References: GK

Project Meridian Foundation :: In Latvia

ASV NVO "Project Meridian Foundation", kas cīnās pret cilvēku tirdzniecību, pārstāvji Nātans D. Vilsons (Nathan D. Wilson) un Viljams C. Dāms (William C. Dahm) 29-Jun-2011 viesojās Latvijā un 15;30  apciemoja Tieslietu Ministriju, lai apspriestu veidus, kā šī organizācija varētu labāk palīdzēt Latvijas tiesībsargājošām iestādēm aizsargāt un aizstāvēt Latvijas pilsoņus, kas bieži ir starptautiskās cilvēku tirdzniecības upuri. Sanāksmē piedalījās arī PMF valdes loceklis Ēriks Jēkabsons un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna. Organizācija savā mājas lapā izvietoja īsu rakstu un fotogrāfiju, kurā ir redzams Gatis Kokins.

[WEB] Project Meridian Foundation :: In Latvia

[PNG] Project Meridian Foundation :: In Latvia 

___________________________________________________________________________

Nathan and his team have meeting with the Deputy Minister of Justice, Secretary of State of Attorney's, Meeting also with the Minister Interiors office, Minster of Commerce and community business leaders in Riga, and other port cities in Latvia.

Great success!  We will be returning per their request to assists in anyway we can.  We will need your contribution to help with this project.

Former Minister of Interior Eriks Jekabson  & PMF team up together to Combat Sex Trafficking of children!

Eriks Jekabson CEO, CBI & Nathan Wilson Teaming up in Latvia! Eriks is a PMF Board Member that has spreading the word about PMF around Latvia and neighboring countries for over a year.

It was a honor to have the time to evaluate the problem of Human Trafficking and other issues that fuel this crime against children and young women.

We had many meeting with Government officials and community business leaders through Latvia.

ARD :: DasErste :: EuropaMagazin :: Rückschau – Lettland: Sparen und arbeiten

Vācu ARD (Arbeitsgemeinschaft der öffentlich-rechtlichen Rundfunkanstalten der Bundesrepublik Deutschland) televīzijas žurnāliste Sandra Leikarte no ARD Stokholmas biroja aicināja Gati Kokinu izteikties par Latvijas ekonomiku uz "Oligarhu Kapusvētku" notikumu fona AB Dambī 8-Jun-2011 20:30. Sižets, kura autors ir Klāss Olivers Rihters (Clas Oliver Richter), tika parādīts 25-Jun-2011 16:30 ARD kanālā WDR un atspoguļots vietnē DasErste sadaļā EuropaMagazin.

[WEB] ARD :: DasErste :: EuropaMagazin :: Rückschau – Lettland: Sparen und arbeiten

[WMV] ARD :: DasErste :: EuropaMagazin :: Rückschau – Lettland: Sparen und arbeiten

[PNG] ARD :: DasErste :: EuropaMagazin :: Rückschau – Lettland: Sparen und arbeiten 

__________________________________________________________________________

 

Rückschau – Lettland: Sparen und arbeiten

Es ist das Rezept ihrer Oma, das Jolanta Kovmacka aus der Krise half. Nachdem sie ihren Job verlor, kam ihr die rettende Idee: eine kleine Rösterei für Kaffee aus Eicheln und Gerste. 

Das Geschäft läuft, der Kaffee ist gesund und billig. Längst wissen die Letten, dass sie Abstriche machen müssen: weniger Lohn und trotzdem sparen, das ist ihr Rezept gegen die Krise. 

Clas Oliver Richter

Gata Kokina sacītais ir 4'22''-4'36''

_________________________________________________________________________

 

 

Pietiek.com :: Vienotība kampaņu sāk plānot, rēķinoties, ka būs jākonkurē ar Zatleru

Žurnāliste Agnese Margēviča portālā pietiek.com ir publicējusi plašu analītisku rakstu par Vienotības priekšvēlēšanu stratēģiju, citējot fragmentus no intervijas ar Gati Kokinu.

