Latvijas Avīze :: «Parex indekss» – ekonomikas barometrs

Latvijas Avīzes žurnāliste Svetlana Leitāne plašā intervijā ar Gati Kokinu par jaunizveidoto "Parex indeksu".

[WEB] Latvijas Avīze :: «Parex indekss» – ekonomikas barometrs

[PNG] Latvijas Avīze :: «Parex indekss» – ekonomikas barometrs 
__________________________________________________________________________

Par dažādu nozaru attīstības tempiem, Latvijas uzņēmēju noskaņojumu un paredzamām problēmām stāsta "Parex bankas" viceprezidents GATIS KOKINS.

Pirms trīs gadiem Latvijā tika izveidots pirmais lietišķās aktivitātes indekss – "Parex indekss". Tas parāda uzņēmēju vērtējumu par valsts ekonomisko attīstību, ļauj laikus pamanīt problēmas un paredzēt ekonomiskas aktivitātes.

– Kas ir "Parex indekss", un kāpēc tas ir nepieciešams?

Gatis Kokins: – Tas ir neatkarīgs pētījums, ko veic tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", aptaujājot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītājus. Pētījuma pamatuzdevums ir iegūt vienotu indeksu, kas raksturotu Latvijas uzņēmēju subjektīvo vērtējumu ekonomiskajam stāvoklim valstī. Līdzīgi indeksi ir populāri arī ASV, Vācijā, Krievijā un citās valstīs.

Pasaules pieredze liecina, ka ar tā palīdzību var prognozēt, kā nākotnē attīstīsies dažādi ekonomiskie rādītāji. Ja tuvojas krīze, tad subjektīvais indekss reaģē vispirms un tikai tad statistiķi izrēķina, ka arī kopējie makroekonomiskie skaitļi ir gājuši uz leju. Piemēram, bankas pārsvarā darbojas riska pārvaldīšanas nozarē – ņem naudu no vieniem, kredītus izsniedz citiem, tāpēc šī sektora pārstāvjiem ir svarīgi saprast, kur var investēt noguldītāju naudu un kur ne. "Parex banka" ir viena no lielākajiem kredītu devējiem valstī. Kredītos esam izsnieguši 1,258 miljardus latu. Tā ir nozīmīga summa, un indekss ir viens no instrumentiem, kas palīdz izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu. Ja redzam, ka tuvojas kas nelāgs, piegriežam skrūves. Nav noslēpums, ka šogad visas lielās bankas kritērijus hipotekārajai kreditēšanai ir padarījušas stingrākus.

– Indekss izsaka uzņēmēju noskaņu. Vai tā kopumā ir pozitīva?

– Indekss sastāv no divām daļām – tagadnes un nākotnes. Indekss 50 nozīmē, ka aptaujāto cilvēku noskaņojums ir neitrāls, virs 50 – pozitīvs, zem 50 – negatīvs. Laba ziņa ir tāda, ka kopš 2004. gada indekss nav bijis negatīvs. Otrs pozitīvs aspekts – esam samērā optimistiska tauta, jo nākotnes indekss pārsvarā ir labāks par tagadnes. Tikai 2006. gada trešajā ceturksnī nākotnes indekss pirmo reizi bija zemāks par tagadnes. Domāju, ka to ietekmēja vairāki faktori. Viens no tiem ir tāds, ka trešais ceturksnis bija saistīts ar vēlēšanām. Cilvēki bažījās, kas tagad notiks?

Kopumā Latvijas uzņēmēji pagājušo gadu novērtējuši ļoti pozitīvi. "Parex indekss", salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir audzis par 1,09 punktiem un sasniedzis 60,88 punktus no simts, kas vērtējams pozitīvi.

Pētījumā tiek iesaistīti uzņēmumi no visiem reģioniem, un raksturīgi tas, ka Latgalē uzņēmēju optimisms ir zemāks nekā citos reģionos. Tas gan nav nekāds brīnums. Latgale jau vēsturiski bija atpalicis reģions, un pērn pēdējā ceturksnī bija jūtams optimisma kritums (-1,75). Izskatās, ka Ziemassvētku pozitīvais noskaņojums šim reģionam gājis secen.

Tāda reģionālā atšķirība, kāda ir starp Latgali un citiem novadiem, būtiski ietekmē Latvijas tautsaimniecību. Tāpēc valstsvīriem par šo reģionu būtu jādomā īpaši. Protams, reģionāla atšķirība vienmēr pastāvēs, bet nedrīkst pieļaut, ka tā ir tik liela. Kurzemes uzņēmēji ir noskaņoti vispozitīvāk.

