Dienas Bizness žurnālista Māra Ķirsona vadībā 14-Sep-2021 rīkoja diskusiju "Kapitāla tirgus tendences Latvijā - kāds ir vietējā tirgus potenciāls". Tajā piedalījās arī Gatis Kokins. Diskusijas kopsavilkums tika atspoguļots Dienas Biznesa nedēļas žurnālā 28-Sep-2021 #39 28.-29. lpp. un žurnāla interneta resursos:
[JPG] Dienas Bizness :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti
[WEB] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: teksts
[PNG] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: teksts
[WEB] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: video
[PNG] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: video
[MP4] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: video
_______________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________
Māris Ķirsons, 29.09.2021
Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.
To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.
Redz valsts kompāniju trūkumu
“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.
Viņaprāt, vienas atbildes nav, jo ir daudz mazu elementu. “Latvijā nav tik daudz lielu privātā sektora uzņēmumu, kuri varētu pacelt tās izmaksas, kas saistītas ar ieiešanu biržā, tāpat situācija būtu citāda, ja valstij vēsturiski piederošie lielie monopoli startētu biržā,” tā G. Kokins. Viņš atgādina, ka iepriekš, strādājot SIA Tet padomē, par šīs kompānijas ieiešanu biržā ir bijušas daudzas sarunas ar valdības pārstāvjiem un, kaut arī viņi to konceptuāli saprata un pat piekrita, tomēr politisku iemeslu dēļ tā nebija prioritāte.
“Ir labi, ka pašlaik ir atbalsta instrumenti (kapitāla piesaistes atbalsta fonds) vidējiem uzņēmumiem, kuri varētu startēt biržā,” norāda G. Kokins. Viņaprāt, vēl viens jautājums ir saistīts ar korporatīvo pārvaldību, jo vēsturiski atsevišķos uzņēmumos, kuru akcijas kotēja biržā, valdes darbošanās akcionāru interesēs bija ļoti diskutējama. Un arī pašlaik esot tādi uzņēmumi, kuri atbilst biržas prasībām, bet to korporatīvā pārvaldība ir ļoti tālu no standartiem, kas būtu pieņemami. Tas arī raisa jautājumus par mazākuma akcionāru aizsardzību.
Savukārt AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons uzskata, ka problēmas saknes meklējamas pagātnē. “Diskusijas par to, kāpēc Latvijā fondu tirgus ir tāds, kāds tas ir, notiek jau kopš pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem. Pamatā ir divi elementi – Latvijā trūkst investēšanas kultūras, kas nav attīstījusies, jo nav valsts uzņēmumu kotācijas biržā, un Latvijā nav bijis bankas, kuras galvenais darbības virziens būtu vērtspapīru tirgus,” skaidro R. Idelsons. Viņaprāt, Latvijā lielākajām bankām fondu tirgus attīstība nav īpaši interesanta. “Tajā pašā laikā Igaunijā ir LHV banka, kura ir liels spēlētājs tieši vērtspapīru tirgū, un tā arī īstenos IPO AS DelfinGroup,” tā R. Idelsons.
Valsts attieksme
Kā vēl viens iemesls, kas kavē kapitāla tirgus attīstību, tiek minēta valsts attieksme pret vērtspapīru tirgu. “Valsts ne tikai nepieņem kapitāla tirgus attīstībai nepieciešamos lēmumus – uzsākt valsts kompāniju kotāciju biržā, bet arī pēdējo 20 gadu laikā pieņemtie normatīvie akti (piemēram, nodokļu jomā) būtiski pasliktina investoru un arī pašu emitentu situāciju,” skaidro R. Idelsons.
