Dzeltenais portāls KasJauns.lv ir publicējis tendenciozu žurnālista Māra Puķīša rakstu par Lattlecom un LMT apvienošanos, kurā ir pieminēts arī Gatis Kokins.
Valdībā spriež par „Lattelecom” un „Latvijas Mobilā telefona” apvienošanu un valsts daļu privatizāciju, kuluāros runā, ka šajā pasākumā īpaši ieinteresēts esot „Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis – vīrs, kura karjera ir bijusi cieši saistīta ar Andri Šķēli.
„Lattelecom” šefs Juris Gulbis esot ļoti ieinteresēts LMT pievienošanā.
Darbs šajā virzienā noris slepenībā, dokumenti klasificēti kā ierobežotas pieejamības informācija, taču par iespējamo darījumu un Gulbja lomu tajā jau ieinteresējies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vismaz tas ir apsveicami, jo ļauj cerēt, ka šoreiz valsti neļaus uzmest.
Valdībai iesniegti apšaubāmi skaitļi
Pašlaik Latvijas valstij pieder 51% no „Lattelecom” pamatkapitāla, bet pārējie 49% – „Tilts Communication”, akciju sabiedrībai, kuru kontrolē Zviedrijas un Somijas uzņēmums „TeliaSonera”. „Lattelecom” savukārt ir 23% īpašnieks LMT, bet valstij Privatizācijas aģentūras personā pieder 5% un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram – 23%. Pa 24,5% pieder „Sonera Holding” un „TeliaSonera”.
Šī situācija drīz var mainīties – valdības darba grupa izskata iespējamos privatizācijas modeļus. Iecere ir iesākumā apvienot „Lattelecom” un LMT un pēc tam privatizēt. Tiek pieļauts, ka privatizēt arī citi investori, ne tikai „TeliaSonera”.
Izskatot šo jautājumu, svarīga ir finanšu informācija, un Kasjauns.lv rīcībā esošie dokumenti liecina, ka valdībai iesniegtie skaitļi nav pārāk korekti.
Proti, pēc 2012. gada finanšu datiem, LMT apgrozījums bijuši 129,2 miljoni latu un gada peļņa – 26,4 miljoni. Abos rādītājos – kritums. „Lattelecom” apgrozījums bijis 147,1 miljons latu un peļņa – 22 miljoni, par 1,2 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. No tā pasniegtiem rādītājiem ir viegli noticēt, ka „Lattelecom” bizness tikai kāpj, un LMT ir pēdējais brīdis glābt.
Patiesībā vietā brīdināt premjeru un ministrus, ka viņiem iesniegtā informācija ir vērtējama kritiski. Uzņēmuma bilancē redzams, ka reālie skaitļi ir daudz drūmāki. No pamatdarbības – telekomunikāciju biznesa – gūtā „Lattelecom” peļņa 2012. gadā bijuši tikai 9,7 miljoni latu, bet pārējie vairāk nekā 12 miljoni gūti, no LMT izmaksātajām dividendēm un pārdodot nekustamos īpašumus.
Pašlaik „Lattelecom” interneta lapā jebkurš interesants var aplūkot 17 īpašumus, ko uzņēmums licis zem āmura, piemēram, namu Rīgā, Barona ielā 69 (sākumcena 880 000 latu), divas mājas ar zemi Ainažos (24 000 latu), garāžas un citas ēkas Stopiņu novadā (80 000 latu).
Naudas krāns „Lattelecom” un šefam
Šī informācija valdības slepenajos papīros, protams, izpaliek, toties LMT aina zīmēta drūmās krāsās. Kamēr „Lattelecom” parādu slogs raksturots kā ļoti nebūtisks, LMT parādi turpinot pieaugt un pastāvot pat risks, ka uzņēmums nespēs izmaksāt dividendes. „Lattelecom” kapitāldaļu vērtība (neskaitot LMT) varētu būt 238 miljoni latu, LMT – 149 miljoni. Publiski gan parasti izskanējis, ka LMT ir vērtīgāks (pēc atsevišķiem avotiem, pat līdz 400 miljoniem latu).
Var secināt, ka šādā interpretācijā esot ieinteresēts „Lattelecom” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis. Abu uzņēmumu apvienošana ir „Lattelecom” valdes ideja, kas to arī nav slēpusi. Laikrakstam „Dienas Bizness” to atzinis „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. Noklusēts paliek apstāklis, ka LMT šajā gadījumā kļūtu par naudas krānu uzņēmumam, kuram nemaz tik spoži neklājas un, kas nav mazsvarīgi – jo labāki būtu „Lattelecom” rādītāji, jo drošāks Gulbja krēsls.
Valdības darba grupā darbojas arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Viņa algu, kas gadā pārsniedz 250 000 latu, var apskaust pat veiksmīgi privātuzņēmēji. Ja „Lattelecom” peļņa kritīsies, var krist arī vadītājs, un, lai saglabātu amatu, ir vērts aizkulisēs runāt ar politiķiem un solīt „zelta kalnus”. Tiesa, pēc neoficiālas informācijas, Gulbis apvienošanas projektu politiskajos gaiteņos esot lobējis tik aktīvi, ka izraisījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja interesi, jo radušās aizdomas par nelikumībām un zināmu līdzību ar bēdīgi slaveno „Kempmayer” shēmu.
Skandināvus interesē kontrolpakete
Ar privātajiem akcionāriem iecerētā shēma nav saskaņota, taču viņi arī neiebilst. Biznesa partneris abos uzņēmumos „TeliaSonera” ir lielākais telekomunikāciju gigants Ziemeļvalstīs, pērn apgrozījums sasniedza 12,2 miljardus eiro (8,54 miljardi latu), lielākie akcionāri ir Zviedrijas valdība (37,3%) un Somijas valdība (11,7%), pārējās akcijas kotējas biržā.
Maijā e–pastā Privatizācijas aģentūrai „TeliaSonera” paudusi interesi palielināt savu īpašumtiesību daļu un iegūt pilnu kontroli pār „Lattelecom” un LMT vai vismaz virs 50%. Skandināvi izteikuši atbalstu abu uzņēmumu apvienošanai, bet arī, tiekoties aci pret aci sanāksmē Rīgā, uzsvēruši, ka viņiem ļoti būtiski ir iegūt apvienotā uzņēmuma kontrolpaketi. Pretējā gadījumā ārzemju partneri varētu būt pret.