Indeksus analizējam arī pēc kapitāla izcelsmes. Uzņēmumi, kuros ir ārzemju kapitāls, vienmēr ir optimistiskāki nekā uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Vēsturiski to indekss ir sasniedzis 65,94 punktus. Šiem uzņēmumiem ir augstāka konkurētspēja. Viņu dzīvi komfortablāku padara tas, ka tiem ir pieejami lētāki kapitālresursi un salīdzinoši lēts darbaspēks. Savukārt uzņēmumu ar vietējo kapitālu optimisms ir vairāk pakļauts izmaiņām. Lai gan arī vietējie uzņēmumi ir kļuvuši optimistiskāki. 2004. gadā vietējā kapitāla indekss bija 54,36, tagad tas ir 60,39.

– Vai mazie uzņēmumi ir tikpat lieli optimisti kā lielie?

– Pirms trīs gadiem mazo uzņēmumu vadītāji bija pesimistiski. Viņi teica, ka ekonomiskais stāvoklis ir slikts un būs vēl sliktāks. Taču viņu optimisms aug un 2006. gada beigās tas maz atšķīrās no vidējo uzņēmumu optimisma. Lielākoties tas ir saistīts ar to, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā un mūsu uzņēmējiem ir iespējams saņemt finansiālu atbalstu no ES. Nenoliedzami, maziem uzņēmumiem ir grūtāk dzīvot, un, ja valsts tiem nepalīdzēs, tad var notikt tas pats, kas notika Amerikā 19. gadsimtā. Proti, sāks dominēt lieli uzņēmumi – veidosies monopols. Tāda situācija ekonomikai ir neveselīga, jo samazinās konkurence, tāpēc Eiropā pret to cīnās savienības līmenī.

– Vai Latvijas valdība domā par maziem uzņēmumiem?

– Domā. Bet, tikai domājot, bieži vien nekas nesanāk. Taču pagaidām situācija ir samērojama. Protams, globālajām korporācijām ir lielāka priekšrocība Latvijas tirgū, bet arī vietējais kapitāls jūtas pietiekami labi.

Tiesa, pērnā gada beigās bēdīgs stāvoklis bija ar uzņēmējiem, kas dzīvo mazpilsētās. Viņi īsti nav ne zemnieki, nedz arī industriālo pakalpojumu sniedzēji. Un šo uzņēmēju optimisms bija nosacīti zems. Savukārt īsto zemnieku noskaņojums bija ļoti labs.

– Kādas problēmas uzņēmējus visvairāk satrauc?

– "Parex indeksa" papildu aptauja liecina, ka vairāk nekā 76% Latvijas uzņēmēju 2007. gadā prognozē inflācijas līmeņa kāpuma turpināšanos. To sauc par inflācijas gaidām, kas ir viens no lielākajiem inflācijas dzinuļiem. Ja uzņēmēji ir noskaņojušies, ka inflācija pieaugs, tas nozīmē, ka šo pieaugumu viņi ir iekalkulējuši savos budžetos. Viņi zina, ka būs jāmaksā lielākas algas, kļūs dārgāki pakalpojumi un izejmateriāli. Visaugstākās inflācijas līmeņa kāpuma prognozes valda Latgales uzņēmēju vidū – uz to norāda 84,8% aptaujāto.

– Kas notiek ražošanas sfērā? Vai šīs nozares pārstāvji prognozē tās attīstību?

– Ražošanas sfērā esošo uzņēmēju optimisms 2006. gadā pakāpeniski samazinājās no 60,8 līdz 58,9 punktiem. Un tas ir satraucošs rādītājs, jo īpaši tāpēc, ka ražošanas īpatsvars Latvijas ekonomikā arvien nav sasniedzis veselīgu proporciju.

Ir vairāki faktori, kāpēc rūpniecībai sokas grūti. Pirmkārt jau tāpēc, ka ražošana nevar pastāvēt ar zemu pievienoto vērtību. Proti, ja mēs nozāģējam priedi, nogriežam tai zarus, nomizojam un tad pārdodam baļķi, tad tā nav konkurētspējīga ražošana. Mēs nespēsim konkurēt ne ar Krieviju, nedz arī ar citām zemēm, kur aug vērtīgas koku šķirnes. Diemžēl Latvijas rūpniecības pievienotā vērtība vēl aizvien nav apmierinoša. Piemēram, Liepājā ir uzņēmums, kurš turpina ražot mašīnbūves detaļas pēc 50. gadu tehnoloģijas. Labi, viņiem vēl aizvien ir kāds tirgus Baltijas valstīs un Krievijā, bet bez investīcijām tehnoloģijā ilgtspējīga attīstība nav iespējama.

– Kā sokas būvniecības nozarei? Vai nekustamais īpašums joprojām topā?

