus gaidīt jūs negribiet.

- Trīs gadi tiešām būtu ļoti riskants solis. Politiķiem gan vienmēr patīk atsaukties uz nākamajām vēlēšanām. Pēc tam mēs sākam no jauna sarunas ar jauniem ministriem un tad ir atkal kaut kādas nākamās vēlēšanas... Tādēļ mēs pēc šī argumenta negribētu vadīties, jo demokrātiskā valstī vienkārši nav tāda ilgāka perioda, kad nav nekādu vēlēšanu.

Mēs domājam, ka darījums varētu notikt pietiekoši strauji. Ja valdība par šo jautājumu lemj jau septembra beigās, tad oktobrī vai novembrī jau varētu notikt sarunas ar „TeliaSonera”. Ja sarunas noslēdzas veiksmīgi, tad izvēlēto variantu jau novembra beigās varētu iesniegt valdībai un Konkurences padomei. Konkurences padomei lēmuma pieņemšanai vajag aptuveni četrus mēnešus. Tas nozīmē, ka aprīlī šo darījumu varētu jau uzsākt. Savukārt integrāciju mūsuprāt var veikt gada laikā.

Līdz ar to, no šodienas skatoties, pusotrs gads būtu optimistisks termiņš šī darījuma pabeigšanai. Nu, ja pesimistisks... tad jāskatās. 

- Kāda varētu būt šīs apvienotās kompānijas vērtība?

- Mēs uzskatām, ka šobrīd akcionāriem piederošais īpašums no 350 miljonu latu kopējās vērtības šī darījuma rezultātā pieaugs līdz 436 miljoniem latu. No tā 59 miljoni latu pie manis minētas darījuma struktūras būtu nauda, ko „Lattelekom” samaksā akcionāriem par LMT. 

- Tātad tīrā apvienotā uzņēmuma vērtība būtu 377 miljoni latu?

- Tieši tā. 

- Kādus jaunus produktus varētu attīstīt apvienotais uzņēmums? Iepriekš jūs jau minējāt to, ka „Lattelecom” varētu ķerties pie televīzijas satura veidošanas?

- Mums jau ir iestrādes saturā. Piemēram, „Lattelecom” bija ļoti veiksmīgs projekts par Dziesmu svētku kanālu. Ja jau mēs bez „bojeviku” un seriālu rādīšanas ar to sasniedzām 250 tūkstošus mājsaimniecību,   tas ir ļoti labs rādītājs. Skaidrs, ka mēs tiešā veidā nekonkurēsim ar „TV3” vai LNT, taisot klasisku televīzijas kanālu. Bet mēs šajā tirgū varam ieiet, apvienojot dažāda veida programmas. Tomēr galīgais lēmums par to vēl nav pieņemts. Visdrīzāk, mēs šo jautājumu vēlreiz skatīsim rudenī.

Pašlaik arī darbojas tā saucamais četru ekrānu princips – lielais televizors, dators, planšetdators un mobilais tālrunis. Arī mums pašlaik strādā visi šie četri risinājumi. Vienlaikus ir skaidrs – ja mums būtu ciešāka integrācija ar LMT, tad mēs vēl labāk un straujāk varētu attīstīt, piemēram, televīzijas skatīšanos telefonā. Nav jau noslēpums, ka arī dažādu tehnisku jautājumu dēļ šo ekrānu televīzijas vērošanai izmanto vismazāk. Taču tam, kā arī planšetdatoru izmantošanai pieder nākotne.

Nākamā lieta, kas ir saistīta arī ar investīcijām infrastruktūrā, ir tīkla paplašināšana uz teritorijām, kur vēsturiski ir mazs iedzīvotāju blīvums. Mūs interesē, kā mēs varam apkalpot šos klientus. Tur ir divi galvenie risinājumi – 4G tīkls, kurā mēs varētu piedāvāt savus produktus, un ES fondu izmantošana, lai izveidotu tā saucamo „vidējo jūdzi”, bet mēs jau tad varētu strādāt pie „pēdējās jūdzes” izveides. Sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un valdību šie darbi pašlaik notiek. Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs uzskatām, ka internetam ir jābūt pieejamam ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Tur, kur cilvēki dzīvo kompakti un ir pirktspēja, nekāds valsts atbalsts nav nepieciešams. Tur komersanti burtiski cīnās par klientiem. Savukārt attālākos reģionos pakalpojuma dažkārt nav vispār. Tādēļ vienīgais veids, kā šos jautājumus risināt, ir ar valsts subsīdiju palīdzību. Tā tas notiek gan Zviedrijā, gan Somijā, gan Kanādā. Ja mēs atceramies vēsturi, tad arī tad, kad notika elektrifikācija, valsts nāca palīgā un uz viensētām izbūvēja elektrolīnijas. Tagad situācija ir līdzīga – internets ir jaunā elektrība. Vienlaikus integrācija ar bezvadu iespējām dotu ātrāku un labāku rezultātu. 

- Varbūt tad attālākās vietās kabeļus vilkt vairs nav jēgas un jāiegulda ir mobilo sakaru torņos?

