References: GK

Delfi.lv :: Bordāns kritizē 'Tet' attieksmi pret Latvijas informatīvās telpas drošību

Portāls Delfi.lv savā rakstā par "Tet" atsaucās uz iepriekš Gata Kokina teikto:

[WEB] Delfi.lv :: Bordāns kritizē 'Tet' attieksmi pret Latvijas informatīvās telpas drošību

[PNG] Delfi.lv :: Bordāns kritizē 'Tet' attieksmi pret Latvijas informatīvās telpas drošību

_____________________________________________________________________________________________________________________________

Latvijas drošības dienesti tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rīkotajā sanāksmē par Latvijas informatīvās telpas drošību un aizsardzību pauduši uztraukumu par to, kā informatīvo telpu veido un kropļo uzņēmums "Tet", kurā Latvijas valstij pieder 51%, (iepriekš "Lattelecom"), liecina ministra preses konferencē pēc sanāksmes teiktais.

Ministrs pauda sašutumu, ka [uzņēmuma] vadības izteikumi presē, ka visu nosaka tikai bizness, liecina – nekāda izpratnes par to, kas ir Latvijas informatīvā telpa, kāds ir uzņēmuma uzdevums un biznesa modelis un pie kādām sekām tas var novest, maiņa desmit gadu laikā tā arī nav notikusi. "Nostāja ir viena un tā pati – viss ir tikai bizness," noteica Bordāns, piebilstot, ka rodas iespaids, ka uzņēmuma vadībai vispār neinteresē kādas televīzijas pamatpakas tiek piedāvātas Latvijas sabiedrībai.

Bordāns bilda, ka valdībai beidzot būtu jārīkojas šajā jautājumā. Turklāt runa nav tikai par Krievijas valsts subsidēto kanālu nepārraidīšanu, bet arī par pamatpaketes proporcijām – kādi kanāli tajās ietverti.

Jau 2018. gada aprīlī toreiz vēl "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins "RīgaTV 24" raidījumā "Preses klubs", diskutējot par iespējām ierobežot Krievijas propagandas televīzijas kanālus, norādīja, ka "Lattelecom" kā komerciāls uzņēmums to paši proaktīvi nedarīs. Toreiz viņš to argumentēja ar klientiem, kas negatīvi izsakās par šādu varbūtību.

Viņš gan vienlaikus arī atzina, ka "propagandas situācija Latvijai ir nelabvēlīga, un ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas ir jādara".

Savukārt šogad aprīlī, tieši gadu vēlāk, nu jau "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis intervijā portālam "Delfi" pauda pārliecību, ka cilvēkiem jābūt iespējai izvēlēties, ko skatīties, tostarp arī Kremļa propagandas kanālus. Gulbis skaidroja, ka, viņaprāt, cilvēki Latvijā ir gana izglītoti un spēj arī atšķirt, kas ir kvalitatīvs saturs un ne tik kvalitatīvs saturs. "Tam, ko sauc par propagandas ziņām, manuprāt, ir gana zemi reitingi. Šos raidījumus gandrīz neviens neskatās. Skatās šovus un seriālus, ja runa ir par krievu kanāliem. Un ir skaidrs jautājums – kas ir pareizā biznesa stratēģija? Mūsu tirgus daļa demonstrē to, ka mūsu biznesa stratēģija ir pareiza. Citi, kas varbūt nav ar tik ambicioziem mērķiem, var atļauties biznesā startēt ar politiskiem paziņojumiem," sacīja Gulbis.

No Gulbja atbildēm varēja noprast, ka Krievijas propagandas kanālus turpinās translēt.

Настоящее Время :: Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

Marijas Andrejevas veidotajā Current Time (Настоящее Время) TV sižetā par pirmajiem 15 Latvijas gadiem ES ir dzirdams arī Gata Kokina viedoklis:

[WEB] Настоящее Время :: Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

[PNG] Настоящее Время :: Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

[MP4] Настоящее Время :: Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

 

Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

Ровно 15 лет назад произошло крупнейшее расширение Евросоюза за всю его историю. Сразу десять стран стали членами ЕС – в их числе и страны Балтии.

Подготовка к вступлению в Евросоюз в Латвии началась еще в конце 90-х. Стране нужно было выполнить целый список требований – привести в порядок законодательство и судебную систему, начать борьбу с коррупцией.

В 2004 году на референдуме за вступление в Евросоюз в Латвии проголосовали 67% избирателей. Тогда было много евроскептиков: люди опасались, что Латвия не сможет конкурировать с богатыми странами Европы, что появится много новых правил, и местные предприниматели, особенно крестьяне, не смогут им следовать, местный бизнес не будет развиваться.