 

[WEB] Pietiek.com :: Vienotība kampaņu sāk plānot, rēķinoties, ka būs jākonkurē ar Zatleru

 

[PNG] Pietiek.com :: Vienotība kampaņu sāk plānot, rēķinoties, ka būs jākonkurē ar Zatleru 

 

________________________________________________________________________________

 

Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu lielā mērā noteiks tas, kā sevi uz ārkārtas vēlēšanām pozicionēs nepārvēlētā prezidenta Valda Zatlera jaunveidojamā partija, kā arī tas, kā veidosies Vienotības attiecības ar „Zatlera partiju”, secināts neformālā seminārā jeb prāta vētrā, uz kuru ceturtdienas vakarā Baltezerā pulcējās Vienotības spice. Individuālu politiķu reitingi nav publiski apspriesti, bet Pietiek zināms, ka ar stabili pozitīvu reitingu var lepoties vienīgi premjers Valdis Dombrovskis. Toties lielas problēmas ar reitingu ir atlaistās Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kuras pozitīvais vērtējums Vienotības pasūtītajās aptaujās ir +28, bet negatīvais vērtējums -27.

 

Lai gan Vienotības līderi 22. jūnijā vēl tiksies ar Zatleru, vēlēšanu kampaņu jau faktiski sākts plānot, izejot no tā, ka Zatlers veidos savu politisko spēku, kas 17. septembra ārkārtas vēlēšanās konkurēs ar Vienotību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tikai atsevišķi Vienotības līderi vēl saglabājot optimismu, ka Zatlers izvēlēsies pievienoties viņiem, līdzi ņemot savu „zvaigžņu iesaukumu”.

Jauns politiskais spēks, ja tāds startēs vēlēšanās, visdrīzāk pretendēs, pirmkārt, uz Vienotības elektorātu, tādēļ Vienotība iepretim „Zatlera partijai” vairs nevarēs pretendēt izskatīties tik „tīra” un tai būtu jāpozicionējas kā „darītājiem”, Pietiek norādīja kāds semināra dalībnieks. Bez „Zatlera partijas” iespējamās parādīšanās vēl esot jāņem vērā tāds faktors kā Tautas partijas, kas sevi vienmēr pozicionējusi kā „darītājus”, iespējamā nestartēšana 17. septembra ārkārtas vēlēšanās vai vismaz tās pozīciju vājināšanās. „Ja TP nestartē, tad kādam tās balsis būs jāpaņem,” par Vienotības lūkošanos uz TP „darītāju” elektorātu izteicās kāds gaidāmās kampaņas stratēģis.

Noprotams, ka Vienotības līderi ar bažām raugās uz iespējamo „Zatlera partiju”, kuras izveidei pēdējās pāris nedēļas uz konsultācijām Rīgas pilī ierodas dažādas autoritātes. Neesot skaidrs, kā attiecībā pret Vienotību pozicionēsies Zatlers – vai būs tās konkurents, vai uz ārkārtas vēlēšanām ies ar uzstādījumu, ka Vienotība būs jaunās partijas koalīcijas partneris pēc vēlēšanām. Viens no Vienotības stratēģiem pirms dažām dienām Pietiek pauda viedokli, ka otrajā variantā Vienotība pat būtu gatava uz vēlēšanām pie sava elektorāta vērsties ar vēstījumu, ka tas var balsot gan par to, gan par Zatleru – abi varianti veidos līdzīgu kopsummu.

Tomēr pašlaik Vienotībai vēl neesot skaidrs, kādā nišā sevi pozicionēs Zatlers – tā dēvētajā „kordziedātāju”, pie kuras iekšējā slengā sevi līdz šim pieskaitījusi Vienotība, vai „zolītes spēlētāju” jeb „darītāju” nišā. No vairāku Baltezera prāta vētras dalībnieku teiktā noprotams, ka Vienotība nejūtas kā spēles noteicējs un savu kampaņu veidos, pakārtojot Zatlera izvēlei. Tiesa, vismaz Vienotības pasūtītajā socioloģiskajā aptaujā, kas veikta drīz pēc Zatlera uzrunas tautai un viņa nepārvēlēšanas prezidenta amatā, atbalsts iespējamai „Zatlera partijai” bijis visai niecīgs – Saeimas ārkārtas vēlēšanās par to gatavi balsot vien aptuveni 2% aptaujāto. Vienlaikus tiek atzīts, ka sabiedrības noskaņojums mērīts pārāk drīz pēc straujās notikumu attīstības, un cilvēki vēl nav paguvuši noreaģēt un saprast, vai alternatīva izvēle vēlēšanās tiešām būs.

