References: GK

Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 27-Nov-2018 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu Rīga TV24 par ekonomiku un finansēm. Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Ivars Ījabs. Gatis Kokins tika pieteikts kā "finansists":

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 27-Nov-2018 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 27-Nov-2018 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 27-Nov-2018 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 27-Nov-2018 epizode (2 no 2)

____________________________________________________________________________________________________________________

 

 

 

LTV1 :: Panorāma :: Stāsts par Latvijas kino

LTV1 ziņu raidījums Panorāma 20-Oct-2018 stāsta par Starptautisko filmu festivālu (International Film Festival, IFF) un Latvijas kino. Sižetā redzams Gatis un Sandra Kokini, ejot uz Dāvja Sīmaņa filmas "Tēvs Nakts" pirmizrādi IFF ietvaros 18-Oct-2018.

[WEB] LTV1 :: Panorāma :: 20-Oct-2018 25'15"

[MP4] LTV1 :: Panorāma :: 20-Oct-2018 :: Stāsts par Latvijas kino 2'34" 

[YouTube] LTV1 :: Panorāma :: 20-Oct-2018 :: Stāsts par Latvijas kino 2'34"

________________________________________________________________________________________________________________________________

 

 

Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus

Meža un kokapstrādes nozaras žurnāls "Baltijas Koks" savā Okt-2018 (216) izdevuma 20.-25.lpp. ir publicējis Dzidras Smiltēnas interviju ar Gati Kokinu par aktuāliem politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem:

[PDF] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: 20.-25.lpp.

[PDF] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: vāks

[JPG] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: vāks

[JPG] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: 20. lpp

[JPG] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: 21. lpp

[JPG] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: 22. lpp

[JPG] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: 23. lpp

[JPG] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: 24. lpp

[JPG] Baltijas Koks :: Kad pār Latviju nolijis solījumu lietus :: 25. lpp

___________________________________________________________________________________

Kas nu ir galā. Cīņa izcīnīta, deputātu krēslus ieguvušie apmierināti smaida un pārstaigā viens pie otra, mēģinot no septiņām ievēlētajām partijām sastutēt jaunu valdību. Tie, kuriem nav paveicies, pārdomā turpmākās rīcības stratēģiju un sāk krāt spēkus nākamajam iespējām. 

Tauta atviegloti uzelpo: beidzot no rīta līdz vakaram medijos vairs nav jāklausās, kā viens otru lamā un apvaino dažādos laicīgos grēkos. Pastkastes iztukšojušās, un no tīrumiem aizvesti rūpju apņemtie portreti. 

Tagad tikai atliek gaidīt, kad auglīgā zemē uzdīgs iesētā solījumu sēkla. Ne jau pēc gada vai četriem, bet tūlīt, kā to paredz solītāju gudrie plāni. No nākamā gada minimālā alga 500 eiro, neapliekamais minimums 500 eiro, pensijas bez nodokļiem līdz 500 eiro, minimālā pensija 200 eiro. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) afēra tiks likvidēta mēneša laikā, un mēs par elektrību maksāsim zemāko cenu Eiropā. Pats galvenais nekavējoties bez tiesas un izmeklēšanas visi Latvijas apzadzēji tiks salikti cietumos. 

Taču, vai šo cerību piepildījumu tik drīz sagaidīsim un rīt uz brokastlaiku Latvija būs pilnīgas labklājības un pārticības zeme? Par to žurnāla Baltijas Koks sarunā ar ekonomistu Gati Kokinu. 

- Par 100 krēsliem Saeimā šogad vēlēšanās cīnījās 16 partijas, un katra no tām nāca ar savu redzējumu par valsts attīstību. Vai esat iepazinies ar šo piedāvājumu, un vai patiešām varam būt pārliecināti, ka tagad Latvijā pieaugs labklājība un varēsim dzīvot sakārtotā un taisnīgā valstī? 

- Pēdējos mēnešos esmu sekojis līdzi šīm partiju programmām. Realitātes līmenis tajās ir ļoti atšķirīgs. Tām partijām, kas jau bijušas Saeimā un strādājušās arī valdībā, skats par valsts attīstību tomēr ir skaidrāks. Tur ir maz nereālu, pārsteidzīgu solījumu. Viņi ļoti labi saprot, ko var izpildīt un kas būtu klaja tautas muļķošana. To partiju piedāvājumā, kas startēja uz Saeimu pirmo reizi, šī ekonomiskā puse bieži nav balstīta paredzamās iespējās. Tur neparādās arī nodokļu politikas analīze un jauns, pamatots ierosinājums izmaiņām, kā arī nekur nevarējām uzzināt, ko konkrētu partiju pārstāvji domā par budžeta sadalījumu. Bieži piedāvātās lietas nosauktas bez konteksta un kopsakarību redzējuma. 

Vispār jau Latvija ir ļoti īpatnēja valsts, vienā vidusmēra rietumu zemē, kur ekonomika aug ar 5% gadā, kā tas ir pie mums šobrīd, vēlētāji ar savu valdību būtu apmierināti un draudzīgi pārvēlētu no jauna. Tur vispār nebūtu jautājumu. Mēs šos ekonomiskos attīstības aspektus neņemam vērā un, nenovērtējot paveikto, paļaujamies uz tiem, kuriem jānotic tikai pēc izteiktiem apsolījumiem. Mums šis noliegums esošajiem politiķiem vairāk balstās morāles jautājumos, tautas neticībā, ka politiķi strādā tās labā. Tas arī ļāvis jaunajiem spēkiem savu kampaņu balstīt cilvēku pieprasījumā pēc restarta un jaunas politikas. 

Skaidrs, ka daudzām nozarēm līdzekļi ir nepietiekami. Augot kopproduktam, jāaug arī finansējumam. Līdz ar to nav iespējas īpaši vienam vai otram politiskajam spēkam atšķirties. Var jau teikt, ka samazināsim līdzekļus aizsardzībai, iesim uz lielāku budžeta deficītu, taču tas nebūs stratēģisks risinājums. Skaidrs, ka izglītībai, medicīnai, zinātnei un aizsardzībai turpmākajos periodos būs jāparedz lielāks piešķīrums un jārisina jautājums, no kurienes ņemt līdzekļus. 

