References: GK

NRA :: Banku sistēmas reforma ar Eiropas federācijas piedevu

Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālists Juris Paiders avīzes 2.lpp. rubrikā "Viedokļi" ir publicējis izvērstu analīzi par gaidāmo Eiropas banku sistēmas reformu, atsaucoties uz interviju ar Gati Kokinu:

[PDF] NRA :: Banku sistēmas reforma ar Eiropas federācijas piedevu

___________________________________________________________________

10. septembrī Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins uz Neatkarīgās jautājumu, kā rast izeju no eirozonas finanšu krīzes, vienkārši paskaidroja: "Tagad ir divi risinājumi: pirmais - pāreja uz lielāku federāciju; otrais: nodalīt tās eirozonas dalībvalstis, kuras ekonomiski nav konverģējušās, lai atrastos spēcīgo Eiropas valstu valūtas savienībā. Ceru, ka Eiropas līderi spēs atrast kopsaucēju, kā krīzi pārvarēt, bet viens no šiem variantiem būs jāpieņem." Neskaidrs bija tikai laiks, kad notiks politiskā izšķiršanās.

Tagad process ir sācies - 12. septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzstājās Eiropas Parlamentā ar principiālu ziņojumu, paužot aicinājumu sākt veidot ciešu ekonomikas savienību, kuras nākotnes vīzija ir skaidra: politiska savienība - nacionālu valstu federācija.

Kā pirmais solis, kas iecerēts, kā abstraktās vīzijas par vienoto federāciju realizēt, bija priekšlikums vienotam eirozonas banku uzraudzības mehānismam, kas paredz eirozonas dalībvalstu centrālo banku vai nacionālo banku uzraugu funkcijas nodot Eiropas Centrālajai bankai. Tiek piedāvāts jau no 2013. gada pirmā janvāra izveidot banku savienību, Eiropas Centrālā banka iegūtu tiesības noteikt visām banku savienības dalībvalstīm vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz kapitāla prasībām, uz noguldījumu aizsardzības shēmu un vienotu sanācijas un banku likvidācijas sistēmu.

Šāda reforma bija gaidāma īpaši tāpēc, ka šogad Spānijā ir banku krīze, kas prasa gandriz simts miljardus eiro (eirozonas nodokļu maksātāju naudas) lielu finanšu injekciju no Eiropas puses, atsedzot katastrofālo situāciju Eiropas komercbanku sektorā. Spānijas komercbanku sektorā krīzē un prognozējamās šā sektora problēmās citās Eiropas valstīs nozīmē to, ka ir pienācis laiks jaunam regulējumam un jauniem noteikumiem. Ir jāmaina situācija tā, lai finanšu sektors, kurā privātie īpašnieki dala peļņu, bet zaudējumus uzkrauj uz visu nodokļu maksātāju pleciem, pārvērstos par drošu un atbildīgu sistēmu. Pie esošās situācijas banku vadītāji un īpašnieki mierīgi pieņēma uzskatus, ka tikai viņi drīkst rīkoties nesaimnieciski un bezatbildīgi, jo par visiem viņu trikiem, par banku klientu līdzekļiem nopirktiem maibahiem, vilIu pirkumiem un viņu sagādātiem zaudējumiem iedzīvotājiem un citiem biznesiem, kas nav tik privileģēti, galu galā samaksās nacionālās valdības.

Tieši tāpēc, prezentējot jauno reformu, Žozē Manuels Barrozu uzsvēra, ka Eiropas mēroga uzraudzības mehānisms "ir būtisks solis banku savienības izveidē. Šī jaunā sistēma, kuras kodols ir Eiropas Centrālā banka un kurā iesaistītas valstu uzraudzības iestādes, atjaunos uzticību visu banku uzraudzībai eirozonā. [..] Turpmāk baņķieru zaudējumi vairs nedrīkstētu kļūt par iedzīvotāju parādu, kas tādējādi liek apšaubīt veselu valstu finansiālo stabilitāti».

Liela daļa sabiedrības jau bija gatava jauniem spēles noteikumiem, tostarp zināmai unifikācijai finanšu sektorā. Latvijā būtiskas pārmaiņas un finanšu sektora pielāgošana ES likumdošanai jau notika samērā nesen, pirms 2004. gada.

Tikai finanšu sistēmas reformas medus mucai ir piešauta Iiela karote darvas.

ES līmenī gaidītā un vajadzīgā reforma tiek piedāvāta komplektā ar ļoti nesimpātisku piedevu. Eiropas Komisija atgādina makšķernieku, kurš vilinošu un kārdinošu ēdienu ir uzspraudis uz nejauka un ļoti žuburaina āķa. Eiropas Parlamentam, nacionālajiem parlamentiem, dalībvalstu valdībām un sabiedrībām tiek piedāvātas reformas finanšu sekrorā, kas var sakārtot brūkošo eirozonu, bet tikai komplektā ar ideju par ciešu nacionālo valstu federāciju. Lūdzu norijiet komplektā abus.

Tāpēc nav jābrīnās, ka liela daļa Eiropas iedzīvotāju šādu komplektu (divi vienā) uztvēra kā cinisku nekaunību, kā mēģinājumu tautās un sabiedrībās ne visai populāru ideju par Eiropas Savienotajām valstīm iebīdīt kopā ar nepieciešamajām refomām.

Neskatoties uz to, ka Eiropā ir miljoniem cilvēku, kas patiešām vēlas pēc iespējas ātrāk īstenot vienotas Eiropas ideju un sākt vēl ciešāku integrāciju, tomēr lielāko daļu Eiropas ļaužu un arī Latvijas sabiedrības vairākumu biedē steiga, ar kādu tiek bīdīta Eiropas Savienoto valstu ideja.

Strauja valstu dzīšana kopā vienā federācijā vai savienībā, kad kā runga tiek lietotas reformas, kuras Eiropas Komisijai bija jāuzsāk jau sen, kompromitē brīvprātīguma ideju un var provocēt tikpat strauju separātisku un nacionālistisku kustību izaugsmi.

tvnet.lv :: Kaut kas nav kārtībā ar Valdi Dombrovski

Publicists Otto Ozols portālā tvnet.lv ir publicējis polemisku rakstu, atsaucoties arī uz Gata Kokina blogu:

[WEB] tvnet.lv :: Kaut kas nav kārtībā ar Valdi Dombrovski

[PNG] tvnet.lv :: Kaut kas nav kārtībā ar Valdi Dombrovski

_____________________________________________________________________________________

Premjers Valdis Dombrovskis un Saeimas Solvita Āboltiņa, Foto: LETA, TVNET

Turpinoties kaislībām ap diviem Reformu partijas ministriem, nevilšus atklājas kāds nepatīkams fakts par pašu valdības vadītāju Valdi Dombrovski. Uzmanīgi pārskatot «Vienotības» un viņu «lokomotīves» sasniegumus, atklājas ļoti mulsinoša aina – nomuļļātas, kavētas reformas, skandalozi desmitiem miljonu vērti līgumi, slikti pārraudzīti valstij svarīgi plāni un vēlētāju krāpšana. Izvairoties par to runāt, izliekoties nemanām problēmas – pat kvēlākie «Vienotības» aizstāvji un biedri izdara lāča pakalpojumu ne tikai paši sev, bet visai valstij. Jāatzīst, ka valsts ietekmīgākās partijas politiskajā vadībā ir ļoti nopietnas problēmas. Atsevišķi biedri paklusām to atzīst, bet izlēmīgi rīkoties, izskatās, nav dūšas nevienam. No ērtās personīgā komforta migas neviens nav gatavs izlīst.