Kā to risinās, vēl redzēsim, bet vietā piebilst, ka ar godīgumu izslavētie skandināvi ne vienmēr ir balti un pūkaini. Zviedrijā joprojām risinās izmeklēšana par milzīgu korupcijas skandālu Uzbekistānā, kur TeliaSonera esot devusi 300 miljonu ASV dolāru kukuli, lai iegūtu trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru licenci. „TeliaSonera” izpilddirektors Larss Nībergs šoziem atkāpās no amata.
Atkal Šķēles faktors?
Atgriežoties Latvijā, vērts atgādināt dažus piemirstus faktus no iesaistīto personāžu dzīves gājumiem. Lattelecom šefs Gulbis, kurš kāpienu pa karjeras kāpnēm sāka 1994. gadā kā vecākais ekonomists Baltijas Tranzītu bankā, izglītojās Londonā, iegūstot augsti vērtēto britu grāmatveža sertifikātu, 1997. gadā kļuva par Andra Šķēles kontrolētās „AveLatGrupas” finanšu direktora vietnieku, vēlāk – par koncernam piederošā „Latvijas balzama” prezidentu.
Un Šķēles vārds bieži parādījies tajos brīžos un vietās Latvijas biznesā, kur notiek kas liels, interesants un privatizējams, arī telekomunikāciju nozarē, ja atceramies joprojām tiesā šķetināmo digitālās televīzijas un „Kempmayer” lietu.
Arī aprakstītajā projektā cieši iesaistītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, lai arī bezpartijisks, tomēr bijis itin tuvu nu jau likvidētajai Šķēles Tautas partijai. 2003.–2006. gadā viņš bija Šķēles līdzgaitnieces Helēnas Demakovas vadītās Kultūras ministrijas valsts sekretārs.
Protams, Šķēles faktors var būt tikai sazvērestības teorija, taču valdībai der pievērst uzmanību, kam īsti ir izdevīga LMT un „Lattelecom” apvienošana un pilnīga privatizācija piedāvātajā veidā.
Latvijas Avīzes žurnālists Egils Līcītis garā intervijā, kas publicēta 6.lpp. rubrikā "Redakcijas viesis", iztaujā Gati Kokinu par Lattelecom un LMT apvienošanās jautājumiem.
"Latvijas Avīzē" viesojās "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs GATIS KOKINS ar stāstu par iespējamo uzņēmuma apvienošanos ar LMT kompāniju.
"Gribam, lai sabiedrība saprastu, kā tapis šāds nodoms, ka tas ir pamatojams ar rūpīgu tirgus procesu un uzņēmumu rezultātu analīzi, lai rastu labāko risinājumu valsts kontrolētā sektora stratēģiski pareizai attīstībai," saka Kokins. 2009. – 2010. gadā "Lattelecom" būvēja optisko tīklu, izveidoja ātrāko internetu Eiropā. Attīstīja virszemes televīziju un pašlaik tik pieprasīto interaktīvo televīziju. Rosība deva papildu ienākumus un veiksmi finansiālā ziņā 2011. – 2012. gadā. Taču akcionāri un padome regulāri uzdeva uzņēmuma menedžmentam jautājumu – ko tālāk darīsiet, kāda būs izaugsme? Analizējot attīstības virzienus, neizbēgami bija jāsaduras ar problēmu – "Lattelecom" trūkst mobilo sakaru komponenta, kāds ir gandrīz visiem līdzīgiem komunikāciju uzņēmumiem Eiropā. Moderna kompānija šajā biznesā izskatās šādi – ar tehnisko sadaļu, kurā ir internets, TV, mobilie un fiksētie sakari, un ar satura daļu – TV satura paketi, mobilajām lietotnēm utt. "Lattelecom" no tā visa trūkst viena elementa – mobilais. Par "Lattelecom" vēlēšanos pašiem iet mobilo sakaru tirgū pastāvīgi bijis grūti panākt vienotu viedokli ar zviedru puses ("Telia Sonera") akcionāru. Ir izlūkota iespēja pirkt, piemēram, operatoru "Bite", bet pat sarunu sākšana par to nav bijusi iespējama.
– Un tad uzņēmuma vadība lūkojās pēc apvienošanās ar LMT kompāniju?
G. Kokins: – Jā. Lai gan "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs ir no Latvijas puses un mūsu valstij pieder 51% akciju, veidojot uzņēmuma stratēģiju saskaņā ar jumta līgumu, nevaram nerēķināties ar "Telia Sonera" pārstāvju domām. Lielākoties konsenss tiek panākts, lai arī ne visur esam varējuši "suverēni" attīstīties. Taču priekšlikums par LMT un "Lattelecom" apvienošanos ir guvis zviedru atbalstu – konceptuāli. Padomē "par" bija vienbalsīgi. Publisku "par" paudis arī LMT padomes priekšsēdētājs Kenets Radne. Kaut viņam dažas detaļas nepatīk tīri juridiski, Radne saka – sinerģija ir vajadzīga. Respektīvi, abi akcionāri pauduši – kurš nu lielāku, kurš mazāku – bet atbalstu. Pēc tam Privatizācijas aģentūra uzrakstīja informatīvo ziņojumu par "status quo", ar kuru plāno doties uz valdību.
– Kāda būs valdības darba kārtība?
– Pēc ziņojuma apskatīšanas, visticamāk, valdība pilnvarotu ekonomikas ministru uzsākt sarunas ar "Telia Sonera", jo bez viņu piekrišanas pārmaiņas nevarēs īstenot. Lēmums par uzņēmumu apvienošanu būtu vēl atsevišķs lēmums pēc sarunu noslēgšanas.
– Sakiet, kāda ir loģika, kā, pēc "Lattelecom" domām, divi vareni, daļēji valstij piederoši uzņēmumi jāapvieno?