Domāju, tā kandidātu daiļrunāšana un solīšana faktiski ir izdabāšana vēlētājiem, lai tikai iegūtu viņu balsis. Cerot, ka cilvēku atmiņa būs īsa un viņi aizmirsīs sasolīto. 

Bizness ir noguris no šīm nemitīgajām pārmaiņām. Mēs šogad piedzīvojām vērienīgas nodokļu politikas izmaiņas. Tāpēc viens simpātisks aicinājums būtu noteikt kaut kādu moratoriju tām. Var diskutēt, vai tās ir labas vai sliktas, taču kādu brīdi biznesam ir jāļauj ar tām strādāt. 

- Mēs varam apsolīt, ka pār Latviju turpmākos gadus līs zelta lietus. Taču, ja tam visam klāt neredzēsim avotu, kas vairo līdzekļus mūsu valsts maciņā, tie būs tikai tukši vārdi, kas apmuļķojuši cilvēku prātus. 

Kas ir tas pamats, lai Latvija patiešām varētu augt un attīstīties? 

- Latvijā visās nozarēs pastāv brīvais tirgus, un tas ir efektīvs. Ekonomika attīstīsies neatkarīgi no 

valdības solījumiem. Labi atceros, ka vēl Šķēles laikā un iepriekšējās valdībās, kur varneši diskutēja, kā sadalīt labumu sev, un par ekonomiku nedomāja, tautsaimniecības attīstība vienalga gāja savu ceļu. 

Ja valdība pieļaus ārkārtīgas kļūdas, ekonomika bremzēsies, ja paveiks ko ģeniālu, attīstīsies straujāk. 

Ja mēs runājam par birokrātijas samazināšanu, Valsts ieņēmumu dienesta labāku darbu, tad tur ir ko darīt. Taču kopumā pie mums situācija nav slikta. Es pat teiktu, ka mēs esam virs vidusmēra Eiropā. Mēs iepaliekam tur, kur saistība ir ar infrastruktūru. Ekonomikas ministrijas atbilstošajiem departamentiem ir jāskatās, uz kuru pusi virzās investīcijas, un jāpalīdz pašvaldībām sakārtot infrastruktūru. Piemēram, Čehijā tādā veidā ir izdevies panākt lielu kāpumu mašīnbūvē. 

Otrs virziens ir domāt par augstajām tehnoloģijām. Tām jau neko vairāk nevajag kā galdu un ātru internētu. Tā kā mums ir piektais ātrākais internēts pasaulē, tad tādā nozīmē mēs esam labi piemēroti. Te vienīgi varētu būt problēma ar galvām, jo mūsu izglītības sistēma neražo pietiekami daudz inženieru, programmētāju un citu speciālistu, kas vajadzīgi augstajām tehnoloģijām, tajā skaitā biotehnoloģijai, koksnes ķīmijai un daudzām citām lietām ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Izvērtējot stratēģiski, valdībai noteikti vajadzētu investēt tieši šajos virzienos. 

Sākot ar vidējo izglītību, kas mums ir nepietiekama, lai varētu iestāties Kembridžā un Oksfordā. Jāpaceļ līdz līmenim, lai mūsu vidusskolēns, ja viņa talanti atbilst pasaules augstskolu standartiem, var izturēt konkursu un iestāties labākajās augstskolās. 

Mūsdienās augstākā izglītība ir tas pats, kas vidējā izglītība pagājušā gadsimta vidu, - teju nepieciešama katram cilvēkam. Attiecībā uz tehnoloģijām jau nav milzīgas izkliedes universitāšu vidū - Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Turpinot investēt šajās augstskolās, mēs panāktu, ka Latvijā arvien vairāk rastos augsto tehnoloģiju uzņēmumi. 

Nedomāju, ka mums būtu vajadzīgi cilvēki, kas virpos kaut kādas metāla detaļas. Tas viss jau sen ir pārcēlies uz Ķīnu. Un Ķīnā tas pārceļas pie robotiem, kas darbu paveic cehos, kuros ir izslēgta gaisma. Augot labklājībai un algām, ir skaidrs, ka šīs vilciens ir aizgājis citā virzienā. Mēs šeit varam strādāt pie ļoti specifiskiem pasaules līmeņa risinājumiem. Tad mums kopprodukts augtu nevis par 4%, bet 6-7%. Tas būtu pietiekami, lai arī uz ielām mēs ieraudzītu, ka dzīves līmenis ceļas un aug labklājība. Protams, tajā brīdī jāskatās, lai neveidojas burbuļi. Mēs zinām, ka kapitālistiskā ekonomika, ja nav pieskatīta, ir cikliska. Labā ziņa, ka ekonomiskā doma 20. gadsimtā šo jautājumu ir tik pamatīgi pētījusi, ka faktiski redzam, ka gan Singapūrā, gan Zviedrijā, gan arī Ķīnā valdībām pašlaik izdodas iejaukties ekonomikā un novērst tādu krīžu klātbūtni. Šis pats piesauktais Singapūras gadījums rada, ka ir iespējams darboties ar 7% kopprodukta pieaugumu ilgāku laiku, neveidojot burbuli. Vienkārši valstsvīriem pie tā jāstrādā, tur nevar izlīdzēties ar konferencēs saklausītām frāzēm. 

- Ilgu laiku Latvija sevi pozicionēja kā lētā darbaspēka zemi. Vai šis apgalvojums nav pārvērties par mītu un neatbilst patiesībai? 