Baltezerā sarīkotajā prāta vētrā tāpat secināts, ka valsts stabilizācijas fāze ir beigusies, - tagad Vienotībai jāspēj piedāvāt attīstības ceļu un šai sakarā jau drīzumā jādemonstrē kādi konkrēti soļi. Kādi – tas taktisku apsvērumu dēļ netiek izpausts. Skepsei, ka Vienotība esošās koalīcijas ar "zaļajiem zemniekiem" ietvaros uz izlēmīgiem soļiem nav spējīga, neesot vietas. „Ļoti daudzos lēmumos patiešām iepriekš notika kompromisi ar Lembergu, bet Zatlera paziņojums to ir izbeidzis, tagad mēs varam būt apņēmīgāki un drosmīgāki,” Pietiek uzsvēra kāds cits Vienotības politiķis, kurš piedalījies prāta vētrā Baltezerā.

Lai gan personāliju jautājums Baltezerā neesot apspriests un Vienotības līderu individuālie reitingi zināmi ļoti šauram lokam, Pietiek noskaidroja, ka stabili pozitīvs reitings, ar ko iespējams lepoties, ir vienīgi premjeram Valdim Dombrovskim. Tikmēr liekas problēmas ar reitingu ir atlaistās Saeimas priekšsēdētājai un Vienotības valdes priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Aizvadītajā nedēļā, kad Pietiek, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, rakstīja, ka Āboltiņas vieta sarakstu pirmajos numuros un uz Vienotības plakātiem ir apdraudēta, ja apvienībai pievienosies Zatlers ar savu „zvaigžņu iesaukumu”, politiķe garāmejot Pietiek izmeta, ka „mans reitings ir +28”. Tā, izrādās, ir tikai puspatiesība. Kā noskaidroja Pietiek, pēc Vienotības pasūtījuma veiktā aptaujā Āboltiņas pozitīvais vērtējums tiešām ir +28, bet vienlaikus viņas negatīvais vērtējums ir -27, kas liecina, ka viņa sabiedrībā tiek uztverta ļoti polarizēti un sarakstu var vienlīdz vilkt, bet vienlīdz arī gremdēt. Āboltiņa pati piektdienas vakarā LTV raidījumā "100. panta Preses klubs" paziņoja, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars nebūs ministrs nākamajā valdībā. Citi avoti Vienotībā neoficiāli pieļāvuši, ka Kamparam būs ļoti grūti pacīnīties par vietu Vienotības sarakstā.

Izskanējušas dažādas versijas, pēc kādiem principiem Vienotība sastādīs savus vēlēšanu sarakstus, ja tajos nebūs jārezervē vieta Zatleram un viņa „zvaigžņu iesaukumam”. Viens no uzstādījumiem - ka sarakstu augšgalos jāatspoguļo vēlētāju pirms septiņiem mēnešiem 10. Saeimas vēlēšanās izdarītā izvēle. Tāpat plānots, ka Vienotības dibināšanas kongresā 6. augustā ievēlētā valde būs spogulis tam, kā izskatīsies partijas sarakstu augšgali 17. septembra ārkārtas vēlēšanām. „Būs ļoti grūti likt pirmajās rindās cilvēkus, kuri būs zaudējuši arī biedru uzticību,” Pietiek norādīja viens no semināra Baltezerā dalībniekiem.

Diena :: Aptur Lattelecom un LMT valsts daļu pārdošanu

Dienas žurnālists Osvalds Zebris savā rakstā 16-Jun-2011 analizē Lattelecom daļu pārdošanas aspektus, atsaucoties uz interviju ar Gati Kokinu.