Инвестиции и рост экономики

Но уже в первые годы после вступления в Евросоюз все эти опасения растаяли. Местный бизнес получил возможность выйти за рамки страны с двухмиллионным населением и работать в масштабах всей Европы.

"Главное – это общий европейский рынок. Ясно, что Латвия по своим размерам и числу жителей не то место, где бизнесу легко развиваться. Слишком маленький рынок. Для местных предпринимателей не было лучшего варианта, чем выйти на европейский рынок", – говорит экономист Гатис Кокинс.

За первый год в Евросоюзе ВВП Латвии вырос на 2%, сейчас средний рост ВВП – 3% в год. За 15 лет Латвия получила из европейских фондов почти €10 млрд на разные социальные и культурные проекты. Латвийские дороги сейчас содержатся и ремонтируются в основном за европейские деньги.

Массовая эмиграция

Открытые границы позволили жителям страны ездить учиться и работать в другие страны Европы. Правда, никто не предполагал, что миграция станет настолько массовой. За 15 лет Латвия потеряла около 400 тысяч жителей – то есть уехал каждый пятый.

В последние годы уровень миграции идет на спад, многие начинают возвращаться. Ал Лапковский – известный латвийский фотограф. Он был мигрантом первой волны, уехал из Латвии в 2000 году, еще до вступления страны в Евросоюз. Жил в Лондоне, потом в Кельне, но в итоге вернулся в Ригу. Себя он считает скорее европейцем, чем рижанином. Ал работает над большими международными фотопроектами, снимает рекламные кампании в разных странах Европы.

"У меня съемки то там, то здесь. На прошлой неделе летал в Лондон. Если бы Британия не была в ЕС, или бы мы не были в ЕС, это было бы намного сложнее. А так я просто покупаю билет, лечу туда, снимаю, возвращаюсь, отсылаю фотографии, отсылаю инвойс. Это одно экономическое пространство, что очень удобно для работы", – рассказывает фотограф.

Робертс Томме уехал из Латвии сразу после школы. Получил высшее образование и работал в Лондоне. Год назад вернулся в Ригу.

"Я понял, что каждый раз, приезжая в Латвию, я чувствую здесь себя гораздо лучше. Тут семья, друзья. Я сам рижанин, и сейчас снова живу в родном городе и чувствую себя счастливым", – говорит он.

Сейчас Роберт помогает точно таким же "возвращенцам" наладить свою жизнь в Латвии. Быть частью Европейского союза – это возможность выбора, где учиться, где работать, где жить, объясняет Роберт.

Президент страны Раймонд Вейонис, поздравляя жителей с круглой датой, написал, что 1 мая стало днем, "когда мы можем праздновать возвращение в семью европейских государств, к которой принадлежим".

 

TVNET.lv :: KP vērtēs maksājumu lietotnes "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

Portāls TVNET rakstā par Konkurences Padomes rīcību piemin Gati Kokinu kā Monea līdzīpašnieka īpašnieku. Vēlāk šis raksts ir tulkots angliski un pārpublicēts:

[WEB] tvnet.lv :: KP vērtēs maksājumu lietotnes "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[PNG] tvnet.lv :: KP vērtēs maksājumu lietotnes "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[WEB] afaae.com :: The CP will assess a complaint of the payment application "Monea" on possible abuse of the dominant position of Swedbank 

[PNG] afaae.com :: The CP will assess a complaint of the payment application "Monea" on possible abuse of the dominant position of Swedbank

Līdzīgi agregatori:

https://halids.com/latvia/cp-will-assess-a-complaint-about-possible-abuse-of-swedbank-day-2/

https://sclate.com/latvia/the-cp-will-evaluate-a-complaint-of-the-monea-payment-application-on-possible-abuse-of-the-dominant-position-of-swedbank-financial-news-financing/

https://navva.org/latvia/latvia/the-cp-evaluates-a-complaint-from-the-payment-request-monea-about-possible-abuse-of-the-dominant-position-of-swedbank-financial-news-financeenet/

https://taaye.com/latvia/cp-will-evaluate-a-complaint-from-the-monea-claim-for-potential-abuse-of-the-dominant-position-of-swedbank-financial-news-financeenet/

[WEB] diena.lv :: KP vērtēs sūdzību par iespējamu Swedbank stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[PNG] diena.lv :: KP vērtēs sūdzību par iespējamu Swedbank stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[WEB] jauns.lv :: KP vērtēs "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[PNG] jauns.lv :: KP vērtēs "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

_____________________________________________________________________________________________________________________________________________

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Maksājumu lietotnes "Monea" īpašnieks un izplatītājs SIA "Monetizator" iesniedzis sūdzību Konkurences padomē (KP) par iespējamu "Swedbank" pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likumā noteikto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot atrašanos dominējošā stāvoklī, apstiprināja KP pārstāvji.