Vai Dombrovskis ir tāds kapteinis kā bija Sandis Ozoliņš?

Pasaules hokeja lielvalstī Latvijā nevienam nav jāpaskaidro, cik svarīgs ir labskapteinis jebkurai komandai. Viņam ir jābūt spēcīgam līderim, tādam, kas spēj saliedēt komandu dzelzs dūrē, iedvesmot to, cīnīties ar sakostiem zobiem līdz pēdējai sekundei. Pat ja komandā ir vairākas spēcīgas individuālās zvaigznes, bez pārliecinoša kapteiņa komandai nav lielu cerību. Rīgas «Dinamo» tāds kapteinis ir – Sandis Ozoliņš. Vai Latvijas valdības komandai tāds ir? Vai Dombrovskis ir spēcīgs, visus vienojošs līderis, kurš iedvesmo komandu, spēj saliedēt to, cīnīties ar sakostiem zobiem līdz pēdējai sekundei? Tāds, kurš stāv un krīt par katru komandas biedru? Kurš saredz un spēj izraut uzvaru pat šķietami bezcerīgās situācijās? Vai Dombrovskis ir dinamisks motors valdības komandai valstij izšķirīgā brīdī? Nē. Nav.

Salīdzinājums ar hokeja komandas kapteini ir tēlains un emocionāls. Tādēļ labāk būtu apskatīties uz aukstiem un precīziem faktiem. Skaļajos strīdos par Augstākās izglītības reformu ministrs Roberts Ķīlis dusmīgi aizrādīja – mēs par šo problēmu runājam jau kopš 2009. gada. Tātad problēma ir skaidri apzināta jau vismaz trīs gadus, bet kaut kādi mēģinājumi to atrisināt notiek tikai šobrīd! Runa ir par valsts nākotnei izšķirīgu un svarīgu reformu. Tieši tāpat tas ir jautājums par milzīgu naudas summu racionālu, saprātīgu izlietojumu. Trīs garus gadus bijusi bezatbildīga vilcināšanās. Un pat tagad, kad Ķīlis spītīgi mēģina panākt kaut kādu risinājumu, «Vienotības» vadība aicina turpināt «veidot dialogu», kas būtībā nozīmē – turpināt pļāpāt un nerīkoties. Nav šaubu, ka nopietnas reformas jāveic, uzmanīgi konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, speciālistiem. Bet nevar to darīt bezgalīgi, faktiski ar smalko terminu «dialogs ar sabiedrību» noslēpjot politisko neizlēmību un kūtrumu.

«Vienotības» neizlēmības bezgalīgais stāsts

Drausmīgs apliecinājums reformu bezcerīgi lēnajam tempam ir kāds ļoti precīzs fakts. Ir vērts izlasīt tūlīt sekojošās rindas, jo tās ir baisa liecība par Dombrovska kā valdības vadītāja «dinamismu»: «Pašlaik Latvijā ir sešdesmit augstskolu, sešas no tām ir universitātes. Latvija lepojas arī ar lielāko studentu īpatsvaru Eiropā un otro lielāko pasaulē. Taču rezultāti ir neiepriecinoši — zinātņu doktoru skaits ir salīdzinoši mazs, tāpat publikāciju starptautiski recenzējamos izdevumos un reģistrēto patentu skaits ir pieticīgs. Studiju programmas augstskolās dublējas, trūkst kvalificētu pasniedzēju. Valsts un privātais finansējums mēdz pārklāties — līdzās budžeta grupām augstskolas spiestas piedāvāt maksas studijas. (..) Premjerministrs Valdis Dombrovskis jau ir uzdevis izglītības ministram un ekonomikas ministram izstrādāt kopā ar izglītības speciālistiem piedāvājumu strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā. Kaut arī viedokļi par to īstenošanu ir dažādi, cerīga šķiet gan akadēmisko aprindu pārstāvju, gan valdības vienprātība, ka reformas tiešām ir nepieciešamas.»

Cerīga vienprātība reformu nepieciešamībai .... ?! Cerība ir muļķu pēdējais mierinājums. Diemžēl to jāsaka šo rindu autoram Aivaram Ozoliņam, kurš laikraksta «Dienas» slejās to rakstīja precīzi pirms trīs gadiem – 2009. gada 16. septembrī! (1) Šodien – 2012. gada septembrī reformas joprojām nav notikušas, bet Dombrovska «Vienotība» pamāca Ķīli, lai viņš turpina diskutēt par to, kas ir skaidrs jau sen un izdiskutēts desmitiem reižu. Cik gadi vēl jādiskutē, lai kaut kas beidzot tiktu reformēts?

Miljonu vērtas izgāšanās, izgāšanās un vēlreiz izgāšanās

Līdzīga nepatīkama liecība par nespēju vadīt valdības darbu ir Dombrovska faktiskā izgāšanās ar Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.–2020.gadam. Politiski tā izstrāde bija tieši premjera Dombrovska atbildība. Šobrīd to par neveiksmīgu ir atzinuši virkne nopietnu ekspertu, kurus nevar saukt par destruktīviem opozīcijas klaigātājiem. Plānu ir kritizējuši pat tādi uzmanīgi un korekti speciālisti kā «Ir» apskatnieks Pauls Raudseps (2), «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris (3), ekonomists Gatis Kokins (4), biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja Madara Peipiņa (5). Par politiķu, tātad Dombrovska cilvēku, neveiksmīgo ieguldījumu runā pat sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda, kura pati aktīvi piedalījusies NAP vadības grupā. Valsts attīstībai tik būtiska dokumenta izstrāde, par kuru atbildība jāuzņemas Dombrovskim, ir izrādījusies bāla un nepārliecinoša. Tā ir ļoti slikta ziņa Latvijas nākotnei, jo runa ir burtiski par miljardu investīciju gudru pārdali. Diemžēl jāatzīst, ka tas nav pirmais un vienīgais gadījums, kad «Vienotība» ir rīkojusies ar valsts līdzekļiem, labākajā gadījumā nemākulīgi, sliktākajā – noziedzīgi.

