Politisko partiju apvienības "Vienotība" ekonomistu sapulcē, kuras pacilāts pārstāsts ir atrodams avīzē "Vienotība" #4, kas ir iznākusi 2010. gada augustā, Gatis Kokins un Aigars Štokenbergs mēģināja iedvest realitātes sajūtu politiķiem, kuri uzskata, ka līdzšinējā ultralabējā ekonomiskā politika ir laba un fundamentāli nav jāmaina, jo recesijas fāzei ir jaušams nobeigums. Tas neizdevās.
[WEB] "Pagrieziens ir noticis, jāturpina vēl mērķtiecīgāk"
[PDF] "Pagrieziens ir noticis, jāturpina vēl mērķtiecīgāk"
___________________________________________________
Uz apaļā galda diskusiju par Latvijas ekonomiku un VIENOTĪBAS piedāvājumu nākamajiem gadiem aicinājām Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ekonomikas ministru Arti Kamparu, VIENOTĪBAS priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski, VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju Aigaru Štokenbergu, apvienības deputāta kandidātu, ekonomistu Andri Vilku un ekonomistu Gati Kokinu. Kur atrodamies, kurp dodamies, kas jāsasniedz un kā palīdzēt Latvijas cilvēkiem – šie bija galvenie diskusijas jautājumi. Sarunu vadīja VIENOTĪBAS valdes loceklis Arvils Ašeradens.
Esam jauna attīstības posma sākumā
A. Ašeradens: Kā vērtēt Latvijas ceļu ārā no ekonomiskās krīzes?
V. Dombrovskis: Pavisam īsi un konkrēti – kā mazās Latvijas veiksmes stāstu. Latvijas ekonomiskie rādītāji turpina uzlaboties, ekonomikas stabilizācijas programma darbojas. Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējums ir paaugstināts no negatīva uz stabilu. Mums neatlaidīgi jāturpina Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošana, jo tā ir novērsusi valsts maksātnespēju un stabili ved ārā valsti no dziļās krīzes.
Ģ. V. Kristovskis: Aizvien biežāk Latviju sāk minēt kā piemēru, kā veiksmīgi pārvarēt sevišķi smagu krīzi. Latvijas spēja apturēt ekonomisko lejupslīdi, risināt saistītās problēmas un atjaunot izaugsmi nu jau tiek starptautiski cildināta. Tas vairo pašapziņu. Tāpēc ir jāuztur iniciatīva, jāapliecina gatavība nopietnai ekonomikas izaugsmei, kas no skaitļiem un grafikiem uz papīra reāli pārplūst ekonomikā, atjauno krīzes skarto ļaužu maksātspēju un mazina ārējo valsts parādu.
A. Vilks: Gribu uzsvērt, ka šis veiksmes stāsts ir saistāms tieši ar Dombrovska valdības darbu un spēju neatlaidīgi, soli pa solim, neskatoties uz nievām, kritiku un pat pretdarbību, darīt savu darbu. Padarītā augļi ir redzami – astoņus ceturkšņus Latvijas ekonomika kritās, bet šī gada pirmais ceturksnis bija pirmais, kas iezīmēja ekonomikas pieaugumu. Ir daudzi citi rādītāji, kuri ir būtiski uzlabojušies un uzrāda tādu pašu tendenci arī turpmāk. Mēs esam jauna attīstības posma pašā sākumā un iesākto vajadzētu turpināt vēl mērķtiecīgāk un efektīvāk tautsaimniecībai un sabiedrībai.
A. Ašeradens: Ja no šī brīža viss iesuz augšu, būtu vērts saprast, tieši kur atrodamies. Kāda ir Latvijas ekonomiskā situācija?