KP informēja, ka padome sūdzību ir saņēmumi un iesniegums tuvākajā laikā tiks izskatīts. Savukārt "Swedbank" pārstāvji pagaidām nav snieguši komentārus.

"Monea" pārstāvis Mārtiņš Kalniņš norādīja, ka "Monea" iesniegumā lūdz KP ierosināt lietu par iespējamu Konkurences likuma 13.pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "Swedbank" darbībās, un, konstatējot pārkāpumu, piemērot atbildību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Viņš skaidroja, ka ikdienas darbībā "Monea" ir jāspēj nodrošināt sekmīga sadarbība ar komercbankām, līdz ar to bankas ir būtiskas sadarbības partneres. Kopš darbības sākšanas uzņēmums ikdienā sadarbojas ar četrām lielākajām komercbankām Latvijā - "Swedbank", "Citadele banka", "SEB banka" un "Luminor Bank" Latvijas filiāle. "Ņemot vērā, ka visas iepriekš minētās bankas sniedz "Monea" identiskus pakalpojumus, tad mums ir lieliska iespēja salīdzināt un novērtēt četru banku piemēroto cenu atšķirības," teica Kalniņš.

Kalniņš uzsvēra, ka, salīdzinot ar citām bankām, "Swedbank" pakalpojuma maksu palielināja 22 reizes. Tai pat laikā "Citadele banka", "SEB banka" un "Luminor Bank" Latvijas filiāles vienas transakcijas cena samazinās. "Tā ir uzskatāma par normālu biznesa praksi, ka pieaugot darījumu apjomam jebkurā biznesa jomā, darījuma izmaksas neaug tieši proporcionāli, ko lieliski pierāda arī sadarbība ar citām bankām. Savukārt "Swedbank", neskatoties uz būtisko "Monea" un bankas sistēmu kontaktreižu skaita pieaugumu, ir paaugstinājusi maksu aptuveni 22 reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu, kam nav atrodams objektīvs pamatojums," atzina Kalniņš.

Ņemot vērā, ka visās četrās bankās "Monea" izmanto vienādus pakalpojumus, Kalniņš norādīja, ka visām četrām bankām ir identiski pienākumi un riski, apkalpojot "Monea". Uz visām četrām komercbankām ir arī attiecināms vienāds tiesiskais regulējums. Turklāt arī pašai "Monea" ir pienākums, lai maksimāli novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku. Jāņem vērā arī fakts, ka "Monea" (līdzīgi kā banku gadījumā) kā licencētas maksājumu iestādes darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija ( FKTK), kas ir gan pārbaudījusi un izsniegusi licenci "Monea" darbībai, gan arī saskaņojusi tās izstrādātās riska vadības procedūras.

Kā atzina Kalniņš, banku, tostarp "Swedbank", risks sadarbojoties ar "Monea" no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska viedokļa, ir tāds pats kā parējām trim bankām. Tādējādi, "Monea" ieskatā, nav rodams objektīvs pamats, kāpēc "Swedbank" būtu nepieciešams noteikt "Monea" tik augstu komisijas maksu.

Maksājumu lietotne "Monea" ir sīkmaksājumu aplikācija, kas ļauj pieprasīt un pārskaitīt nelielas naudas summas starp privātpersonu bankas kontiem dažādās bankās nepilnas minūtes laikā un par zemākām izmaksām, kā arī vien ievadot otras personas tālruni.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka 2017.gadā "Monetizator" strādāja ar 22 272 eiro apgrozījumu, kas ir 4,7 reizes vairāk nekā 2016.gadā, bet zaudējumi saruka 1,7 reizes un bija 270 520 eiro.

Kompānija reģistrēta 2013.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 5648 eiro. "Monetizator" īpašnieki ir riska kapitāla pārvaldītājs komanditsabiedrība "Expansion Capital fund AIF" (25,18%), Armandam Garkānam piederošais uzņēmums SIA "Nule 19" (18%), Mārtiņš Kalniņš (15,44%), Ance Kalniņa (14,36%), uzņēmumam "Callidus Capital" piederošā SIA "CCINV005" (10%), Mārtiņš Bērziņš (8,45%), Gatim Kokinam piederošs uzņēmums SIA "Apoga konsultācijas" (8,36%), SIA "QIX" (6%), SIA "Event Works" (2,14%) un SIA "D8 Corporation".