Viņš norāda, ka pašlaik peļņa, kas tiek gūta no vērtspapīriem, ir pats neērtākais risinājums, jo to sarežģīti administrēt, turklāt emitentiem tiek uzlikts papildu administratīvais slogs – jānoskaidro, kas ir investori, pie izmaksas jāsamaksā attiecīgi nodokļi. “Situācija ir komplicēta, bet nav bezcerīga,” tā R. Idelsons. AS Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons uzskata, ka vērtspapīru segmentā nodokļu sistēma Latvijā ir daudz draudzīgāka nekā citās Rietumeiropas valstīs, kur nodokļos jāmaksā daudz vairāk un arī administrēšana ir sarežģītāka. “Bankas ir uzbūvējušas administratīvo barjeru valni, kas ierobežo konkurenci, un vārtus paver vaļā tur, kur pašām ir interese,” tā P. Matisons.
Investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks norāda, ka iepriekš bija apgrūtināta piekļuve tirgum un investēšana ir bijusi dārga. “Agrāk ļoti izdevīgs klients bankām Latvijā bija nerezidents, kurš bija salīdzinoši nejutīgs pret komisijas maksu, bet parastam cilvēkam šāds komisiju līmenis nebija paceļams, lai veiktu ieguldījumus; tagad situācija ir mainījusies, jo komisiju maksas ir sarukušas un arī biržā ir kompānijas, kuras varētu pētīt, taču diemžēl ir arī tādas, kurām vietas biržā vairs nav, un, ja tie negūst labumu no esamības biržā un to akcijas nav nopērkamas, tad nav skaidrs, kāpēc tādas tur joprojām ir,” stāsta K. Peisenieks.
Viņš norāda, ka, ieejot biržas mājaslapā, var redzēt kāpumus un kritumus, bet ko gan potenciālajam investoram dod kādu kompāniju akciju kāpumi vai kritumi daudzu desmitu procentu apmērā, ja darījumi ar tām notiek 100 vai 500 eiro dienā. “Tas maisa gaisu un rada sajūtu, ka nekas nenotiek, tādējādi vajadzīga ne tikai jaunu, interesantu emitentu ienākšana biržā, bet arī no biržas jāaiziet prom tiem, kuriem tur nav, ko darīt,” tā K. Peisenieks.
D. Auziņa-Melalksne kā vēl vienu iespēju redz akciju opciju dotās iespējas, kam arī ir labvēlīgs nodokļu režīms. “Uzņēmumi darbiniekus var motivēt ne tikai ar algu un prēmiju, bet arī ar akciju opciju, kā rezultātā, sasniedzot konkrētus mērķus, strādājošais kļūst par līdzīpašnieku, un akciju kotācija biržā ir iespēja darbiniekam akciju opciju rezultātā iegūtās kapitāldaļas pārdot par tirgus, nevis lielāko īpašnieku noteikto cenu,” uzsver D. Auziņa-Melalksne.
DelfinGroup grib piesaistīt gandrīz 13 milj. eiro
“Tam ir vairāki iemesli, bet būtiskākais – vajag kapitālu, jo, izlaižot jaunas akcijas, uzņēmuma pašreizējiem akcionāriem būtisks ir kompānijas novērtējums, un birža ir labākais uzņēmuma vērtības noteicējs. Gribam piesaistīt 12,76 milj. eiro, vienlaikus lai būtu plaša akcionāru bāze, kuru vidū būtu Baltijas iedzīvotāji, kas arī dotu grūdienu kapitāla tirgus attīstībai,” uz jautājumu, kāpēc kompānija startē ar IPO biržā, atbild G. Kokins. “Latvijā līdz šim ir salīdzinoši maz veiksmīgu piemēru, tāpēc prieks, ka tādi uzņēmumi kā AS DelfinGroup un AS Virši kapitālu piesaista, izmantojot biržu,” uzsver D. Auziņa-Melalksne.
Viņa atgādina, ka līdz šim sekmīgi to ir darījuši AS Madara Cosmetics, AS Hansa Matrix un arī investori gūst labu atdevi. “Kad uzņēmums nāk uz biržu, tas jau ir skaidri formulējis, ko vēlas sasniegt. Lai uzņēmums būtu veiksmīgs biržā, uzņēmuma padomei un valdei ir jāstrādā visu, nevis tikai galveno akcionāru interesēs,” tā D. Auziņa-Melalksne.