- Tās ir runas no pagātnes. Mēs varbūt esam lētāki nekā daža laba Eiropas Savienības valsts, bet noteikti vairs neesam lētais darbaspēks. Varbūt pie mums ir lētāki friziera pakalpojumi nekā Londonā, taču citās jomās priekšrocība ir neliela un pamazām izzūd. Tāpēc esmu arī optimistisks par migrācijas virzieniem. Visticamāk, jau nākamajā gadā neto emigrācija pārvērtīsies par neto imigrāciju, līdzīgi kā jau noticis Lietuvā. Par laimi, starpība labklājībā samazinās, un cilvēkos 

zūd vēlme braukt projām. Nav vairs ekonomiskās motivācijas, kas saistīta ar lielāku atalgojumu, bet pretī stāv kultūru diskomforts, augstākas dzīves izmaksas un atrautība no ģimenes. Tāpēc emigrācija nebeigsies tajā brīdī, kad būsim sasnieguši Lielbritānijas līmeni, bet gan daudz ātrāk. Šīs emocionālās un nacionālās barjeras samazina vēlmi emigrēt. Tas nāks par labu arī mūsu tautsaimniecībai. 

Paskatoties imigrācijas statistiku, redzam, ka iebrauc darbaspēks no citām atvērtām valstīm. Mums ir daudz Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši darba vīzas. Tas nozīmē, ka drīz sāksim baudīt tos labumus, kurus baudīja Īrija ar savu salīdzinoši augsto dzīves līmeni, kad darbaspēks plūda iekšā. Nesabojājot šo tendenci, mēs organiski nonāksim pie punkta, ka neto imigrācija bus pozitīva. Protams, tie nebūs latviski runājoši cilvēki, un spiediens uz integrāciju palielināsies. Arī Krievijas jautājums caur to neatrisināsies. Tur iekšpolitiskā spriedze tikai palielinās, un varam sagaidīt, ka drīzumā arī no turienes nāks masveida emigrācija. Daļa var izvēlēties doties uz Latviju. Taču viņi brauks citā sentimentā nekā tie virsnieki, kas aizpildīja Latviju septiņdesmitajos gados. Tas būs jauns izaicinājums. 

- Vai mums par to nevajadzētu būt bažīgiem? Vai tas neapdraudēs mūsu nācijas pastāvēšanu ? 

- Eiropa jau iet federalizācijas virzienā. Jautājums tikai, kad tas notiks un kā mēs šādā savienībā jutīsimies. To apstādināt patiesībā nemaz nevar. Tad ir jāiet Ungārijas Orbāna ceļš. Jāpadara brīvā prese par kontrolētu un jānostājas pret Eiropas Savienības darbaspēka brīvās kustības principu, kur galējā konsekvence ir izstāšanās no Eiropas Savienības. Jautājums, kurā pusē mēs būsim un cik šis jautājums būs svarīgs. Mēs jau redzam, ka tiem, kas aizbraukuši uz Lielbritāniju, nacionālais jautājums ir sekundārs. Ar dažiem izņēmumiem viņi jau šeit badu nemira un uz Sibīriju arī nevienu neizsūtīja. Viņi racionāli izsprieda, ka tur dzīves līmenis būs augstāks, un aizbrauca. Protams, nacionālā savdabība saglabāsies, bet, vai pēc 100 gadiem mēs runāsim par nacionālajām valstīm, neesmu pārliecināts. 

- Ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas aizbraukuši? Vai viņi atgriezīsies Latvijā un papildinās mūsu darbaspēku? Vai tas pamats varētu būt šī 1500 eiro alga? 

- Domāju, ka vairumā šos cilvēkus atgriezt nav iespējams. Tajā mirklī, kad viņi pieņēma lēmumu emigret, nauda bija viens no iemesliem. Otrs bija vilšanās politiskās un saimnieciskās dzīves taisnīgumā, jo ir valstis, no kurām šī emigrācija bijusi mazāka, lai arī ekonomiskā situācija ir līdzīga. Atgriezīsies tie, kas aizbraukuši mācīties. Daļa ieraudzīs kaut kādas biznesa iespējas Latvijā. Objektīvi varam runāt tikai par kaut kādas daļas atgriešanos. Visticamāk, šis process sāksies jau nākamgad, kad aizbraukušo un atbraukušo bilance izlīdzināsies. Jāņem vērā, ka tie, kas pārbrauks mājās, nāks ar augstāku darba ražīgumu, ar nobriedušāku izpratni par biznesu, vienlaikus arī ar lielāku prasību pēc vienlīdzības, kas šajās labklājības valstīs ir tik ierasti, viņi nāks ar lielāku prasību pēc personīgās brīvības. 

- Viņi neatgriezīsies tikai Rīgā, bet arī reģionos. Kā panākt vienmērīgāku Latvijas attīstību, lai arī nomaļos laukos cilvēki dzīvotu pārticīgu dzīvi? 

- Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Tādas Latvijas, kur katrs var atgriezties savās lauku mājās, vairs nebūs. Ar lauksaimniecību tur nodarbosies 1%. Protams, būs skolotāji, lauku ārsti, policisti, bet vairumam iedzīvotāju, ja viņi gribēs tādu dzīves līmeni, kas nav nožēlojams, būs jāstrādā ražošanā vai citās augstu vērtību pievienojošās nozarēs, kas nav pieejamas laukos. 

Tāpēc ir jāveic reģionālā reforma un jāizveido centri, kur var attīstīties rūpniecība un citi ekonomikas varianti. Ir jāizpeta, cik tādu centru varētu būt. Tad tajos arī jāattīsta un jākoncentre ražošana. Kad ir parādījušies šie ekonomiski aktīvie centri, no tiem sasniedzamā attālumā var dzīvot cilvēki. Viņiem tas būtu dzīvesstils - būt tīrā lauku vidē, bet uz darbu doties uz šo centru. Mēs taču redzam, ka gan Eiropā, gan Amerikā cilvēki ceļo diezgan lielus attālumus uz darbu. Tā jau tad būtu Latvijas reģionu vienmērīga attīstība. Šīs pārmaiņas nevar veikt sasteigti un nepārdomāti, jo katra kļūda mūs atsviež atpakaļ. 