– Viena loģika ir minētā, ka lielākajai daļai operatoru ir abas – mobilās un fiksētās – sastāvdaļas. Šajā tirgū iezīmējās divas tendences – gadu gaitā fiksēto un mobilo sakaru operatori ir apvienojušies – 86% Eiropas fiksēto operatoru ir arī mobilās licences. Otra tendence – satura īpašnieki apvienojas ar telekomunikāciju kompānijām. Un vēl ir ļoti liels uzsvars uz uzņēmumu efektivitāti: jābūt zemām izmaksām, šiem uzņēmumiem jābūt pietiekami lieliem. Ko vērojam darījumu tirgū? "Tele2" pērk fiksēto sakaru kompāniju Igaunijā un līdzīgu – Holandē. "Tele2", "MTG grupu" (TV3 un LNT īpašnieki), "Viasat" kontrolē vieni un tie paši akcionāri – zviedru "Kinnevik". "Tele2" konglomerāts Baltijā palielina ietekmi. Igaunijā tiem ir fiksētie, mobilie sakari un satelīta TV, saturs un radio. Latvijā – mediju saturā milzīga, dominējoša tirgus daļa, kas pēc LNT nopirkšanas atsevišķos segmentos, piemēram reklāmas tirgū, sasniedz aptuveni divas trešdaļas tirgus, radio, mobilie sakari un satelīta TV. Arī Lietuvā viņu ietekme nav būtiski mazāka. Pieļaujam, ka "Tele2", kas pārdevuši savus aktīvus Krievijā par 3,6 miljardiem dolāru, varētu veikt tālākas investīcijas, tādējādi mūsu tirgū var izveidoties pilnīga mediju satura un satura piegādes platformu dominance. Pat tad, ja LMT un "Lattelecom" apvienojas, mums joprojām būs ļoti grūti konkurēt ar šo lielo koncernu, jo neesam satura ražotāji, mums nav pašiem savu televīzijas kanālu.
– Tas ir, kaut kādā attīstības posmā jūs var apspēlēt un izspiest no pozīcijām?
– Teikšu, ka mums ir virkne ideju arī attiecībā uz TV satura ražošanu. Taču, ja mēs neatrisinām satura piegādes platformu apvienošanas jautājumu, tad vienkārši nav tehnisku iespēju konkurēt. TV industrija virzās interaktivitātes virzienā, pēc 2014. gadā paredzamo 4G platformu ieviešanas liela daļa skatītāju izmantos pavērušās iespējas un arī virszemes televīzijas pārraides skatīsies interaktīvā režīmā, izmantojot mobilo internetu. "Lattelecom" apvienošanās ar LMT tamdēļ dos ne tikai sinerģijas, bet arī iespēju tehnoloģiski sekot līdzi laikam.
– Taču jūsu apvienošanās projektam ir pretinieki, un, šķiet, domstarpības ir tieši LMT un "Lattelecom" vadības starpā.
– Mums jau ir uzbūvētas gan tehniskās platformas – fiksētie, balss sakari, optiskais tīkls, Wi-Fi, gan arī satura sadaļa, kamēr LMT vēsturiski bija fokusējies vienīgi uz tehnisko platformu. Gada sākumā zīmola maiņas ietvaros LMT paziņoja, ka darīs to pašu, ko "Lattelecom" jau dara sen. Tāpēc aktualizējās jautājums – kāpēc diviem uzņēmumiem, kas pieder vieniem un tiem pašiem akcionāriem, tērēt naudu tādā veidā? Mēs domājam, ka, šīs kompetences attīstot 4 – 5 gadu laikā, LMT varētu iztērēt vairākus desmitus miljonus latu. Tā, protams, būs konkurence ar "Lattelecom", cenšoties pārņemt kādu tirgus daļu, bet no akcionāru viedokļa tā nevar būt loģiska situācija – dubultas investīcijas, lieka sāncensība ar mazāku atdevi. Uz kurieni tas viss ved? Pēc gada pārskatiem var redzēt, ka beidzamajos piecos gados LMT ir būtiski samazinājies apgrozījums, kamēr "Lattelecom" šai laikā tas nostabilizējies, pie tam saimnieciskās darbības naudas plūsma LMT ir kritusi vēl straujāk. Tas noticis, jo LMT piedalās operatoru cenu karā tikai ar esošo tehnisko bruņojumu, bet "Lattelecom" aizstāvas, ieviešot jaunus, inovatīvus pakalpojumus – interaktīvo televīziju, kas ļauj skatīties TV pārraides skatītājam ērtā laikā, videonomu un optisko internetu. Tādējādi "Lattelecom" ir izdevies noturēt rādītāju līkni pietiekami "plakanā" līmenī. Jāpiezīmē, ka skepse par to, ka balss, stacionārā telefona sakarus neviens vairs neizmanto un visi migrē uz mobilo sakaru tīklu, nav gluži pamatota – caur pakalpojumu paku piedāvājumu "Lattelecom" ir izdevies būtiski samazināt ar to saistīto ieņēmumu kritumu. Pakalpojumi ar pievienoto vērtību ir noveduši pie ievērojamas atšķirības ieņēmumos no viena klienta, pie tam LMT pēdējos trijos gados tie ir mazinājušies, savukārt "Lattelecom" ir izdevies tos palielināt. Te ir tā starpība – kamēr tu, rupji sakot, piedāvā "trubu", pa kuru tek internets, daudz naudas nepaņemsi. Kolīdz piedāvā iznomāt jaunākās filmas, iespēju skatīties "Panorāmu" plkst. 23, īpaši ātru datu lejupielādi, mākoņskaitļošanas pakalpojumus, klients ir ar mieru maksāt daudz vairāk. LMT grib "pagriezt bildi", bet to sapratuši nedaudz par vēlu. Turklāt ir objektīvi iemesli, kāpēc viņi nevar vinnēt cenu karā. Kad pērn parādījās piedāvājums "Brīvība" – runāt par nepilniem 7 latiem mēnesī, cik grib, nekavējoties sekoja "Tele2" un "Bites" atbildes gājieni par Ls 5 un Ls 3. Cik var saprast pēc publiski pieejamās informācijas, tad abām šīm kompānijām viens darbinieks izmaksā mazāk nekā LMT – tāpēc tās var karot efektīvāk. Tas vēlreiz ilustrē situāciju, kad akcionāri nedabū no uzņēmuma vērtību, ko varētu iegūt, uzņēmumus apvienojot. Kopā mēs pelnītu vairāk, jo klientu skaitu mēs audzētu, piedāvājot jaunas un tirgū neredzētas iespējas, jaunus pakalpojumus. Tam sekotu vesela virkne sinerģiju. Gan ieņēmumu un izmaksu pusē, gan samazinot paralēlās un nelietderīgās investīcijas. Plānojam gadā palielināt apgrozījumu par 4,5 milj. latu, jo samazināsies klientu "staigāšana". Mobilo sakaru biznesā operatoru maiņa ir 40%, fiksētajos sakaros 20%, turpretī pakalpojumu paketes piedāvājumā klientu aprite turas 10% robežās. Plānojam cenas saglabāt, iespējams, pat samazināt, daļēji atdodot apvienošanās rezultātā iegūto ekonomiju saviem klientiem. Būtiski samazināsies personāla izmaksas, jo apvienotā uzņēmumā nevajadzēs divas administrācijas, divas grāmatvedības un par vairākiem miljoniem mazināsies operacionālās izmaksas. Vērtējot uzņēmumus piecu gadu sinerģijas griezumā, darījuma tīrā tagadnes vērtība ir 46 miljoni latu – tas ir akcionāru papildu ieguvums.
