Dienas Biznesa žurnālisti Sanita Igaune, Māris Ķirsons avīzes 4. un 5. lpp. ir publicējuši plašu rakstu par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta ieceri atcelt tautsaimniecības nozaru prioritārismu. Tam līdzās ir publicēts Gata Kokina komentārs, kas nav atrodams elektroniskajā publikācijā.
[PDF] Dienas Bizness :: Prioritārās nozares bez īpašā statusa
[WEB] db.lv :: Prioritārās nozares bez īpašā statusa
[PNG] db.lv :: Prioritārās nozares bez īpašā statusa
_________________________________________________________________________________________ Tikai pirms nepilniem trīs gadiem definētās prioritārās nozares zaudēs savu statusu līdz ar jaunās industriālās politikas iedzīvināšanu, daļa uzņēmēju pārsteigti, citi apsveic šādu lēmumu
Viedoklis: Jābūt konsekventiem
Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins
Liberālā skatījumā nozaru prioritāšu noteikšana nav aktuāla, tomēr mūsdienīgās valstīs ar attīstītu ekonomiku prioritātes pastāv. Prioritāšu noteikšanā ir svarīgi būt konsekventiem, tostarp daudzu valdību laikā. Tas savukārt prasa zināmu sabiedrības konsensu. A.Kampara laikā šķiet tāds konsenss tika sasniegts. Ja reiz ir izvirzītas prioritāras nozares, tām ir jāparedz valstisks atbalsts - gan nodrošinot labvēlīgu nodokļu politiku, gan veidojot izglītības programmas, investējot infrastruktūrā, piesaistot ārvalstu investīcijas u.c. Tā kā Nacionālā attīstības plāna prioritāte ir «ekonomikas izrāviens» un tajā būtiska loma ir IKT nozarei, inovācijām un jaunāko tehnoloģiju sasniegumiem, tad iespējams ministrs saskata prioritāšu realizēšanu tieši caur NAP. Ekonomikas izrāviens ir panākams, atbalstot tās nozares, kuras sniedz visātrāko atdevi uz IKP, rada jaunas darba vietas un veicina inovācijas. Savukārt, defokusējot valsts uzmanību, mēs varam atgriezties pie pastiprinātām investīcijām tirdzniecībā un nekustamā īpašuma biznesā, kā sekas mēs esam izbaudījuši līdz mielēm.
«Nacionālā industriālā politika neplāno definēt pēc NACE klasifikatora kodiem (nozares), kas būtu vairāk prioritāri nekā pārējie,» tā nākotnes vīziju iezīmē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš arī uzsver, ka nav jutis nekādu pielietojumu tam, ka kaut kur definētas kādas prioritāras nozares. Savukārt uzņēmēji par šādu pavērsienu ir pārsteigti, vienlaikus tiek gaidīts, kā un kādu nozaru uzņēmumi industriālās politikas kontekstā tiks atbalstīti.
Daļa uzņēmēju šādu rīcību uzskata par pārsteidzīgu. D. Pavļuts gan uzskata, ka svarīgākais ir nevis tas, no kādas nozares ir uzņēmums, bet gan kāda ir pievienotā vērtība, un, jo tā augstāka, jo labāk. «Atbalsts būs augstas pievienotās vērtības ražošanai,» tā D. Pavļuts.
Līdz šim ES struktūrfondu atbalsts tādās programmās kā augstas pievienotās vērtības investīcijas tika piešķirts prioritāro nozaru uzņēmumiem. Bez tam ir arī UIN atlaides lielajiem - 3 milj. Ls un vairāk - investīciju projektiem prioritārajās nozarēs. Prioritāro nozaru sarakstā, kuras var pretendēt uz īpašo UIN atbalstu (25% no investīcijām investējot līdz 35 milj. Ls), kopš šā gada ir iekļauta arī mēbeļu ražošana, zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas nozare, kā arī piena produktu ražošanas nozare.