Visi jau sapņo par Eldorado desmit gados, taču jāņem vērā, ka mums apkārt ir daudz ekonomisko konkurentu: somi, igauņi un lietuvieši arī domā, kā uzlabot savu dzīvi. 

Tāds uzrāviens, kāds bija deviņdesmitajos gados, vairs nav iespējams. Toreiz tas bija saistīts nevis ar mums kā kaut kādu ārkārtīgi perspektīvu reģionu, bet tāpēc, ka visi aktīvi nebija apgrūtināti ar kredītiem. Te bija izdevīgi nākt iekšā, visu ieķīlāt un dabūt naudu. Deviņdesmito gadu drudzis ar to bija saistīts. Tagad pēc krīzes ir skaidrs, ka visa ekonomika ir apķīlāta, iedzīvotāju skaits samazinās, izglītības kvalitāte viduvēja, nav nekādu objektīvu iemeslu, lai mēs attīstītos straujāk nekā kaimiņi. Tāpēc pie tā ir īpaši jāstrādā. 

- Tiesa, šodien grāvjrači vairumā vairs nav nepieciešami. Vajadzīgi izglītoti cilvēki ar zināšanām. Kā panākt šādu lūzumu cilvēku domāšanā? 

- Mums jau tuvākajā nākotnē jārēķinās, ka izzudīs daudz profesiju. Piemēram, autovadītāju vienkārši nebūs, jo mašīnas brauks pašas no punkta A uz punktu B. Tūkstošiem cilvēku būs jādomā, ko darīt. Pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem, jaunām profesijām, piemēram, robotu treneriem. Mūsu Izglītības un zinātnes ministrija domā pareizā virzienā, taču, lai iecerēto paveiktu, ir vajadzīga stipra politiskā valdība un sadarbība ar pašvaldībām. 

Ir jāizveido izcilas reģionālās vidusskolas, lai tur sastājas mācīties gribētāji. Pie skolām jābūt internātiem, jo izbraukāt uz mājām no lielāka attāluma ir neiespējami. Mēs taču redzam, ka Lielbritānijā lielākā daļa labo skolu ir ar internātiem, jo pat šī bagātā zeme nevar atļauties supervidusskolu katrā ciematā. Ar pamatskolām ir citādi, tur vairāk ir vajadzīga bērna, vecāku un skolotāja komunikācija. Tāpēc tai jāatrodas pēc iespējas tuvāk mājām. Vajag uztaisīt izcilas skolas un tad lēnām resursus koncentrēt. Tas ir nepārtraukts attīstības process. Līdz šim skolotāja prestižs un arī atalgojums nav bijis tāds, lai skolās pulcētos gudrākie un izcilākie prāti. Tas ir jāmaina. Viņu algai ir jāaug straujāk nekā vidējai algai valstī, līdz līmenim, kamēr sasniegs visnotaļ kvalificētu cilvēku atalgojumu. To nevar izdarīt 2019. gada budžetā, bet ir jābūt skaidrai ceļa kartei. Ja 2018. gadā algas ir augušas par 9%, tad skolotājiem būtu jāpalielinās par 12%. Budžetā nauda tam ir jāatrod. Citādi runām par izglītotu cilvēku Latvijā būs tukša skaņa. 

- Lai kādam jautājumam mēs pieskartos, tā vienkāršākā un tiešākā atbilde ir - mums nepietiek naudas. Viens no risinājumiem ir uzņēmējdarbības un sevišķi ražošanas attīstība. Tikpat svarīgi, lai Latvijā pēc iespējas vairāk ienāktu investīcijas. Kādi priekšnosacījumi ir vajadzīgi, lai investori šeit vēlētos ienākt? 

- Pasaulē nauda tiek pelnīta un kaut kur tā ir jāinvestē. Ja gribam, lai nāk pie mums, tad jābūt labākiem par kaimiņiem. Ja mums būtu liels tirgus kā Ķīna vai Indija, mēs būtu ļoti pievilcīgi. Ja mums būtu daudz talantīgu elektronikas un mašīnbūves speciālistu, mēs būtu pievilcīgi. Ja mums te viss nebūtu ieķīlāts, mēs būtu pievilcīgi (un tādi mēs bijām deviņdesmitajos gados). Ja mēs esam ģeogrāfiski izdevīgā vietā, esam pievilcīgi. Mēs esam Baltijas centrs starp Lietuvu un Igauniju ar labu loģistiku. Tādi ir tie priekšnoteikumi, lai kāds vēlētos skatīties Latvijas virzienā. 

Taču pašlaik ģeopolitiskais cikls ir mums nelabvēlīgs, jo Krievija strauji iet Ziemeļkorejas virzienā - uz pašizolāciju. Tas mums rada vairāk risku nekā iespēju. Ļoti daudzi atsakās investēt Latvijā, jo mēs esam pārak tuvu Krievijai. Tad paliek jautājums, ko var darīt valdība, lai piesaistītu investīcijas. Var domāt par infrastruktūras attīstību, cilvēkresursiem, izglītību. Gudrā veidā var kaut ko darīt ar nodokļiem, piešķirot nodokļu atlaides. Tas vienmēr ir spēcīgs arguments. Piemēram, Zviedrijā, lai arī viņiem ir augsti nodokļi, atverot ražotni, pašvaldība piešķir nekustamā nodokļa atlaidi uz pieciem gadiem. Ļoti pievilcīgi. Tā kā tur ir progresīvais ienākumu nodoklis, uzņēmējam ir izdevīgāk nekā Latvijā nodarbināt zemāk atalgotus darbiniekus. Labi nosacījumi ir radīti arī celtniecības un ražošanas jomām. Arī mēs esam ieviesuši progresivitāti nodokļos, un to ir jāturpina pilnveidot. Cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem nodokļu slogs ir jāsamazina, tas padarīs ražošanas objektu izvietošanu interesantāku. 

