Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālists Juris Paiders plašā intervijā 2. un 3. lpp. iztaujā Gati Kokinu par televīzijas apraides aktualitātēm Latvijā, pieskaroties arī Lattelecom attīstībai un valsts monetārajai politikai. Vairāki internta portāli pārpublicē atsevišķus raksta fragmentus:
[PDF] NRA :: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm
[WEB] nra.lv :: Kokins: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm
[PNG] nra.lv :: Kokins: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm
[WEB] nra.lv :: Spilgts citāts: Igaunijas pieredze rāda, ka brīnumi nenotiek
[PNG] nra.lv :: Spilgts citāts: Igaunijas pieredze rāda, ka brīnumi nenotiek
[WEB] apollo.lv :: Ekonomists: Latvija nav gatava iestājai eirozonā
[PNG] apollo.lv :: Ekonomists: Latvija nav gatava iestājai eirozonā
[WEB] db.lv :: Kokins: mums vēl daudzus gadus ir jāpieņemas turībā
[PNG] db.lv :: Kokins: mums vēl daudzus gadus ir jāpieņemas turībā
[WEB] puaro.lv :: Kokins: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm
[PNG] puaro.lv :: Kokins: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm
[WMA] LNT :: 900 sekundes :: NRA anonss :: intervija ar Gati Kokinu
___________________________________________________________________________________

Foto: Gints Ivuškāns, F64 Photo Agency
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ekonomists, Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.
– MTG grupas kontrolē tagad ir 16 televīzijas kanālu un no tiem divi bezmaksas kanāli. Kā šādas pārmaiņas var ietekmēt TV skatītājus?
– Vispirms ir jāsaka: pašlaik norisinās tradicionālā televīzijas biznesa modeļa transformācija. Šāds process notiek ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Tradicionāla pieeja, kad bezmaksas apraide ar ienākumiem no reklāmām sedz visas savas izmaksas un nodrošina peļņu, vairāk nedarbojas. Tāpēc tiek meklētas idejas, kā uzlabot tradicionālo TV finanšu radītājus. Latvijas īpatnība ir tā, ka pie mums visi privātie nacionālās apraides kanāli nonāca vienas biznesa grupas rokās. Latvijā ir izveidojusies visā Eiropā unikāla tirgus situācija pēc LNT iegādes – tirgus koncentrācija MTG rokās, piemēram, reklāmas tirgū Latvijā pārsniedz 70%.
Šāda TV monopola veidošanās ir bīstama no Latvijas kā nacionālas valsts interešu viedokļa.
– Virszemes apraide ir tikai viena daļa no TV. Vēl ir kabeļtelevīzijas, kas ir ļoti nozīmīgs sektors Rīgā un lielajās pilsētas, laukos dominē satelīttelevīzija, bet strauji palielinās interneta TV platformas. MTG grupa kontrolē visus privātos, nacionālo apraidi un legālo satelīta apraidi. Šīs grupas monopola palielinājuma virziens ir skaidri redzams – kontroles sagrābšana kabeļtelevīzijās, kas varētu arī būt likuma izmaiņu mērķis.
– Jūs nenosaucāt vēl vienu segmentu, kas pagaidām nav tik izteikts konkurents televīzijā, bet kas strauji aug, un tā ir mobilā telefonija. 2014. gadā, pārejot uz 4G tehnoloģijām, ikviens mobilais operators tehniski kvalitatīvi varēs pārraidīt arī video straumējumu un nodrošināt televīzijas apraidi. Šajā sakarā nedrīkst aizmirst, ka MTG un Tele2 ietilpst vienā – Kinnevik –grupā.
– Vai tas nozīmē, ka, attīstoties mobilai telefonijai, Kinnevik grupa iegūs vēl vienu segmentu Latvijā, kurā tai būs milzīga ietekme?
– 4G tehnoloģijas ļauj pārraidīt TV signālu interaktīvā veidā. Tas, ka Kinnevik grupai ir 16 kanālu Latvijā un Viasat satelīta platforma, dos Tele2 ievērojamas priekšrocības, salīdzinot ar citiem mobilajiem operatoriem.