– Runājot par mobilo sakaru kompānijām, jums šķiet taisnība tai ziņā, ka Eiropā šī biznesa perspektīvu vairs nevērtē tik augstu?
– Jā, pirms gadiem desmit tirgus bija daudz optimistiskāks par mobilā telefona operatoriem. Tagad runā, ka tirgus pārāk fragmentēts, jo pārāk daudz operatoru, ka investīcijām nav naudas. Mēs pēc trim metodēm esam aprēķinājuši LMT uzņēmuma pašreizējo vērtību, no kuras jāatņem bankām uzkrātais parāds, kā rezultātā LMT akciju vērtība sanāk būtiski mazāka, nekā pircēji solītu pirms gadiem pieciem. Tas, protams, ir sākotnējais vērtējums, valdība droši vien veiks neatkarīgu pētījumu, taču mūsu pētījums ir licis saprast problēmas nopietnību. Esam izvērtējuši, ka, uzņēmumus integrējot, akcionāru labums pieaug par 25%. Pateicoties "Lattelecom" televīzijas biznesam, mēs dabūtu augstāku EBITDA reizinātāju, iegūtu sinerģijas par Ls 46 miljoniem, plus 59 miljonus īpašniekiem, tajā skaitā valstij, uzreiz skaidrā naudā, un tas apvienotā uzņēmuma vērtību paceltu līdz 436 miljoniem. Tā ir liela nauda, tamdēļ ir jēga "pavingrot". Sabiedrībai arī jāsaprot, ka nav runa par LMT privatizāciju. Izpērkot pārējo īpašnieku akcijas, "Lattelecom" kļūst par 100% LMT īpašnieku. Ja valdība kavēsies pārdot LMT sevis kontrolētam uzņēmumam, tad tuvākā nākotnē var saskarties ar tālāku LMT akciju vērtības samazinājumu, kas var izrādīties ļoti izdevīgi citiem potenciāliem un valdības nekontrolētiem pircējiem. Mūsu projekts piedāvā rīkoties šodien un ļaut valstij pelnīt lielāku naudu jau pāris gadu laikā. Mans uzskats ir, ka valstij jāsaglabā ietekme telekomunikāciju uzņēmumā, jo arī "Telia Sonera" īpašniekos ir Zviedrijas un Somijas valstis, un tur nevienam tas neliekas nepareizi. Viena iespēja, protams, ir kontrolpaketes paturēšana.
– Tātad kopsavilkumā – jūs gribat teikt, ka valstij būtu lietderīgi paturēt savās rokās šī stratēģiskā biznesa daļu, ka plānotais darījums nozīmē ieguvumus valstij un ka cilvēkiem nebūtu jāuztraucas par to, ka nozares pakalpojumi sadārdzināsies, monopolizēsies u. tml.?
– Vēl vairāk – darījums nodrošinās ātrāku migrāciju uz jaunām tehnoloģijām. Ja izrādās, ka LMT sāk trūkt naudas investīcijām, 4G ieviešanā Latvijā iespējama atpalicība, jo, redzot LMT grūtības, arī "Tele2" un "Bite" neiesprings. Savukārt, apvienošanas darījumu noslēdzot, mēs nodrošinātu nepieciešamos ieguldījumus, un ne tikai cenas neceltos, bet pēc 3 – 4 gadiem 4G būtu pieejams labā kvalitātē un ātrumā.
Mobilo sakaru operators SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) uzvarējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsolē un kļuvis par vēl vienas 2,6GHz pārraides diapazona joslas turētāju, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.
"Vidējā termiņā tas [papildu pārraides josla] ļaus nodrošināt specifisku risinājumu izstrādi LMT korporatīvo klientu vajadzībām, bet ilgtermiņā, attīstoties "LTE Advanced" tehnoloģijām, ļaus ieviest jaunus pakalpojumus un nodrošināt vēl lielāku bezvadu interneta ātruma un stabilitātes iespēju visiem LMT klientiem neatkarīgi no lietotāju skaita," klāsta LMT prezidents Juris Binde.
Jau ziņots, ka 2012.gada janvārī SPRK izsludināja pirmo izsoli par 2,6GHz pārraides joslu izsoli, kur pārraides tiesības ieguva LMT, "Bite", "Tele2" un "Baltcom".
Vakar notikušajā SPRK izsolē tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 2570MHz - 2620MHz lietošanas tiesības. Izsolē piedalījās viens dalībnieks - LMT, kurš tiesības iegādājās par nolikumā noteikto sākuma cenu - 200 000 latu. Tā kā LMT pašlaik pieder tiesības raidīt divreiz platākā diapazonā, tad teorētiski tas paver iespēju nodrošināt divreiz caurlaidīgāku pārraides joslu jaunajā 4G tīklā nekā konkurentiem.
Pirms 26.augusta izsoles līdz 2013.gada 25.maijam tika pieņemti iebildumi izsoles nolikumam, kur LMT un "Tele2" iebilda pret noliegumu izsolē piedalīties pirmās izsoles dalībniekiem. "Lattelecom" šo noliegumu atbalstīja, jo norādīja, ka, pirmās izsoles uzvarētājam uzvarot šodienas izsolē, rīcībā nonāktu liela daļa pārraides joslas.
