References: GK

Dienas Bizness :: Būt vai nebūt Latvijai eirozonā

Laikraksts Dienas Bizness 26-Oct-2012 organizēja diskusiju "Būt vai nebūt eirozonā", ko vadīja žurnāliste Madara Fridrihsone. Tajā piedalījās arī Gatis Kokins. Vēlāk 29-Oct-2012 sarunas fragmentus pārpublicēja pati avīze.

[WEB] db.lv :: Būt vai nebūt Latvijai eirozonā

[MP4] db.lv :: Būt vai nebūt Latvijai eirozonā

[WEB] Dienas Bizness :: No eiro ieviešanas cer iegūt papildu investīcijas

[PNG] Dienas Bizness :: No eiro ieviešanas cer iegūt papildu investīcijas

[PDF] Dienas Bizness :: No eiro ieviešanas cer iegūt papildu investīcijas

___________________________________________________________________________

 

Gata Kokina komentāri:

• EUR referendums [1:37-2:32]
• Par uzņēmēju attieksmi pret EUR [9:57-11:24]
• Ko darīt, ja tagad neiestājamies: par LB padomi [19:32-20:47]
• Par ārējā parāda izmaiņām [32:20-33:05]
• Par tiešajām un netiešajām EUR zonas izmaksām [39:25-41:30]
• EUR zonas nepieciešamība pēc centralizācijas un lielākiem kohēzijas maksājumiem [48:57-50:32]

___________________________________________________________________________

Lai arī sabiedrībā atbalsts eiro ieviešanai nesen bija visai zems, bizness alternatīvas nepiedāvā, savukārt ierēdņi aicina sākt sagatavošanās darbus

Par to, vai vēl nepieciešams referendums par eiro ieviešanas termiņu, un to, vai ieguvumi atsvērs izmaksas, diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK ) viceprezidente Aiva Vīksna, būvmaisījumu ražotāja Sakret direktors Andris Vanags, SEB bankas eiro projekta vadītāja Inga Ruduša, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Diena :: Valdība patlaban nedrīkst pāragri atslābt un ieslīgt kūtrumā

Avīzes Diena žurnālists Māris Zanders plašā intervijā iztaujā "Vienotības" frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi. Gatis Kokins komentē Zaķa teikto.

[PDF] Diena :: Valdība patlaban nedrīkst pāragri atslābt un ieslīgt kūtrumā

[PNG] Diena :: Valdība patlaban nedrīkst pāragri atslābt un ieslīgt kūtrumā :: GK komentārs

[WEB] diena.lv :: Zaķis: Vienošanās par IIN samazinājumu nav akmenī iecirsta

[PNG] diena.lv :: Zaķis: Vienošanās par IIN samazinājumu nav akmenī iecirsta

__________________________________________________________________________

"Pašreizējais IIN līmenis 24% tiek saglabāts lielajām algām, un tālākā pazemināšana notiek tikai attiecībā uz nelielajām."

Dzintars Zaķis

Vai IIN izmaiņas var kalpot mantiskās nevienlīdzibas mazināšanai?

GATIS KOKINS, EKONOMISTS:

Esmu patīkami pārsteigts kaut ko tādu dzirdēt no Zaķa kunga puses, jo es par šādu ideju esmu iestājies jau sen. Tiesa, domāju, ka viņš par šādām runām dabūs rājienu no «veco neollberāļu», premjera un finanšu ministra puses, kuri atkal sāks apgalvot, ka šādu niansētāku IIN sistēmu ir ārkārtīgi grūti administrēt, utt. Bet jebkurā gadījumā Zaķa teiktais ir laba zīme: ka domu apmaiņa un ideju attīstība Vienotībā notiek.

Zaķa ideju zemāku IIN sasaistīt ar ikgadēju ienākumu deklarāciju gan neatbalstu. Nu kāpēc nepieciešams to skolotāju vai ugunsdzēsēju šādi pazemot? Ja bažas ir par to, ka kādam oficiālā alga ir Ls 300, bet viņš vēl 200 saņem «aploksnē», tad galu galā zemāka IIN likme stimulēs no «aploksnes» atteikties.

LR1 :: Labrīt :: Saruna ar "Lattelecom" padomes priekšsēdētāju Gati Kokinu

Latvijas Radio 1 savā rīta raidījumā "Labrīt" 7:09 iztaujā Gati Kokinu par "Lattelecom" padomes samazināšanu, virszemes TV apraidi, must carry principa atcelšanu un LNT apvienošanos ar TV3.

