BNS :: LTC: TV reklāma nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus

Ziņu aģentūras BNS žurnāliste Inguna Ukenābele turpinājumos publicē sarunu ar Gati Kokinu par Lattelecom un LMT apvienošanos.

[WEB] BNS :: LTC: TV reklāma nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus

[PNG] BNS :: LTC: TV reklāma nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus

________________________________________________________________________________________

"Lattelecom": TV reklāma nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus

"Lattelecom" no fiksēto sakaru uzņēmuma ir izaudzis par kompāniju, kas pašlaik nodrošina gan interneta pieslēgumus, gan TV apraidi. Kuriem no šiem biznesa veidiem ir paredzama straujākā izaugsme un vai kādas no tagad lietotajām tehnoloģijām dzīvo savus pēdējos gadus, intervijā aģentūrai BNS stāsta „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins:

- Kuras darbības jomas „Lattelecom” pašlaik nes lielāko peļņu? Un kāda varētu būt attīstība nākotnē?

- 90.gados galvenā joma, kas „Lattelecom” nesa naudu, bija fiksētā telefonija. Lai arī daži analītiķi stāsta, ka tas ir miris bizness, tā joprojām ir būtiska „Lattelecom” ienākumu daļa. Protams, šis bizness samazinās un tas notiks arī turpmākajos gados. Tomēr tirgus attieksme pret fiksēto telefoniju ir mainījusies. Kādreiz tas bija veids kā piezvanīt cilvēkam. Nenoliedzami, ka, parādoties mobilajai telefonijai un samazinoties mobilo sakaru cenām, daudz ērtāk cilvēkus bija sazvanīt uz mobilo tālruni. Līdz ar to šķita, ka fiksētie sakari pazudīs pilnībā. Tomēr ar laiku mēs nonācām pie atziņas, ka fiksētais telefons nav jāuzskata par veidu, kā piezvanīt konkrētam cilvēkam, bet gan par veidu, kā piezvanīt uz konkrētu vietu. Šī konkrētā vieta var būt gan organizācija, gan iestāde, gan birojs, gan arī māja. Ir situācijas, kad man ir pilnīgi vienalga, kurš atbild uz zvanu, – es gribu piezvanīt konkrētam uzņēmumam vai iestādei. Piemēram, man ir jautājums par nodokļu nomaksu – es zvanu uz Valsts ieņēmumu dienestu un nezinu, kurš tieši ar mani runās un kurš var atrisināt manu problēmu, bet zinu, ka to var izdarīt šajā dienestā. Vai arī man ir svarīgi sazvanīt, kādu, kurš pašlaik ir mājās, – es nezinu, kurš tieši no maniem ģimenes locekļiem tas ir, tādēļ es zvanu uz mājas telefonu. Līdz ar to fiksētais telefons ir kļuvis par rīku, lai piezvanītu uz konkrētu vietu. Saprotot šo funkciju, pēc mūsu domām fiksētais telefons vēl labu laiku būs nozīmīgs ieņēmumu avots.

Parādoties internetam, mums bija doma, ka ar ienākumiem no tā varēs kompensēt kritumu fiksētajā telefonijā. Tomēr te ir jāsaprot, ka interneta pakalpojumiem ir visai zema pievienotā vērtība un tirgū ir ļoti augsta konkurence. Tas internetam vienam pašam neļauj segt fiksētās telefonijas kritumu. Tādēļ internets, protams, ir svarīgs mūsu ieņēmumu avots, bet, piedāvājot tikai interneta pakalpojumus, mums neizdosies nodrošināt strauju attīstību.

Savukārt trešā lieta, pret kuru no sākuma akcionāriem bija ļoti piesardzīga attieksme, bet, kas izrādījās ļoti veiksmīga, ir televīzija. Turklāt nevis vienkārši TV programmu retranslācija, bet papildus pakalpojumi. Pašlaik mums visejošākais produkts ir interaktīvā televīzija – cilvēki ir gatavi maksāt par ērtību, ko sniedz iespēja skatīties TV pārraides sev izdevīgā laikā, nevis tikai tad, kad tās rāda. Tāpat mums ir iespēja par maksu rādīt jaunākās filmas. Tas viss mums ļauj pelnīt daudz vairāk, nekā vienkārši piedāvājot internetu.

Šīs visas ir aktivitātes, kas guļas uz iedzīvotāju maciņiem. Savukārt cīņa par to, kas atrodas iedzīvotāju maciņā, ir skarba. Tas ir gan tādēļ, ka ekonomika neattīstās un algas nepieaug tik strauji, lai mēs būtiski varētu kāpināt savus ienākumus, gan tādēļ, ka ir ļoti liela konkurence. Tieši tādēļ mēs domājam par jaunu virzienu – par to, ka mēs televīzijā piedāvājam savu saturu. Kad mēs piedāvāsim savu saturu, tad mēs varēsim sākt cīnīties arī par to naudu, kas ir reklāmas biznesā. TV reklāma ir daudzmiljonu bizness un tas nākotnē mums var radīt jaunus ieņēmumus. 

- Ja runājam par iedzīvotāju maciņiem – jūs redziet iespējas palielināt maksu par kādiem no saviem pakalpojumiem?