- Domāt, ka 4G atrisina visas problēmas, tomēr ir tuvredzīgi. Tur, kur ir nepieciešami lielāki interneta ātrumi, kur ir lielāka iedzīvotāju koncentrācija, optikas nepieciešamība pastāvēs vienmēr. Līdz ar to reģionu centri jebkurā gadījumā ir jāsatīklo optiski. Otra lieta – mainās arī tīklu izmantošanas būtība. Ja interneta pirmsākumos, to pamatā izmantoja informācijas ieguvei, tad tagad internets bieži jau ir tehnoloģiju sastāvdaļa, kas nodrošina sasaisti starp dažādām iekārtām un mašīnām. Turklāt nākotnē šī interneta loma mainīsies vēl vairāk. Līdz ar superātra interneta ienākšanu mūsu dzīvē, visdrīzāk dati vairs vispār netiks glabāti datorā, bet gan „mākonī”. Lai tas strādātu, tā saucamajai „trubai” līdz šim „mākonim” ir jābūt ļoti ātrai. Tādēļ arī prasības pret internetu maina veidu, kā mēs strādājam. 

- Par cik procentiem jūs gribat samazināt izmaksas uz apvienošanās rēķina?

- Biznesa plānā izmaksu samazinājums ir paredzēts par 10%, bet tas ir maz. Es domāju, ka realitātē izmaksu samazinājums būs divas reizes lielāks. 

- Pamatā uz kā rēķina tas notiks?

- Pirmkārt tās ir funkcijas, kas abiem uzņēmumiem pārklājas. Sākot jau ar grāmatvedību, administrāciju, uzturēšanas izmaksām, datu tīkliem, arī valdes izmaksām. Funkcijās, kas nepārklājas, piemēram, mobilo sakaru tīkla uzturēšanā, sinerģija savukārt būs ļoti maza.

Inguna Ukenābele

LTV1 :: De Facto :: Lattelecom pērk Pirmo Baltijas kanālu?

LTV1 raidījuma "De Facto" žurnālists Gundars Rēders iztaujā Gati Kokinu par Lattelecom attīstības plāniem.

[WEB] LTV1 :: De Facto :: Lattelecom pērk Pirmo Baltijas kanālu?

[YouTube] LTV1 :: De Facto :: Lattelecom pērk Pirmo Baltijas kanālu?

[FLV] LTV1 :: De Facto :: Lattelecom pērk Pirmo Baltijas kanālu?

____________________________________________________________________________________

Latvijas valdība turpina analizēt, cik lietderīgi būtu apvienot divus daļēji valstij piederošos telekomunikāciju milžus LMT un Lattelecom. Lattlecom neslēpj, ka iniciatīva nāk no viņu puses. "De facto" rīcībā nonākušas ziņas par vēl kādu iespējamu, pretrunīgi vērtējamu Lattelecom darījumu -- Pirmā Baltijas kanāla iegādi. Par to stāsta Gundars Rēders.

 

Maijas Celmiņas foto no intervijas 5-Sep-2013

 

BNS :: Kokins: Runām par savtīgām interesēm "Lattelecom" un LMT apvienošanās darījumā nav pamata

BNS ir publicējis fragmentu no intervijas ar Gati Kokinu. To ir pārpublicējusi Latvijas Avīzes vietne la.lv:

[WEB] BNS :: Kokins: Runām par savtīgām interesēm LTC un LMT apvienošanās darījumā nav pamata

[PNG] BNS :: Kokins: Runām par savtīgām interesēm LTC un LMT apvienošanās darījumā nav pamata

[PDF] BNS :: Kokins: Runām par savtīgām interesēm LTC un LMT apvienošanās darījumā nav pamata

[WEB] la.lv :: Runām par savtīgām interesēm nav pamata, norāda Kokins

[PNG] la.lv :: Runām par savtīgām interesēm nav pamata, norāda Kokins
________________________________________________________________________________

 

Nav pamata runām par kādām savtīgām interesēm iespējamā telekomunikāciju uzņēmumu "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) apvienošanās darījumā, intervijā aģentūras BNSbiznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pauda "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izrādīto interesi.

"Es uz šo jautājumu skatos ļoti pragmatiski. Pirmkārt, telekomunikāciju uzņēmumi ir likumā paredzēts specdienestu informācijas avots. Tādēļ, protams, viņus [KNAB] interesē tas, kā viņi turpmāk varēs iegūt informāciju un vai kaut kas mainīsies. Otrkārt, ja mēs lasām dažus medijus, tad var rasties iespaids, ka ir plānoti kaut kādi nesaprotami darījumi ar akcijām. Tomēr tā kā šī darījuma rezultātā tagadējie īpašnieki – Latvijas valsts un "TeliaSonera" – nonāk pie tādas pašas īpašnieku struktūras kā pirms tam, ir skaidrs, ka nav runa ne par kādām menedžmenta akcijām. Līdz ar to nav pamata arī kaut kādām savtīgām interesēm, jo ir skaidrs, ka darījums notiek tikai Latvijas valsts un "TeliaSonera" interesēs. Tādēļ mani arī KNAB interese neuztrauc," skaidroja Kokins.

Lai gan viņš ir dzirdējis par KNAB izrādīto interesi, pie "Lattelecom" tas ne ar kādiem jautājumiem nav vērsies.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka trīs ministru darba grupa ir izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija  pašlaik - īstermiņā - nav nepieciešama, taču uzņēmumus būtu lietderīgi apvienot.

BNS