– Būvniecības nozares ekonomiskās aktivitātes vērtējuma indekss ir nokrities no 71,2 punktiem 2005. gada beigās līdz 65,0 punktiem 2006. gada beigās. Bet būvniecības indekss tik un tā vēl aizvien ir visaugstākais salīdzinājumā ar tirdzniecību, ražošanu un pakalpojumiem.

Taču, ja runājam par būvniecības nozari kopumā, tad jāsaka, ka šobrīd tajā ir darbaroku trūkums, kā arī zems darba ražīgums. Piemēram, Vācijā celtnieks, atnācis uz darbu, zina, ko darīs nākamajās astoņās stundās, bet Latvijā pat vadošo būvfirmu būvlaukumos var redzēt: cilvēki atnāk uz darbu, brigadieris viņiem mēģina iedalīt darbus, tos viņi padara trīs stundās un pēc tam slaistās. Arī būvniecības metodes ir ļoti primitīvas. Daudz rokudarba, maz izmanto iekārtas un tehnoloģijas. Pat tajos dažos uzņēmumos, kur iekārtas ir sapirktas, darbs nav noorganizēts, kā nākas.

Mums ir jādomā, kā lietām pievienot vērtību, lai pārdotu tās dārgi. Ar savu izglītību un vēsturisko pieredzi varam konkurēt tikai augstas pievienotas vērtības industrijā. Bet tā mums attīstās lēni. Lēnāk nekā igauņiem.

Pateicoties ES fondiem, pašlaik Latvija attīstās ātrāk nekā citas Eiropas valstis. Skaidrs, ja ES piešķirtos miljardus mācēsim lietderīgi izmantot, tas mums radīs lielu konkurētspējas priekšrocību, salīdzinot ar kaimiņiem, piemēram, Baltkrieviju. Bet ne ar Lietuvu un Igauniju, jo arī šīs valstis saņem tādas pašas subsīdijas. Līdz 2013. gadam, kad izsīks Eiropas fondu finansējums Latvijai, mums jāspēj uzaudzēt bāzi, lai turpmāk arī bez palīdzības varētu ātri attīstīties. Vai tas izdosies? Neesmu pārlieku optimistisks, jo Latvijā ir vērojama tāda savstarpēja apkarošana un destruktīva konkurence. Redzam, ka daudzi lēmumi ir negatīvi, bet ne jau tāpēc, ka piedāvājumi bijuši aplami, bet gan tāpēc, ka politiķi savu atbalstu grib ietirgot. Tā ir ļoti bērnišķīga attieksme. Un atsevišķi politiķi nekaunas to izmantot.

– Kādām darbībām pārsvarā uzņēmēji šobrīd ņem aizdevumus?

– Kamēr tirdzniecībā peļņas marža bija liela, visi gribēja darboties tirdzniecības nozarē. Pašlaik tirdzniecībā peļņas marža ir sasniegusi minimālus apjomus – 3 – 5%. Vairumtirdzniecības uzņēmumos šī peļņa bieži vien ir zem viena procenta.

Kādreiz bija ļoti populāri tirgi, tagad mazumtirdzniecības bizness pārcēlies uz lielveikaliem. Vienu brīdi bija boulinga bums, kad katra sevis cienoša firma gribēja būvēt boulinga halli. Tagad, esot "Parex bankas" kredītkomitejā, neatceros, ka kāds gribētu ņemt kredītu boulinga zāles celšanai.

Šobrīd ir dzīvokļu celtniecības bums. Taču nekad nav bijis tā, ka visi dara vienu un to pašu. Vienmēr ir bijuši tādi, kas domā un dara citādāk. Bet, ja lielāks bars metas vienā nozarē, tas arī nav slikti. Jo, ja ir liels pieprasījums, tad tas ir jāapmierina. Bet viens uzņēmējs to izdarīt nespēs. Vienīgais, uzņēmējiem un baņķieriem ir jābūt uzmanīgiem, lai šie bumi nepāraugtu krīzē.

Par laimi, mums pietiek prāta, lai ar vienu aci skatītos uz celtniecības bumu šeit un ar otru aci analizētu analoģiskas situācijas, kādas bijušas citās valstīs. Piemēram, Lietuvā jauno dzīvokļu būvēšanas apjomi ir nedaudz lielāki, arī cenas kādreiz auga un auga, bet tagad redzam, ka cenas nokritušās veciem sērijveida dzīvokļiem. Ja arī Latvijā pazemināsies dzīvokļu cenas, tad sākumā tās kritīsies veciem dzīvokļiem.

Svetlana Leitāne

***

UZZIŅA

Pilnu atskaiti par 2006. gada un iepriekšējiem "Parex indeksiem" var aplūkot "Parex bankas" mājas lapā: www.parex.lv.