Kapitāls :: Latvija eirozonā - par un pret

Žurnāliste Nika Aleksejeva žurnāla "Kapitāls" 2013. gada janvāra numura 49.-59. lpp. ir publicējusi apjomīgu rakstu, kurā ir atsauksmes uz Gata Kokina teikto. Diemžēl, daudzviet Gata Kokina un citu ekonomistu teikto žurnāliste ir interpretējusi kļūdaini vai neprecīzi, zemākesošajā tekstā tas ir koriģēts, lietojot [kvadrātiekavas].

[PDF] Kapitāls :: Latvija eirozonā - par un pret

[WEB] Kapitāls.lv :: Latvija eirozonā - par un pret

[PNG] Kapitāls.lv :: Latvija eirozonā - par un pret

____________________________________________________________________________

Protams, pati jautājuma nostādne nav korekta. Diemžēl vai par laimi, 2003. gadā pievienojoties ES, esam automātiski apņēmušies kaut kad ienākt arī eirozonā. Atliek vien jautājums, kad, un šeit argumentu par labu tagad vai vēlāk netrūkst

Diskusijas par Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gadā jau labu laiku gozējas dienaskārtības tēmu augšgalā. No vienas puses, tas ir valdības un Latvijas Bankas stingri ieturētais kurss pretī vienotajai Eiropas monetārajai sistēmai, no otras – iedzīvotāju mazais atbalsts lata aizstāšanai ar eiro. Piemēram, augusta aptaujā, ko veica sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS kopā ar TV kanāla LNT raidījumu 900 sekundes, atbalstu iecerei pauda vien 27%.

Tikmēr proeironoskaņotie valdības pārstāvji un eksperti iedzīvotāju mazo atbalstu skaidro ar nepietiekamu informēšanu par ieguvumiem, iestājoties eirozonā. Šim nolūkam pašlaik izveidota oficiāla interneta vietne www.eiro.lv, plānoti arī citi informatīvi pasākumi. Kopumā Latvijai eiro ieviešanas pasākumi izmaksāšot 700 000 latu, vēl tikpat tam piešķiršot Eiropas Komisija.

Rosība jūtama arī pretējā nometnē. Eiroskeptiķi izveidojuši interneta vietni www.parlatu.lv. To oficiāli uztur Latvijas nākotnes institūts, kura priekšgalā ir Normunds Grostiņš, ES dalībvalstu partiju, kustību un deputātu alianses Eiropas Savienības Demokrāti dibinātājs Latvijā.

Cīņa par un pret eiro

Arī šķietami neatkarīgo ekspertu vērtējumos nav vienprātības. Lielākā daļa no tiem apzinās juridiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies 2003. gadā. Ar lēmumu iestāties ES esam apņēmušies (kaut kad) pievienoties arī eirozonai. Iespējams, tāpēc šo ekspertu vērtējums balstās nevis jautājumāpar pievienošanās faktu, bet gan pievienošanās laiku. Daži no viņiem uzskata, ka Latvija vēl nekad nav bijusi tik tuvu eiro ieviešanas iespējai, tāpēc kavēties nedrīkst, citi – ka krīzes situācija eirozonas dalībvalstīs ir ar pārāk atvērtu finālu, tāpēc būtu vērts nogaidīt.

Abu pušu argumentos bieži iejauktas emocijas. No eiroskeptiķu puses bieži dzirdams arguments par nedemokrātisko veidu, kādā notiekot pievienošanās. Patiesi – ar pievienošanos Eiropas valstu kopienai tika apstiprināts 68. pants Satversmē, kas nosaka – referendums par pievienošanos eirozonai var tikt ierosināts tikai, ja par to nobalso vairāk nekā puse Saeimas deputātu. Pagaidām opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosinājums rīkot referendumu par pievienošanās brīdi nav ticis virzīts tālāk. Iespējams, Saeimas deputātu noskaņojums balstās Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča vārdos: „Problēmas [eirozonā] tiek atrisinātas. Katru dienu situācija paliek nedaudz labāka. Ieviest eiro Latvija ir gatava vairāk nekā jebkad. Būtu nepareizi laist garām šādu izdevību.” Savukārt eiro pretinieki un skeptiķi – tieši otrādi – runā nestabilo situāciju eirozonā un brīdina par iespējamo krīzi, kurā tikšot ierauta arī Latvija.

Šie ir argumenti, kas visbiežāk nogulsnējas publiskajā telpā, lai ik pa laikam tiktu uzjundīti atkal un atkal. Tomēr vērts aplūkot, cik ekonomiski pamatota ir Latvijas iestāšanās eirozonā ar 2014. gadu.

Dažādie eirozonas nākotnes scenāriji

Biežākie eiroskeptiķu pārmetumi Latvijas Bankai ir pārāk lielais optimisms par eirozonas nākotni. „Kaut kā mums mēdz noklusēt, ka šī ekonomiskā krīze Eiropā ir tikai sākusies. Tā nav ne sākuma, ne nobeiguma stadijā, kā to patiktu pasniegt mūsu eiromīļiem. Tas ir tikai krīzes sākums. Visi lielākie piedzīvojumi vēl stāv priekšā,” Kapitālam vēsta N. Grostiņš. Tomēr ne viņš, ne arī citi skeptiskāk noskaņotie eksperti neuzskata, ka pats eiro galu galā izzudīs.

Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks atzīst, ka situācija eirozonā izaugsmes rādītāju ziņā ir lēna un pati ekonomika ir trausla, taču tas nenozīmējot, ka eiro nepastāvēs. „Eiropa grib, lai eiro ir dzīvs, un eiro būs dzīvs,” saka M. Kazāks, pamatojot teikto ar faktu, ka diezgan ātri tika panākta vienošanās par finanšu stabilitātes mehānismu un vienotu fiskālu politiku, kas liecina par eirozonas tieksmi pašsaglabāties. Līdzīgi domā arī Lattelecom padomes priekšsēdētājs ekonomists Gatis Kokins. Vienlaikus viņš uzskata, ka šīs monetārās apvienības [sabrukuma pieļaušana] nozīmētu arī zināmu politisko bankrotu, kas pašlaik ir maz ticams.

Savukārt SIA Primekss valdes priekšsēdētājs un ekonomikas eksperts Jānis Ošlejs, lai arī piekrīt, ka eirozona pati neizzudīs, paredz lēnus ekonomikas attīstības tempus, jo nav atrisināta ekonomiski vājo valstu izaugsmes problēma. „Ir izglābtas šo valstu bankas, taču neizdodas panākt to izaugsmi.  Eirozona būs apdraudēta tik ilgi, kamēr PIGS valstīm neizdosies panākt izaugsmi.” Arī G. Kokins [norāda uz aprēķiniem], ka, iestājoties eirozonā, Latvijas attīstība kļūs lēnāka, nekā tad, ja valsts īstenotu neatkarīgu monetāro politiku: „Ja eirozonas valstis attīstīsies ar tempu 2,5% gadā, tad Latvijas attīstība pielāgojoties būs 3–4% gadā. Taču, paliekot ārpusē, mēs varētu sasniegt pat 7% izaugsmi.”