Viņa atgādina, ka labi pārvaldīti uzņēmumi var piesaistīt kapitālu un būt interesanti potenciālajiem investoriem. Pirms gada tika iedarbināta programma, kur mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēlas nākt uz biržu, varēja pieteikties ES atbalsta programmai, kura segtu apmēram 50% izmaksu, kas saistītas ar prospekta sagatavošanu, investīciju banku pakalpojumiem, sabiedriskajām attiecībām u. tml. “Ir noslēgusies trešā kārta, kurā startēja seši uzņēmumi, un nākamā gada otrajā pusē redzēsim vēl kādu jaunu uzņēmumu biržā,” prognozē D. Auziņa-Melalksne. Viņa atzīst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla piesaiste ir tikai otrs svarīgākais iemesls būšanai biržā, kamēr pats svarīgākais – redzamība un atpazīstamība, kas ļauj piesaistīt ne tikai investorus, bet arī produkcijas un pakalpojumu pircējus no ārzemēm un attīstīt savu biznesu.
“Jebkurš uzņēmums, kurš parādās Rīgas Fondu biržā, ir svaigs elpas malks, taču ir vajadzīgas abas puses – gan jauni emitenti, gan arī jauni investori –, kas veicinātu visu pušu ieinteresētību,” tā P. Matisons. D. Auziņa-Melalksne norāda, ka Baltijā svarīgs ir tieši reģionālais princips, piemēram, kāds investors ir ieguldījis naudu kādā Latvijas uzņēmumā un vairāk šīs zemes kompānijās ieguldīt nevēlas, tad investēt var Igaunijas vai Lietuvas kompānijās.
“Pēdējos gados ir vairākas bankas, kuras atcēlušas komisijas maksas gan tirdzniecībai, gan vērtspapīru turēšanai, kas ir vēl viens pamudinājums startēt tirgū, bez tam ir pieejams investīciju konts, kurā, investējot vairāk, nekā ņemot ārā, pat nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis,” skaidro D. Auziņa-Melalksne. “Mūsu konsultants ir LHV Bank, kuras viens no nosacījumiem: bez institucionālajiem investoriem noteikti ir jābūt arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas privātpersonām,” stāsta G. Kokins.
“Kad būs zināma cena, tad vērtēsim,” uz jautājumu, vai pirks AS DelfinGroup vērtspapīrus, atbild K. Peisenieks. Viņš atgādina, ka kompāniju iešanai uz biržu var būt vairāki iemesli – vecie akcionāri grib (var) fiksēt savu peļņu, vajadzība pēc kapitāla, kuru var iegūt ar banku kredītu, obligācijām un akciju kapitālu, kurš ir pats dārgākais. “Ja pirmās divas kapitāla piesaistes jomas ir izsmeltas, tad vajadzīgs papildu akciju kapitāls jaunu apvāršņu sasniegšanai, bet, ja pirmās divas minētās iespējas nav izmantotas, tad rodas jautājums, vai ar laiku nebūs tā, ka šāds uzņēmums biržā vienkārši stagnēs,” skaidro K. Peisenieks.
Skaidri nosacījumi
“Rietumeiropā un Amerikā obligāciju tirgus ir lielāks nekā banku finansējums, bet Latvijā ir otrādi, kaut arī ir liela vajadzība pēc kapitāla un arī kredītprocentu likmes aug,” norāda R. Idelsons. G. Kokins atgādina, ka biržā ar obligācijām AS DelfinGroup ir jau kopš 2014. gada, bet, piesaistot akciju kapitālu, izdosies samazināt naudas izmaksas. “Lai piesaistītu privātos investorus, pašiem emitentiem ir jārada skaidri nosacījumi, piemēram, AS DelfinGroup nolēmusi, ka vismaz 50% no peļņas tiks izmaksāti dividendēs, kas akcijas padara līdzīgas obligācijām un pievilcīgas cilvēkiem ar uzkrājumiem, jo depozītu likmes bankās ir ļoti zemas, reizēm pat negatīvas,” tā G. Kokins.