Pagājušā gada janvāra izsolē par attiecīgo joslu LMT piedāvāja 772 000 latu, SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija" - katra 742 000 latu, bet SIA "Baltcom TV" - 115 000 latu. Piektā josla palika nepārdota, jo tajā brīdī to neviens Latvijas vai ārvalstu komersants iegādāties nevēlējās.
Iepriekš medijos "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins bija izteicies, ka viens no iemesliem LMT un "Lattelecom" apvienošanai būtu tieši 4G tehnoloģiju pieejamība un ka DVB-T standarts, kur "Lattelecom" ir ieguvis apraides tiesības uz nākamajiem astoņiem gadiem, strauji noveco un ir skaidrs, ka, visdrīzāk, pēc astoņiem gadiem tehnoloģija būs tik tālu novecojusi, ka būs jāliek kaut kas vietā. Kā vienu no pretendentiem viņš piedāvāja 4G apraides standartu, kas ļaušot apiet vienu no galvenajiem esošās DVB-T tehnoloģijas trūkumiem - vienvirziena darbību. 4G tehnoloģija ļautu interaktīvo TV izpildīt arī bezvadu risinājumā. Atgādinām, ka "Lattelecom" nevienā no 4G apraides joslu izsolēm nav piedalījies.
Dienas Biznesa žurnāliste Ieva Mārtiņa pēc off-the-record sarunas ar Gati Kokinu avīzes interneta portālā tomēr publicēja atsevišķus sulīgus izteicienus no teiktā, tā informējot sabiedrību arī par viņa vaļsirdīgo viedokli.
Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.
Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.
«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.
Runājot par iemesliem tam, ka pazeminoties LMT vērtība, jo tajā skaitā sarūk kompānijas EBITDA, Lattelecom padomes priekšsēdētājs domā, ka tas ir rezultāts nesenajiem cenu kariem mobilo telekomunikāciju tirgū, tostarp jo īpaši konkurējot LMT un Tele2.
«Tas bija stratēģiski nepareizi – tas ir iemels, kāpēc mēs tagad varam runāt par darījumu. Ja nebūtu pieļauta šī kļūda, nebūtu pazaudēta nauda. Jā, LMT noturēja tirgus daļu, bet tagad viņi ir «for sale». Ja ne mēs nopirksim, tad pārdos kādam citam,» uzskata G.Kokins.
Jāteic gan, ka Tele2 cenu karus un attiecīgi tirgus daļu saglabāšanu ar apjomīgām finanšu piešpricēm atbalsta kompānijas īpašnieki. Tikmēr LMT kopš dibināšanas neesot saņēmis papildu akcionāru ieguldījumumus sākotnējiem ieguldījumiem kapitālā 90. gadu sākumā – kopējais LMT pamatkapitāls joprojām ir nedaudz virs 500 tūkstošiem latu. Vienlaikus LMT daudzus, tostarp vismaz pēdējos piecus gadus, ir maksājis akcionāriem dividendēs visu peļņu vairāku desmitu miljonu latu apomā.
Tiesa, akcionāru aizdevumi nav sniegti arī Lattelecom, tomēr kompānijas pamatkapitāls pārsniedz 146 miljonus latu. Arī Lattelecom maksā dividendēs visu kompānijas peļņu, tomēr daļu naudas dividenžu veidā Lattelecom saņem arī no LMT kā 23% akciju īpašnieks.
Pēc G.Kokina teiktā, cenu karu dēļ LMT trūkst apgrozāmo līdzekļu un naudas investīcijām. Piemēram, dividenžu izmaksai LMT pērn ņēmis aizņēmumus bankā.
Tas, ka akcionāri neizņem naudu vai iegulda naudu uzņēmumā, no ekonomikas teorijas viedokļa nemaina LMT vērtību, tomēr, ja LMT samazinātu izmaksas, tad kompānijas vērtība pieaugtu, skaidro G. Kokins.
«Ideālā pasaulē būtu labāk, ja Latvijā mobilajiem sakariem cenas nebūtu tik ļoti nokritušās, tad gan nebūtu mums iespēju nopirkt LMT. Tad viņi jātu baltā zirgā, bet mēs varētu tikai siekloties, skatoties. Dēļ tā, ka pārkonkurējušies, LMT tagad asiņo,» uzskata G. Kokins. Pēc viņa skaidrotā, LMT šobrīd ir likviditāte, tomēr bažas radot nākotne, tāpēc Lattelecom jārīkojas laicīgi.
Publiski J.Gulbis par virzīto Lattelecom un LMT apvienošanos komentārus nesniedz. Klusē arī LMT padomes priekšsēdētājs, bet LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde iepriekš DB komentēja, ka uzņēmumus ir jāanalizē atsevišķi, vadoties pēc pamatdarbības peļņas un nākotnes perspektīvas. «Ja no Lattelecom peļņas atņem LMT maksātās dividendes, rezultāts ir acīmredzams. Savukārt, kā liecina mobilo sakaru pakalpojumu un tehnoloģiju ekspansijas tendences pasaulē, par LMT nākotnes vērtības pieaugumu nav nekādu šaubu,» tā J.Binde.
Intervējām ekonomistu Gati Kokinu, kurš pieļāva domu, ka nākamajā gadā papildus pārdalāmās naudas varētu būt vairāk ...
Tik trauslas koalīcijas apstākļos tas ir faktiski neiespējarni. Pašu nostāju es atbalstu, vēl krīzes laikā mums, iespējams, vajadzēja rūpīgāk, uzstājīgāk analizēt tēriņus, jo šodien redzam, ka daudzās pozīcijās joprojām ir neskaidrības. Kaut tas pats skolēnu skaits, kuru mums nācās pārbaudīt pašiem, jo Izglītības ministrija sapinās. Medicīnā - kaut kas ir izdarits kaut kas nav. Respektīvi, konceptuāli nostāja ir pareiza, tomēr, kā teicu, pašreizējā situācijā ar tik daudz spēlētājiem tas nav reāli.
Latvijas Radio 1 programmā Krustpunktā žurnālists Aidis Tomsons studijā bija aicinājis Gati Kokinu, Vladimiru Loginovu un Jāni Leli, lai diskutētu par Lattelecom un LMT apvienošanos. Jānis Lelis, nebūdams atbildīga amatpersona, raidījuma laikā pauda vairākus kļūdainus un/vai melīgus apgalvojumus.