Arī lauksaimniecībā, piemēram, laukos vēlas celt cūku kūti dāņu fermeris. No vienas puses, gribam investīcijas, taču, no otras puses, vietējie sāk celt iebildumus - būšot smakas. Vai nu mēs gribam darba vietas vai negribam? Par to vienmēr ir jāizšķiras. Mēs taču saprotam, ka cūku ferma būs moderni aprīkota automatizēta ražotne un tur neviens ar lāpstu un gumijas zābakiem nestaigās. Tur būs vajadzīgi zinoši inženieri un operatori. 

Taču tajā pašā laikā es nepārspīlētu ar ārvalstu investoru nozīmību. Kritiski svarīgi tas bija atgūtas Latvijas brīvvalsts sākumā, kad te nebija ne naudas, ne kompetences. Tagad mēs redzam - lai kādu uzņēmumu investors nopirktu, sākumā viņš atvadās no naudas, ko samaksā 

iepriekšējam īpašniekam, pēc tam nedaudz investē, lai ieguldītu tehnoloģijās, un tad nākamos trīsdesmit gadus no uzņēmuma cel ārā dividendes, vienlaicīgi nopelnot arī līdzekļus tālākām investīcijām. Tāpēc kopējā investīciju naudas plūsma pašlaik mums ir negatīva, pateicoties šīm investīcijām deviņdesmitajos gados, kas investoriem nes augļus. Mūsu gadījumā šobrīd vietējais kapitāls ir pietiekams, lai šīs investīcijas varētu veikt pašu uzņēmēji. Jārada tādas nozares, kas ir ienesīgas, un tam jānotiek augošas ekonomikas apstākļos. 

- Šovasar daudz braucu pa Vidzemi, tikos ar cilvēkiem un runāju ar viņiem. Kopumā no cilvēkiem jautās apmierinātība ar dzīvi un valstī notiekošo un tomēr bija pietiekami daudz arī tādu, kas teica, ka šeit viss ir slikti. Kā jūs vērtējat šābrīža ekonomisko situāciju Latvijā? 

- Uzstādījums viss ir slikti ir absurds. Ja cilvēks tā domā, tad viņam vajag pagriezt skatu pašam pret sevi un pajautāt: ko esmu darījis, lai dzīve taptu labāka. Ar šo mūsu Latvijas attīstības panākumu noliegumu 13. Saeimā varējušas ienākt arī vairākas jaunas partijas. Taču šie apgalvojumi ir būvēti uz nepatiesības un izdomājumu pamatiem. 

Vajag taču pavērtēt, kā dzīvojām pēc neatkarības atgūšanas un kā ir šodien. Lai arī vienam otram ir grūtāk, kopumā dzīvojam aizvien labāk. Kopprodukta pieaugums mums ir virs vidējā. Darbs pietiek visiem, jo uzņēmēji pat ar grūtībām atrod viņiem nepieciešamos darbiniekus. Mums ir brīva valsts, un katrs pats var noteikt savu dzīvesveida izvēli. Mūs nekas neierobežo. 

Kāpēc viena daļa cilvēku tomēr uzskata, ka Latvija ir neizdevusies valsts? Savā ziņā pie vainas ir korumpētā un neprofesionālā valsts pārvalde. Godīgais darba darītājs negrib akceptēt, ka valsti vada savtīgi domājoši politiķi. 

Tā ir viena neapmierinātās sabiedrības daļa, kuriem taisnīguma izpratne ir noteicošā. Otra ir saistīta ar šo strukturālo situāciju. Laukos patiešām ir problēmas atrast darbu, lielsaimniekiem vajag tehniski izglītotus speciālistus, kas prot rīkoties ar modernām lauksaimniecības mašīnām. Fermās ir vairāk lopu galvu nekā cilvēku, kas par tām rūpējas. Cilvēkiem ir tiesības būt neapmierinātiem. Uzņēmīgākie situāciju risina paši: brauc vai nu uz Rīgu, vai Londonu. Tās ir neveiksmīgās reģionālās politikas sekas. 

Vai tagad ir ievēlēti īstie cilvēki, kas brīnumainā kārtā ātri veiks pārkārtojumus valstī, lai visi cilvēki sajustu dzīves kvalitātes uzlabojumus? 

Mums jau šādi laimes lāči ir bijuši katrās vēlēšanās. Jaunas sejas negarantē straujus pārmaiņu panākumus. Slikta gaume ir salīdzināt valsts vadīšanu ar uzņēmumu. Un tomēr, varu apgalvot, ka gan vienā, gan otrā gadījumā ir vajadzīgas zināmas iemaņas, pieredze un izpratne. Tāpēc racionālam vēlētājam nevajag prasīt jaunas sejas politikā, bet pieprasīt nomainīt korumpētus un negodprātīgus politiķus, kas ir atbildīgi par konkrētiem pārkāpumiem. Taču tie, kas strādājuši godprātīgi un ražīgi gan Saeimā, gan arī pašvaldībās, ar savu pieredzi ir zelta vērtē. Ja godā celsim deputātus, kas nāk no teātra, tad teātri arī dabūsim.

Dzidra Smiltēna

RīgaTV 24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 9-Okt-2018 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu Rīga TV24 par ekonomiku un finansēm. Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Edgars Jaunups. Gatis Kokins titros tika pieteikts kā "finansists un opermūzikas fans":

[WEB] RīgaTV 24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 9-Okt-2018 epizode (1 no 2)

[WEB] RīgaTV 24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 9-Okt-2018 epizode (2 no 2)

[MP4] RīgaTV 24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 9-Okt-2018 epizode (1 no 2)

[MP4] RīgaTV 24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 9-Okt-2018 epizode (2 no 2)

___________________________________________________________________________________________

 

 

 

Latvijas Avīze :: Deputāta amats kļuvis toksisks

"Latvijas Avīze" 14-Sep-2018 numura 6. lpp rubrikā "Intervija: ir publicējus rediģētu Jura Lorenca sarunu ar Gati Kokinu. Vēlāk šī saruna tika pārpublicēta arī internetā:

[PDF] Latvijas Avīze :: Deputāta amats kļuvis toksisks

[JPG] Latvijas Avīze :: Deputāta amats kļuvis toksisks :: 1.lpp

[JPG] Latvijas Avīze :: Deputāta amats kļuvis toksisks :: 2.lpp

[WEB] la.lv :: Deputāta amats kļuvis toksisks

[PNG] la.lv :: Deputāta amats kļuvis toksisks

[JPG] la.lv :: Deputāta amats kļuvis toksisks :: Gata Kokina foto

____________________________________________________________________________________________________________________________________

Deputāta amats kļuvis toksisks

Karīnas Miezājas foto

Gatis Kokins: "Automatizācija un arto saistītā profesiju izzušana nozīmē, ka valdības neizbēgami būs spiestas ieviest tā saucamo garantēto bāzes ienākumu. Naudas summu, ko valsts izmaksā savam pilsonim tikai tāpēc vien, ka viņš eksistē. Lai viņš nenomirtu badā, nenosaltu un varētu izklaidēties."

GATIS KOKINS, "Lattelecom" uzraudzības padomes priekšsēdētājs, studējis fiziku Latvijas Universitātē, ekonomiku Londonas universitātē un biznesa administrāciju Rīgas Ekonomiskajā augstskolā. Viņš uzskata, ka laba izglītība un zināšanas ir viena no lielākajām cilvēka vērtībām. Viņam ir arī savs skatījums uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijā. 

Žurnāla "Rīgas Laiks" augusta numurā bijājušu raksts "Nezināšanas vērtība", ko daudz apsprieda un citēja. Tajā var lasīt šādu apgalvojumu: "Ejot pie vēlēšanu urnām, mēs visaugstāk esam vērtējuši tos, kuru sociālās iemaņas izrunāties mūs ir apbūrušas un kuri ir veiklāki mūsu nākotnes sapņu apkalpošanā. Mēs esam selekcionējuši tādus politiķus, kuri savu partiju sapulcēs nejautā: "Ko mēs varam izdarīt Latvijai noderīgu?" (jo viņi nezina), bet apspriež, ar kādiem paziņojumiem nākt klajā, lai atbildētu uz socioloģiskajās aptaujās izmērītām elektorāta bažām." Arī prezidents Valdis Zatlers savos memuāros "Kas es esmu" dažu partiju politiķus raksturo kā "reitingu vergus". 

G. Kokins: Diemžēl vēlēšanas kļuvušas par polittehnologu sacensību. Bet patiesībā viss ir vēlētāju rokās, ar savu attieksmi un viedokli mēs Latvijā daudz ko varam mainīt. 

Varbūt deputātu Saeimā ir mazliet par daudz? Uz diviem miljoniem iedzīvotāju veseli simts? 

Iespējams, ka varētu pietikt, teiksim, ar 60. Mani gan vairāk uztrauc parlamenta kvalitāte. Ja izdotos uzlabot Saeimas darbu kaut vai par 10%, tad ieguvums būtu lielāks nekā 1000 deputātu algas. Patiesībā Latvijā ir daudz zinošu, kompetentu un godigu cilvēku, kuri varētu būt mūsu "simts gudrās galvas”. 

Socioloģiskās aptaujas liecina - puse no līdzšinējās koalīcijas atbalstītājiem vēlētos redzēt parlamentā jaunas sejas. Bet kur viņas ņemt? 

Vēršanās pret deputātu kā pret cilvēku ir tik spēcīga, ka šis amats jau kļuvis toksisks pašam deputātam, viņa ģimenei un ari iespējamai karjerai nākotnē. Piemēram, mūsu likumi padara bijušo deputātu par nevēlamu darbinieku jebkurā bankā, iespējams, dažās jomās pretkorupcijas barjeras ir saceltas pārāk augstu. Nav brīnums, ka šādos apstākļos daudzi spējīgi cilvēki dod priekšroku profesionālai, nevis politiķa karjerai. Vienlaikus cilvēki, nav apmierināti ar politiķu morālo stāju un interešu konfliktiem. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc vēlētāji vēlas redzēt Saeimā jaunas sejas. lāpāt Latvijas sabiedrība sāpīgi uztver ekonomisko migrāciju, cilvēku aizbraukšanu. Patiesība gan ir pavisam vienkārša - Latvija atrodas Eiropas Savienībā, atvērtā sistēmā, kurā cilvēki kā privātpersonas cenšas maksimizēt savu ekonomisko labumu un netraucēti dodas uz vietām ar augstākām algām. iespējams, ka mēs šajā sistēmā iestājāmies par ātru, ka bija nepieciešams ilgāks konverģences laiks. Bet vienlaikus svaru kausos jāliek ari drošība, ko mums sniedz dalība Eiropas Savienībā. Aptaujājot ekonomiskos migrantus, kā viens no aizbraukšanas iemesliem tiek minēta, viņuprāt, negodīgā valsts pārvalde, un tas jau ir nepatīkami. Lūk, kāpēc tik svarīgi ievēlēt parlamentā cilvēkus, kuri bauda sabiedrības uzticību. 

Vai nevar pienākt brīdis, kad sabiedrības novecošanās un aizbraukšanas dēļ nevarēs izmaksāt pensijas? 

Es ticu, ka aizbraukšana bremzēsies. Lietuvā jau vairākus mēnešus esot novērojama pretēja tendence - cilvēki pamazām sāk atgriezties. Daži ekonomisti uzskata, ka emigrācija apstājas brīdī, kad izbraucēju valsti kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniedz 70% no imigrācijas "mērķa valsts". Mēs jau esam tam tuvu. Arī par pensijām nebūtu jāuztraucas. Latvijā ir fondētā pensiju sistēma, kurā otrajā un trešajā līmenī tiek uzkrāta reāla nauda. Savukārt attīstītās valstīs ar veselīgu ekonomiku pirmajā jeb solidārajā pensiju līmenī cilvēkiem neliek izmaksāta tikai sociālo iemaksu nauda, pensijas tiek segtas arī ar citiem budžeta ieņēmumiem. Sociālās iemaksas drīzāk kalpo kā indikators tam, cik lielu pensiju nākotnē saņems cilvēks. Ja es maksāju, piemēram, 80% no vidējās sociālās iemaksas, tad mana pirmā līmeņa pensijai būtu jābūt 80% no vidējās pensijas. 