Pārsteidzīgs solis
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis atgādina, ka piecas no valsts noteiktajām prioritārajām nozarēm pārstāv ražošanu, kas dod pienesumu eksporta rādītājos un kopējā valsts bilancē.
«Prioritāro nozaru saraksts ir jāsaglabā,» uzsver V. Skrīvelis, atgādinot, ka 2009. gadā, nosakot attiecīgās nozares, tika izraudzītas tieši tās, kurās ir izaugsmes potenciāls un kurās jau notiek ražošanas procesi. Tāpēc tā vietā, lai atceltu attiecīgo prioritāro nozaru sarakstu, būtu jāapzina esošā situācija un paveiktais. Valstī finansēšanas sadalīšanas jomā bieži vien var novērot «saules principu», kad ir mēģinājumi katrai jomai piešķirt kaut nelielu daļu no nepieciešamā līdzekļu apjoma, tomēr dzīvē ne vienmēr pietiek visām jomām. Tāpēc prioritāro nozaru definēšana ir būtiska, piemēram, izglītības jomā, novirzot valsts finansējumu.
Inovāciju jomā, kad zināšanas tiek pārvērstas par tirgū pieprasītām precēm, pēc V. Skrīveļa domām, finansējums būtu jāpiešķir bez liekām birokrātiskām procedūrām, bet bieži vien ministrijas šajā jomā ir izlikušas birokrātiskas «mīnas». Tāpat nedrīkst aizmirst to, ka valstī ir nepieciešamas ne tikai nozares ar augstu pievienoto vērtību, bet arī jomas, kuras nodarbina lielu skaitu strādājošo, atzīmē V. Skrīvelis. Turklāt katrā nozarē ir «high tech» un «low tech» jomas, piemēram, farmācijā uzņēmumi izstrādā gan oriģinālproduktus, gan pārdod starpproduktus.
Atbalsta ministru
«Nozares uzņēmumi ir pārdzīvojuši krīzi un pat spējuši samērā strauji no tās atgūties - bez jebkāda atbalsta un pat neesot Latvijas prioritāro nozaru sarakstā,» uzsver prioritāro nozaru sarakstā neiekļuvušas nozares pārstāvis - Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds.
Viņaprāt, princips ar dažu nozaru izcelšanu bijis aplams, jo tekstilnozare nestrādā tikai, lai apģērbtu cilvēkus, bet arī produkciju izmanto autorūpniecībā, ceļu būvē, medicīnā utt. «Ko dod ieraksts nozarei «prioritāra», ja nekāda reāla atbalsta nav - kā vien tikai ES struktūrfondu programmā, kur pārējās nozares ražotājs vienā vērtējumā saņēma nulles, kamēr prioritārās nozares uzņēmējs - pat visu 30 punktu handikapu,» lakonisks ir G. Strazds. Viņš atbalsta D. Pavļuta ideju par atteikšanos no prioritārajām nozarēm.
Cer uz lielāku efektu
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, izvērtējot vēsturisko labumu, ko devusi prioritāro nozaru nosaukšana, secina, ka to skaļa deklarēšana ir varējusi sniegt tikai atsevišķas iespējas. «Ja valsts ir gatava ar reāliem atbalsta instrumentiem veicināt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi, iedziļinoties katras nozares specifikā, tad prioritāro nozaru nomaiņa uz prioritāro uzdevumu sasniegšanu ir labs risinājums.»
«Nozarei tās iekļaušana prioritāro sarakstā bija ne tikai tās atzīšana par labu un attīstāmu nozari kā tādu Latvijai, jo tai, (izņemot Liepājas metalurgu) nav vietējo izejvielu bāzes, kāda ir, piemēram, kokrūpniekiem, pārtikas un arī būvmateriālu ražotājiem, bet arī tieši popularizēšana jauniešu vidū un motivācija izvēlēties studēt inženierzinātnes,» norāda Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
Viņaprāt, loģiski būtu saglabāt labās iestrādes un papildināt ar jauniem atbalsta instrumentiem un pasākumiem, nevis visu noārdīt, lai celtu atkal no jauna. Pārdomas gan K. Klausam, gan V. Rantiņam, gan arī citiem raisa jautājums - vai līdz ar kārtējo ministru personāliju nomaiņu konsekventi tikts turpināta šobrīd solītā jaunā industriālā politika?