AvīzeDienas Bizness uz vāka un 4.un 5.lpp. publicēja apjomīgu Sanitas Igaunes interviju ar Gati Kokinu par iespējamo Lattelecom un LMT apvienošanos. Tā tika nopublicēta arī avīzes internta portālā un komentēta rīta preses apskatos.
Tika apspriesta arī Bites iegāde, bet pozitīvs scenārijs izpalika, tāpēc Lattelecom cer uz abu uzņēmumu sinerģiju.
Kā vērtējat telekomunikāciju tirgus attīstību? Vai IT joma nākotnē būs perspektīva?
Latvijā telekomunikāciju tirgus ir attīstījies veiksmīgi. Tirgū ir liela konkurence un inovatīvi produkti, bet ir jādomā par nākotni. Ja skatāmies uz telekomunikāciju uzņēmumu apgrozījumu, tad tas praktiski nepalielinās un izaugsmes iespējas ir ierobežotas.
Ierobežotas?
Diemžēl maciņš, uz kuru mēs pretendējam, ir iedzīvotāju, un tā lielums aug atbilstoši ekonomikas fundamentāliem procesiem, un izaugsme ir lēna. Skaidrs, ka uzņēmumiem ir jāmeklē iespējas attīstīties ārzemēs vai piedāvājot citus produktus un risinājumus, jo pašreizējas tirgos strauja attīstība nav sagaidāma.
Saistībā ar LMT un Lattelecom (LT) iespējamo apvienošanos jūs esat izteicies, ka LMT (it īpaši) un LT ir saskārušies ar lielu vērtības kritumu. Kāpēc šāda pozīcija?
Tā nav mūsu pozīcija, to rāda aprēķini.
Kādi aprēķini?
Reflektējami. {neizprotams žurnālistes transkripts. Iespējams - bija domāts "atbilstoši, respektīvi"}
Vai jūs varētu paskaidrot sīkāk, jo, kā zināms, LMT nesen tika piešķirta UIN atlaide 4G tīkla attīstībai un eksperti norādīja, ka šis solis tieši pretēji – palielinās uzņēmuma vērtību?
Nē, diemžēl, pēc aprēķiniem, šī atlaide samazina LMT vērtību apmēram par 10 milj. Ls.
Uz kādiem faktiem šāda prognoze?
Tas ir vērtētāju viedoklis, es neesmu veicis šo vērtējumu.
Kopš kura laika ir vērtības kritums, un kas to ir veicinājis?
Kopš 2008. gada. Sākotnēji to veicināja krīze, bet pēc tam mainījās vērtības skala telekomunikāciju nozarē, jo, ja vēl 2000. gada sākumā mobilajiem sakariem bija liela EBITDA reizinātāji, pēc tam tie diemžēl ir kritušies.
Kāpēc uzskatāt, ka LMT ir lielāks vērtības kritums nekā LT?
Es nezinu, investīciju baņķieri tā uzskata. Mēs vienīgi varētu skaidrot, ka ir jāskatās ne tik daudz uz to, cik biznesi ir perspektīvi, bet cik ļoti bizness ģenerē naudas plūsmu un cik tā ir liela. LT ir divas tendences – būtiski krītas fiksēto balss sakaru ieņēmumi, bet pretī pietiekami strauji aug televīzijas un datu ieņēmumi. Savukārt LMT – process ar balss sakaru biznesu kritumu ir daudz straujāks, bet datu bizness naudas izteiksmē nepieaug tik strauji.
Jūsuprāt, kas ir vērtīgāks – LT vai LMT?
Nenoliedzami, ka LT, bet jautājums – cik vērtīgāks.
Iekļaujot LT piederošos 23% LMT kapitāldaļu?
Nē, neiekļaujot. Katrā gadījumā, ja valdība uzskatīs, ka šāds darījums ir nepieciešams, tad būs neatkarīgs vērtējums un mēs maksāsim par LMT daļām atbilstoši šim neatkarīgajam vērtējumam.
Vai vispār ir nepieciešams privatizācijas vai apvienošanās darījums, jo, kā zināms, TeliaSonera (TS) īpašnieku struktūrā arī ir valstis?
Mēs gribam skaidri nodalīt, ka šis darījums nekādā veidā nebūtu saistāms ar privatizāciju, bet ar to, lai mēs restrukturizētu diviem akcionāriem piederošus divus uzņēmumus. Tas, vai ir nepieciešama valstij tālāk piederošo 51% LT daļu pārdošana, ir pilnīgi atsevišķs jautājums, kas ar šo nekādā veidā nav saistīts, un cik zinu, tad arī valdība to tādā veidā nesaista.
Kāpēc nevarētu saglabāt pašreizējo modeli?
Iespējams, ka varētu, es to neizslēdzu, katrā ziņā LT no tā nekādā veidā necieš. Līdz ar to tas ir akcionāru lēmums, kā viņi vēlas šo aktīvu pārvaldīt. Es piekrītu – ja valsts paliktu 51% vai citu procentu īpašnieks, tur nekā kritiski slikta nebūtu.
Kas ir iniciējis šī darījuma ideju? Kuluāros runā, ka to piedāvājat jūs un LT valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis?
Nav nekādu runu kuluāros, mēs nekad neesam to slēpuši, ka tas bijis LT valdes piedāvājums, ko padome ir atzinusi par labu un nodevusi akcionāriem.
Jūs esat izteicies, ka nozīmīgs faktors vērtības kritumā ir kompāniju pārvaldības problēmas? Ņemot vērā, ka esat LT padomes priekšsēdētājs, kāpēc neko neesat darījis lietas labā?
Negribētu piekrist, ka neesam neko darījuši. Ir diskusija akcionāru vidū, kā attīstīt uzņēmumus. LT un LMT biznesā ir zināmas pārklāšanās un paralēlas investīcijas, kas, manuprāt, ir neefektīvas, un ir skaidrs, ka tas kaut kādā veidā būtu jārisina. Sākotnēji to mēs mēģinājām risināt draudzīgu pārrunu veidā ar LMT, bet tas neizdevās.
Kāpēc LT un LMT nevar panākt savstarpēju vienošanos?