Avīzes Dienas Bizness interneta portāls, FinanceNet un LETA atreferē Gata Kokina teikto intervijā Latvijas Radio 1.

[WEB] LR1 :: Saruna ar "Lattelecom" padomes priekšsēdētāju Gati Kokinu

[MP3] LR1 :: Saruna ar "Lattelecom" padomes priekšsēdētāju Gati Kokinu

[MMS] LR1 :: Saruna ar "Lattelecom" padomes priekšsēdētāju Gati Kokinu

[WEB] db.lv :: Kokins: Lattelecom padomes samazināšana uzlabos darbu

[PNG] db.lv :: Kokins: Lattelecom padomes samazināšana uzlabos darbu

[WEB] LETA :: "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs prognozē intensīvāku darbu

[PNG] LETA :: "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs prognozē intensīvāku darbu

[PDF] LETA :: "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs prognozē intensīvāku darbu

[WEB] LETA :: Kokins: Virszemes apraidi uzticot vairākiem, valstij var nākties par to maksāt pašai

[PNG] LETA :: Kokins: Virszemes apraidi uzticot vairākiem, valstij var nākties par to maksāt pašai

[PDF] LETA :: Kokins: Virszemes apraidi uzticot vairākiem, valstij var nākties par to maksāt pašai

[WEB] FinanceNet :: «Lattelecom» padomes locekļu skaita samazināšana uzlabos darbu

[PNG] FinanceNet :: «Lattelecom» padomes locekļu skaita samazināšana uzlabos darbu

____________________________________________________________________________

Kokins: Lattelecom padomes samazināšana uzlabos darbu

Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšana - no 11 uz septiņiem - uzņēmuma padomes darbu uzlabos – darbs padomē kļūs intensīvāks, atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka «treknajos gados» bijusi tendence valsts uzņēmumos taisīt lielas padomes un tādā veidā iegūt politisku uzraudzību. Krīzes laikā parādījusies otra galējība – padomes tika likvidētas. G. Kokins atzina, ka Lattelecom padomi tas nav skāris, jo kompānija ir kopuzņēmums ar skandināvu TeliaSonera.

G. Kokins atzina, ka Lattelecom padome 11 cilvēku apmērā ir liela, tāpēc, izanalizējot padomes locekļu noslodzi un pienākumus, radies secinājums, ka septiņi ir optimāls skaitlis. Lattelecom padomes priekšsēdētājs arī norādīja, ka bijušas diskusija par to, ka padomes locekļu skaitu varētu samazināt līdz pieciem cilvēkiem, taču kompromiss bijis septiņi cilvēki.

«Es domāju, ka darbs padomē paliks intensīvāks, un padomes locekļi būs vairāk fokusējušies uz uzņēmumu,» sacīja G. Kokins.

Db.lv jau vēstīja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma, Privatizācijas aģentūra ir panākusi vienošanos ar Dānijas Tilts Communications, kas pieder  TeliaSonera, par Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanu no 11 līdz septiņiem.

Tas atbilst Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajam, ka īpaši lielajās sabiedrībās optimālais padomes locekļu skaits ir ne lielāks kā septiņi.

db.lv

______________________________________________________________________________

"Lattelecom" padomes priekšsēdētājs prognozē intensīvāku darbu

Samazinot SIA "Lattelecom" padomes locekļu skaitu no 11 līdz septiņiem, darbs padomē kļūs intensīvās un padomes locekļi būs vairāk fokusējušies uz uzņēmumu, šorīt intervijā Latvijas Radio teica "Lattelecom" padomespriekšsēdētājs Gatis Kokins.

Viņš norādīja, ka padomes sašaurināšana ir saistīta ar vēlmi "no galējībām nokļūt uz ceļa un braukt pa ceļa vidu". Šīs galējības ir tā dēvētajos treknajos gados pastāvējusī mode veidot lielas padome, bet krīzes laikā - likvidēt visas padomes.

Padomju likvidēšana radīja problēmas vairākos uzņēmumos, piemēram, "Latvenergo", lai gan pasaulē divlīmeņu pārvaldība ir normāla prakse, uzsvēra Kokins.

Tā kā "Lattelecom" līdzīpašnieks ir privātā kompānija "Tilts Communications", uzņēmuma padomi nelikvidēja, tomērpadomes locekļu skaits bijis par lielu, tādēļ panākt kompromiss to samazināt līdz septiņiem.

Kā ziņots, valdības apstiprinātā Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija paredz, ka efektīvai uzņēmuma darbības pārraudzībai īpaši lielās sabiedrībās optimālais uzņēmuma padomes locekļu skaits ir ne lielāks kā septiņi.

