Puaro.lv :: Kokins: Latvijas Bankas monetārā politika ir pasīva

Portāls puaro.lv sadaļā FinanceNet ir pārpublicējis daļu no Gata Kokina intervijas NRA:

[WEB] Puaro.lv :: Kokins: Latvijas Bankas monetārā politika ir pasīva

[PNG] Puaro.lv :: Kokins: Latvijas Bankas monetārā politika ir pasīva
_____________________________________________________________________

LETA

"Šī ietekme ir nekāda, jo monetārā politika, kuru ir izvēlējusies Latvijas Banka, ir pasīva un vienīgā ietekme ir šie periodiskie Rimšēviča kunga paziņojumi, ar kuriem viņš mēģina sabiedrisko domu noskaņot, lai izdarītu spiedienu uz valdību," laikrakstam "Neatkarīgā", vaicāts par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ietekmi uz Latvijas ekonomisko situāciju, apgalvo ekonomists Gatis Kokins (Vienotība).

Lūgts paust viedokli par to, ja monetārā politika netiek mainīta, tad kādi ir instrumenti, lai panāktu deklarēto izaugsmi, ekonomists skaidro: "Instrumenti ir pietiekami, bet jāskatās, kāda ir mūsu politiskā griba tos izmantot. Ja skatāmies uz brīvā tirgus dievu, tad viens no instrumentiem būtu iespēju robežās samazināt kaut kādu nodokļu slogu un gaidīt, kad brīvais tirgus uznesīs ekonomiku virsotnē.

Šeit ir vairāki riski. Pirmais: turpinot dzīvot ar mazu valsts atbalstu izglītībā un veselības aizsardzībā, notiek arvien lielāka sabiedrības noslāņošanās, kas dod ļoti negatīvu efektu tautsaimniecības iespējām attīstīties. Trūkst darbinieku, un tiem, kas ir, ir jāmaksā nesamērīgi liela alga, kas palielina noslāņošanos.

Otra lieta ir industrializācija. Dabisku iemeslu, lai Latvijā uzplauktu kāda rūpniecības nozare, vairs nav. Ja valdība ar tiešām veicināšanas metodēm neko nedarīs, tad ir liels risks, ka jaunais ekonomikas bums būs balstīts uz tirdzniecību un nekustamo īpašumu. Īstermiņā tas gan uzlabos sabiedrības ienākumu struktūru, bet ilgtermiņā nepadarīs mūs konkurētspējīgākus."

"Tātad ir jābūt divām lietām. Cīņai pret sabiedrības noslāņošanos un drosmei pateikt, ka esam gatavi rūpniecību tieši atbalstīt caur industrializācijas fondu vai kā citādi," norāda Kokins.

"Ja tirgū atrodas divi subjekti ar atšķirīgiem ekonomiskās attīstības līmeņiem, tad turīgākais izsūc to nabagāko. Tas diemžēl ir likums, kas darbojas. Vienīgais veids, kā līdz šim nabagākie ir tuvojušies turīgākajiem, ir bijis caur protekcionistiski devalvatoriskām politikām. (..) Vienotā tirgū ar vienotu valūtu efektīvi līdzās var atrasties tikai valstis ar ļoti līdzīgu attīstības līmeni," akcentē ekonomists, norādot, ka tas rada jautājumu, vai Latvijai jāpievienojas eirozonai 2014. vai 2024.gadā.

No intervijas "Neatkarīgajā"