Sākotnēji ir jāsaprot, ka mēs nevaram veidot karteli, tāpēc vienošanās nevar būt par cenām vai pakalpojumiem. Runājot par valdes darbu – grūti teikt, jo neesmu piedalījies LMT pārvaldībā. Es zinu, kā ir LT, un, manuprāt, situācija ir veselīga.
Jūs pārstāvat LT padomi. Vai ir korekti izteikt vērtējumu par to, ka LMT vērtība samazinās?
Es šādu vērtējumu neesmu izteicis, šis vērtējums izriet no dokumenta.
Piemēram, žurnālā IR jūs izteicāties par abiem uzņēmumiem..
Diemžēl tā ir kļūda, jo pie raksta ir mana bilde, bet citāts pievienots no valdības slepenā ziņojuma.
Tad ziņojumā ir kļūda?
Es uzskatu, ka tā ir taisnība. Ir objektīvs dokuments, kurā tas ir rakstīts, to es nevaru noliegt. Starp citu, es šo dokumentu neesmu redzējis. Mūsu ziņojumā fakti ir konstatēti, bet es nepieņemu apvainojumu, ka es publiski gānu konkurentus.
Vai esat ticies ar LMT vadību, lai pārrunātu attīstības jautājumus?
Man ir jāpārstāv abu akcionāru intereses pārvaldībā LT, savukārt tas, ko akcionāri domā ar LMT, ir viņu jautājums.
Ja pirms darījuma sākas runas par vērtības kritumu, tad izskan pieļāvumi, ka tas tiek darīts apzināti, lai samazinātu vērtību un darījumā iekasētu mazāku summu...
Es domāju, ka tas nav iespējams, tāpēc ka vērtējumu veiks neatkarīgi eksperti. Tam, ko LT ir izpētījis, ir tikai sagatavošanās nozīme, lai diskusiju atvērtu. Nekādu draudu nav, un uzņēmumi netiek kotēti biržā, tāpēc cenu baumas nevar ietekmēt.
Kāpēc tiek izskatīta iespēja, ka LMT tiek pievienots LT, nevis otrādi?
Akcionāri izskata dažādas iespējas, viena no iespējām ir līdzvērtīga apvienošanās. Skaidrs, ka valdes viedoklis ir tāds, ka tas būs neefektīvi un nevarēs iegūt nepieciešamās sinerģijas. Protams, ir provizorisks iemesls – finanšu stāvoklis LMT neļauj nopirkt LT, savukārt LT finanšu stāvoklis atļauj viegli nopirkt LMT.
Kāpēc jūs domājat, ka LMT nevarētu piesaistīt finansējumu no bankas?
Es to zinu.
Ja notiek apvienošanās darījums, kā tas ietekmēs LT un LMT darbinieku skaitu?
Par to ir pāragri spriest, jo akcionāriem būtu jāizlemj, vai viņi to dara un kādā veidā. Bet, ja notiek atbilstoši LT valdes priekšlikumam, tad varētu būt vismaz 10% ietaupījuma darbaspēkā.
Ik pa laikam izskan, ka mobilo sakaru operators Bite meklē pircēju, vai tika izskatīta iespēja iegādāties Biti?
Jā, šāds scenārijs tika apspriests, bet ir jāatgriežas pie sarežģītā konkurences jautājuma. Protams, situācija, ka TS būs daļējs īpašnieks diviem operatoriem, iespējams, ir grūti pieļaujama no konkurences pārvaldības viedokļa. Šādu iespēju mēs esam analizējuši, bet neesam nonākuši pie ļoti optimistiska vai pozitīva iespējamības scenārija.
Kuros tirgos LMT un LT šobrīd konkurē?
Šobrīd ir neliela konkurence fiksēto balss sakaru tirgū, un es domāju, ka tas viss. LMT zīmola maiņas pasākumā solījis attīstīt televīzijas (TV) pakalpojumu tirgu, tāpēc, ja viņi šajā jomā investētu, tad rastos vēl viens TV pakalpojuma sniedzējs.
Vai TV skatīties telefonā būtu tas pats, kā skatoties televizorā?
Tā gluži nav, pirmkārt, četru ekrānu koncepts arvien straujāk attīstās un aizvien vairāk cilvēku TV skatās arī mobilajās ierīcēs. Otra lieta ir saistīta ar tehnoloģijām, proti, virszemes DVB-T standarts, kur LT ir ieguvis apraides tiesības komercdaļā uz nākamiem astoņiem gadiem, strauji noveco un ir skaidrs, ka, visdrīzāk, pēc astoņiem gadiem tehnoloģija būs tik tālu novecojusi, ka būs jāliek kaut kas vietā. DVB-T tehnoloģijas galvenā problēma ir tāda, ka tā nodrošina vienvirziena signāla izplatību, bet 4G pieļauj veidot interaktīvo TV bezvadu risinājumā, tāpēc ir sagaidāms, ka piecu gadu perspektīvā virszemes tehnoloģija pārvietosies no DVB-T uz 4G. Tāpēc LT mobilais spārns ir ļoti svarīgs. Mēs neesam unikālie, kas to ir iedomājušies, Eiropā ir 37 fiksēto balss sakaru operatori, no tiem 32 jau ir mobilie spārni. Arī konkurences regulatori lielākā daļā Eiropas valstu uz to skatās pilnīgi pozitīvi, saprot, ka klasiskā konkurences kontroles izpratnē tie tirgi nepārklājas. Tad ir apmēram piecas valstis, kur tas tiešā veidā nav, tai skaitā visas trīs Baltijas valstis, bet tur savukārt, ja skatāmies uz Lietuvu un Igauniju – ko, manuprāt, norādījis arī Pavļuts, tad tur mobilais un fiksētais faktiski ir vienā uzņēmumā, kurš pieder TS.
Lietuvā? Tā gluži nav, TS pieder 88% TEO LT, bet uzņēmumi nav iekļauti vienā uzņēmumā?
Tomēr nav, bet Igaunijā ir.
Uzņēmumi arī strādā atsevišķi..