Vienošanās paredz, ka četrus pārstāvjus darbam "Lattelecom" padomē nominēs pēc Latvijas priekšlikuma, bet trīs - pēc "Tilts Communications".

Jau ziņots, ka "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai Privatizācijas aģentūra (PA) ir izveidojusi Nomināciju komiteju, kurā darbojas PA, Ekonomikas un Satiksmes ministrija pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve.

LETA/Nozare.lv

________________________________________________________________________________

Kokins: Virszemes apraidi uzticot vairākiem komersantiem, valstij var nākties par to maksāt pašai

Uzticot virszemes televīzijas apraidi vairākiem komersantiem, valstijvar nākties pašai maksāt par šī pakalpojuma nodrošināšanu, uzskata "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Intervijā Latvijas Radio Kokins šorīt brīdināja, ka virszemes apraides sadalīšana vairākiemkomersantiem var piedzīvot līdzīgu neveiksmi kā fotoradaru ieviešana, proti, var izrādīties, ka tā nav izdevīgi nevienam.

Kā piemērus Kokins minēja Somiju, kur virszemes apraides komersanti strādā ar zaudējumiem, un Īriju, kur visi trīs virszemes apraides komersanti pārstājuši raidīt un izdevumi gulstas uz valdības pleciem.

Viņš uzsvēra, ka nopietna konkurence, kas ir izdevīga patērētājiem, TV apraides tirgū ir jau patlaban - virszemesapraide konkurē ar satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju. Pastāv risks, ka, sadalot virszemes apraidi starp vairākiemkomersantiem, tā tiks novājināta un tiks radītas priekšrocības citām platformām, uzskata "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs.

Zaudētājs šādā gadījumā būšot arī skatītājs - ja lētākajā virszemes apraidē komersanti būs spiesta rādīt ļoti lētas programmas, skatītājam būs mazāka izvēle un viņš būs spiest izvēlēties dārgāko kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju.

Vienlaikus gan Kokins atzina, ka virszemes apraide būs aktuāla vēl tikai kādus astoņus gadus. Attīstoties tehnoloģijām, spēcīga alternatīva tai būs 4G un internets, uzskata Kokins.

Ja arī "Lattlecom" zaudētu konkursā par virszemes apraidi no 2014.gada, kompānija palikšot televīzijas tirgū, attīstot interneta TV platformu un interaktīvo televīziju.

Kokins norādīja, ka līdzšinējais pierastais TV modelis sāk strādāt arvien sliktāk, jo internetā un interaktīvajā televīzijā cilvēki izvēlas skatīties tikai to, kas viņus interesē, nevis reklāmu. Viņš prognozēja, ka nākotnē televīzija būs līdzīga videonomai - raidījumu saraksts, no kura skatītāji izvēlas. Pēc klasiskā modeļa, raidot no rīta līdz vakaram, strādāšot vairs tikai sabiedriskā televīzija.

Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskata grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas noteiks, cik komersantu būs tiesīgi veidot telekanālu paketes un pārdot tās maksas virszemesapraidē no 2014.gada 1.janvāra.

Komisija vēl nav izlēmusi, kuru no diviem variantiem iekļaut likumā, proti, rīkot konkursu uz viena vai vairāk nekā viena operatora tiesībām komplektēt un skatītājiem piedāvāt maksas saturu virszemes apraidē. Deputāti jauvairākas reizes ir uzklausījuši nozares pārstāvju argumentus par labu katram variantam.

Ir izskanējis viedoklis, ka vairāki operatori nav vajadzīgi kā konkurences veicinošs solis, jo konkurence jau pastāvot starp virszemes apraidi un vismaz vienu satelīttelevīzijas operatoru tajās vietās, kur nav nekāda veida kabeļu vai interneta televīzijas skatīšanas iespējas.

Savukārt nozares pārstāvji, kas uzskata, ka vajadzīgs vairāk nekā viens operators, ar Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidentu un maksas televīzijas operatora "Baltcom TV" padomes priekšsēdētāju Pēteri Šmidri priekšgalā uzskata, ka, atstāt virszemes apraidi vienam operatoram, kuram ir arī fiksētā tīkla maksas televīzija, nozīmētu virszemes maksas klientu pakāpenisku novirzīšanu uz fiksēto pakalpojumu.