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

The CP reported that the Board received complaints and the request will be reviewed shortly. But Swedbank has not made any comments yet.

Monea spokesman Martins Kalnins stressed that "Monea" in the request asks the CC to initiate a case of alleged violation of the ban on Article 13 of the Competition Act in Swedbank's operations, and to impose liability for abuse of dominant position upon finding a violation.

He explained that the daily operation of "Monea" should be able to ensure a successful cooperation with commercial banks, so that banks are essential partners. Since its inception, the company has cooperated with four major commercial banks in Latvia – Swedbank, Citadele banka, SEB banka and Luminor Bank in Latvia. "Given that all the above banks provide identical services to Monea, we have a great opportunity to compare and evaluate the differences between the prices applied by the four banks," Kalnins said.

Kalnins emphasized that Swedbank has increased its service rate by 22 times compared to other banks. At the same time, the price of a transaction from the Latvian branch of Citadele banka, SEB banka and Luminor Bank is declining. "It is a normal commercial practice that, as the volume of transactions in any business area grows, transaction costs do not increase proportionally, as demonstrated by the cooperation with other banks." Swedbank, despite the significant increase in the number of contacts between Monea and banking systems, increased the rate approximately 22 times compared to 2017, for which there is no objective justification, "admitted Kalniņš.

Since Monea uses the same services in all four banks, Kalnins pointed out that all four banks had identical liabilities and risks to Monea's service. All four commercial banks are also subject to the same regulatory framework. In addition, Monea itself has a duty to minimize the risk of money laundering and terrorist financing. Account must also be taken of the fact that Monea (as in the case of banks), as a licensed payment institution, is overseen by the Financial Market and Capital Market Commission (FCMC), which has verified and licensed the Monea operation and coordinated its risk management procedures. .

As Kalnins acknowledged, the risk for banks, including Swedbank, to cooperate with Monea in relation to the risk of money laundering and terrorist financing is the same as that of the other three banks. Thus, in Monea's opinion, there is no objective reason why Swedbank needs to define Monea as a high commission.

The Monea Payment application is a pay-per-view application that allows you to claim and transfer small amounts of money between private bank accounts in different banks in less than a minute and at a lower cost, as well as entering someone else's phone.

"Firmas.lv" information show that in 2017 "Monetizator" worked with a turnover of 22,272 euros, which is 4.7 times more than in 2016, but losses decreased by 1.7 times and totaled 270 520 euros.

The company was registered in December 2013 and its registered capital is 5648 euros. Monetizator's owners are venture capital managers, "Expansion Capital Fund AIF" (25.18%), "Nule 19" (18%) owned by Armands Garkans, Mārtiņš Kalniņš (15.44%), Ance Kalniņa (14 , 36%), CCINV005 owned by Callidus Capital (10%), Mārtiņš Bērziņš (8.45%), Gatis Kokins owner of SIA "Apoga konsultācijas" (8,36%), SIA "QIX" % "Works of Events" (2.14%) and "D8 Corporation" Ltd.

 

pietiek.com :: Kokins nav pat mēģinājis tiesāties, lai censtos pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK

Portāls pietiek.com ir publicējis viedokli par Gati Kokinu:

[WEB] pietiek.com :: Kokins nav pat mēģinājis tiesāties, lai censtos pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK

[PNG] pietiek.com :: Kokins nav pat mēģinājis tiesāties, lai censtos pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK

________________________________________________________________________________________________________-

Kremļa propagandas izplatītāja „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Kokins nav pat mēģinājis tiesāties, lai censtos pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK

Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kura vārds atrodams decembrī atvērtajos „čekas maisos” – LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) „stukaču” kartotēkā, nav pat mēģinājis tiesāties, lai pierādītu, ka nav sadarbojies ar VDK.

Nacionālais arhīvs nule ir publiskojis gandrīz pilnībā izcenzētus tiesu spriedumus un prokuratūras lēmumus pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (saite https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/sadarbibas-fakta-lietas), no kuriem tomēr skaidri iespējams saprast, kuri „maisos” atrastie ir tiesājušies un kuri nav pat mēģinājuši to darīt. Pašreizējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Kokins to darīt nav mēģinājis.

Kā rāda publiskotā kartotēka, 1967. gada 26. augustā dzimušais Gatis Jāņa dēls Kokins ticis savervēts jau 1986. gada 7. februārī, būdams Latvijas Valsts universitātes students, un viņam piešķirts segvārds „Valdis”.

Šie dzimšanas dati precīzi atbilst Gatim Kokinam, kurš jau kopš 2009. gada ir Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs un šajā amatā 2017. gadā atalgojumā saņēmis 103 627 eiro.

