Dienas Biznesa žurnālists telefonintervijā ar Gati Kokinu par bezdarbu Latvijā, kas publicēta 26-Aug-2010 avīzē 3.lpp. rubrikā "Eksperta viedoklis":
[PDF] DB "Latvijā kopš padomju gadiem ir būtiska strukturālā bezdarba problēma"
Intervija ir pārpublicēta SCP mājaslapā:
[WEB] SCP "Latvijā kopš padomju gadiem ir būtiska strukturālā bezdarba problēma"
[PDF] SCP "Latvijā kopš padomju gadiem ir būtiska strukturālā bezdarba problēma"
Rediģēts intervijas teksts:
_________________________________________________
"Latvijā ir izveidojusies situācija, ka, lai gan valstī ir ļoti augsts bezdarba līmenis, atsevišķi uzņēmēji vienalga uzskata par nepieciešamību uzaicināt darbā ārvalstu speciālistus.
Lielā mērā šeit var runāt par strukturālo bezdarbu, kad ir liels bezdarbnieku skaits, taču trūkst kvalificētu speciālistu noteiktās nozarēs.
Šī strukturālā bezdarba problēma Latvijā šobrīd nav nekas unikāls - tā pie mums ir pastāvējusi jau kopš [neatkarības atgūšanas no] Padomju Savienibas. Pats esmu [vairākkārt] saskāries ar problēmu, ka ir nepieciešams atrast profesionāli kāda darba veikšanai, bet tādu šeit nemaz nav. Kas tad mūsu valstī visvairāk veido bezdarbnieku rindas? Piemēram, pārdevēji! Grūti iedomāties, ka varētu panākt, lai izbijis pārdevējs pēkšņi sāktu strādāt [kvalificētu] darbu, kas ir saistīts ar dzelzsbetona konstrukciju montāžu. Protams, šeit var runāt par to, ka katram cilvēkam ir jāspēj pašattīstīties, nepieciešamības gadījumā tālākizglītojoties, pārkvalificējoties un pilnveidojot sevi.
Tomēr ļoti būtiski ir arī tas, kā tiek organizēta izglītības sistēma Latvijā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas - stadijā, kad jaunietis pārveidojas no bērna par profesionāli. Nereti ir situācijas, ka vecāki grib, lai viņu bērni pēc skolas beigšanas dotos mācīties tālāk, iegūstot augstāko izglītību, taču paši jaunieši ir par slinku, lai sevi piepūlētu. Šādos gadījumos tiek izvēlētas studijas, kas viņiem šķiet salīdzinoši vienkāršākas - psiholoģija, sociālo lietu zinības, filoloģija, skolotāju apmācības studijas, utt. Rezultātā veidojas situācija, ka joprojām pietiekami lielā apjomā [par valsts naudu] tiek veidoti speciālisti, kuri realitātē tirgum nav vajadzīgi. Tajā pašā laikā ir pietiekami daudz tādu profesiju pārstāvju, kuru šeit trūkst. Acīmredzot valsts līmenī ir jādomā, kā izglītības politikas ietvaros šo problēmu risināt.
Nedomāju, ka [pašlaik] šurp tiek aicināti ārvalstu speciālisti tāpēc, ka viņu darbs izmaksātu lētāk nekā vietējo strādnieku. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nekvalificētais darbaspēks ir gatavs strādāt pat par ļoti zemu atalgojumu. Tātad problēma ir nevis darbaspēka cenā, bet gan tā kvalitātē. Uzņēmēji cenšas atrast kvalificētu darbaspēku."
Gatis Kokins
ekonomists
Comments