V. Dombrovskis: Pēc astoņiem recesijas ceturkšņiem Latvija ir atgriezusies pie ekonomiskās izaugsmes – 0,3% IKP pieauguma. Ir arī būtiski mainīta ekonomikas struktūra. Vienkāršiem vārdiem – treknajos gados ekonomikas pieaugums pamatā balstījās uz spekulācijām nekustamā īpašuma tirgū un uz iekšzemes patēriņu, bet tagad ekonomikas dzinējspēks ir rūpnieciskā ražošana un eksports. Šī gada pirmajos piecos mēnešos rūpnieciskās ražošanas apjoms ir pieaudzis par 9%, eksporta apjoms – par 22%. Šie skaitļi runā paši par sevi! Opozīcijas politiķi vēl nesen biedēja tautu, ka šī valdība netiks ar uzdevumu galā, ka 2010. gada budžets nepildīsies un tas ir nepamatoti optimistisks. Jau tagad redzam, ka šīs „politprognozes” nav piepildījušās. Budžets pildās, pat ar nelielu uzviju! Pusgadā nodokļu ieņēmumu plānsir izpildīts par 103%.
A. Kampars: Šī brīža ekonomisko situāciju raksturo arī fakts, ka kopš marta samazinās bezdarbs. Esmu gan piesardzīgs optimists, jo 15,5% bezdarba rādītājs joprojām ir pārāk augsts. Bezdarbs kā ekonomiska un sociāla problēma turpinās būt valdības uzmanības lokā. Esam piešķīruši papildu finansējumu tā dēvētajai simtlatnieku programmai, turpinām arī citus pasākumus. Jāsaprot arī tas, ka bezdarba problēmu spēsim atrisināt tikai tad, kad būsim pilnībā atgriezušies pie ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes.
A. Ašeradens: Ekonomikas ministrs pieminēja ļoti sāpīgu tematu – bezdarbu. Kas ir VIENOTĪBAS piedāvājums problēmas risinājumam?
Ģ. V. Kristovskis: Pirmkārt, ir nepieciešama politiskā stabilitāte. Ir jāļauj Valdim Dombrovskim strādāt un vadīt valdību arī pēc vēlēšanām. Aktīvi ar speciāliem valsts pasākumiem – nodokļu stimuliem un cita veida valsts atbalstu – un valsts programmām, attīstot ražošanu un konkurētspējīgus pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, ar valsts atbalstu iekarojot jaunus tirgus, mēs spēsim nodrošināt, ka četros gados nodarbinātība sasniedz 70% jeb 1,1 miljonu nodarbināto. Panāksim, ka reģistrētais bezdarbs valstī ir tikai 7%. Līdzšinējais veikums ir ļāvis izglābt valsti no bankrota, un tas ir pārliecinošs VIENOTĪBAS spēju apliecinājums. Tiem, kas neticēja, nogaidīja, ir pēdējais laiks aktīvi iesaistīties VIENOTĪBAS valdības iecerēto mērķu sasniegšanā. Darbavietu skaita palielināšanāsir tieši atkarīga no ekonomikas augšanas apjoma un ātruma.
A. Štokenbergs: Nodarbinātība ir cieši saistīta ar ekonomikas izaugsmi. Ir jāveicina uzņēmējdarbība, jāstimulē ekonomika, tad arī radīsies jaunas darbvietas un cilvēki varēs atgriezties normālā dzīves kvalitātē. Kā to paveikt? Piemēram, ar efektīvu valsts atbalstu iespējams četros gados palielināt privāto uzņēmēju skaitu par 50%. Ienākumu atklātība mazina pelēko biznesu un krāpšanu, veicina godīgu konkurenci un sociālo drošību. Domājam arī par precīziem stimuliem energoefektīvai dzīvei, atjaunojamo resursu izmantošanai un zaļajam biznesam – pareiza valsts programma atjaunojamo energoresursu ražošanai, eksportam un konkurencei vietējā tirgū un pakāpeniskai fosilā kurināmā izspiešanai noteikti dos ekonomikai papildu jaudu. Arī Eiropas Savienības struktūrfondi ir mūsu iespēja attīstībai.
G. Kokins: VIENOTĪBAS piedāvājumā bezdarba mazināšanai ir arī pilnīgi jaunas idejas. Piemēram, Valsts rūpnieciskā kapitāla un inovāciju riska kapitāla fonda radīšana. Piešķirt laikā skaidri terminētas un apjoma ziņā būtiskas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atlaides uzņēmējiem, ja pieņem darbā ilgtermiņa bezdarbniekus. Vai – ja dod jaunietim pirmo darbvietu.