LETA/Nozare.lv

________________________________________________________________________________

«Lattelecom» padomes locekļu skaita samazināšana uzlabos darbu

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja «Lattelecom» padomes locekļu skaita samazināšana uzņēmuma padomes darbu tikai uzlabos - tā šorīt intervijā Latvijas Radio atzina «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Treknajos gados bija tāda mode, sevišķi valsts uzņēmumos, taisīt lielas padomes un tādā veidā iegūt politisko uzraudzību. Savukārt krīzes laikā bija otra galējība - tika likvidētas visas padomes,» norādīja Kokins, tomēr atzina, ka uzņēmuma padomi tas neskāra jo «Lattelecom» ir kopuzņēmums ar skandināvu koncernu «TeliaSonera».

Viņaprāt, kompānijas padomes locekļu skaits šobrīd ir pārāk liels: «11 padomes locekļi, protams, ir ļoti liels skaits, tāpēc, izanalizējot padomes locekļu noslodzi un pienākumus, mums šķita, ka septiņi varētu būt pietiekams samazinājums. Bija diskusijas, ka padomes locekļu skaitu varētu samazināt arī līdz pieci, taču kompromiss bija septiņi.»

«Lattelecom» padomes priekšsēdētājs uzskata, ka pēc padomes locekļu skaita samazināšanas padomes darbs kļūs intensīvāks un padomes locekļi būs vairāk fokusēti uz uzņēmuma darbību.

Tāpat, uzticot virszemes apraidi vairākiem komersantiem, valstij var nākties pašai maksāt par šā pakalpojuma nodrošināšamu, uzskata Kokins.

Viņš norāda, ka virszemes apraides sadalīšana vairākiem komersantiem var piedzīvot līdzīgu neveiksmi kā fotoradaru ieviešana, un var izrādīties, ka tā nav izdevīga nevienam. «Tajās Eiropas valstīs, kur šajā platformā ir vairāki spēlētāji, tur mēs redzam ļoti daudz neveiksmju stāstu,» teic «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs.

FinanceNet

BNS :: "Lattelecom": virszemes maksas televīzijas apraide arī no 2014.gada jānodrošina vienam komersantam

BNS žurnāliste Ina Lauciņa atreferēja Lattelecom mēdiju brokastīs stāstīto, atsaucoties arī uz Gati Kokinu:

[WEB] BNS ::  LTC: virszemes maksas TV apraide arī no 2014.g. jānodrošina vienam komersantam

[PNG] BNS ::  LTC: virszemes maksas TV apraide arī no 2014.g. jānodrošina vienam komersantam
____________________________________________________________________________________

Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs "Lattelecom" uzskata, ka arī no 2014.gada virszemes maksas televīzijas apraide jānodrošina vienam komersantam, savukārt, ja tiks izvēlēti vairāki uzņēmumi, sekas var būt līdzīgas kā ar pasažieru vilcienu un fotoradaru iepirkumiem.

Komentējot diskusijas Saeimā par to, vai maksas programmas no 2014.gada izplatīs viens vai vairāki komersanti, "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins otrdien žurnālistiem atzina, ka ir svarīgi nodrošināt konkurenci, tomēr nebūtu pareizi teikt, ka pašlaik, kad virszemes televīzijas apraidi nodrošina viens komersants – "Lattelecom" –, konkurences nav. Pēc viņa teiktā, nevajadzētu skatīties tikai vienas televīzijas platformas ietvaros, jo pieejama ir arī satelīttelevīzija, kabeļtelevīzija un interneta televīzija. To, ka konkurence nav vāja, apliecina fakts, ka kopš virszemes televīzijas raidīšanas sākuma cenas komercpakešu vidū ir kritušās par 14%.

Pēc Kokina teiktā, "Lattelecom" pētījis citu valstu pieredzi, secinot, ka lielākoties konkursa kārtībā tiek izvēlēts viens virszemes televīzijas platformas apkalpotājs.

Viņš arī sacīja – ja Saeima tomēr izšķirsies par vairāku komersantu modeļa īstenošanu, "Lattelecom" padomei būs jālemj, vai uzņēmums konkursā piedalīsies. "Ja konkursa nolikums nebūs katastrofāli slikts, visticamāk, piedalīsimies," teica Kokins.

"Lattelecom" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis vērsa uzmanību, ka līdz 2013.gada beigām "Lattelecom" ir tiesības un pienākums nodrošināt virszemes apraidi. Laika vairs nav daudz, taču tikai pašlaik diskusijas uzņēmušas īstos apgriezienus un vairāki konceptuāli jautājumi joprojām ir sarunu līmenī. Patlaban grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vēl nav izskatīti Saeimā pat pirmajā lasījumā. Kad tie tiks pieņemti, Satiksmes ministrijai būs jāizstrādā konkursa nolikums, tas vēl būs jāizsludina, pretendentiem jāsagatavo pieteikumi un tie jāiesniedz, kā arī būs jānonāk pie konkursa rezultātiem. Latvijas Valsts radio un televīzijas centram būs jāsāk pārbūvēt apraides infrastruktūru un komersantiem – praktiski jāgatavojas apraides nodrošināšanai no 2014.gada.