- Īsti nē. Vienīgā lieta, kur mēs maksu būsim spiesti palielināt, ir saistīta ar satura piegādi. Saeima mums neizprotamu iemeslu dēļ savulaik lēma par tā saucamā „must cary” principa atcelšanu. Līdz ar to nacionālajiem kanāliem tagad ir tiesības prasīt maksu par to retranslāciju. No vienas puses tas aizsargā TV programmu veidotāju finansiālās intereses, no otras puses mēs redzam, ka lielākā daļa no šīs produkcijas ir koncentrējusies MTG grupas rokās. Pēc dažādiem aprēķiniem tie ir 70-80% TV satura, kas tiek veidots Latvijā. Protams, ka viņi kā jau spējīgi biznesmeņi šo jautājumu mēģina nekavējoties izmantot un mums ļoti smagi iet sarunas par nākamā gada izmaksām – MTG grupas piedāvājums faktiski pašlaik ir reiz divi. Ja mums tagad saturs izmaksās divas reizes dārgāk, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mēs daļu būsim spiesti pārlikt uz skatītājiem. Mēs gan esam optimisti un ceram, ka šīs sarunas beigsies ar racionālāku piedāvājumu no MTG puses. 

- Vai tas nevar beigties ar to, ka jūsu piedāvātajās TV programmu pamatpakās būs LTV kanāli, bet MTG programmas jau būs kaut kas, par ko papildus būs jāpiemaksā?

- Viņiem tomēr ir arī zināmas saistības par to, ka viņi paliek bezmaksas apraidē. Protams, šīs saistības var arī pārskatīt, bet tas jau ir valsts un MTG jautājums.

Mums savukārt iet cīņa par cenām – viņi cenšas visu sapakot kopā, mēs cenšamies visu atpakot. Tas ir normāls komerciāls strīds, kam nebūtu nekādu tālejošu seku, ja vien MTG nekontrolētu tik lielu tirgus daļu. Tā bija kļūda – šo TV kanālu apvienošanos atļaut. Mēs vēl esam lieli spēlētāji, bet domāju, ka mazākām kompānijām ar viņiem tagad runāt ir relatīvi sarežģīti. Diemžēl, bet šajā situācijā vinnētāji bieži vien ir Krievijas kanāli – pieprasījums pēc tiem sabiedrībā ir relatīvi augsts, nosacījumi ir daudz elastīgāki un mēs riskējam ar to, ka Maskavas ideoloģija mūsu mājsaimniecībās ienāk arvien vairāk. 

- Jums ir virszemes televīzijas apraides tiesības līdz 2021.gadam. Ir eksperti saka, ka tas ir lēni mirstošs bizness. Kā jūs redziet šī pakalpojuma attīstību?

- No tehniskās kvalitātes viedokļa ar šo biznesu viss ir kārtībā. Signāla kvalitāte ir laba un lielākajā Latvijas daļā var redzēt pārdesmit TV kanālus par ļoti labām cenām. No šī viedokļa – astoņi gadi ir pareizs termiņš. Ja konkurss būtu bijis uz četru gadu apraides tiesībām, tad būtu gan jautājums par nepieciešamajām investīcijām, gan par to kāda nozīme un vērtība būtu konkursam jau par nākamajiem četriem gadiem. Savukārt konkurss uz vēl ilgāku termiņu – piemēram, 15 gadiem – jau būtu apšaubāms tā dēļ, kas jau izskanēja jautājumā, proti, šī tehnoloģija noveco. Visdrīzāk pēc šiem astoņiem gadiem šī tehnoloģija sevi arī būs izsmēlusi. 

- Tas nozīmē, ka vēl viena konkursa par virszemes apraidi visdrīzāk nebūs?

- Grūti pareģot, bet šāda iespēja ir ļoti augsta.

Tas, kādēļ šī tehnoloģija noveco, – izmantotā DVB-T tehnoloģijas platforma aizņem diezgan plašas frekvenču joslas, kuras nākotnē noteikti gribēsies izmantot daudz efektīvāk un piedāvāt arī mobilajiem sakariem. Tāpat virszemes televīzija nenodrošina interaktivitāti – signālu var raidīt tikai vienā virzienā. Tur, kur mēs varam pievienot arī optisko tīklu vai DSL, mēs varam piedāvāt interaktīvo TV, par ko patērētāji arī ir gatavi maksāt vairāk. Tur, kur šīs tehniskās iespējas nav, tur nav arī interaktivitāte, bet biznesa loģika to prasa. Ja mēs sekojam tehnoloģiju attīstībai, tad mēs redzam, ka pirmie prototipi ir uzbūvēti un pēc kādiem trim gadiem varētu būt pirmie komerciālie mēģinājumi raidīt televīziju caur 4G platformu un jau pēc pieciem gadiem varētu būt masveida virszemes apraides migrācija no DVB-T uz 4G platformu. Arī mums tam ir jābūt gataviem. Investīcijas, ko mēs veicām, pa šo laiku būs amortizējušās un jaunas tehnoloģijas dos arī jaunas iespējas. Mēs esam tehnoloģiju uzņēmums un ļoti labi saprotam, ka progress ir neizbēgams.

Inguna Ukenābele