– Vai tas nav maskēts lozungs: «Ļaujiet MTG grupai sagrābt pilnīgu kontroli par Latvijas informatīvo telpu»?
– Tieši no šādiem tirgus koncentrācijas draudiem Saeima centās pasargāt sabiedrību jau 2010. gadā, kad tika pieņemts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Man ir grūti izprast, kādēļ tagad, kad plašsaziņas līdzekļu koncentrācija ir vēl vairāk palielinājusies, Saeimā atsevišķiem deputātiem tik simpātiska šķiet MTG lobētā obligātās apraides (must carry) nosacījumu atcelšana.
Ja MTG grupas mērķis ir maksimāli palielināt šā mediju koncerna peļņu, tad MTG rīcība ir loģiska. Taču, ja šo jautājumu skatāmies no Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tad nav skaidrs, kāpēc šādu MTG mērķi vajadzētu atbalstīt Latvijas politiķiem. Atbildes uz šo jautājumu ir jāmeklē ceturtajai varai – Latvijas žurnālistiem, jo kopumā normatīvo aktu pārmaiņu vektors pašlaik ir MTG grupas interešu virzienā. Piemēram, ideja, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome noteiks, kādus kanālus iekļaut un kādus neiekļaut virszemes apraidē. Varbūt tas izskatās patriotiski un eiropeiski, ka padomei ir iespējas samazināt Krievijas kanālu skaitu un iekļaut virszemes apraidē kultūrizglītojošus Eiropas valstu TV kanālus. Taču jāsaprot, ka, iekļaujot virszemes apraidē tos kanālus, pēc kuriem Latvijā nav pieprasījuma, mēs veicināsim pieprasījumu tām platformām, kuras NEPLP neregulē. Tieši tādas platformas pašlaik kontrolē MTG un nākotnē kontrolēs Tele2. Risinājumiem jābūt valstiski atbildīgiem, lai tie saskan ar Latvijas kā nacionālas valsts mērķiem un atbilst konkurences veicināšanas aspektiem, te būtiska loma ir gan NEPLP, gan Konkurences padomei, gan Saeimai kā likumdevējam.
– Es neticu, ka tie, kas vēlas skatīties Krievijas seriālus, pēc NEPLP locekļu Aijas DulevskasCālītes vai Aināra Dimanta pavēles skatīsies tikai somu, grieķu, portugāļu vai rumāņu kultūras raidījumus. MTG grupa savus bezmaksas nacionālās apraides kanālus jau tagad piesātina ar Krievijas tirgum veidotiem seriāliem – Slepenā skola, Radu būšana utt.
– Analizējot TV programmu, var konstatēt, ka MTG kanāli nevis rada jaunu nacionālo saturu, bet gan metodiski strādā un veic ievērojamas investīcijas, lai paplašinātu to TV saturu, kas nāk no Latvijas austrumu kaimiņiem, piemēram, tikai MTG maksas kanālos tagad būs Kontinentālās hokeja līgas maču translācija.
– Mana desmit gadu lielā pieredze skandināvu transnacionālās korporācijas vadībā ļauj prognozēt, ka nākamais loģiskais solis ir, izmantojot MTG grupas ietekmi, kas tiks lobēta Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē un Saeimā, ieviest regulējumu, kas piespiedīs kabeļtelevīzijas obligāti iepirkt MTG produkciju un aizliegt retranslēt tos kanālus, kas rada konkurences apdraudējumu MTG produkcijai. Ideja par obligātās apraides nosacījumu izmaiņām izskatās pēc pirmā soļa šajā virzienā.
– Šobrīd galvenās bažas par tālāko notikumu attīstību saistītas ar to, ka Saeimā jau trešajā lasījumā ir nonākuši tā sauktie must carry jeb obligātās apraides nosacījumi, kas paredz, ka no 01.01.2013. kabeļtelevīziju operatoriem nebūs pienākuma un tiesību bez licences līguma retranslēt nacionālās komerctelevīzijas programmas (TV3 un LNT).