[PDF] Diena :: Aptur Lattelecom un LMT valsts daļu pārdošanu

[WEB] Diena.lv :: Aptur Lattelecom un LMT valsts daļu pārdošanu

[PNG] Diena.lv :: Aptur Lattelecom un LMT valsts daļu pārdošanu

____________________________________________________________________________

Līdz ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) Iēmumu izstāties no darba grupas, kuras pienākums bija sagatavot priekšlikumus uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) privatizācijai, šis process faktiski ir apstājies un varētu atsākties tikai pēc Saeimas vēlēšanām šoruden. Minētās darba grupas vadītājs ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) Dienai apliecināja, ka nekādus priekšlikumus par minēto uzņēmumu privatizāciju viņš valdībā nevirzīs,jo «tik nopietnu lēmumu līdz jaunas valdības sastādīšanai pieņemt būtu nepareizi».

Darba grupa, kurā bez A. Kampara un U. Auguļa ir arī finanšu rninistrs Andris Vilks (Vienotība), par Lattelecom un LMT privatizācijas jautājumiem bija spriedusi trijās sēdes. Darba grupa bija sagatavojusi lēmuma projektu par konkursa izsludināšanu finanšu konsultanta piesaistei, kurš izstrādātu privatizācijas plānu. Nākamajai valdībai, kas Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā varētu sākt strādāt oktobra beigās, būs jāformulē konkrēts darba uzdevums konsultantam.

Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins Dienai norādija, ka atbalsta uzņēmuma privatizāciju, jo starptautiskajos finanšu tirgos situācija pašreiz ir labvēlīga un «šādos apstākļos labu investoru var atrast. Jautājums, vai pēc trim gadiem situācija bus labāka, ir retorisks un atklāts». Pašlaik grūti novērtēt, vai Latvija par savām kapitāla daļām varētu saņemt savulaik publiskajā telpā minētos 500 miljonus latu (2008. gadā Ivara Godmaņa valdība noraidīja abu uzņēmumu līdzīpašnieka zviedru TeliaSonera piedāvājumu par šādu summu pārdot valsts daļas). Lattelecom šajā laikā ir būtiski mainījies, piemēram, ieviešot virszemes un interaktīvās televīzijas pakalpojumus.

Viens no pretrunīgiem jautājumiem, kas apspriests valdības izveidotajā darba grupā, saistās ar Lattelecom un LMT privatizācijas modeli. Proti, Satiksmes ministrija ierosinājusi no Lattelecom un LMT nodalīt daļu infrastruktūras (piemēram, optiskos kabeļus), ieguldīt to valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un privatizācijai šo daļu nenodot. «Ekspertu viedoklis par šādu ieceri bija izteikti negatīvs, jo kompānija ļoti strauji zaudētu vērtību,» teica A. Kampars. Komentējot minēto ieceri, G. Kokins atzina - ņemot vērā, ka šī ir lielākā Lattelecom biznesa daļa, «ietekme uz kompānijas vērtību būtu graujoša». Turklāt tas negatīvi ietekmētu uzņēmuma konkurētspēju, un «būtu grūti iedomāties, ka kompānijas akcionārs TeliaSonera akceptētu šādu ieceri», norādīja G. Kokins.

Cita ideja, kas apspriesta minētajā darba grupā, ir nepārdot Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļas vienlaikus. Interesi par akciju iegādi abos uzņēmumos TeliaSonera atkārtoti apliecināja, nesen tiekoties ar A. Kamparu.

U. Augulis šonedēļ paziņoja, ka atkāpjas no Lattelecom un LMT privatizācijai izveidotās darba grupas, jo viņam nav pieņemami «tie risinajumi un pēc tam izteicieni publiskajā telpā par valstij piederošo kompāniju privatizāciju, kas šobrīd ir pelnošas kompanijas». Viņaprāt, pēc Lattelecom un LMT pārdošanas šo uzņēmumu pakalpojumi varētu sadārdzināties.