Latvijā ekonomika attīstās ar 5% lielu pieaugumu gadā, palielinās algas, valsti valda likuma un tiesu vara, samazinās noziedzība. Uz šī kopumā labvēlīgā fona apgalvojumi, ka Latvija ir "neizdevusies valsts”, ka "viss ir slikti”, sabiedrībā vienkārši nestrādā. Un, ja arī šādas idejas izskan Šajā priekšvēlēšanu laikā, vēl ir jautājums - vai tā ir kādas partijas priekšvēlēšanu taktika vai ari ne visai draudzīgu kaimiņvalstu mēģinājums iespaidot sabiedrisko domu. Vienīgie, kas šādai informācijai var noticēt, - sevī noslēgtos sociālo tīklu "burbuļos” dzīvojošie, kuri barojas no ierobežotas, tendenciozi atlasītas informācijas. 

Jūs pats savulaik kādā intervijā esat izteicis interesantu domu, citēju: "Multiinformācijas plūsma ļauj tev to nezināt. Kamēr tu lasīji vienu avīzi, skatījies vienu televīzijas kanālu, principā visi zināja visu.” 

Mēs dzīvojam pārejas laikā starp "vecajiem" un "jaunajiem" medijiem. Nav nomainījušās paaudzes, runājot Bībeles līdzībās, 40 gadi vēl nav aizvadīti tuksnesī. Avīzē informāciju pārbauda zinoši redaktori, turklāt cilvēkam agrāk bija iespēja lasīt vairākas avīzes. Klasiskajiem medijiem - avīzēm, radio, televīzijai - ir raksturīga tā saucamā plašā apraide ("broadeasting"), kad viens medijs izstaro informāciju plašam cilvēku lokam. Tagad vērojama parādība "šaurā apraide" ("narrowcast.ing"), kurā viens cilvēks informē tikai dažus. Šāda informācija bieži ir nekvalitatīva, nepārbaudīta un kalpo kā avots "viltus ziņām". Esmu pārliecināts, ka cilvēki iemācīsies dzīvot šajā informācijas telpā un spēs atšķirt graudus no pelavām, bet tam būs vajadzīgs laiks. 

Bet kā ar zināšanu inflāciju? Manā jaunībā Latvijā bija kādas astoņas augstskolas, tagad to ir krietni vairāk. Un tas notiek sabiedrībā, kurā samazinās iedzīvotāju skaits! 

Augošā dzīves sarežģītība nozīmē to, ka bakalaura grāds kļūst līdzīgs "obligātai vidējai izglītībai". No šāda viedokļa raugoties, ir labi, ka reģionos parādās Rīgas augstskolu filiāles. Vienlaikus būtu nepieciešama augstskolu konsolidācija. Tik mazā valstī kā Latvija visas augstskolas nespēj piesaistīt izcilus profesorus un izveidot labas bibliotēkas. Vēl kāda problēma šodien daudzi jaunieši izvēlas studijas, kuru apguve neprasa īpašu piepūli un kas nepavisam nav pieprasītas darba tirgū. iedomāsimies vidusmēra Latvijas ģimeni. Jaunietis beidz vidusskolu, vecāki saka - tev noteikti jāstudē! Un viņš aiziet studēt, piemēram, politoloģiju, kaut gan nekad nav domājis strādāt šajā profesijā. Nu cik mums Latvijā vajadzīgi politologi? Pavisam maz. Bet bakalaura diploms ir kabatā, kas patiesībā nav slikti. Man gan šķiet, ka ar laiku šīs diplomu drukāšanas mašīnas apstāsies, jo darba vietas jautās ne vairs tikai pēc diploma, bet prasīs reālas kvalitatīvā augstskolā iegūtas zināšanas. 

Drīz 13. Saeimas vēlēšanas. Kādus jautājumus jūs uzdotu deputāta kandidātiem? 

Pirmkārt, es vēlētos zināt, kā tiks realizēti vēlēšanās dotie solījumi. Mēs pārāk bieži redzam aizbildināšanos ar atrašanos tādā valdības koalīcijā, kurā partneriem ir citādas intereses. Līdz šim partijas ir cīnījušās par "savu ministriju” un tad nu tajā mēģinājušas realizēt "savu politiku". Diemžēl tas nedarbojas. 

Otrkārt, es vēlētos dzirdēt jaunas idejas, kā veicināt un paātrināt tautsaimniecības attīstību. Ari tādēļ, ka tas var piebremzēt vai pat pagriezt pretējā virzienā migrācijas plūsmu. 

Treškārt, es vēlētos redzēt ne tikai īstermiņa, bet arī vidēja un ilga termiņa valdības plānus. Kā mainīt varas mehānismu, lai tas ļautu iedzīvināt un arī baudīt vidēja, nu vismaz, trīs gadu ilga termiņa politikas augļus. Domāju, ka vēlētāji to novērtētu. 

Mēs esam bijuši liecinieki tam, kā internēts izmainījis pasauli ap mums. Kurās jomās jūs redzat nākamos tehnoloģiju lēcienus, kas ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi? 

Pie horizonta jau ir tā saucamais lietu internēts, telemedicina. Parādās elektromobiļi, būs nepieciešams attīstīt to uzpildes infrastruktūru. "Gudrās mājas" pašas mācēs izvēlēties dinamisko elektrības tarifu, kas ļaus ekonomēt uz apsildes un ūdens sildīšanas rēķina. Mājokļos parādīsies īpaši drošības pakalpojumi, viedās kameras, kas atšķir suni no bērna un draugus no laupītāja. Tāpat lielas pārmaiņas ienesīs bezvadu piektās paaudzes jeb 5G internets. 