Dombrovskim kā abu pēdējo valdību vadītājam ir jāuzņemas politiska atbildība par vismaz diviem skandaloziem un dārgiem projektiem. Pirmais ir bēdīgi slavenais «radaru» līgums. Šobrīd jau ir atzīts, ka «Vienotības» ministru ciešā pārraudzībā noslēgtais līgums neapdomīgi (?) parakstīts, neievērojot valsts intereses. Sekas – pamatīgas, miljonu vērtas problēmas. Otrs, vēl skandalozāks un valstij daudz dārgāks ir neveiksmīgais «vilcienu» līgums. Arī par to atbildības ķēde noslēdzas tieši pie Valda Dombrovska. Gada pirmajā pusē, kad valdība beidzot aptvēra milzīgos riskus, situāciju atrisināt tika aicināts «Vienotības» biedrs Aigars Štokenbergs. Par spīti kritiķu aizrādījumiem, ka viņš nevarētu būt labākais problēmu risinātājs, «Vienotības» elite to ignorēja. Šobrīd, kā ziņo portāls Pietiek.com, Latvijas pozīcijas ir tuvu katastrofai. Spāņi draud jau 2. oktobrī iesūdzēt Latviju Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā, kur mums jau ir īpaši rūgta pieredze un līdz šim neviens process nav uzvarēts.(6) Arī Štokenberga rīcība tiek raksturota kā savāda un nenopietna. Protams, jāņem vērā, ka tās pagaidām ir neoficiālas ziņas un balstās uz pretējās puses liecībām. Jebkurā gadījumā ir jāsecina, ka Dombrovska vadītā valdība ir tik slikti pārraudzījusi kārtējo miljonu vērto konkursu, valsts kārtējo reizi ir uzkāpusi uz ļoti «plāna ledus».

Gļēvums un cinisms ideālu vietā

Minētie gadījumi ir tikai daži, ļoti skandalozi gadījumi par astronomiskām summām un neaprēķināmu risku valsts nākotnei. Tikpat bīstami ir kaut kas cits – dubultmorāle un vēlētāju krāpšana. «Vienotība» un Dombrovskis izsenis ir skaļi deklarējuši savu godīgumu, atbildību un uzticību tiesiskuma ideāliem. Tā vietā Dombrovskis un viņa partijas vadība ir mierīgi noskatījušies, kā viņu «kasieris» Edgars Jaunups burtiski pumpē simtiem tūkstošu no valsts uzņēmumu kasēm. «Vienotība» ne tikai nespēja sistēmiski novērst šādu iespēju, bet ciniski turpināja pašu kritizēto «veco» partiju praksi. Līdzīgi ar bēdīgi slaveno «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa gadījumu. Viņš kļuva par frakcijas vadītāju, kaut gan lielākā daļa partijas biedru labi apzinājās Zaķa apšaubāmo reputāciju. Nopietniem korupcijas pētniekiem, un tādu «Vienotībā» netrūkst, ir labi saprotams ko nozīmē lielas skaidras naudas uzkrājumu summas ietekmīga politiķa deklarācijā. Tādēļ krāpšanās ar PVN Zaķa automašīnas gadījumā bija drīzāk likumsakarība, nevis neveikls, atsevišķs gadījums.

«Vienotības» vadošie politiķi to visu izvēlējās ignorēt un ļāva Zaķim palikt ietekmīgajā frakcijas vadītāja amatā līdz pat nākamajām vēlēšanām. «Vienotība» skaļi lielījās, ka panākusi atklātos balsojumus Saeimā. Tomēr šī principialitāte beidzās precīzi tajā brīdi, kad viņiem pajautāja – kuri «Vienotības» deputāti balsojuši par Zaķa saudzēšanu. Tā bija robeža, kur viņu godīgums un drosme pazuda. Grūti aprēķināt, cik valstij izmaksās kārtējā vilšanās, kad aiz skaistiem lozungiem kārtējo reizi izrādījušās politiskās mahinācijas un vēlētāju mānīšana. Par to lielā mērā atbildība ir jāuzņemas arī «Vienotības» līderim Dombrovskim.

«Ļauno spēku» regulārās uzvaras pār Dombrovski

Protams, var kārtējo reizi norādīt, ka «Vienotības» un Dombrovska kritika ir «ļauno spēku» sazvērestība. Bet vai patiešām «ļaunie spēki» ir tik vareni, ka iepūtuši miglu labā Dombrovska acīs katru reizi, kad bija izlēmīgi jāuzrauga miljonus vērti līgumi, valsts nākotnei tik svarīgais NAP? Vai tiešām «ļaunie spēki» ir tik vareni, ka spēj noraut rokas bremzi valstij tik svarīgām reformām? Varbūt patiešām kaut kas nav īsti kārtībā ar Dombrovski un viņa tuvāko loku?

Šobrīd ir skaidrs, ka pašreizējā valdība ar Dombrovski ir labākā izvēle no citām, maigi izsakoties, ne tik labām. Bet vai tas dod tiesības ignorēt ļoti smagas, savādas problēmas un kļūdas? Dažādu ekonomisko un politisko kataklizmu dēļ Latvija ir zaudējusi, pēc dažādiem aprēķiniem, 10 – 20 % savu cilvēkresursu. Šobrīd Eiropa ir milzīgu pārmaiņu priekšā, pasaules ekonomiskā un politiskā situācija ir ļoti nestabila. Ekonomisti, demogrāfi un citi speciālisti norāda, ka valsts un nācijas nākotnei izšķirīgām reformām laika palicis kritiski maz. Vai šādā situācijā mēs varam turpināt darboties neizlēmīgi, apšaubāmi? Dinamisku reformu vietā izvēloties apšaubāmas reālpolitikas diktētu «rokas bremzes» neizlēmību?

Šobrīd ir skaidrs, ka neviens nopietni nešūpos ne valdību, ne tās vadītāja Valda Dombrovska krēslu. Tomēr tieši «Vienotības» biedriem gaidāmajā kongresā vajadzētu nopietni un drosmīgi izvērtēt situāciju. Ir vērts atrast atbildi uz jautājumu – kas īsti nav kārtībā ar Dombrovski vai partijas augstāko politisko vadību. Valstij ir vajadzīgs komandas kapteinis, nevis grāmatvedis, kurš aiz cipariem nespēj saredzēt mežu. Piedevām pat šie cipari nav izcili spoži – Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka Latvijā joprojām tērē vairāk, nekā nopelna.(7) Arī aizbraucēju skaits šogad ir krietnas mazpilsētas lielumā.