Pats Kokins uz elektroniskā pasta vēstulē nosūtītu aicinājumu skaidrot savu atrašanos „stukaču” kartotēkā tā arī nav reaģējis. Savukārt Jura Gulbja vadītais Lattelecom apgalvo, ka „Lattelecom nevar sniegt komentārus saistībā ar šiem jautājumiem”, jo „šie jautājumi attiecas uz sabiedrības padomi”. Interesanti, ka persona, kas Pietiek pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gulbja viedokli, nevēlējās pārsūtīt šo pieprasījumu padomes locekļiem.

Lattelecom padome saskaņā ar uzņēmuma statūtiem „veic pārraudzību pār uzņēmuma vadību”. Tas nozīmē, ka tieši „stukaču” kartotēkā atrastā Kokina vadītā padome ir tieši atbildīga arī par Lattelecom kļūšanu par Krievijas propagandas galveno izplatītāju Latvijā, par ko uzņēmums tiek kritizēts jau vairākus gadus, taču savu „biznesu” šai jomā nemaina.

Arī Vladimira Loginova vadīto Privatizācijas aģentūru, kas ir SIA Lattelecom valsts kapitāla daļu oficiālā turētāja, nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā. Pietiek atkārtoti pilnā apmērā publicē Loginova oficiālos skaidrojumus šai sakarā:

 „Ministru kabinets ar 2012.gada 4.jūnija rīkojumu Nr.246 atbalstīja Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju (turpmāk – Koncepcija), kurā tika noteikta kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu izvirzīšanas kārtība, paredzot, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datu bāzi (rezerves sarakstu), balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.), kur kandidāta politiskā piederība nav faktors.

Vienlaikus Koncepcijā tika noteikts, ka padomes locekļus izvirza no jauna veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja. Tā kā centralizētā pārvaldības institūcija tika izveidota tikai 2013.gadā, ar VAS “Privatizācijas aģentūra” 2012.gada 4.oktobra rīkojumu Nr.1/72 tika izveidota Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, tajā skaitā sagatavot rekomendāciju VAS “Privatizācijas Aģentūra” par padomes locekļu kandidātiem, kas izvirzāmi ievēlēšanai minēto kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs.

Nomināciju komiteja 2013.gada 22.janvāra sēdē rekomendēja Gata Kokina  kandidatūru SIA „Lattelecom” padomes locekļa amatam. Kopumā nomināciju komitejā tika izvērtētas 15 potenciālo padomes locekļu kandidatūras.

2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kura 31.pants noregulēja valdes un padomes locekļu nominācijas kārtību, kura atbilst Koncepcijā noteiktajiem principiem, tos precizējot. T.sk. minētā likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, kāda persona nedrīkst tikt izvirzītas valdes vai padomes locekļa amatam:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

2012.gada 4.oktobrī izveidotā Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, darbs vērtējams kā atbilstošs arī vēlāk pieņemto normatīvo dokumentu prasībām.

Ne Nominācijas komitejas, ne arī  VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā līdz pat 2018.gada beigām nebija un arī nevarēja būt ziņu par SIA “Lattelecom” padomes locekļu kandidātu saistību ar Jūsu vēstulē minēto “LPSR VDK aģentu kartotēku”, un neviens normatīvais akts nenoteica un šodien nenosaka valdes un padomes locekļu nominācijas komisijai tiesības un pienākumus iegūt šādas ziņas no kompetentām institūcijām.

Vienlaikus norādām, ka atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tvērumā personas sadarbības fakts ir konstatējams sevišķajā kārtībā, uzsākot pārbaudes lietu prokuratūrā, vai arī tiesā. Uz šīs vēstules sagatavošanas brīdi VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā nav ziņu, ka G.Kokina sadarbības fakts būtu nostiprināts likumiskā kārtībā.

VAS “Privatizācijas aģentūra” tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, t.sk. valsts kapitāla pārvaldību, veic atbilstoši pastāvošā normatīvā regulējuma nosacījumiem. Tas cita starpā nozīmē arī to, ka pārvaldības lēmumu pieņemšanā noteicošais ir nevis subjektīvā attieksme vai politiskā pārliecība, bet gan katrā konkrētajā gadījumā atbilstošais normatīvais regulējums.

Ja likumdevēja griba ir bijusi noteikt aizliegumu personai ieņemt noteiktus amatus saistībā ar to, ka personas dati ir atrodami bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentos, tas ir ietverts ārējos normatīvajos aktos, piemēram, Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, likumā “Par tiesu varu” u.c.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tāpat kā Komerclikumā, nav noteikts aizliegums personai ieņemt kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas locekļa amatu personām, “kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji”, kā to nosaka iepriekš minētie likumi attiecībā uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī tiesnešiem.