Grozījumu rezultātā viens komersants – MTG grupa – iegūs komerciālu izdevīgumu (papildu ienākumu gūšanas iespēju) un priekšrocības pret galveno konkurentu – sabiedrisko TV (LTV). Grozījumi rada konkurences kropļojuma risku TV pakalpojumu tirgū un faktiski rada riskus nacionālajai drošībai un iestrādēm sabiedrības saliedētības veicināšanā – pastāv risks, un pirmās pazīmes to tikai apstiprina, ka būtiski samazināsies nacionālā TV satura pieejamība Latgalē. Mēs uzskatām, ka grozījumi ir pretēji Latvijas nacionālajām interesēm un tie jāskata kontekstā ar TV programmu ciparu apraidi un pasākumiem nacionālā TV satura uzlabošanai.
– Konkurences padome atļāva privāto TV supermonopolu, nosakot viegli apejamus ierobežojumus…
– Jebkuri juridiski ierobežojumi patiešām ir apejami, ja ir tāda vēlme. Protams, gadījumā, ja apvienošanās atļauja netiktu dota, tad LNT kanāls, visticamāk, būtu jāslēdz. Konkurences padomes lēmums izglāba nacionālo TV kanālu, taču pagaidām neredzu arī piepildījumu MTG solījumiem stiprināt latvisko mediju telpu – tieši otrādi, ir izteikumi par ārvalstu (tajā skaitā arī Krievijas) izklaides satura iegādes darījumiem, tā pati minētā KHL maču translācija, kuru, visticamāk, MTG vēlēsies atpelnīt no skatītāju maksām. Nozīmīga loma ir Konkurences padomei, uzraugot apvienošanās nosacījumu izpildi un monitorējot tirgus situāciju kopumā.
Turklāt līdzšinējais must carry regulējums ir Vienotības rosināts un precīzi atbilst Eiropas valstu normām un praksei, tāpēc būtu dīvaini, ka nacionālās apraides kanāli, kuri pašlaik pēc likuma ir obligāti jāapraida visām Latvijas kabeļtelevīzijām, nākotnē sāktu prasīt par to samaksu. Tas radītu likumisku iespēju atteikties no šādu kanālu iekļaušanas programmu paketēs, kas savukārt novestu pie nacionālās informatīvās telpas samazinājuma, sevišķi reģionos ar lielu krievvalodīgo īpatsvaru – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Krāslavā. Šis ir jautājums, par kuru jādomā kontekstā ar sabiedrības saliedētību un Latvijas kā nacionālas valsts pamatu nostiprināšanu, jo Latvijas sabiedrības nodrošināšana ar nacionālu TV saturu vispirms ir Latvijas valsts, nevis ārvalstu mediju koncerna pienākums.
- Kas mainīsies maksas un bezmaksas apraidē pēc 2014. gada pirmā janvāra?
Lattelecom virszemes televīzijas apraides tiesības ir piešķirtas tikai līdz 2013. gada beigām, tāpēc 2011. gada aprīlī ar Dombrovska rīkojumu tika izveidota profesionālu valsts pārvaldes un NVO ekspertu darba grupa, kura izstrādāja rekomendāciju apraides nodrošināšanai no 2014. gada: LVRTC nodrošinātu bezmaksas programmu apraidi, bet valdības konkursā izvēlēts komersants - maksas TV pakalpojumus. Valstiski labākais risinājums ir atgriezties pie darba grupas rekomendācijas un atbilstoši tai, pārstrādāt un pieņemt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus. Visiem lēmumu pieņēmējiem Saeimā jāapzinās, ka lai, pienācīgi sagatavotos apraides nodrošināšanai no 2014. gada 1. janvāra, ir atlicis kritiski maz laika. Ceram uz pārdomātu un saprātīgu politisko lēmumu, lai pēc iespējas ātrāk varētu ķerties pie praktiskajiem sagatavošanās darbiem.
- Vai pietiks laika būtiski mainīt spēles noteikumus. Cik liels ir risks, ka 2014. gadā TV skatītāji televizoros neredzēs neko? Vai var sanākt, ka informāciju par to, ka 2014. gada 1. janvārī ir ieviests eiro daudzi iedzīvotāji uzzinās nevis no TV, bet no radio?
To noteikti varēs uzzināt visi mūsu interaktīvās TV skatītāji, tāpat kā Olimpiādi noskatoties ierakstā un arhīvā! Pārējiem, diemžēl, šāds risks patiešām ir.