Avoti:

1. «Diena», Aivars Ozoliņš: Paraugpiedāvājums http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/aivars-ozolins-paraugpiedavajums-688068

2. «Ir». Pauls Raudseps: Izplūst un apaug http://www.ir.lv/2012/8/22/izplust-un-apaug

3. «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris: NAP ir skaisti uzrakstīts, bet nekalpos valsts attīstībai http://financenet.tvnet.lv/viedokli/435565-nap_ir_skaisti_uzrakstits_bet_nekalpos_valsts_attistibai

4. Ekonomists Gatis Kokins: Nacionālās Attīstības Plāns un tā iespējamie uzlabojumi http://gatis.kokins.com/weblog/2012/09/nap.html

5. «Politika.lv» Madara Peipiņa biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja: Tie paši vēži, tikai «zaļākā» maisiņā? http://politika.lv/article/replika-tie-pasi-vezi-tikai-zalaka-maisina

6. «Pietiek»: Spāņi gatavi tiesāties par vilcieniem, Latvijai priekšā kārtējā prāva Stokholmā http://www.pietiek.com/raksti/spani_gatavi_tiesaties_par_vilcieniem,_latvijai_prieksa_karteja_prava_stokholma

7. TVNET. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ozoliņš: Latvija vairāk tērē nekā nopelna http://financenet.tvnet.lv/viedokli/435869-latvija_tere_vairak_neka_nopelna

 

politika.lv :: Latvija – ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē?

Portāls politika.lv ir publicējis īsu anotāciju par Homo Ecos: rīkoto diskusiju un ievietojis diskusijas tiešraides video. Gata Kokina viedoklis tajā ir dzirdams trīsreiz:

• 28m05s-34m27s
• 47m10s-48m24s
• 1st13m00s-1st15m58s

[WEB] politika.lv :: Latvija – ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē?

[PNG] politika.lv :: Latvija – ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē?

[Ustream] politika.lv :: Latvija – ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē?

[YouTube] politika.lv :: Latvija – ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē?

__________________________________________________________________________________________

 

Vides organizācijas ir paudušas bažas, vai Nacionālajā attīstības plāna noliktais mērķis - ekonomikas izrāviens - nav plānots uz vides kvalitātes rēķina un vai ilgtspējīga attīstība nav vien „zaļš” iepakojums bez „zaļa” satura.

Homo ecos: sarīkotājā diskusijā piedalās lēmumu pieņēmēji (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis), vides organizāciju pārstāvji (biedrības „homo ecos:” klimata programmas vadītāja Madara Peipiņa, Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja Alda Ozola, Vides izglītības fonda un biedrības „Zemes draugi” pārstāvis Jānis Ulme) un ekonomists Gatis Kokins. Diskusiju vada žurnālists Ansis Bogustovs.

 

Sabiedrības apspriešanai nodota NAP 2014-2020 pirmā redakcija.

 

 

 

 

LETA :: Vides aizstāvji vēlas NAP redzēt apsolījumu par dabas saglabāšanu

NAP diskusijas "zaļā" sadaļa ir atspoguļota LETA ziņā, kur ir pieminēts arī Gata Kokina teiktais:

[WEB] LETA :: Vides aizstāvji vēlas NAP redzēt apsolījumu par dabas saglabāšanu

[PDF] LETA :: Vides aizstāvji vēlas NAP redzēt apsolījumu par dabas saglabāšanu

______________________________________________________________________________________

Vides aizstāvji vēlas, lai Nacionālās attīstības plānā (NAP) 2014.-2020.gadam būtu ietverts apsolījums, ka tiks saglabāts Latvijas dabas kapitāls.

Šodien biedrības "Homo ecos" rīkotajā diskusijā "Latvija - ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē" Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja Alda Ozola sacīja, ka vides aizstāvju galvenās bažas ir par to, ka ekonomikas izrāviens varētu notikt uz dabas kapitāla noplicināšanas rēķina. "Mēs ļoti gribētu frāzi, ka tas tā nebūs, ka dabas kapitāls tiks saglabāts, attīstīsimies kvalitatīvi, nevis izcērtot mežus," sacīja Ozola.

Ozolas skatījumā, NAP pašreizējā redakcijā nav novilktas konkrētas līnijas, kas pasaka, ka dabas resursi ir jāsaglabā. Vides aizstāvji šajā redakcijā ir saskatījuši vairākus riskus dabas iespējamai piesārņošanai.

Pēc viņas domām, viens no risinājumiem būtu apvienot NAP un piedāvāto versiju par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pauda pārliecību, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc politiķu vīzijas un zaļā versija par attīstību tāda ir.

"Latvijas sabiedrība sagaida vīziju par to, uz kurieni mēs ejam. Politiķu atbildība ir šo mērķi piedāvāt. Mums ir jāpiedāvā kaut kas tāds, kas sabiedrību saliedē vēl vairāk nekā iestāšanās ES, NATO, eiro ieviešana," uzsvēra ministrs.

Viņš arī atzina, ka pašreizējā NAP šāda vīzija nav saskatīta, tāpēc nācis piedāvājums par vīziju, kur mērķis ir Latvija kā zaļākā valsts pasaulē. "Lai kā būtu, labāk, ka tā vīzija tagad ir. Tie dokumenti ir liekami kopā un skatāmi kopsakarā," noteica Sprūdžs.

Viņš arī pastāstīja, ka cilvēkiem ir dažādi aizspriedumi par zaļo ekonomiku. "Mēs nevaram radīt aizspiedumu par to, ka zaļā ekonomika nozīmē Latviju uztaisīt par rezervātu," teica politiķis.

Tikmēr Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis skaidroja, ka šī zaļā vīzija tiks izskatīta, tāpat kā visi pārējie sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtie iedzīvotāju un organizāciju priekšlikumi.

"Sprūdža kunga priekšlikums par zaļo vīziju ir viens no vairāk nekā 100 priekšlikumiem, kas ir saņemts, un to izvērtēsim pēc būtības, un vērtēsim, vai var iekļaut NAP," informēja Vesperis.

Vesperis noliedza, ka pašreizējā NAP versija ir "galīgi nezaļa". "Mēs no PKC puses redzam, ka tas kas ir zaļš un sekmē ekonomikas izrāvienu, tas ir atbalstāms - nav lielu šaubu, ka to NAP iekļaus," teica PKC pārstāvis.

Tomēr viņš skaidroja, ka lielāks uzsvars ir uz ekonomiku, jo tā ir joma, kuru ir nepieciešams attīstīt. Tāpat viņš solīja, ka īstenojot NAP ietvertos uzdevumus, nav sagaidāma dabas un vides postīšana. "NAP būs cik vien iespējams videi draudzīgs," viņš noteica.

Uzņēmējs Gatis Kokins kritizēja, ka pašreizējā NAP ir maz rādītāju par vides jautājumiem un ir lielas iespējas šo sadaļu papildināt. Savukārt komentējot pašreiz NAP iekļautos rādītājus, viņš sacīja, ka tie ir nepieciešami detalizētāki.

Viņaprāt, tie "zaļie" mērķi, kas patlaban NAP ir iekļauti, ir anekdotiski un plānā ir nepieciešami vismaz 40 zaļie mērķi.

Sprūdža vadībā sagatavotā vīzija "Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020.gadā - zaļākā valsts pasaulē" piedāvā gan vienotu redzējumu, gan arī sabiedrībai saprotamus mērķus. Tā paredz attīstīt Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti.

