Latvijas Radio raidījums "Lata Spogulī" 28-Apr-2008 runā par Ekonomikas ministrijas sagatavoto "Ekonomikas stabilizācijas plānu". Gati Kokinu iztaujā žurnāliste Daina Zālmane:
___________________________________________
2:43-4:08
Par pasākumiem, kas sekmētu Latvijas ekonomikas stabilizāciju, turpina ekonomists un uzņēmējs Gatis Kokins. Viņš ir arī sabiedriskās organizācijas Cita Politika pārstāvis un atzīst, ka valdošās partijas ieklausās viņu ierosinājumos.
Piemēram, stāsts par nodokļu sistēmas atvieglošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, par reinvestētās peļņas atvieglojumiem - [tie] ir tieši citāti no mūsu Sabiedrības [Citai Politikai] ekonomiskās programmas..
..Latvijā ne tikai nav progresīvā nodokļa sociālajā jomā, bet viņš pat ir regresīvs. Proti, jo vairāk cilvēks pelna, jo mazākus nodokļus viņš maksā. Un viens no mūsu priekšlikumiem bija likvidēt šo regresīvo sistēmu, panākt, lai tie, kas pelna, piemēram 100,000 Ls gadā maksātu tādus pašus nodokļus kā tie, kas pelna tikai 1000 Ls gadā. Un šodien es ar prieku konstatēju, ka Saeimā koalīcija jau ir lēmusi atcelt sociālā nodokļa augšējos griestus..
..Mēs arī redzam, ka, piemēram, ja mēs runājam par nodokļu slogu [kopumā], tad ir virzieni, kuros viņi Latvijā ir par lielu, un ir kaut kādi virzieni, kuros viņi ir par mazu. Piemēram, visi nodokļi, kas ir saistīti ar personāla izmaksām, ir īstenībā krietni lielāki, virs Eiropas vidējā..
Kas darba devējiem jāmaksā?
Jā, jā! Savukārt nodokļi, kas ir saistīti ar patēriņu, ir zem Eiropas vidējā..
..Mums [vēl] ir diezgan daudz iespēju [, kas ir neizmantotas valsts] iekšienē..
7:09-8:19
Ekonomikas stabilizācijas plānu vērtē ekonomists un uzņēmējs Gatis Kokins:
..Uzdevums nav sarakstīt labu dokumentu. Uzdevums ir padarīt darbu.
Un ja mēs raugāmies koncepcijās (kuru ir pāri par 800), gan partiju programmās - ir ļoti grūti kur "piesieties"! Ja mēs skatāmies uz darbiem, tad mēs redzam, ka līdz šim ekonomiskā darbība bija atstāta pašplūsmā. Un, tā kā situācija [ekonomikā] bija laba, viss notika pats par sevi. Un tiešām, apstākļos, kad ir vispārēja augšupeja visās nozarēs, valdības loma ir visai minimāla. Īstenībā, ja valdība neko nedara, viņa neko nevar sabojāt.
Nepieciešamība pēc valdības [iejaukšanās ekonomikā] parādās mirkļos, kad brīvais tirgus sāk parādīt savu primitīvo dabu. Sajūtot pārkaršanas pazīmes, ekonomika ir jābremzē, un redzot, ka ekonomika slīd iekšā recesijā, viņa ir jāstimulē.
Pagājušogad pirmo reizi mēs redzējām, ka ekonomika faktiski strauji pārkarst, un mēs arī redzējām, ka valdība nokavēja šos ekonomikas dzesēšanas pasākumus. Un tagad mēs ar bažām skatāmies, vai valdība nenokavēs arī ekonomikas sildīšanas pasākumus..
9:12-11:40
Ekonomists un uzņēmējs Gatis Kokins vēl min dažus piemērus, kā stabilizēt ekonomisko situāciju valstī, vienlaikus palielinot pensijas:
Latvijas kopbudžets šogad ir [plānots] 5.5 miljardu Ls apmērā un viņš tiešām pieaug ļoti strauji - salīdzinot ar pagājušo gadu palielinājums ir 1.3 miljardi Ls. Un es tiešām nezinu otru tādu valsti, kurai budžets augtu par 30% gadā!..
..Savukārt, ja mēs runājam par to, ka varbūt šis prognozes bija pārāk optimistiskas, ka kopprodukts neaugs tik strauji un nodokļu ieņēmumi nevairosies tik strauji, arī tādā gadījumā mēs redzam, ka pirmā kvartāla ieņēmumi ir par 15% lielāki, nekā pagājušā gada pirmā kvartāla ieņēmumi, kas nozīmē, ka [budžeta ieņēmumu] pieaugums mums tiešām ļauj kompensēt nepieciešamos izdevumus pensijās..
Bet kas notiks tālāk? Tālāk jau šie ieņēmumi vairs tik strauji neaugs?
Bet arī, cerams, inflācija nebūs tik strauja! Kompensāciju pieaugums ir proporcionāls inflācijai. Un tad, kad inflācijas līmenis samazināsies, [taisnīgs] pensiju līmenis būs sasniegts, un tas [turpmākais] palielinājums [vairs] nebūs [nepieciešams] tik milzīgs..
..Vēl viens piemērs. Ja mēs runājam par nodokļu slogu, protams, ka Latvijai tas ir, salīdzinot ar Eiropu, visnotaļ zems. Bet arī Igaunijā nodokļu slogs ir tāds pats kā Latvijā! [tomēr] viņi šajos apstākļos ir spējuši pensionāriem samaksāt vidējo pensiju 179 Ls apmērā! Es domāju, ka šeit nav jautājums tikai par nodokļu lielumu. Šeit ir jautājums arī par valsts attieksmi [pret saviem pilsoņiem] budžetējot!
..Es pilnībā esmu pārliecināts, ka pārstrukturējot budžetu, mēs daudzas programmas varam samazināt par 50%, ja ne vairāk..
Mums vēl ir tāda jocīga tradīcija - daļu budžeta sadalīt programmās. Šīs programmas visas kādreiz beidzās. Bet viņām pretī vienmēr tiek izveidotas kādas valsts aģentūras. Mūsu [SCP] pēdējā laika iemīļotais piemērs ir - valsts aģentūra "Šķēpmešanas metodikas centrs"!!!
Mums ir tāda aģentūra?!
Jā, mums ir tāda valsts aģentūra un valsts budžetā ir izdalīti līdzekļi, lai Latvijas valsts attīstītu šķēpa mešanas metodiku..
..Un viens no veidiem (ko arī plaši izmanto igauņi) ir šo valsts aģentūru vietā šo uzdevumu uzticēt privātam sektoram [pakalpojuma cenu nosakot izsolē]. Tas arī ir viens no veidiem, kā mums [budžetā] atrast naudu daudz svarīgākām lietām!
Recent Comments