Viņš arī atgādina, ka obligāciju emisija daļai uzņēmumu ir vienīgā iespēja saņemt finansējumu situācijā, kad bankas dažādu iemeslu dēļ neaizdod naudu. “DelfinGroup darbojas patēriņa kredītu segmentā, un tāpēc daudzu banku (kuras arī izsniedz patēriņa kredītus) politika ir nefinansēt konkurentu,” skaidro G. Kokins.
_______________________________________________________________________________________________________
Māris Ķirsons, 01.10.2021
Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.
To rāda diskusija «Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls?" Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas, ko varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem un jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.
DALĪBNIEKI: A/s Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, A/s DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, A/s Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, A/s Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks.
Diskusijas saturs:
Kas kavē Latvijas kapitāla tirgus attīstību? Kāpēc atpaliekam no Igaunijas?
00:00:10. —00:12:35
Kāpēc DelfinGroup izlēma ar IPO startēt Nasdaq Riga biržā?
00:12:36. – 00:13:50
Vai jaunu privāto kompāniju ienākšana biržā var mainīt situāciju?
00:12:36 – 00:24:51
Kā veicināt ne tikai institucionālo investoru, bet arī vietējo iedzīvotāju aktivitāti kapitāla tirgū? Ko vajadzētu darīt valstij?
00:24:52. – 00:37:35
Cik liela nozīme ir regulārai dividenžu izmaksai, lai kapitāla tirgū iesaistītu jaunus investorus; īpaši ja depozītu ienesīgums ir niecīgs? Ko dod akciju opciju iespēja?
00:37:36 – 00:44:48
Vai nespēja saņemt aizdevumu bankā var būt par motivatoru doties uz biržu?
00:44:49 – 00:51:30
Portāls jauns.lv 20-Sep-2021 ir publicējis interviju ar Gati Kokinu, rakstu piesakot ar tendenciozu virsrakstu. Interviju ir promotējusi DelfinGroup sociālajos medijos:
[WEB] jauns.lv :: Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem
[PNG] jauns.lv :: Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem
[MP3] jauns.lv :: Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem
[WEB] linked.in :: DelfinGroup
[PNG] linked.in :: DelfinGroup
[JFIF] linked.in :: DelfinGroup :: plakāts
_____________________________________________________________________________________________________________
Savulaik aktīvi rakstījāt blogu un izrādījāt interesi arī par politiku. Vai tagad šīs intereses ir noliktas malā?
Man vienmēr ir interesējuši ļoti daudz un dažādi jautājumi, bet tad kādā mirklī konstatēju, ka esmu zaudējis fokusu un aizgājis pārāk daudz dažādos virzienos. Nepietika vairs laika iedziļināties katrā jautājumā atsevišķi. Tad nu sāku izvērtēt, kur manas prasmes un spējas ir lietderīgākas. Secināju, ja nu kaut kam es nederu, tad tā ir baletdejošana un politika. Tajā brīdī arī pārtraucu visus mēģinājumus kļūt par politiķi un mācīt citus. Kad iesāku rakstīt blogu, tobrīd tas būtībā bija vienīgais sociālliberālas ievirzes blogs, kam īsti nebija alternatīvas. Tagad viss ekonomiskās domas spektrs Latvijā ir labi pārstāvēts – lai tagad spētu sagatavot rakstus ar pievienoto vērtību, man būtu jāiegulda daudz vairāk laika, nekā es šobrīd varu atļauties.
Kas pamudināja piedalīties konkursā uz AS "DelfinGroup" padomes locekļa amatu, kur bijāt viens no 45 pretendentiem?