 

Homo Ecos: :: Latvija - ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē

Diskusijas pieteikums, kurā piedalīsies Gatis Kokins un kas 12-Sep-2012 15:00-16:30 būs vērojama tiešraidē portālā Politika:

[PDF] Homo Ecos: :: Latvija - ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē

[WEB] Homo Ecos: :: Latvija - ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē

[PNG] Homo Ecos: :: Latvija - ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē

___________________________________________________________________________________

Latvija – ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē?

Diskusija par vides jautājumu atspoguļojumu Nacionālas attīstības plānā

12.septembrī plkst. 15.00 -16.30 biedrībā „homo ecos:” (Ernestīnes ielā 12, Rīga) notiks diskusija „Latvija – ekonomiskais izrāviens vai zaļākā valsts pasaulē”. Diskusijā piedalīsies lēmumu pieņēmēji (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis) un vides organizāciju pārstāvji (biedrības „homo ecos:” klimata programmas vadītāja Madara Peipiņa, Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja Alda Ozola, Vides izglītības fonda un biedrības „Zemes draugi” pārstāvis Jānis Ulme), kā arī ekonomists Gatis Kokins. Diskusiju vadīs žurnālists Ansis Bogustovs, un to varēs vērot tiešraidē portālā www.politika.lv.

Šobrīd sabiedrības apspriešanai ir nodota Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) sākotnējā redakcija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža piedāvātā NAP vīzija. NAP virsmērķis ir ekonomikas izrāviens, kas nodrošina visu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu un valsts ilgtspējīgu attīstību līdz 2020. gadam, panākot vidējo ikgadējo iekšzemes kopprodukta izaugsmi vismaz 5 % apjomā. Savukārt VARAM piedāvā vīziju par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti.

Vides organizācijas ir paudušas bažas, vai ekonomikas izrāviens nav plānots uz vides kvalitātes rēķina un vai ilgtspējīga attīstība nav vien „zaļš” iepakojums bez „zaļa” satura. Vides eksperti ir veikuši stratēģisko ietekmes uz vidi izvērtējumu, NAP ietekme uz vidi šajā dokumentā nav vērtēta kā dramatiski negatīva. Vienlaikus autori norāda uz vairākām nepilnībām un riskiem, kā arī to, ka plānošanas dokumentā izmantota pieeja, kas uz dabas resursiem raugās kā uz līdzekli ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, un šī pieeja rada riskus dabas kapitāla saglabāšanai.

Sabiedriskās apspriešanās notikušās diskusijas aktualizē jautājumu par to, vai ekonomikas attīstība ir pretrunā ar vides kvalitāti, vai varbūt tomēr ekonomikas attīstība ir iespējama, nepasliktinot vides situāciju? Sarunas dalībnieki diskutēs par to, kā sasniegt NAP virsmērķi - ekonomikas izrāvienu, kas nodrošina visu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu un valsts ilgtspējīgu attīstību līdz 2020.gadam un NAP vīziju – Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, vienlaikus nezaudējot Latvijas bagātību - dabas kapitālu. Dalībnieki pārrunās, kā NAP un NAP vīzijā ir atspoguļoti vides jautājumi, un vai plānošanas dokumentos ir identificēti svarīgākie vides izaicinājumi.

Kontaktinformācija:
Evija Rudzīte
Biedrības „homo ecos:” vadītāja
Telefons 29149533
E-pasts evija.rudzite@homoecos.lv

 

Diena :: Samazinām sev manevra iespējas

Laikraksta Diena 3.lpp. ir publicēta liela žurnālistes Džeinas Tamuļevičas intervija ar eiro projekta vadītāju Daci Karlsoni. Māris Zanders vaicāja Gatim Kokinam komentāru, kas ir pievienots raksta beigās.

[PDF] Diena :: Samazinām sev manevra iespējas

___________________________________________________________________________________

GATIS KOKINS, FINANSISTS:

Stūrgalvība, ar kādu Latvija turpina uzturēt iestāšanās eirozonā termiņus, izriet no atsevišķu politiķu zināma pašlepnuma, jo kaut ko mainīt nozīmētu atzīt, ka viņu optimisms ir bijis pārāk liels. Kādas var būt sekas šai stūrgalvībai? Eirozonas nākotni izšķiroši notikumi sagaidāmi vēl šogad, attiecīgi mums būs laiks vajadzības gadījumā "atspēlēt atpakaļ". Turklāt, ja [pašlaik] mums ir debates par Latvijas Centrālās bankas monetārās politikas pareizību, tad pēc iestāšanās eirozonā tām vispār zudīs jēga. Tātad, ja pieļaujam, ka izmaiņas monetārajā politikā [var būt] nepieciešamas, steidzinot iestāšanos eirozonā, mēs samazinām sev manevra iespējas.

NRA :: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm

Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālists Juris Paiders plašā intervijā 2. un 3. lpp. iztaujā Gati Kokinu par televīzijas apraides aktualitātēm Latvijā, pieskaroties arī Lattelecom attīstībai un valsts monetārajai politikai. Vairāki internta portāli pārpublicē atsevišķus raksta fragmentus:

[PDF] NRA :: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm

[WEB] nra.lv :: Kokins: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm

[PNG] nra.lv :: Kokins: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm

[WEB] nra.lv :: Spilgts citāts: Igaunijas pieredze rāda, ka brīnumi nenotiek

[PNG] nra.lv :: Spilgts citāts: Igaunijas pieredze rāda, ka brīnumi nenotiek

[WEB] apollo.lv :: Ekonomists: Latvija nav gatava iestājai eirozonā

[PNG] apollo.lv :: Ekonomists: Latvija nav gatava iestājai eirozonā

[WEB] db.lv :: Kokins: mums vēl daudzus gadus ir jāpieņemas turībā

[PNG] db.lv :: Kokins: mums vēl daudzus gadus ir jāpieņemas turībā

[WEB] puaro.lv :: Kokins: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm

[PNG] puaro.lv :: Kokins: TV monopola veidošanās ir bīstama Latvijas nacionālajām interesēm

[WMA] LNT :: 900 sekundes :: NRA anonss :: intervija ar Gati Kokinu
___________________________________________________________________________________

Foto: Gints Ivuškāns, F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ekonomists, Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

– MTG grupas kontrolē tagad ir 16 televīzijas kanālu un no tiem divi bezmaksas kanāli. Kā šādas pārmaiņas var ietekmēt TV skatītājus?

– Vispirms ir jāsaka: pašlaik norisinās tradicionālā televīzijas biznesa modeļa transformācija. Šāds process notiek ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Tradicionāla pieeja, kad bezmaksas apraide ar ienākumiem no reklāmām sedz visas savas izmaksas un nodrošina peļņu, vairāk nedarbojas. Tāpēc tiek meklētas idejas, kā uzlabot tradicionālo TV finanšu radītājus. Latvijas īpatnība ir tā, ka pie mums visi privātie nacionālās apraides kanāli nonāca vienas biznesa grupas rokās. Latvijā ir izveidojusies visā Eiropā unikāla tirgus situācija pēc LNT iegādes – tirgus koncentrācija MTG rokās, piemēram, reklāmas tirgū Latvijā pārsniedz 70%.