Neatkarīgi no tā, kādu lēmumu pieņems Saeima, Satiksmes ministrijai ir jāizstrādā nolikums, Ministru kabinetam ir jāizsludina konkurss, jāizvērtē pieteikumi un jāapstiprina konkursa rezultāti, arī obligātie iepirkumi LVRTC būs jāveic atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Un arī ar to vēl viss nav galā, jo pēc tam jāsāk praktiskie sagatavošanas darbi - apraides modelis jebkurā gadījumā būtiski mainīsies, nodalot bezmaksas apraidi un maksas pakalpojumu sniegšanu. Ja bezmaksas kanālu apraide tiks nodota LVRTC, tad LVRTC būs jāiepērk iekārtas vairāku miljonu latu vērtībā. Tas nozīmē iepirkumu izsludināšanu un citas likumā noteiktās procedūras. Publiskā iepirkuma process var ilgt līdz pat gadam. Šobrīd grūti prognozēt, kā to visu var Saeimā un valdībā paspēt viena gada un četru mēnešu laikā, strādājot līdzšinējā tempā.
- Jums tagad var pārmest, ka tagad lobējat Lattelecom intereses.
Mans pienākums ir rūpēties par Lattelecom attīstību, ar šādu uzdevumu strādāju Lattelecom padomē. Lattelecom ir nozīmīgs spēlētājs TV tirgū.
Lattelecom spēja veiksmīgi ieviest virszemes TV pakalpojumus, piecu gadu laikā izveidojot biznesu ar 32% tirgus daļu, kas cita starpā būtiski palielina Lattelecom vērtību. Taču Lattelecom komandas veiksmes stāsts ir interaktīvā televīzija, kas jau šodien mūsu klientiem ļauj skatīties TV programmas sev ērtā laikā un izīrēt jaunākās kinofilmas. Tieši tā ir galvenā nākotnes tehnoloģija!
- Lattelecom galvenais darbības lauks ir telekomunikācijas. Kuros virzienos redzat lielāko izaugsmi?
Spraigās konkurences rezultātā Latvijā telekomunikāciju cenas ir vienas no viszemākajām pasaulē, tai pat laikā ir jāsaprot, ka izmaksu bāze Latvijā ir teju līdzīga kā citām Eiropas valstīm, bet izmaksu ietaupījuma mēroga efekts (economy of scale) mazā tirgus dēļ ir niecīgs. Pēdējos gados būtiski pieaudzis datu apmaiņas apjoms. Jāņem vērā, ka, attīstoties tehnoloģijām, klienti arvien vairāk patērē un patērēs interneta resursus gan apjomīgāka satura skatīšanai (video), gan arī ārzemju resursu patēriņam, tādēļ klienti ļoti novērtē stabilu un ātru internetu. Tāpēc lielai daļai Lattelecom Optiskā interneta klientu esam palielinājuši interneta ātrumu – klientiem, kas izmantoja internetu ar ātrumu 20 Mbit/s, esam šo ātrumu vairāk kā divkāršojuši, paaugstinot to līdz 50 Mbit/s. Pasaules un arī mūsu pašu pieredze liecina, ka ne jau atlaides ilgtermiņā ir tās, kas klientu dara laimīgu un lojālu uzņēmumam. Tādēļ Lattelecom saviem vērtīgāko pakalpojumu abonentiem papildus esošajiem interneta, televīzijas un balss pakalpojumiem piešķīris iespēju bez papildus maksas lietot Lattelecom interneta televīziju un internetu ārpus mājas vairāk nekā 2600 Lattelecom publiskā Wi-Fi piekļuves vietās.
- Valsts prezidents Andris Bērziņš izteicās, ka nākamos trijos gados pasauli un Latviju gaida tādas pārmaiņas, kuras mēs pat nespējam iztēloties, un izteica prognozi, ka eirozonas parādu krīzei nav risinājuma. Kā jūs vērtējat Latvijas vajadzību pēc pārejas uz eiro?