Iepriekš četrus termiņus biju padomes priekšsēdētājs vienā no lielākajiem uzņēmumiem "Tet", kas pieder valstij un "Telia Company", un likās ļoti interesanti pārnest šo liela uzņēmuma pārvaldības jomā gūto pieredzi arī uz strauji augošu vietēju uzņēmumu. Gribu izkopt un attīstīt tālāk šo savu korporatīvās pārvaldības kompetenci, tomēr turpināt darbu valsts sektorā vairs nejutu aicinājumu, savukārt privātajā sektorā Latvijā nav daudz uzņēmumu, kuros strādā neatkarīgi padomes locekļi. Labas korporatīvās pārvaldības jautājumu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē redzu kā vienu no saviem šā brīža izaicinājumiem.
Jūs pie tam esat viens no neatkarīgajiem padomes locekļiem?
Uzskatu, ka vismaz pusei uzņēmuma padomes locekļu ir jābūt neatkarīgiem. To prasa arī labas korporatīvās pārvaldības vadlīnijas. Ja padome ir tikai akcionāru “roku pagarinātājs”, tad tā ir nepilnīga. Neatkarīgi padomes locekļi var sniegt plašāku skatījumu, tai skaitā – kas notiek ārpus industrijas ietvara, veicinot ideju un zināšanu apmaiņu. Vēl viens aspekts ir sagaidāmā "DelfinGroup" akciju emisija biržā, kas ļaus uzņēmumā ienākt vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem jaunu akcionāru. Neatkarīgam padomes loceklim, kas darbojas uzņēmuma labā, ir vieglāk iegūt mazākuma akcionāru uzticību nekā liela akcionāra nozīmētam pārstāvim.
Kas īsti ir jādara padomes loceklim? Kādi ir galvenie pienākumi?
Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko no padomes sagaida akcionāri, ir valdes darba uzraudzība un risku pārvaldība. Tas ietver arī valdes locekļu darba izvērtēšanu un atlasi, kā arī iekšējā audita uzraudzību. Bet man no visiem pienākumiem visaizraujošākais šķiet darbs pie uzņēmuma stratēģijas, tas ir cieši saistīts ar "DelfinGroup" attīstības vīziju un budžeta plānošanu. Padomes locekļi bieži vien ir tie, kas mudina uzņēmuma valdi paskatīties uz uzņēmuma izaugsmes potenciālu plašāk – ne vien izejot no uzņēmuma organiskās izaugsmes iespējām.
Runājot par stratēģiju, kur redzat lielākās "DelfinGroup" izaugsmes perspektīvas?
Uzņēmuma stabilā izaugsme jau tagad ir novedusi pie tā, ka "DelfinGroup" jau šobrīd ir viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem vienlaikus trīs jomās – lombardu biznesā, patēriņa kreditēšanā, kā arī lietotu preču tirdzniecības jomā. Klienti mūs pazīst caur zīmoliem Banknote un VIZIA.
Attīstības iespēju ir daudz. IPO rezultātā palielinātais kapitāls mums ļaus būt konkurētspējīgākiem patēriņa kreditēšanā, kas ir viens no mūsu darbības pīlāriem. Saprotams, ka daudzi jautā par ģeogrāfisko attīstību, bet šī iespēja vēl ir jāvērtē – pašlaik gan valde, gan padome uzskata, ka iespējas attīstībai Latvijā ne tuvu nav izsmeltas.