SIA “Lattelecom” ir privāta kapitālsabiedrība ar ārvalstu kapitālu, un tās pārvaldība tiek īstenota kopā ar otru tās dalībnieku TILTS Communications AS atbilstoši Komerclikumam un OECD rekomendētajiem korporatīvas pārvaldības principiem.

G.Kokins tika nominēts un ievēlēts SIA “Lattelecom” padomes locekļa amatā savu profesionālo prasmju, pieredzes, izglītības un kompetences dēļ, “par” viņu balsojot visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem. SIA “Lattelecom” pārvaldība ietver arī pārvaldes institūciju darba regulāru ikgadēju novērtēšanu. Padomes priekšsēdētāja darbs tiek novērtēts, ņemot vērā SIA “Lattelecom” attiecīgā atskaites gada mērķu izpildes līmeni un ievērojot padomes priekšsēdētāja darbu padomes (un tās komiteju) vadībā.

Padomes priekšsēdētaja darbu pēc vairākiem kritērijiem (t.sk. korporatīvā pārvaldība, sadarbība ar dalībniekiem, stratēģijas ieviešanas pārraudzība u.c.) vērtē katrs padomes loceklis un kapitālsabiedrības dalībnieki. Visu laika periodu, kopš G.Kokins ieņem SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatu, viņa darba sniegums ir vērtēts kā “labs” vai “ļoti labs”.

SIA “Lattelecom” darbības rezultatīvie rādītāji laikā, kopš G.Kokins vada kapitālsabiedrības padomi, ir uzrādījuši konsekventu augšupejošu tendenci, ko apliecina arī publiski pieejamie gada pārskati, ar kuriem katrs interesents var iepazīties SIA “Lattelecom” mājaslapā internetā. SIA “Lattelecom” peļņa 100% apmērā tiek izmaksāta dividendēs sabiedrības dalībniekiem.

VAS “Privatizācijas aģentūra” ir pieprasījusi un saņēmusi G.Kokina skaidrojumu par publiski izskanējušo informāciju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, pašreiz nav konstatēti nekādi objektīvi apstākļi vai šķēršļi, kas padarītu G.Kokina atrašanos SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā par nepieļaujamu.”

Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode

RīgaTV 24 raidījuma "Preses Klubs" viesi Gatis Kokins, Tatjana Koķe un Mārtiņš Barkovskis (Otto Ozols) sarunā ar žurnālistu Ansi Klintsonu par aktuāliem presē medijos atspoguļotiem jautājumiem:

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: I daļa

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: II daļa

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: III daļa

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: Brexit (fragments)

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: vasaras laiks (fragments)

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: OIK (fragments)

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: I daļa

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: II daļa

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 27-Mar-2019 epizode :: III daļa

_______________________________________________________________________________________________________________

 

 

pietiek.com :: PA nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās LTC padomes priekšsēdētāja amatā

Portāls pietiek.com publicē Privatizācijas aģentūras skaidrojumu par Gata Kokina atbilstību Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatam:

[WEB] pietiek.com :: Privatizācijas aģentūru nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās „Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā

[PNG] pietiek.com :: Privatizācijas aģentūru nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās „Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā

__________________________________________________________________________________________________________________________________

Vladimira Loginova vadīto Privatizācijas aģentūru, kas ir SIA Lattelecom valsts kapitāla daļu oficiālā turētāja, nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Gata Kokina atrašanās Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā. Šodien Pietiek pilnā apmērā publicē Loginova oficiālos skaidrojumus šai sakarā.

„Ministru kabinets ar 2012.gada 4.jūnija rīkojumu Nr.246 atbalstīja Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju (turpmāk – Koncepcija), kurā tika noteikta kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu izvirzīšanas kārtība, paredzot, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datu bāzi (rezerves sarakstu), balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.), kur kandidāta politiskā piederība nav faktors.

Vienlaikus Koncepcijā tika noteikts, ka padomes locekļus izvirza no jauna veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja. Tā kā centralizētā pārvaldības institūcija tika izveidota tikai 2013.gadā, ar VAS “Privatizācijas aģentūra” 2012.gada 4.oktobra rīkojumu Nr.1/72 tika izveidota Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, tajā skaitā sagatavot rekomendāciju VAS “Privatizācijas Aģentūra” par padomes locekļu kandidātiem, kas izvirzāmi ievēlēšanai minēto kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs.