Šāda TV monopola veidošanās ir bīstama no Latvijas kā nacionālas valsts interešu viedokļa.

– Virszemes apraide ir tikai viena daļa no TV. Vēl ir kabeļtelevīzijas, kas ir ļoti nozīmīgs sektors Rīgā un lielajās pilsētas, laukos dominē satelīttelevīzija, bet strauji palielinās interneta TV platformas. MTG grupa kontrolē visus privātos, nacionālo apraidi un legālo satelīta apraidi. Šīs grupas monopola palielinājuma virziens ir skaidri redzams – kontroles sagrābšana kabeļtelevīzijās, kas varētu arī būt likuma izmaiņu mērķis.

– Jūs nenosaucāt vēl vienu segmentu, kas pagaidām nav tik izteikts konkurents televīzijā, bet kas strauji aug, un tā ir mobilā telefonija. 2014. gadā, pārejot uz 4G tehnoloģijām, ikviens mobilais operators tehniski kvalitatīvi varēs pārraidīt arī video straumējumu un nodrošināt televīzijas apraidi. Šajā sakarā nedrīkst aizmirst, ka MTG un Tele2 ietilpst vienā – Kinnevik –grupā.

– Vai tas nozīmē, ka, attīstoties mobilai telefonijai, Kinnevik grupa iegūs vēl vienu segmentu Latvijā, kurā tai būs milzīga ietekme?

– 4G tehnoloģijas ļauj pārraidīt TV signālu interaktīvā veidā. Tas, ka Kinnevik grupai ir 16 kanālu Latvijā un Viasat satelīta platforma, dos Tele2 ievērojamas priekšrocības, salīdzinot ar citiem mobilajiem operatoriem.

– Vai tas nav maskēts lozungs: «Ļaujiet MTG grupai sagrābt pilnīgu kontroli par Latvijas informatīvo telpu»?

– Tieši no šādiem tirgus koncentrācijas draudiem Saeima centās pasargāt sabiedrību jau 2010. gadā, kad tika pieņemts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Man ir grūti izprast, kādēļ tagad, kad plašsaziņas līdzekļu koncentrācija ir vēl vairāk palielinājusies, Saeimā atsevišķiem deputātiem tik simpātiska šķiet MTG lobētā obligātās apraides (must carry) nosacījumu atcelšana.

Ja MTG grupas mērķis ir maksimāli palielināt šā mediju koncerna peļņu, tad MTG rīcība ir loģiska. Taču, ja šo jautājumu skatāmies no Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tad nav skaidrs, kāpēc šādu MTG mērķi vajadzētu atbalstīt Latvijas politiķiem. Atbildes uz šo jautājumu ir jāmeklē ceturtajai varai – Latvijas žurnālistiem, jo kopumā normatīvo aktu pārmaiņu vektors pašlaik ir MTG grupas interešu virzienā. Piemēram, ideja, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome noteiks, kādus kanālus iekļaut un kādus neiekļaut virszemes apraidē. Varbūt tas izskatās patriotiski un eiropeiski, ka padomei ir iespējas samazināt Krievijas kanālu skaitu un iekļaut virszemes apraidē kultūrizglītojošus Eiropas valstu TV kanālus. Taču jāsaprot, ka, iekļaujot virszemes apraidē tos kanālus, pēc kuriem Latvijā nav pieprasījuma, mēs veicināsim pieprasījumu tām platformām, kuras NEPLP neregulē. Tieši tādas platformas pašlaik kontrolē MTG un nākotnē kontrolēs Tele2. Risinājumiem jābūt valstiski atbildīgiem, lai tie saskan ar Latvijas kā nacionālas valsts mērķiem un atbilst konkurences veicināšanas aspektiem, te būtiska loma ir gan NEPLP, gan Konkurences padomei, gan Saeimai kā likumdevējam.

– Es neticu, ka tie, kas vēlas skatīties Krievijas seriālus, pēc NEPLP locekļu Aijas DulevskasCālītes vai Aināra Dimanta pavēles skatīsies tikai somu, grieķu, portugāļu vai rumāņu kultūras raidījumus. MTG grupa savus bezmaksas nacionālās apraides kanālus jau tagad piesātina ar Krievijas tirgum veidotiem seriāliem – Slepenā skola, Radu būšana utt.

– Analizējot TV programmu, var konstatēt, ka MTG kanāli nevis rada jaunu nacionālo saturu, bet gan metodiski strādā un veic ievērojamas investīcijas, lai paplašinātu to TV saturu, kas nāk no Latvijas austrumu kaimiņiem, piemēram, tikai MTG maksas kanālos tagad būs Kontinentālās hokeja līgas maču translācija.

– Mana desmit gadu lielā pieredze skandināvu transnacionālās korporācijas vadībā ļauj prognozēt, ka nākamais loģiskais solis ir, izmantojot MTG grupas ietekmi, kas tiks lobēta Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē un Saeimā, ieviest regulējumu, kas piespiedīs kabeļtelevīzijas obligāti iepirkt MTG produkciju un aizliegt retranslēt tos kanālus, kas rada konkurences apdraudējumu MTG produkcijai. Ideja par obligātās apraides nosacījumu izmaiņām izskatās pēc pirmā soļa šajā virzienā.

– Šobrīd galvenās bažas par tālāko notikumu attīstību saistītas ar to, ka Saeimā jau trešajā lasījumā ir nonākuši tā sauktie must carry jeb obligātās apraides nosacījumi, kas paredz, ka no 01.01.2013. kabeļtelevīziju operatoriem nebūs pienākuma un tiesību bez licences līguma retranslēt nacionālās komerctelevīzijas programmas (TV3 un LNT).

Grozījumu rezultātā viens komersants – MTG grupa – iegūs komerciālu izdevīgumu (papildu ienākumu gūšanas iespēju) un priekšrocības pret galveno konkurentu – sabiedrisko TV (LTV). Grozījumi rada konkurences kropļojuma risku TV pakalpojumu tirgū un faktiski rada riskus nacionālajai drošībai un iestrādēm sabiedrības saliedētības veicināšanā – pastāv risks, un pirmās pazīmes to tikai apstiprina, ka būtiski samazināsies nacionālā TV satura pieejamība Latgalē. Mēs uzskatām, ka grozījumi ir pretēji Latvijas nacionālajām interesēm un tie jāskata kontekstā ar TV programmu ciparu apraidi un pasākumiem nacionālā TV satura uzlabošanai.