Ekonomikas teorija,nevis šarlatānisms
A. Ašeradens: Kas ir šīs valdības ieguldījums ekonomikas stabilizācijā?
V. Dombrovskis: Viens no neatliekamajiem valdības uzdevumiem, uzsākot darbu, bija nodrošināt valsts finanšu stabilitāti – tā ir pamats ekonomikas izaugsmei. Jo tikai tad, kad investori un starptautiskie tirgi uzticas Latvijas valstij un tās uzņēmumiem, var atsākties izaugsme. Tas bija pirmais uzdevums, ko izdarījām – nodrošinājām fiskālo stabilitāti. Finanšu tirgus jau tagad ir uz to pozitīvi reaģējis. Starpbanku likmes ir ne tikai atgriezušās pirmskrīzes līmenī, bet ir pat zemākajā līmenī, kopš RIGIBOR/RIGIBID likmes tiek aprēķinātas. Pērn vasarā tās uzlēca līdz 30%, tagad ir mazliet virs 2%.
A. Kampars: Mums ir, ko parādīt eksportā un rūpnieciskajā ražošanā! Kopš pagājušā gada jūnija ir iedarbināta eksportkredīta garantiju shēma. Par to runāja gadu gadiem, bet šī valdība to ieviesa savas darbības pirmajos trīs mēnešos. Pārdalot Eiropas Savienības fondos pieejamo finansējumu, esam gan paātrinājuši tā apguvi, gan radījuši jaunas programmas tieši rūpnieciskajai ražošanai un likuši uzsvaru uz eksportējošām nozarēm. Arī būtiska administratīvā sloga mazināšana ir uzlabojusi rādītājus eksportā un rūpnieciskajā ražošanā.
A. Štokenbergs: Es gribētu pie visa minētā arī piebilst par sajūtām un riskiem. Esmu redzējis, kā strādā citas valdības, tādēļ droši varu apgalvot – tā, kā datus un faktus analizē Dombrovska valdība, nav darījusi neviena cita. Iepriekšējās vai nu nesaprata ekonomikas teoriju, vai varbūt to rīcību vadīja intuīcija. Bet tas, par nožēlu mums visiem, nenostrādāja. Ja runājam par globālo ekonomisko krīzi un tās ietekmi uz Latviju, mēs droši vien nevarējām ietekmēt ārējos riskus, bet mūsu spēkos bija un ir novērst iekšējos riskus. Proti, tos riskus, kas saistīti ar profesionālu, kompetentu valsts pārvaldi ar dziļu izpratni par to, kas notiek ekonomikā. Šī valdība beidzot izmanto ekonomikas teoriju, nevis sajūtas vai šarlatānismu.
VIENOTĪBAS ekonomiskās attīstības pamatvirzieni
A. Ašeradens: Cilvēki ir nogurušino grūtībām. Kā VIENOTĪBA uzlabos Latvijas ekonomiku?
V. Dombrovskis: VIENOTĪBAS piedāvājumam ekonomikas attīstībai turpmākajos četros gados ir trīs galvenie virzieni. Pirmkārt, valdības ekonomikas stabilizācijas programmas turpināšana. Otrkārt, ekonomikas aktivizēšana, strauja valsts konkurētspējas kāpināšana un nodarbinātības veicināšana. Treškārt, tiesiskums ekonomikā, cīņa pret ēnu ekonomiku, taisnīgāka un efektīvāka nodokļu politika.
A. Kampars: Mēs situācijas uzlabošanu redzam izmainītā ekonomikas struktūrā, lielāko uzsvaru liekot uz ražošanas īpatsvaru ekonomikā. Mūsu mērķis ir nevis kāpt uz iepriekšējo valdību vecā grābekļa un investēt lielus līdzekļus nevienam nevajadzīgā infrastruktūrā, bet gan atbalstīt konkurētspējīgus ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņēmumus. Ja jaunais ražošanas potenciāls spētu ģenerēt 5% IKP pieauguma gadā, tas būtu labs rādītājs. Mums bija 10% IKP pieaugums gadā, un zinām, ka vismaz 5% no tiem bija burbulis. Tātad – līdzsvarota izaugsme, nevis kārtējais burbulis.