Vēl viens virziens ir jaunu biznesa segmentu attīstīšana aprites ekonomikas veicināšanai. Jau šobrīd sekmīgi tirgojam dažādas mantas, ko iegūstam caur lombardiem, bet nākotnē ceram izaugt par galveno tirgus vietu otrreizējās lietošanas precēm Latvijā, sākot ar telefoniem un datoriem līdz pat mēbelēm, celtniecības instrumentiem un citām precēm. Tas būtībā ir augošs zaļās domāšanas virziens, kas samazina cilvēkiem nepieciešamību iegādāties jaunas mantas un tādējādi nevajadzīgi izsaimniekot dabas resursus. Tā vietā, lai iegādātos jaunu lietu, tikpat vienkārši, droši un ar Banknotes garantiju ir iespējams nopirkt jau lietotu, kas citam iepriekš stāvēja plauktā un noklājās ar putekļiem. Vienreizējai skapīša pieskrūvēšanai pie sienas vai citu mājas darbu veikšanai visbiežāk nemaz nav vajadzīga pilnīgi jauna urbjmašīna. Tādi seni biznesa modeļi kā sludinājumu vietnes un komisijas veikali, visticamāk, turpinās pastāvēt, tomēr domāju, ka "DelfinGroup" varēs piedāvāt cilvēkiem daudz ērtākas iespējas nodot un iegādāties lietotas preces ikdienas vajadzībām. Jau tagad ir virkne klientu, kas ir sapratuši, ka daudz vienkāršāk ir lietoto telefonu atnest mums un uzreiz saņemt naudu nekā likt sludinājumus, atbildēt uz potenciālo pircēju jautājumiem un nest morālu atbildību par to, ka pārdotā manta labi kalpos arī jaunajam saimniekam. Esam sākuši tirgot arī interneta veikalos atgrieztās preces un skatāmies arī citus lietotu mantu iegādes kanālus.
Runājot par tālāko stratēģisko attīstību, "DelfinGroup" noteikti turpinās iet finanšu tehnoloģiju virzienā. Mums ir iespējas uzlabot klientu pieredzi. Tāpēc prognozēju daudz tehnoloģisko inovāciju no "DelfinGroup" puses.
Uzņēmumu iešana biržā ir visai rets notikums Latvijā. Kas mudināja "DelfinGroup" iekustināt visai kluso Latvijas kapitāla tirgu un emitēt akcijas "Nasdaq Riga" biržā?
Esam pārliecināti, ka resursu piesaistīšana kapitāla tirgū ir pareizais uzņēmuma attīstības virziens. Tas samazina starpnieku skaitu un palētina piesaistīto resursu cenu. Pie tam šobrīd ir jūtams arī faktisks biržas un morāls valsts atbalsts. Protams, lai startētu biržā, uzņēmumam ir jābūt iekšēji sakārtotam un ar labu korporatīvo pārvaldību. Uzņēmumam jāstrādā akcionāru labā, nevis, kā dažkārt tas bija novērojams Latvijā, ka menedžments strādāja savam labumam, bet akcionāri savu investīciju augļus nekad īsti neieraudzīja. Ievērojot visus pamatnosacījumus, birža ir ļoti efektīvs veids, kā piesaistīt līdzekļus un kapitālu. Mūsu emisiju organizē ļoti pieredzējuši sadarbības partneri – investīciju banka LHV banka, un konsultē arī zvērinātu advokātu birojs Eversheds Sutherland Bitāns. LHV banka veiksmīgi organizēja arī iepriekšējo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kad "Nasdaq Riga" biržā startēja "Madara Cosmetics".
Prognozējam, ka mums būs pietiekoši sabalansēts investoru portfelis – būs gan virkne institucionālo investoru, gan arī privātpersonas, kuras redzēs labas investīciju iespējas "DelfinGroup". Šī ir finanšu nozare, kurā konkurences dēļ atsevišķu banku hegemonija nav bijusi liela, un tas savukārt paver plašas iespējas.
Kā kopumā vērtējat finanšu tirgus situāciju Latvijā?