Tur ir viens holdings, jā, es zinu šo situāciju, bet vienalga, tur ir viena akcionāra pilnīga kontrole un viņi šos uzņēmumus konsolidē savās bilancēs, kas nenotiek ar Latvijas uzņēmumiem, un valstī nosacīti konkurentu tirgus izkropļojums nav radies. Tāpēc no konkurences viedokļa šķiet, ka darījums būtu pieņemams. Protams, ir daudz diskusiju, iespējams, ierobežojumu noteikšana. Otra lieta – arī kopējā loģika, tāpat kā banku sektorā arī telekomunikācijās konkurences spiedienu iztur pietiekami lieli uzņēmumi un uzņēmumu spēks ir nozīmīgs, lai tas turpinātu pastāvēt. Arī Eiropas komisāre, kas atbild par telekomunikācijām, ir vairākas reizes teikusi, ka Eiropai ir jākonsolidē šī nozare, tā ir pārāk sadrumstalota un tā nevar stāvēt pretī amerikāņiem un aziātiem. Tā ka konsolidācija diemžēl ir neizbēgama. Ja runājam par Latviju, tad ir jāskatās arī valsts un pilsoņu intereses.
Jūs sagaidāt, ka darījuma rezultātā pieaugs ieņēmumi. Uz kā rēķina?
Ja jūs esat lasījusi to papīru…
Bet jūs teicāt, ka neesat to redzējis?
Es domāju, ka tas ir balstīts uz mūsu dokumentu, tad tur ir skaidri parādīts, ka ieņēmumu pieaugums no apvienošanās ir plānots neliels. Galvenie labumi ir saistīti ar izdevumu samazināšanu un paralēlu investīciju neveikšanu.
Kādi būs finansiālie ieguvumi? LVRTC varētu saņemt 34,2 milj. Ls, bet valsts – 7,4 milj. Ls. Ja ieguvums ir neliels, vai darījums ir nepieciešams?
Ja jūs domājat, ka šāds darījums ir nepieciešams tikai tāpēc, lai valsts iegūtu naudu, tas ir nepareizi.
Iepriekš valsts nav slēpusi, ka svarīga ir arī finansiālā puse.
Es domāju, ka finansiālā puse ir ievērojama. LT valde ir piedāvājusi naudas darījumu, un pēc valuācijām tie skaitļi, ko jūs nosaucāt, tādi ir. Tas, ka valsts saņem mazāk, bet LVRTC saņemtu vairāk, izriet no akcionāru struktūras, bet LVRTC ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums. Aprēķini rāda, ka pēc darījuma dividenžu plūsma pat nedaudz pieaugs ietaupījumu dēļ izdevumos. Plus Latvija būs guvusi papildu līdzekļus airBaltic glābšanai, Metalurgam un citām lietām. Tā ir pietiekami liela nauda.
Kādi būtu šī darījuma riski?
Valdībai būtu tikai plusi – tā būtu ieguvusi daudz spēcīgāku telekomunikāciju operatoru. Kombinētam uzņēmumam vērtība būtu lielāka. Viens no riskiem ir LMT menedžmenta reakcija, bet tas ir akcionāru jautājums, tas viņiem ir jāizlemj.
Ja darījums tiek realizēts, vai jums būs papildu labums darba samaksai, piemēram, procenti vai tmldz?
Tāda līguma vai norunas ar valdi vai padomi nav bijušas. Šis konkrētais darījums nemaina akcionāru pozīciju, un skaidrs, ka spekulācijas, kas parādījušās Twitter, ka menedžments ir iecerējis akcijas, ir ļoti slikta fantāzija. Faktiski vienīgais labums, ko menedžments gūst, ir bonusi, kas izriet no finanšu darbības rezultātiem. Skaidrs, ka ilgtermiņā rezultāti būs labāki, tādējādi pieaugs arī bonusi. Tā ir normāla motivācija.
Šobrīd publiskajā telpā aktīvi tiek debatēts par telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) iespējamo apvienošanās darījumu. Ņemot vērā to, ka ik pa laikam izskan pretrunīga informācija, atbildes uz DB jautājumiem sniedz Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. Viņš atklāj - tika apspriesta arī Bites iegāde, bet pozitīvs scenārijs izpalika.
Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness
Vai vispār ir nepieciešams privatizācijas vai apvienošanās darījums, jo, kā zināms, TeliaSonera (TS) īpašnieku struktūrā arī ir valstis?
Mēs gribam skaidri nodalīt, ka šis darījums nekādā veidā nebūtu saistāms ar privatizāciju, bet ar to, lai mēs restrukturizētu diviem akcionāriem piederošus divus uzņēmumus. Tas, vai ir nepieciešama valstij tālāk piederošo 51% LTC daļu pārdošana, ir pilnīgi atsevišķs jautājums, kas ar šo nekādā veidā nav saistīts, un cik zinu, tad arī valdība to tādā veidā nesaista.
Kāpēc nevarētu saglabāt pašreizējo modeli?
Iespējams, ka varētu, es to neizslēdzu, katrā ziņā LTC no tā nekādā veidā necieš. Līdz ar to tas ir akcionāru lēmums, kā viņi vēlas šo aktīvu pārvaldīt. Es piekrītu –ja valsts paliktu 51% vai citu procentu īpašnieks, tur nekā kritiski slikta nebūtu.
Jūs esat izteicies, ka nozīmīgs faktors vērtības kritumā ir kompāniju pārvaldības problēmas? Ņemot vērā, ka esat LTC padomes priekšsēdētājs, kāpēc neko neesat darījis lietas labā?
Negribētu piekrist, ka neesam neko darījuši. Ir diskusija akcionāru vidū, kā attīstīt uzņēmumus. LTC un LMT biznesā ir zināmas pārklāšanās un paralēlas investīcijas, kas, manuprāt, ir neefektīvas, un ir skaidrs, ka tas kaut kādā veidā būtu jārisina. Sākotnēji to mēs mēģinājām risināt draudzīgu pārrunu veidā ar LMT, bet tas neizdevās.
Ik pa laikam izskan, ka mobilo sakaru operators Bite meklē pircēju, vai tika izskatīta iespēja iegādāties Biti?
Jā, šāds scenārijs tika apspriests, bet ir jāatgriežas pie sarežģītā konkurences jautājuma. Protams, situācija, ka TS būs daļējs īpašnieks diviem operatoriem, iespējams, ir grūti pieļaujama no konkurences pārvaldības viedokļa. Šādu iespēju mēs esam analizējuši, bet neesam nonākuši pie ļoti optimistiska vai pozitīva iespējamības scenārija.