Par šī modeļa riskiem makroekonomikas eksperti brīdināja, kad eiro zona veidojās – tieši šo brīdinājumu ietekmē Lielbritānija un Zviedrija izvēlējās palikt ārpus eirozonas. Jau tolaik tika pausts novērtējums, ka vienota valūta pieprasa ciešāku integrāciju, vienotu uzraudzību finansu sfērā un vienotu valstu budžeta politiku. Faktiski, ieviešot eiro bija jāpāriet uz federālu valsti, bet nacionālās valdības (un arī Eiropas valstu vēlētāji) tam nebija gatavas, tāpēc tika pieņemts politisks lēmums veidot valūtas ūniju bez atbilstošas integrācijas. Ekonomiskās izaugsmes periodā ekonomiskās ačgārnības līdzsvaroja kopēja politiskā griba saturēt eirozonu, taču tikai ar politisku gribu nav iespējams ilgstoši līdzsvarot ekonomiskos procesus, īpaši spilgti tas redzams krīzē. Tagad ir divi risinājumi: pirmais - pāreja uz lielāku federālismu; otrais - nodalīt tās eirozonas dalībvalstis, kuras ekonomiski nav konverģējušas, lai atrastos spēcīgo Eiropas valstu valūtas savienībā. Ceru, ka Eiropas līderi spēs atrast kopsaucēju, kā krīzi pārvarēt, bet viens no šiem variantiem būs jāpieņem.
- No tā rodas secinājums, ka eirozonā nebija jāuzņem tās valstis, kuras nebija gatavas vienotai valūtai? Vai Latvija ir gatava eirozonai?
Latvijas līderiem ir jāizdara secinājumi. Var iepazīties ar citu valstu pieredzi un attieksmi.
Igaunijas pieredze rāda, ka brīnumi nenotiek. Igaunijas iestāšanās eirozonā neradīja rūpniecības bumu, neizraisīja milzīgu investīciju pieplūdumu vai neredzētu labklājības lēcienu. Taču Igaunijas līderi (atšķirībā no Latvijas) to nemaz nesolīja. Igaunijas prezidenta Ilvesa argumenti pārejai uz eiro bija pamatā politiski: neatgriezeniski aizmukt no Krievijas lāča! Tas, viņaprāt, ir galvenais Igaunijas ieguvums. Ekonomiskus ieguvumus atrast ir grūti. Savukārt attiecībā uz politisko argumentu - te nu mums pašiem ir jāvērtē, vai ar ES, NATO, PTO, iespējams, arī ar EDSO, mums nepietiek? Slovākijas pieredze arī nav iedvesmojoša: viena no Austrumeiropas paraugvalstīm, kas ātri iestājās eirozonā, labklājības lēcienu tā arī nesagaidīja. Tieši pretēji - pašlaik apsver iespēju lūgt ekonomisko palīdzību. Esmu ļoti skeptisks par vienu valūtas savienību starp valstīm ar ļoti atšķirīgiem ekonomiskās attīstības līmeņiem, ja vien tam pretī nav lieli kohēzijas maksājumi, kas kompensētu konkurētspējas un darbaspēka zudumu. Ja pēc Latvijas iestāšanās eirozonā ES tiešmaksājumi palielinātos piecas reizes, tad tas, iespējams, līdzsvarotu ražošanas un darbaspēka izsūkumu. Bet nebūsim naivi - Vācijas nodokļu maksātāji to nekad nepieļaus.
Domāju, ir nepareizi atklāt diskusiju, vai mums vispār ir jābūt eirozonā. Man patīk Polijas vadības nostāja. Jā! Iestājoties ES, mēs parakstījām saistības pāriet uz eiro. Mēs to arī darīsim, bet tiklīdz būsim tam gatavi! Mums jābūt vismaz tikpat gudriem kā poļiem. Mēs neesam gatavi iestājai brīdī, kad ar dažādām metodēm, t.sk., manipulējot ar PVN, mēs būsim piedzinuši makroekonomiskos rādītājus atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Mēs būsim gatavi iestāties eirozonā tad, kad ekonomika pēc būtības tiks sagatavota kopējam tirgum ar Eiropas bagātākajām valstīm. Līdz tam mums vēl daudzus gadus ir jāpieņemas turībā!