Banku sektorā esmu strādājis vairāk nekā desmit gadus un visai labi to pazīstu no iekšpuses. Latvijā izveidojās visai neveiksmīga situācija, kad, iespējams, kļūdainas uzraudzības dēļ, uzplauka nerezidentu apkalpošana ar visiem šīs nozares riskiem, ieskaitot naudas atmazgāšanas skandālus. Savukārt universālo banku pakalpojumu segmentā izsenis nopietni strādā tikai kādas četras vai piecas bankas. Tirgus konsolidācijas rezultātā pāris bankas ir izvirzījušās līderos, cita starpā diktējot arī visus pakalpojumu izcenojumus. Piemēram, iekšzemes vai SEPA maksājums “pilnīgi nejauši” daudzās bankās maksā 36 eirocentus. Nevis, piemēram, 35 vai 37 eirocentus. Arī banku menedžments un akcionāri neizrāda lielu vēlmi un iniciatīvu kaut ko attīstīt. Gluži pretēji, no dažu lielo banku puses ir sajūta, ka tās drīzāk meklē iespējas iziet no šī tirgus. To būtībā parādīja arī Nordea un DNB banku liktenis, kas faktiski gribēja pamest Baltiju. Tikai Nila Melgaiļa iniciatīva ar Luminor ļāva saglabāties šim spēlētājiem.
Bankām augot lielākām, tām gribas strādāt ar arvien lielākiem klientiem un lielākiem projektiem, bet privātpersonām – samazināt izmaksas, ieviešot lielāku unifikāciju. Iedzīvotāji daudzviet kļūst par situācijas ķīlniekiem – bankas slēdz filiāles, samazina bankomātu skaitu. Finanšu pakalpojumu pieejamība daudzviet Latvijā tāpēc ir ļoti zemā līmenī.
Savukārt "DelfinGroup" ir atradis tādu biznesa modeli, kas uzņēmumam ļauj atvērt arvien jaunas filiāles Latvijā, drīzumā sasniedzot 100. Daudzās mazpilsētās "DelfinGroup" jau šobrīd būtībā ir vienīgais finanšu pakalpojumu sniedzējs. Tajā pašā laikā līdz tuvākajai bankai bieži ir jābrauc vairāki desmiti vai pat simti kilometru. Tādējādi var teikt, ka finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visā Latvijā "DelfinGroup" uzskata par savu misiju.
Vai plānojot attīstīties finanšu tehnoloģiju jomā, tiek apsvērts variants strādāt arī ar blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām?
Cieši sekojam attīstībai šajā nozarē, bet pagaidām te redzam vairāk riskus nekā iespējas potenciāli ienesīgam un ilgtspējīgam biznesa modelim. Piesardzīgus dara arī tas, ka daudzi kibernoziegumi un naudas atmazgāšanas gadījumi notiek, izmantojot blokķēžu tehnoloģiskos risinājumus.
Kāpēc tik maz Latvijas uzņēmumu kotējas biržā?
Ja uz šo jautājumu būtu viena un vienkārša atbilde, tad šis jautājums noteikti jau būtu atrisināts un situācija būtu daudz savādāka. No savas puses varu izteikt vairākas hipotēzes.
Piemēram, lai kapitāla tirgus attīstītos, tam ir nepieciešams sasniegt kritisko apjomu. Latvijā akciju tirgus kapitalizācija ir mazāka par 10% no iekšzemes kopprodukta, bet tepat Zviedrijā – lielāka par 100%! Viens no veidiem, kā šo apjomu iegūt, ir virzot uz biržu virkni valstij piederošu uzņēmumu. Šo uzņēmumu akciju kotācija ļautu sasniegt lielāku kapitāla tirgus likviditāti un piesaistīt nozīmīgāku investoru interesi. Uz šī fona arī citiem investoriem rastos iespēja dzīvīgāk pirkt un pārdot akcijas, tas nodrošinātu lielāku uzņēmumu interesi par biržu.
Otrs apsvērums, kas ietekmē akciju kotāciju biržā, ir uzņēmumu lielums. Latvijā biznesa konsolidācija vēl nav notikusi un lielāko daļu ekonomikas veido salīdzinoši nelieli uzņēmumi. Tādu uzņēmumu, kuriem ir nepieciešami 5-20 miljoni eiro, Latvijā nav daudz. Savukārt nelielam uzņēmumam, kuram no kapitāla tirgiem nepieciešams, piemēram, viens miljons eiro, visu biržas prasību izpildīšana un tālāka ievērošana ir pārāk smagnējs un beigās – dārgs pasākums. Priecē, ka pēdējā laikā kotācijai biržā ir parādījušies valsts atbalsta instrumenti. Piemēram, no 2020. līdz 2023. gadam ir pieejama jauna ES fondu atbalsta programma "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos", kas paredz biržā kotēt 15 jaunus uzņēmumus.