– Konkurences padome atļāva privāto TV supermonopolu, nosakot viegli apejamus ierobežojumus…

– Jebkuri juridiski ierobežojumi patiešām ir apejami, ja ir tāda vēlme. Protams, gadījumā, ja apvienošanās atļauja netiktu dota, tad LNT kanāls, visticamāk, būtu jāslēdz. Konkurences padomes lēmums izglāba nacionālo TV kanālu, taču pagaidām neredzu arī piepildījumu MTG solījumiem stiprināt latvisko mediju telpu – tieši otrādi, ir izteikumi par ārvalstu (tajā skaitā arī Krievijas) izklaides satura iegādes darījumiem, tā pati minētā KHL maču translācija, kuru, visticamāk, MTG vēlēsies atpelnīt no skatītāju maksām. Nozīmīga loma ir Konkurences padomei, uzraugot apvienošanās nosacījumu izpildi un monitorējot tirgus situāciju kopumā.

Turklāt līdzšinējais must carry regulējums ir Vienotības rosināts un precīzi atbilst Eiropas valstu normām un praksei, tāpēc būtu dīvaini, ka nacionālās apraides kanāli, kuri pašlaik pēc likuma ir obligāti jāapraida visām Latvijas kabeļtelevīzijām, nākotnē sāktu prasīt par to samaksu. Tas radītu likumisku iespēju atteikties no šādu kanālu iekļaušanas programmu paketēs, kas savukārt novestu pie nacionālās informatīvās telpas samazinājuma, sevišķi reģionos ar lielu krievvalodīgo īpatsvaru – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Krāslavā. Šis ir jautājums, par kuru jādomā kontekstā ar sabiedrības saliedētību un Latvijas kā nacionālas valsts pamatu nostiprināšanu, jo Latvijas sabiedrības nodrošināšana ar nacionālu TV saturu vispirms ir Latvijas valsts, nevis ārvalstu mediju koncerna pienākums.

- Kas mainīsies maksas un bezmaksas apraidē pēc 2014. gada pirmā janvāra?

Lattelecom virszemes televīzijas apraides tiesības ir piešķirtas tikai līdz 2013. gada beigām, tāpēc 2011. gada aprīlī ar Dombrovska rīkojumu tika izveidota profesionālu valsts pārvaldes un NVO ekspertu darba grupa, kura izstrādāja rekomendāciju apraides nodrošināšanai no 2014. gada: LVRTC nodrošinātu bezmaksas programmu apraidi, bet valdības konkursā izvēlēts komersants - maksas TV pakalpojumus. Valstiski labākais risinājums ir atgriezties pie darba grupas rekomendācijas un atbilstoši tai, pārstrādāt un pieņemt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus. Visiem lēmumu pieņēmējiem Saeimā jāapzinās, ka lai, pienācīgi sagatavotos apraides nodrošināšanai no 2014. gada 1. janvāra, ir atlicis kritiski maz laika. Ceram uz pārdomātu un saprātīgu politisko lēmumu, lai pēc iespējas ātrāk varētu ķerties pie praktiskajiem sagatavošanās darbiem.

- Vai pietiks laika būtiski mainīt spēles noteikumus. Cik liels ir risks, ka 2014. gadā TV skatītāji televizoros neredzēs neko? Vai var sanākt, ka informāciju par to, ka 2014. gada 1. janvārī ir ieviests eiro daudzi iedzīvotāji uzzinās nevis no TV, bet no radio?

To noteikti varēs uzzināt visi mūsu interaktīvās TV skatītāji, tāpat kā Olimpiādi noskatoties ierakstā un arhīvā! Pārējiem, diemžēl, šāds risks patiešām ir.

Neatkarīgi no tā, kādu lēmumu pieņems Saeima, Satiksmes ministrijai ir jāizstrādā nolikums, Ministru kabinetam ir jāizsludina konkurss, jāizvērtē pieteikumi un jāapstiprina konkursa rezultāti, arī obligātie iepirkumi LVRTC būs jāveic atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Un arī ar to vēl viss nav galā, jo pēc tam jāsāk praktiskie sagatavošanas darbi - apraides modelis jebkurā gadījumā būtiski mainīsies, nodalot bezmaksas apraidi un maksas pakalpojumu sniegšanu. Ja bezmaksas kanālu apraide tiks nodota LVRTC, tad LVRTC būs jāiepērk iekārtas vairāku miljonu latu vērtībā. Tas nozīmē iepirkumu izsludināšanu un citas likumā noteiktās procedūras. Publiskā iepirkuma process var ilgt līdz pat gadam. Šobrīd grūti prognozēt, kā to visu var Saeimā un valdībā paspēt viena gada un četru mēnešu laikā, strādājot līdzšinējā tempā.

- Jums tagad var pārmest, ka tagad lobējat Lattelecom intereses.

Mans pienākums ir rūpēties par Lattelecom attīstību, ar šādu uzdevumu strādāju Lattelecom padomē. Lattelecom ir nozīmīgs spēlētājs TV tirgū.

Lattelecom spēja veiksmīgi ieviest virszemes TV pakalpojumus, piecu gadu laikā izveidojot biznesu ar 32% tirgus daļu, kas cita starpā būtiski palielina Lattelecom vērtību. Taču Lattelecom komandas veiksmes stāsts ir interaktīvā televīzija, kas jau šodien mūsu klientiem ļauj skatīties TV programmas sev ērtā laikā un izīrēt jaunākās kinofilmas. Tieši tā ir galvenā nākotnes tehnoloģija!

- Lattelecom galvenais darbības lauks ir telekomunikācijas. Kuros virzienos redzat lielāko izaugsmi?

Spraigās konkurences rezultātā Latvijā telekomunikāciju cenas ir vienas no viszemākajām pasaulē, tai pat laikā ir jāsaprot, ka izmaksu bāze Latvijā ir teju līdzīga kā citām Eiropas valstīm, bet izmaksu ietaupījuma mēroga efekts (economy of scale) mazā tirgus dēļ ir niecīgs. Pēdējos gados būtiski pieaudzis datu apmaiņas apjoms. Jāņem vērā, ka, attīstoties tehnoloģijām, klienti arvien vairāk patērē un patērēs interneta resursus gan apjomīgāka satura skatīšanai (video), gan arī ārzemju resursu patēriņam, tādēļ klienti ļoti novērtē stabilu un ātru internetu. Tāpēc lielai daļai Lattelecom Optiskā interneta klientu esam palielinājuši interneta ātrumu – klientiem, kas izmantoja internetu ar ātrumu 20 Mbit/s, esam šo ātrumu vairāk kā divkāršojuši, paaugstinot to līdz 50 Mbit/s. Pasaules un arī mūsu pašu pieredze liecina, ka ne jau atlaides ilgtermiņā ir tās, kas klientu dara laimīgu un lojālu uzņēmumam. Tādēļ Lattelecom saviem vērtīgāko pakalpojumu abonentiem papildus esošajiem interneta, televīzijas un balss pakalpojumiem piešķīris iespēju bez papildus maksas lietot Lattelecom interneta televīziju un internetu ārpus mājas vairāk nekā 2600 Lattelecom publiskā Wi-Fi piekļuves vietās.