Nomināciju komiteja 2013.gada 22.janvāra sēdē rekomendēja Gata Kokina  kandidatūru SIA „Lattelecom” padomes locekļa amatam. Kopumā nomināciju komitejā tika izvērtētas 15 potenciālo padomes locekļu kandidatūras.

2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kura 31.pants noregulēja valdes un padomes locekļu nominācijas kārtību, kura atbilst Koncepcijā noteiktajiem principiem, tos precizējot. T.sk. minētā likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, kāda persona nedrīkst tikt izvirzītas valdes vai padomes locekļa amatam:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

2012.gada 4.oktobrī izveidotā Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, darbs vērtējams kā atbilstošs arī vēlāk pieņemto normatīvo dokumentu prasībām.

Ne Nominācijas komitejas, ne arī  VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā līdz pat 2018.gada beigām nebija un arī nevarēja būt ziņu par SIA “Lattelecom” padomes locekļu kandidātu saistību ar Jūsu vēstulē minēto “LPSR VDK aģentu kartotēku”, un neviens normatīvais akts nenoteica un šodien nenosaka valdes un padomes locekļu nominācijas komisijai tiesības un pienākumus iegūt šādas ziņas no kompetentām institūcijām.

Vienlaikus norādām, ka atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tvērumā personas sadarbības fakts ir konstatējams sevišķajā kārtībā, uzsākot pārbaudes lietu prokuratūrā, vai arī tiesā. Uz šīs vēstules sagatavošanas brīdi VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā nav ziņu, ka G.Kokina sadarbības fakts būtu nostiprināts likumiskā kārtībā.

VAS “Privatizācijas aģentūra” tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, t.sk. valsts kapitāla pārvaldību, veic atbilstoši pastāvošā normatīvā regulējuma nosacījumiem. Tas cita starpā nozīmē arī to, ka pārvaldības lēmumu pieņemšanā noteicošais ir nevis subjektīvā attieksme vai politiskā pārliecība, bet gan katrā konkrētajā gadījumā atbilstošais normatīvais regulējums.

Ja likumdevēja griba ir bijusi noteikt aizliegumu personai ieņemt noteiktus amatus saistībā ar to, ka personas dati ir atrodami bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentos, tas ir ietverts ārējos normatīvajos aktos, piemēram, Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, likumā “Par tiesu varu” u.c.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tāpat kā Komerclikumā, nav noteikts aizliegums personai ieņemt kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas locekļa amatu personām, “kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji”, kā to nosaka iepriekš minētie likumi attiecībā uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī tiesnešiem.

SIA “Lattelecom” ir privāta kapitālsabiedrība ar ārvalstu kapitālu, un tās pārvaldība tiek īstenota kopā ar otru tās dalībnieku TILTS Communications AS atbilstoši Komerclikumam un OECD rekomendētajiem korporatīvas pārvaldības principiem.

G.Kokins tika nominēts un ievēlēts SIA “Lattelecom” padomes locekļa amatā savu profesionālo prasmju, pieredzes, izglītības un kompetences dēļ, “par” viņu balsojot visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem. SIA “Lattelecom” pārvaldība ietver arī pārvaldes institūciju darba regulāru ikgadēju novērtēšanu. Padomes priekšsēdētāja darbs tiek novērtēts, ņemot vērā SIA “Lattelecom” attiecīgā atskaites gada mērķu izpildes līmeni un ievērojot padomes priekšsēdētāja darbu padomes (un tās komiteju) vadībā.

Padomes priekšsēdētaja darbu pēc vairākiem kritērijiem (t.sk. korporatīvā pārvaldība, sadarbība ar dalībniekiem, stratēģijas ieviešanas pārraudzība u.c.) vērtē katrs padomes loceklis un kapitālsabiedrības dalībnieki. Visu laika periodu, kopš G.Kokins ieņem SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatu, viņa darba sniegums ir vērtēts kā “labs” vai “ļoti labs”.

SIA “Lattelecom” darbības rezultatīvie rādītāji laikā, kopš G.Kokins vada kapitālsabiedrības padomi, ir uzrādījuši konsekventu augšupejošu tendenci, ko apliecina arī publiski pieejamie gada pārskati, ar kuriem katrs interesents var iepazīties SIA “Lattelecom” mājaslapā internetā. SIA “Lattelecom” peļņa 100% apmērā tiek izmaksāta dividendēs sabiedrības dalībniekiem.

VAS “Privatizācijas aģentūra” ir pieprasījusi un saņēmusi G.Kokina skaidrojumu par publiski izskanējušo informāciju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, pašreiz nav konstatēti nekādi objektīvi apstākļi vai šķēršļi, kas padarītu G.Kokina atrašanos SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā par nepieļaujamu.”