Runājot par maksas programmām virszemes apraidē, Meisītis norādīja, ka pašlaik "Lattelecom" piedāvātā cena ir viena no zemākajām, ko var izskaidrot vienīgi ar konkurences spiedienu. Arī problēmas ar "Lattelecom" piedāvātā pakalpojuma kvalitāti nav bijušas, turklāt arī Latgalē ar televīzijas uztveršanu problēmu pašlaik nav.

"Lattelecom" pārstāvis norādīja, ka ciparu apraides frekvenču resurss ir ierobežots, un modelis ar vairāku komersantu piedalīšanās, pēc kompānijas uzskata, nav īstenojams ne tehniski, ne juridiski.

Vienlaikus Meisītis uzsvēra, ka "Lattelecom" nav pret konkursa rīkošanu. "Mums ir bail, ka samocītais konkurenci it kā veicinošais modelis beigsies ar vēl vienu pasažieru vilcienu un fotoradaru iepirkumam līdzīgu stāstu," viņš atzina un piebilda, ka šajā gadījumā "būs savārīta putra, no kuras būs grūti tikt ārā ilgu laiku".

"Lattelecom" padomes loceklis Uldis Grava pauda viedokli, ka konkurence, kuru iecerēts nodrošināt, konkursā izvēloties vairākus maksas programmu virszemes apraidē izplatītājus, var būt arī postoša. Viņš sacīja, ka 40 programmas komersantiem savā starpā būs jāsadala, kas nozīmē, ka būs mazāks programmu piedāvājums. Savukārt, ja operators piedāvās mazāk programmu, tam kritīsies abonentu skaits, programmām saruks auditorija un attiecīgi arī samazināsies reklāmas ienākumi, bet tas radīs lielāku spiedienu uz valsts budžetu, jo sabiedriskā televīzija prasīs vairāk līdzekļu. Grava paredzēja, ka šajā situācijā varētu uzvarēt citas televīzijas platformas – satelīttelevīzija, kabeļtelevīzija un interneta televīzija.  

Par to, lai maksas televīzijas programmas no 2014.gada izplatītu vairāki komersanti, aktīvi iestājas Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA) un tās biedrs telekomunikāciju operators "Baltcom".

LTA iepriekš informēja, ka ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām vairāku komersantu konkurences apstākļos tiks veicināta kvalitatīvāka apkalpošana, bet, vienam komersantam sniedzot pakalpojumus, tas var nebūt ieinteresēts komerciāli mazāk izdevīgu reģionu apkalpošanā. Arī pakalpojumu cenu konkurences apstākļos nevarēs noteikt maksimāli augstu. Vairāku komersantu savstarpējā konkurence veicinās arī uztverošo iekārtu un tehniskās apkalpošanas augstāku kvalitāti un zemākas cenas.

Katram komersantam samazināsies maksājumi par tīkla izmantošanu, jo kopējā maksa tiks sadalīta starp komersantiem vienādās daļās. Šāds risinājums, pēc asociācijas uzskata, nepieļaus turpmāku apraides tirgus kropļošanu un nodrošinās lielāko labumu atbilstoši nozares un sabiedrības interesēm.

Jau ziņots, ka patlaban Saeimā izskatīšanā ir grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kura mērķis ir nodrošināt ciparu televīzijas apraidi pēc 2014.gada. Parlamentam par to jālemj, jo 2013.gada beigās beigsies "Lattelecom" tiesības nodrošināt ciparu televīzijas apraidi.

Ina Lauciņa

DVD :: Prāts vai instinkts

Žaklīna Cinovska ir publicējusi savu seriālu "Prāts vai instinkts", kurā epizodiskās lomās piedalās Gatis Kokins (1.sezona 1.sērija un 2.sezona 11.sērija) vai ir pieminēts Gatis (2.sezona 14. sērija), 4 DVD diskos, kas pieejami iegādei 2 sējumos. DVD diska prezentācija tika plaši atspoguļota dzeltenajos medijos.

 

Šajos sējumos ir ievietots buklets, kurā ir pieminēts Gatis Kokins:

[PDF] DVD :: Prāts vai instinkts :: Brošūra

__________________________________________________________________________