« SVF neuzstāj uz lata devalvāciju | Main | Kapitāls :: Gatis Kokins par Latvijas mērķiem »

Friday, 04 June 2010

Comments

Ivo Valdovskis

"Protams, daudzas Austrumeiropas valstis ir līdzīgā situācijā kā mēs Latvijā, bet kaut kā pie mums tas nekustamā īpašuma burbulis bija vislielākais un nosacīti tā ražojošā sfēra attīstījās vismazāk"

Ļoti līdzīgi LT un EE un galvenais iemesls (paralēli beznodokļu politikai LV) kāpēc mums nekustamais īpašums spēja piesaistīt tik neproporcionāli lielu investīciju apjomu pret ražošanu ir niecīgais pašmāju tirgus. Es domāju jau pie Slovākijas 5,5m, Čehijas 10m nemaz jau nerunājot par Rumānijas 22m vai Polijas 38m peļņas potenciāls ieguldot ražošanā proporcionāli pret ieguldījumiem nek. īpašumā ir daudz savādāks nekā mūsu sīkekonomikās.

Ivo Valdovskis

Runājot par cīņu ar maksātnespēju. Interesanti, kas ir tas pašu kapitāla mīnuss, kas šobrīd eksistē ekonomikā. Tur ir vairāki postoši faktori: 1) nenormāls iesaldēts naudas apjoms, kurš nepelna pat minimālus procentus un kuram jāveido kreditoru uzkrājumi, dēļ 12+ mēnešiem; 2) darbaspēks, kas faktiski uztur uzņēmumus pie dzīvības ražojot katastrofāli zemu produktivitāti ar nopietnām sekām uz nozaru attīstību; 3) jau tā kritiski zemais uzņēmēju skaits LV ekonomikā ir aizņemts ar "glābšanas" darbiem, lai gan ekonomikai darbaspēka un kapitāla atdeve no šiem "glābšanas" darbiem ir bēdīgi traģiska.

No šejietes tēze/jautājums - vai gadījumā. Vai gadījumā LV ekonomikai nebūtu veselīgi nolaist pa burbuli 30 - 35% no "vājākajiem" uzņēmumiem, lai restartētu finanšu, kapitāla un darbaspēka tirgus. To, starp citu, izdarīt būtu elementāri. Daži tūskstoši VID incaso rīkojumu.

Matīss

Cepums Ivo!!!
Iesaldēta nauda kreditoru uzkrājumiem. Visi banku zaudējumi ir atrodami tieši šajā ailē. To pierāda arī IKP un NKP kritumu salīdzinājums...

Par darbaspēku gan nepiekrītu - problēma ir radošumā - nav radošu un inovatīvu produktu, nav produktivitātes, bet ir liels daudzums darbinieku, kas ražo prastas, vienkāršas lietas. VISS SPĒKS RADOŠUMĀ - RADOŠĀ RADOŠUMĀ!!!

Matīss

Par Gata blogu - mani vienmēr ir nodarbinājis jautājums - kas tad pūš pīlītes - Kokins vai Rimšēvics, jo abi postulē pretējus uzskatus eiro sakarā.

Rimšēvics cīnās par stabilu kursu un pamatā par ātru eiro ieviešanu, Gatis atbalsta devalvāciju vai vismaz kursa "palaišanu brīvībā". Uz pirmo brīdi liekās, ka notiek viedokļu sadursme starp finanšu sektoru un ražojošo tautsaimniecības daļu. Neesmu saticis finansistu, kas kā primāru neizvirzītu eiro ieviešanu. Izskaidrojums tam varētu būt kredītņēmēju maksātspējas saglabāšana.

Personīgi es vairāk nosliektos eiro kursa koridora paplašināšanas virzienā - pamatā tam ir brīdis pirms kursa fiksēšanas, kad kurss ātros tempos būtiski pieauga, liekot apšaubīt, vai tas tika fiksēts tā brīža vērtībā, vai kaut kādu finanšu tirgu darbības rezultātā.

Manuprāt, mums iekšēji būtu jāvienojas par mērķiem. Ir muļķīgi runāt par eiro ieviešanu un eksporta atbalstīšanu, jo abas šīs lietas dotajā brīdī pastarpināti ir zināmā pretrunā...

Gatis Kokins

Ivo, piekrītu, ka paātrināts vārguļu bankrots ir labs scenārijs. Tiesa, tas būs izaicinājums maksātnespējas administratoru neefektivitātei, bet iznāktu īsts creative destruction:)

Gatis Kokins

Matīs, domāju, ka "pūst pīlītes" ir apzināta darbība ar ļaunu nolūku kādu maldināt. Manā un Rimševiča gadījumā tā noteikti nav: mēs situācijas risinājumu redzam atšķirīgi, un tikai godīga diskusija mūs var tuvināt Latvijai labākam risinājumam. Tiesa, no pretējās nometnes pagaidām atskan vien frāzes "pseidoekonomisti", "kaitnieki" un pavisam nesen - "lielrūpnieku lobijs", kas saltwater ekonomistu skolas potenciāla kontekstā ir gana aroganti.

Matīss

Komunikācija, tolerance un izpratne - lai dzīvo visi trīs! Bet svarīgākais, ka cilvēki spēj saprasties. Tas atkāpei.

Piekrītu, ka uz Tevi šāds termins varbūt nebūtu korekts - katrā ziņā Tu mēģini loģiski pamatot savu viedokli.

Vai godīga diskusija vispār ir iespējama? Jebkurā gadījumā vēlme noturēt kredītņēmēju maksātspēju un vēlme uzlabot eksportētāju stāvokli īstermiņā ir diezgan pretrunīgas lietas.


Līdzīgi kā patlaban notiek meža nozarē, kur jau ilgu laiku puses runā par mežu, tikai vieni no vides viedokļa, citi no ražošanas viedokļa - katram par sevi ir taisnība, bet kopumā ir nepieciešams kompromiss.

Verify your Comment

Previewing your Comment

This is only a preview. Your comment has not yet been posted.

Working...
Your comment could not be posted. Error type:
Your comment has been posted. Post another comment

The letters and numbers you entered did not match the image. Please try again.

As a final step before posting your comment, enter the letters and numbers you see in the image below. This prevents automated programs from posting comments.

Having trouble reading this image? View an alternate.

Working...

Post a comment

Your Information

(Name and email address are required. Email address will not be displayed with the comment.)