------------------------------------------

Lattelecom

Īpašnieki: Latvijas valsts (51%), Tilts Communications, kas pastarpināti pieder TeliaSonera AB (49%)

Koncerna pelņa (2010): Ls 19,3 miljoni

Kapitālieguldījumi (2010): Ls 31,4 mlljoni (galvenokārt - ieguldījumi optiskā tīkla izbuvē)

Vētīgāko uzņēmumu topā* (2010): 6. vieta (vērtība - Ls 240 miljoni)

 

LMT

Īpašnieki: TeliaSonera AB (24.5%), Sonera Holding B.V.(24.5%), LVRTC (23%), Lattelecom (23%), Latvijas valsts (5%)

Peļņa (2010): Ls 32 miljoni

Vērtīgāko uzņēmumu topā* (2010): 4. vieta (vērtība - Ls 304 mlljoni)

 

Avots: Lattelecom, LMT, žurnāls Kapitāls (*vērtīgāko uzņēmumu tops, ko veido IBS Prudentia, Nasdaq OMX Riga)

Latvijas Radio 1 :: "Twitter" apskats

Žurnālists Dzintris Kolāts savā Latvijas Radio 1 raidījumā "Twitter apskats" pašās beigās piemin Sandras Kokinas tvītu par Alvi Sebastianu Kokinu.

[WEB] LR1 :: Twitter apskats

[MP3] LR1 :: Twitter apskats

 

[WEB] Twitter :: Sandra Kokina

 

_______________________________________________________________________________

5'12''

..

Nu un nobeidzot: @SandraKokina "Mans puisītis šodien uzņemts Emīla Dārziņa mūzikas skolas sagatavošanas klasē:-)" Jauki būtu, ja mēs katrs varētu atstāt Tviterī priecīgu piezīmi par mīļu cilvētku! Interešu piezīme: Sandru Kokinu nepazīstu un droši vien nekad mūžā neesmu redzējis.

..

Vienotības Avīze :: Aigars Štokenbergs: "Pārmaiņas prasa laiku"

"Vienotības Avīze" #9 4. un 5. lpp. ir publicējusi plašu interviju ar Aigaru Štokenbergu, kurā ir pieminēts Gatis Kokins.

[WEB] Vienotības Avīze #9

[PDF] Vienotības Avīze #9

_________________________________________________________________________________

Saruna ar Latvijas Republikas Tieslietu ministru, apvienības Vienotība līdzpriekšsēdētāju Aigaru Štokenbergu

Jūs esat nodibinājis vairākas partijas – partiju „Sabiedrība Citai Politikai”, esat bijis dibinātājs „Tautas partijai”, tagad atbalstāt apvienības VIENOTĪBA pārveidi par partiju. Kāpēc tiek dibinātas jaunas partijas?

Tam parasti ir konkrēti iemesli. 1998. gadā, kad mēs dibinājām „Tautas partiju”, bija vajadzīga kaut kāda alternatīva – toreiz bija Alberta Kaula partija, Joahima Zīgerista partija, kaut kāds „Saimnieks” ar pavisam nesaprotamu orientāciju. Bija iespēja jaunam piedāvājumam, un, manuprāt, „Tautas partijas” manifesta programma bija ļoti laba. Problēma bija citur – tajā, ka partija pamazām aizgāja no tā visa prom un palika viens liels Šķēle. Tā arī ir atbilde, kāpēc man bija vajadzīga „Sabiedrība Citai Politikai” – lai izdarītu to, kas nebija izdarīts „Tautas partijas” laikā, plus vēl kaut kādas svaigas programmatiskas idejas. Es biju saticis tādus cilvēkus kā Gatis Kokins, Jānis Ošlejs – kuri ir ļoti spēcīgi ekonomikā, satiku tādus cilvēkus kā Uģis Gruntmanis no Teksasas universitātes. Viņi bija spējīgi ģenerēt jaunas idejas, kuras tajā brīdī neviens cits nespēja „likt galdā”. Protams, bija arī personiski iemesli – pēc tam, kad tevi izmet ārā no partijas, tu nevis ej mājās un raudi, bet kaut ko dari. Es atceros, ko man toreiz pateica Kalvītis: „Šī ir Šķēles būvēta laiva. Ja tu negribi tajā braukt, tev ir jātaisa savējā.” Protams, bija alternatīva iespēja iestāties kādā no esošajām partijām, taču piedāvājums tobrīd bija gaužām bēdīgs. No idejiskā viedokļa Šlesera vai Lemberga projekts ne ar ko neatšķīrās no Šķēles projekta. Savukārt partijā „Jaunais laiks” toreiz bija par daudz retorikas un par maz satura.