Treškārt, ir runa par korporatīvās pārvaldības briedumu – lai uzņēmumam ir neatkarīgs menedžments, attīstīts pārraudzības mehānisms, budžetēšanas un atskaitīšanās kultūra, auditēta un caurspīdīga grāmatvedība. Latvijas uzņēmumi salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju, ilgāk ir sēdējuši pelēkajā zonā un nav novērtējuši labas korporatīvās pārvaldības priekšrocības.
Es gan jūtu, ka pēdējā gada laikā ir notikusi zināma domāšanas veida maiņa un tuvāko gadu laikā mēs visdrīzāk sagaidīsim virkni Latvijas uzņēmumu, kas startēs biržā un aizņemsies kapitāla tirgos. Jāsaprot, ka tur ir ārkārtīgi daudz brīvas naudas un bankas kā vidutājas ne vienmēr ir nepieciešamas. Vājā konkurence banku starpā ir novedusi pie tā, ka to piedāvātie finansēšanas nosacījumi ļoti bieži nav pievilcīgi – iegūt finansējumu kapitāla tirgos var daudz efektīvāk.
_____________________________________________________________________________________________________________
![[PNG] Latvijas Radio 4 :: Простыми словами :: Специалист по дигитальному маркетингу](https://gatis.kokins.com/files/lr4-prostimi-slovami-gk.png){kind=link}
![[JPG] Dienas Bizness :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti](https://gatis.kokins.com/files/db-28-sep-2021-28-29.lpp-gk-dg.jpg){kind=link}
![[PNG] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: teksts](https://gatis.kokins.com/files/kapit%C4%81la-tirgus-att%C4%ABst%C4%ABbas-formula-valsts-l%C4%93mumi-un-pievilc%C4%ABgi-emitenti-dienas-bizness.png){kind=link}
![[PNG] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: video](https://gatis.kokins.com/files/video-kapit%C4%81la-tirgus-att%C4%ABst%C4%ABbas-formula-valsts-l%C4%93mumi-un-pievilc%C4%ABgi-emitenti-dienas-bizness.png){kind=link}
![[PNG] Diena.lv :: DelfinGroup papildina biržas uzņēmumu rindas](https://gatis.kokins.com/files/delfingroup-papildina-bir%C5%BEas-uz%C5%86%C4%93mumu-rindas-diena.png){kind=link}
![[PNG] jauns.lv :: Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem](https://gatis.kokins.com/files/gatis-kokins-politikas-un-baleta-neb%C5%ABs-bet-nauda-b%C5%ABs-visiem---jauns.lv.png){kind=link}
![[PNG] linked.in :: DelfinGroup](https://gatis.kokins.com/files/dg-on-gk-20-sep-2021.png){kind=link}
![[PNG] Diena.lv :: Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju](https://gatis.kokins.com/files/j%C4%81nis-viln%C4%ABtis-lra-nedr%C4%ABkst-k%C4%BC%C5%ABt-par-viena-cilv%C4%93ka-partiju-diena.png){kind=link}
![[PNG] LA.lv :: “Valdības rīcība nav nepareiza,” Kokins par vīrusu un politisko “jājamzirdziņu”](https://gatis.kokins.com/files/vald%C4%ABbas-r%C4%ABc%C4%ABba-nav-nepareiza-kokins-par-v%C4%ABrusu-un-politisko-j%C4%81jamzirdzi%C5%86u-la.lv.png){kind=link}
![[PNG] db.lv :: DelfinGroup ir gatavi startam biržā](https://gatis.kokins.com/files/delfingroup-gatavi-startam-bir%C5%BE%C4%81-dienas-bizness.png){kind=link}