Ģ. V. Kristovskis: Protams. Valsts nevar bezdarbībā noraudzīties (Kalvīša „stabilitātes garants”), ja ekonomika pārvēršas par spekulāciju biznesu. Tai ir jāiejaucas, jākoriģē, jāapkaro ekstrēmi (Šlesera „gāze grīdā”) risinājumi, kas izkropļo ekonomiku, nojauc līdzsvarotu attīstību. Rezultātā iepriekšējo valdību avantūristi ir radījuši dramatiskus zaudējumus valstij un aplaupījuši Latvijas iedzīvotājus. Uzšādu notikumu fona Vienotības valdība lietos strukturētu pieeju, lai valsts iedarbība kļūtu aktīva un adresēta. Tas kāpinās izaugsmes tempu, palielinās ekonomikas jaudu, resursu izmantošanas efektivitāti, daudzveidos un paplašinās tautsaimniecību.
A. Vilks: Vienotības ekonomiskās programmas stūrakmens ir Latvijas ekonomikas konkurētspēja. Tieši tāpēc ir tik svarīga ekonomikas ministra Arta Kampara nupat minētā ekonomikas struktūras maiņa. Ir jāpanāk, ka vietējie un ārvalstu uzņēmēji investētu rūpniecībā, lai nozare, kura pārsvarā strādā eksportam, būtu ar lielāku īpatsvaru ekonomikā. Lai efektīvāka būtu tranzīta nozare, lauksaimniecībā būtu spēcīgāka kooperācija un adekvātāka ES atbalsta programma, lai enerģētikas nozare efektīvi strādātu ar vietējiem atjaunojamiem resursiem. Beidzot būtu jāpanāk lielāka mijiedarbība starp biznesu, zinātni un izglītību.
Būtu labi nākamajos četros gados ieraudzīt pirmos reālos iedīgļus nozaru klāsteriem. Ir jāturpina darbs pie investīciju piesaistes, jo tas dos tik nepieciešamās darbvietas. Lai to izdarītu, pats galvenais ir radīt investoros ticību Latvijas atjaunotnes programmai, kas ietver gan administratīvā sloga mazināšanu, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un ēnu ekonomikas apkarošanu. Ir jāspēj piesaistīt ārvalstu investīcijas visiem Latvijas reģioniem. Ļoti svarīgi valstij ir iekasēt nodokļus un mācēt izskaidrot, kā tos tērē. Svarīga ir nodokļu sloga pārnese no darbaspēka uz īpašumu, kapitālu un patēriņu, mazinot sociālo nevienlīdzību. Savukārt pelēkajā ekonomikā ir paslēpti milzīgi resursi budžetam un ekonomikai, un šajā sāpīgajā jomā beidzot ir jāmāk sasniegt pozitīvu lūzumu. Visi šie pasākumi ir jāskata kompleksi, lai mēs redzētu nākamo periodu nevis kā krīzes pārvarēšanas periodu, bet gan kā ekonomikas ilgtspējīgas attīstības periodu.
Un kāda ir mācība?
A. Ašeradens: Latvija nonāca vienā nodziļākajām krīzēm Eiropā. Kā tas varējanotikt?
V. Dombrovskis: Atbildot uz šo jautājumu, jāturpina Aigara Štokenberga teiktais – mūs tur ieveda elementāru ekonomikas pamatlikumu ignorēšana. Mums bija ekonomiskā izaugsme ar divciparu IKP pieaugumu, bet nebija sabalansēta budžeta, lai gan jau sen vajadzēja būt budžetam ar pārpalikumu. Nebija laicīgi ieviestu pretinflācijas pasākumu. Valdības ļāva attīstīties kreditēšanas un nekustamā īpašuma burbulim – 2005.–2006. gadā kredītuapjoms ekonomikā divkāršojās! Šī krīze Latvijai bija īpaši zīmīga ar to, ka parādīja, cik lielā mērā vieglprātīga politika var apdraudēt pašus valsts pastāvēšanas pamatus. Ekonomika jau tāpat bija pārkarsēta, un trekno gadu un „gāzēšanas līdz grīdai” ideoloģija situāciju tikai pasliktināja. Kad lēto kredītu plūsma ekonomikai tika pārtraukta, globālās finanšu krīzes ietekmē uzpūstais burbulis pārplīsa.Tā atjēdzāmies dziļākajā recesijā Eiropas Savienībā.