Deklaratīva forma
«Savulaik tas, ka nozare ir prioritāra, bija fakta konstatācija par to, kādas nozares Latvijā ir, kurās darbojas uzņēmumi ar vēsturi, ir darbinieki, ir mācību iestādes un ir arī pamats, lai tajās būtu attīstība, kā arī jomas, kuru attīstību nosaka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis,» atceras Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.
Viņš norāda, ka labā ideja ar prioritārajām nozarēm un to atbalstu īsti netika īstenota, kā tam būtu bijis jābūt. «Pārtikas pārstrāde ir nosaukta par prioritāru, bet kompetences centra izveidei atbalstu atteica, kaut arī citās prioritārajās nozarēs tādi tika atbalstīti,» norāda D. Šmits. Viņš uzskata, ka nav jēgas izcelt kādas nozares, ja tam neseko līdzi visaptveroša atbalsta programma. «Pārtikas produkti ir vajadzīgi ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma, sociālā stāvokļa utt. Kur vēl labāks mūžīgais dzinējs? Šobrīd Latvijā no zemes var iegūt ievērojami vairāk, nepieciešāma tikai valsts politika, kas to veicinātu,» stāsta D. Šmits. Viņaprāt, ja nevaram paņemt maksimumu no debesu dāvanas - katra zemes hektāra, kas mums dots, tad diez vai ir jēga cerēt uz kādām high tech nozarēm, ka tās spēs nodarbināt cilvēkus, piepildīt valsts budžetu utt.
Nedzīties pēc mirāžas
Vairāki aptaujātie izteica cerību, ka jaunā industriālā politika atkal nebūs iluzorās latviešu nokijas meklēšana, noniecinot nozares, kādas Latvijā ir. «Tas ir mīts, ka kāda elektroniska kaste vai datorprogramma ir ar daudz augstāku pievienoto vērtību nekā šprotu bundžiņa, kas no sīkākās zivtiņas izspiež maksimāli iespējamo augstāko vērtību, jo alternatīva ir šīs zivtiņas samalt miltos,» norāda D. Šmits. Viņaprāt, valstij pat būtu ne tikai jāapzina katras nozares sistēmveidojošie uzņēmumi, bet arī ar visu veidu attieksmi un atbalstu jāveicina to attīstība, jo šie uzņēmumi ir visas konkrētās nozares vilcējspēki.
«Jācer, ka atkal nenotiks dzīšanās pēc kādas mirāžas jeb modes kliedziena biotehnoloģiju, nanotehnoloģiju produktiem, jo tādu ražotņu izvietošanai Latvijā nav nedz priekšnosacījumu, nedz arī vajadzīgo kvalificēto speciālistu, savukārt no jaunākās paaudzes elektronisko «rotaļlietu» montāžas, kad visas detaļas importē, gaidīt kādu būtisku ekonomisko ieguvumu, kurš varētu transformēties par Latvijas izrāvienu, ir naivums vai arī muļķība,» secināja viens no aptaujātajiem rūpniekiem. Viņaprāt, jākopj nozares, kuras ir, nevis jāsapņo par to, kā nav, bet ko ļoti gribētos.
«Ministri mainās ļoti bieži, un līdz ar ministra nomaiņu mainās arī politika visai nozarei, jo katrs ministrs nāk ar saviem uzstādījumiem, kas reizēm ļoti būtiski atšķiras no priekšgājēja, kam seko reformas, taču visa šī darbība nekādi neveicina ministram pakļauto jomu attīstību. Tāds zigzags, ne ceļš, un kurš tad - vietējais vai ārvalstu - investors var īsti saprast - kur tad brauc tā Latvija? Konkurentvalstīm šāda Latvijas mētāšanās ir vienkārši medusmaize,» secināja viens no rūpniekiem.