- Valsts prezidents Andris Bērziņš izteicās, ka nākamos trijos gados pasauli un Latviju gaida tādas pārmaiņas, kuras mēs pat nespējam iztēloties, un izteica prognozi, ka eirozonas parādu krīzei nav risinājuma. Kā jūs vērtējat Latvijas vajadzību pēc pārejas uz eiro?

Par šī modeļa riskiem makroekonomikas eksperti brīdināja, kad eiro zona veidojās – tieši šo brīdinājumu ietekmē Lielbritānija un Zviedrija izvēlējās palikt ārpus eirozonas. Jau tolaik tika pausts novērtējums, ka vienota valūta pieprasa ciešāku integrāciju, vienotu uzraudzību finansu sfērā un vienotu valstu budžeta politiku. Faktiski, ieviešot eiro bija jāpāriet uz federālu valsti, bet nacionālās valdības (un arī Eiropas valstu vēlētāji) tam nebija gatavas, tāpēc tika pieņemts politisks lēmums veidot valūtas ūniju bez atbilstošas integrācijas. Ekonomiskās izaugsmes periodā ekonomiskās ačgārnības līdzsvaroja kopēja politiskā griba saturēt eirozonu, taču tikai ar politisku gribu nav iespējams ilgstoši līdzsvarot ekonomiskos procesus, īpaši spilgti tas redzams krīzē. Tagad ir divi risinājumi: pirmais - pāreja uz lielāku federālismu; otrais - nodalīt tās eirozonas dalībvalstis, kuras ekonomiski nav konverģējušas, lai atrastos spēcīgo Eiropas valstu valūtas savienībā. Ceru, ka Eiropas līderi spēs atrast kopsaucēju, kā krīzi pārvarēt, bet viens no šiem variantiem būs jāpieņem.

- No tā rodas secinājums, ka eirozonā nebija jāuzņem tās valstis, kuras nebija gatavas vienotai valūtai? Vai Latvija ir gatava eirozonai?

Latvijas līderiem ir jāizdara secinājumi. Var iepazīties ar citu valstu pieredzi un attieksmi.

Igaunijas pieredze rāda, ka brīnumi nenotiek. Igaunijas iestāšanās eirozonā neradīja rūpniecības bumu, neizraisīja milzīgu investīciju pieplūdumu vai neredzētu labklājības lēcienu. Taču Igaunijas līderi (atšķirībā no Latvijas) to nemaz nesolīja. Igaunijas prezidenta Ilvesa argumenti pārejai uz eiro bija pamatā politiski: neatgriezeniski aizmukt no Krievijas lāča! Tas, viņaprāt, ir galvenais Igaunijas ieguvums. Ekonomiskus ieguvumus atrast ir grūti. Savukārt attiecībā uz politisko argumentu - te nu mums pašiem ir jāvērtē, vai ar ES, NATO, PTO, iespējams, arī ar EDSO, mums nepietiek? Slovākijas pieredze arī nav iedvesmojoša: viena no Austrumeiropas paraugvalstīm, kas ātri iestājās eirozonā, labklājības lēcienu tā arī nesagaidīja. Tieši pretēji - pašlaik apsver iespēju lūgt ekonomisko palīdzību. Esmu ļoti skeptisks par vienu valūtas savienību starp valstīm ar ļoti atšķirīgiem ekonomiskās attīstības līmeņiem, ja vien tam pretī nav lieli kohēzijas maksājumi, kas kompensētu konkurētspējas un darbaspēka zudumu. Ja pēc Latvijas iestāšanās eirozonā ES tiešmaksājumi palielinātos piecas reizes, tad tas, iespējams, līdzsvarotu ražošanas un darbaspēka izsūkumu. Bet nebūsim naivi - Vācijas nodokļu maksātāji to nekad nepieļaus.

Domāju, ir nepareizi atklāt diskusiju, vai mums vispār ir jābūt eirozonā. Man patīk Polijas vadības nostāja. Jā! Iestājoties ES, mēs parakstījām saistības pāriet uz eiro. Mēs to arī darīsim, bet tiklīdz būsim tam gatavi! Mums jābūt vismaz tikpat gudriem kā poļiem. Mēs neesam gatavi iestājai brīdī, kad ar dažādām metodēm, t.sk., manipulējot ar PVN, mēs būsim piedzinuši makroekonomiskos rādītājus atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Mēs būsim gatavi iestāties eirozonā tad, kad ekonomika pēc būtības tiks sagatavota kopējam tirgum ar Eiropas bagātākajām valstīm. Līdz tam mums vēl daudzus gadus ir jāpieņemas turībā!

Diena :: Līdzjūtība Mārtiņa Rozes tuviniekiem

Avīze Diena 7.lpp. ir publicējusi Mārtiņa Rozes nekrologu un Lattelecom līdzjūtību Gata Kokina un Jura Gulbja vārdā:

[PDF] Diena :: Lattelecom līdzjūtība

__________________________________________________________________________________

Ves.lv :: Экономист: на данный момент Латвия всё ещё не готова вступить в еврозону

Portāls ves.lv ir pārpublicējis apollo.lv tulkoto Gata Kokina intervijas fragmentu no NRA:

[WEB] Ves.lv :: Экономист: на данный момент Латвия всё ещё не готова вступить в еврозону

[PNG] Ves.lv :: Экономист: на данный момент Латвия всё ещё не готова вступить в еврозону
______________________________________________________________________________

Латвийские лидеры должны прислушаться к опыту других государств и сделать выводы - страна пока не готова вступить в еврозону, считает экономист Гатис Кокинс.

"Пример Эстонии показал, что чудес не происходит. Вступление Эстонии в еврозону не привело к буму в промышленности, не вызвало огромного притока инвестиций или небывалого скачка благосостояния. Но эстонские лидеры, в отличие от латвийских, этого и не обещали. У президента Эстонии Ильвеса аргументы в пользу перехода на евро были в основном политические — побыстрее убежать от русского медведя. И это, по его мнению, главное приобретение Эстонии", — сказал Кокинс в интервью газете Neatkarīgā.

Не вдохновляет, по его словам, и пример Словакии — одной из образцовых стран Восточной Европы, которая быстро вступила в еврозону, но роста благосостояния так и не дождалась, а теперь даже рассматривает возможность просить экономической помощи.

"Мне нравится позиция польского руководства. Да, вступая в ЕС, мы подписали обязательство перейти на евро. И мы это сделаем, но только когда будем готовы. Нам нужно быть по крайней мере такими же умными, как поляки. Мы не готовы к вступлению, если различными методами, в том числе манипулируя НДС, подгоняем макроэкономические показатели под Маастрихтские критерии. Мы будем готовы к вступлению только тогда, когда наша экономика будет готова к общему рынку с самими богатыми странами Европы. А до этого нам еще долгие годы предстоит самим наживать богатство", — заключает экономист.