A. Kampars: Elementāru ekonomikaslikumu ignorēšana gāja roku rokā ar šokējošu nekompetenci. Atcerieties finanšu ministru Slakteri ar apkaunojošo „nasing spešal”? Viņš to teica par dziļāko recesiju Eiropas Savienībā, par mums visiem!
G. Kokins: Latvijai līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā kļuva pieejama ļoti liela naudas masa, kas tika virzīta nepareizi – nevis investīcijās vai ražošanā, bet gan nekustamajā īpašumā un spekulācijās. Mums ir jābūt gudrākiem, lai nākamajā Latvijas ekonomikas attīstības ciklā mēs spētu naudu ievirzīt lietderīgākās nozarēs.
Ģ. V. Kristovskis: Tieši tā! Vai tad pirms Dombrovska to nesaprata? Protams, saprata, ka tā būtu pareizi, taču 10–15 gadus īstenotā oligarhu politika, šauru grupu interešu pārstāvniecība, kas degradējoties pāraug valsts nozagšanā, atklāj Latvijas valsts ekonomiskā vājuma patiesos cēloņus. Morāli ētiskā attieksme – vai patiesībā tās trūkums – ir viens no iemesliem. Vāja valsts pārvalde ir šādu „tautsaimnieku” interesēs, jo var sabīdīt intereses un pakampt. Taisnīga konkurence, spēcīga valsts būtu devusi Latvijai vismaz Igaunijas ekonomikas elastību, līdzekļu uzkrājumu nebaltai dienai un Baltijas līdera cienīgu prestižu, kas konkurē globāli. Diemžēl tagad Dombrovskis un VIENOTĪBA mantojumā ir saņēmuši saimnieciski ļoti grūtus gadus, un igauņi mūs apsteidz uz katra soļa.
A. Ašeradens: Jācer, ka pēc izrāpšanās no šīs bedres mēs būsim arī kaut ko mācījušies?
V. Dombrovskis: Pirmā mācība – nedrīkst ignorēt ekonomikas pamatlikumus. Tāpēc valdībā jau ir apstiprināta fiskālās disciplīnas likuma koncepcija, kas regulēs, cik liels budžeta deficīts drīkst būt konkrētā ekonomikas cikla fāzē. Pamatā ir vienkārši principi – izaugsmes laikā deficīts jāsabalansē, straujas izaugsmes laikā jāveido ar pārpalikumu, bet stagnācijas vai recesijas laikā var būt arī budžeta deficīts. Otra mācība – nedrīkst ekonomiku balstīt tikai uz atsevišķām nozarēm. Ja paraugāmies uz trekno gadu it kā spožajiem izaugsmes rādītājiem, tad redzam, ka ražošanas rādītājos kritums iezīmējās jau tad, kad visi vēl dzīvoja ilūzijās par izcilu ekonomisko situāciju. Burbulis notušēja nepatīkamo faktu, ka rūpnieciskā ražošana jau krītas, savukārt bezatbildīgi politiķi izlikās to neredzam.
A. Kampars: Vai būsim ko mācījušies? Valda Dombrovska valdība ir izgājusi uz pilnīgi cita ceļa, analizējot visu – datus, faktus un riskus. Bet gribu atgādināt, ka neko mācījušies nav tie politiķi, kas ir galvenie krīzes radītāji. Viņi joprojām turpina savā retorikā izmantot vecos saukļus, mānīt cilvēkus, dezinformēt par patiesajiem krīzes cēloņiem. Tomēr esmu pārliecināts, ka šoreiz vecie gājieni neradīs atbalsi – Latvijas sabiedrība arī ir kaut ko mācījusies gan par krīzi, gan par brīnumzemes solītājiem.
Comments