Lozungi ir, satura nav
Bijušais eknomikas ministrs Artis Kampars, kura laikā 2009. gada nogalē tika nosauktas prioritārās nozares, uzskata, ka atteikšanās no prioritāro nozaru iezīmēšanas ne tikai nav saprotama, bet tas arī neesot solis pareizajā virzienā.
«Šis nozares kopumā deva ap 80% no rūpniecības produkcijas, tās strauji atguvās pēc krīzes, tām ir noieta kanāli ārzemēs, tās maksā nodokļus un nodarbina cilvēkus gan savās ražotnēs, gan ar tām saistītajās sfērās,» prioritāro nozaru devumu raksturo A. Kampars. Viņaprāt, konkrētu nozaru atbalsts nav pretrunā ar produkcijas ar augstu pievienoto vērtību atbalstu. «Lozungi ir, bet saturu vēl neesmu redzējis. Ir ļoti viegli noliegt visu, kas ir bijis iepriekš, bet daudz grūtāk ir tā vietā ielikt taustāmu, reālu saturu - atbalstu,» ar vispārīgu atbildi uz DB jautājumu par to, vai jaunā industriālā politika sniegs būtiskāku atbalstu ražotājiem, atbild A. Kampars.
![[PNG] db.lv :: Prioritārās nozares bez īpašā statusa](https://gatis.kokins.com/files/priorit%C4%81r%C4%81s-nozares-bez-%C4%ABpa%C5%A1%C4%81-statusa----db.lv.png){kind=link}
![[PNG] EsAugu.lv :: Koku tērpu modes skate "Audz liels, stiprs un vesels"](https://gatis.kokins.com/files/koku-t%C4%93rpu-modes-skate--audz-liels-stiprs-un-vesels.png){kind=link}
![[PNG] Apollo.lv :: Koku tērpu modes skates žūrijas favorīts - kleita "Ķiplociņš"](https://gatis.kokins.com/files/koku-t%C4%93rpu-modes-skates-%C5%BE%C5%ABrijas-favor%C4%ABts-kleita-%C4%B7iploci%C5%86%C5%A1---apollo.png){kind=link}
![[PNG] Apollo.lv :: Ap 500 bērniem gadā konstatē problēmas augšanā un attīstībā](https://gatis.kokins.com/files/ap-500-b%C4%93rniem-gad%C4%81-konstat%C4%93-probl%C4%93mas-aug%C5%A1an%C4%81-un-att%C4%ABst%C4%ABb%C4%81---apollo.png){kind=link}
![[PNG] Puaro.lv :: Vērmanes dārzā atklāta unikāla koku tērpu modes skate](https://gatis.kokins.com/files/v%C4%93rmanes-d%C4%81rz%C4%81-atkl%C4%81ta-unik%C4%81la-koku-t%C4%93rpu-modes-skate---puaro.lv.png){kind=link}
![[PNG] Delfi.lv :: Atklās Latvijā pirmo koku tērpu modes skati](https://gatis.kokins.com/files/atkl%C4%81s-latvij%C4%81-pirmo-koku-t%C4%93rpu-modes-skati---delfi.png){kind=link}
![[PNG] Draugiem.lv :: Koku tērpu modes skates žūrijas favorīts - "Ķiplociņš"](https://gatis.kokins.com/files/lapas---esaugu---jaunumi---koku-t%C4%93rpu-modes-skates-%C5%BE%C5%ABrijas-favor%C4%ABts----%C4%B7---draugiem.lv-1.png){kind=link}
![[PNG] Easyget.lv :: Koku tērpu modes skates žūrijas favorīts - kleita "Ķiplociņš"](https://gatis.kokins.com/files/koku-t%C4%93rpu-modes-skates-%C5%BE%C5%ABrijas-favor%C4%ABts-kleita-%C4%B7iploci%C5%86%C5%A1----easyget.lv.png){kind=link}