Baltic Business Quarterly :: Waiting for second wave

Izdevniecības "Lilit" veidotais žurnāls "Baltic Business Quarterly" savā Winter 2018 numurā 26.-26.lpp ir ievietojis plašu rakstu par "Monea". Rakstā ir fotogrāfija, kurā ir redzams Gatis Kokins:

[PDF] Baltic Business Quarterly :: Waiting for second wave

[PNG] Baltic Business Quarterly :: Waiting for second wave :: GK photo page

_________________________________________________________________________________________________________________________

Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu Rīga TV24 par ekonomiku un finansēm. Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Ilze Viņķele. Gatis Kokins tika pieteikts kā "finansists un opermīlis":

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode (2 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Feb-2019 epizode (1 no 2)

_____________________________________________________________________________________________________________________________________________

 

 

Privātā Dzīve :: Optikas salona VIZIONETTE atklāšana

Žurnāls "Privātā Dzīve" sava 29-Jan-2019 numurā 05 (1029) ir publicējis fotogrāfijas no optikas salona VIZIONETTE atklāšanas, kuros ir redzams Gatis un Sandra Kokini:

[PDF] Privātā Dzīve :: Optikas salona VIZIONETTE atklāšana

[JPG] Privātā Dzīve :: Optikas salona VIZIONETTE atklāšana

__________________________________________________________________________________________________________

db.lv :: OC VISION investē 150 tūkstošus eiro jauna koncepta optikas salonā

Portāls delfi.lv ir publicējis rakstu par jauna optikas veikala VIZIONETTE atklāšanu, kurā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] db.lv :: OC VISION investē 150 tūkstošus eiro jauna koncepta optikas salonā

[PNG] db.lv :: OC VISION investē 150 tūkstošus eiro jauna koncepta optikas salonā

_________________________________________________________________________________________________________________________________

Redzes aprūpes uzņēmums SIA "OC VISION" atklājis jauna koncepta optikas salonu, kura izveidē investēti 150 000 eiro, portālu "Delfi" informēja uzņēmuma pārstāve Gita Sauka.

"OC Vision" optikas salonā "Vizionette", kas atrodams tirdzniecības centrā "Domina Shopping" investēja 150 000 eiro. Taču veikalu tīkla paplašināšanā turpmākajos trīs gados uzņēmums plāno ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro. Nākamo "Vizionette" salonu oktobrī atklās "Galerija Centrs" lielveikalā.

Sauka pastāstīja, ka jaunajos optikas salonos varēs ne tikai iegādāties jaunākajām briļļu modes tendencēm pasaulē atbilstošas brilles, bet arī pirmo reizi optikas nozares vēsturtē būs pieejams pašapkalpošanās sektors. Turklāt piemērotāko briļļu izvēli atvieglos pārdomāts veikala iekārtojums un tehnoloģijas.

Pēc briļļu pirkuma acu atslodzei un relaksācijas "Vizionette" salonos būs pieejama acu SPA zona ar masāžas ierīci. Salonā pieejama arī pašapkalpošanās briļļu remontdarbnīca, kurā klienti var paši saskrūvēt un notīrīt savas brilles. Veikalā pieejams vairākkārt uzpildāms briļļu tīrīšanas šķidrums, ko klienti pēc īpašas pudelītes iegādes var uzpildīt bez maksas.

"OC Vision" Tirdzniecības attīstības direktora Marta Siliniece pastāstīja, ka "Vizionette" salonā liels uzsvars likts uz jaunākajiem dizaineru zīmoliem, piemēram, "Hugo Boss", "Gucci", "Marc O'Polo", "Andy Wolf", "Tom Tailor", "Ted Baker", "S.Laurent", "Guess", "Versace", "Prada" un citiem. Bet no nākamā gada marta pircējiem piedāvās arī latviešu zīmola "One Wolf" saulesbriļļu kolekciju.

"OC Vision" grupas apgrozījums 2017. gadā bija 18 576 637 eiro.

Uzņēmums darbojas kopš 1991. gadā. "OC Vision" uzņēmumu grupā ietilpst veikalu tīkli "Vision Express", "Optio", "Pasaules Optika", "Lornete", interneta veikals "dr.Lensor", kā arī vairumtirgotājs "Opptica".

"OC Vision" pieder četrām personām – Jānim Dzenim, kurš ir valdes priekšsēdētājs un īpašnieks 31% daļu, Pēterim Cikmačam, kuram pieder 28% uzņēmuma, kā arī Tomam Dzenim un Gatim Kokinam, kuriem pieder pa 20% uzņēmuma daļu.