Vai man kā privātpersonai piektās paaudzes internēts būtiski izmainīs dzīvi? 

Tiešā veidā ne. Patiesībā vajadzība pēc datu plūsmas piesātinās. Telekomunikāciju ēras sākumā cilvēki galvenokārt runāja pa telefonu. Nākamais lēciens - internēts, sērfošana, mūzika un filmas internētā. Kārta pienākusi virtuālajai realitātei, bet tālāk par to patiesībā vairs nav kur iet. Vismaz šodien mums grūti ko iedomāties. Taču 5G internets ir būtiski svarīgs, piemēram, pašbraucošo jeb autonomo automobiļu kustības nodrošināšanai. Ļoti iespējams, mēs piedzīvosim laikus, kad šoferi kā profesija izzudīs. 

Es jums ticu. Vai zināt, ko krieviski nozīmē "ямщик"? 

Nē. 

Vēl pirms kādiem gadiem 170 tā bija viena no visvairāk izplatītajām profesijām Krievijā. Važonis tālbraucējs, kurš ar zirgu pajūgiem veda pastu un preces, piemēram, no Astrahaņas uz Maskavu vai Pēterburgu. Dzelzceļš viņus pilnībā iznīcināja, turklāt tas notika vēsturiski ļoti īsā laikā, divdesmit gados. 

Automatizācija un ar to saistītā profesiju izzušana nozīmē, ka valdības neizbēgami būs spiestas ieviest tā saucamo garantēto bāzes ienākumu, par kuru pagaidām piesardzīgi, bet aizvien biežāk un noteiktāk jau tiek runāts. Tā būs garantēta naudas summa, ko valsts izmaksā savam pilsonim tikai tāpēc vien, ka viņš eksistē. Lai viņš nenomirtu badā, nenosaltu un varētu izklaidēties. 

Bet kādas profesijas tad noteikti saglabāsies? 

Mākslinieki, jo pieprasījums pēc emocijām un izklaides tikai pieaugs. Rakstnieki, aktieri, komponisti, dziedātāji, gleznotāji, dejotāji, visādi "šovmeņi". Par senāko profesiju uz šīs pasaules mēs esam dzirdējuši. Bet pēdējā cilvēces profesija, manuprāt, būs domātājs, tātad filozofs. Patiesībā tas pat būtu visai cienījami.

Pastaiga :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018

Žurnālists Māris Zanders uzaicināja Gati Kokinu izteikt savu viedokli par Latvijas sievietēm - līderēm. Tas tika publicēts Sep-2018 žurnālā "Pastaiga", kā arī nepilnīgi tulkotā veidā Sep-2018 žurnālā "Pastaiga.ru":

[PDF] Pastaiga :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018

[JPG] Pastaiga :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018 :: 51.lpp.

[JPG] Pastaiga :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018 :: 52.lpp.

[JPG] Pastaiga :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018 :: 53.lpp.

[PDF] Pastaiga.ru :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018

[JPG] Pastaiga.ru :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018 :: 47.lpp.

[JPG] Pastaiga.ru :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018 :: 48.lpp.

[JPG] Pastaiga.ru :: Latvijas sieviešu līderu tops 2018 :: 49.lpp.

___________________________________________________________________________________________________________________________

Ak, kungs, cik mums te, Latvijā, ir daudz varošu, darošu, gudru, īpašu, neparastu, talantīgu, citus iedvesmojošu sieviešu! 

Tā tiešām bija galvenā doma, kas radās, 
iepazīstoties ar šāgada topa intervijām. Mums ir patiess prieks, ka šoreiz vēl vairāk nekā iepriekšējos gados uzzinājām par sievietēm, kuras plašāka sabiedrības daļa, iespējams, nav pat pamanījusi, bet kuru paveiktais un ieceres ir uzmanības vērti. 

Cik cilvēku, tik viedokļu par to, kas īsti ir līderis, un kā ir būt sievietei līderei Latvijā - ceram, ka arī jums būs interesanti uzklausīt tik daudzveidīgas pārdomas... Bet ne jau par jēdzienu vēlējāmies diskutēt, jo tam tik viegli uzlikt rāmi vai ekspektācijas. Skaidrs, ka par līderiem var saukt gan tos un tās, kas ir izcili komandas vadīšanā, gan tos, kuru individuālais darbs liecina par harizmu un spējām iedvesmot citus. Un skaidrs, ka mūsu sievietes ir ļoti talantīgas un strādīgas. 

Ko nozīmē līderim būt, vislabāk zina paši līderi, tāpēc arī šogad aptaujājām dažādu nozaru līderus. Savukārt, lai aptvertu pēc iespējas plašāku spektru un neaprobežotos ar politiku vai uzņēmējdarbību, ar ko parasti asociējas līderība, noformulējām desmit nozaru grupas, par kurām lūdzām ekspertus izteikt savu viedokli (cipari tālākajās lappusēs apzīmēs tieši to). 

1. politika 

2. bizness 

3. zinātne/izglītība/medicīna 

4. mūzika 

5. kino/teātris 

6. mode 

7. arhitektūra/dizains 

8. māksla/literatūra 

9. sports 

10. sabiedriskās sfēras (prese, TV, labdarība, kultūras menedžments, advokatūra, reklāma u. tml.) 

Mūsu aptaujātie cilvēki:

PĒTERIS BAJĀRS, 
arhitekts, Outofbox 

LIENE DAMBIŅA, 
Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja 

ANDREJS ĒĶIS, 
kinorežisors 

KERLI GABRILOVIČA, 
Luminor bankas vadītāja Latvijā 

VLADIS GOLDBERGS, 
kinorežisors, reklāmas speciālists, tagad strādā Radio SWH 

VIKTORIJA JONIENE, 
modes dizainere, zīmola NóLó īpašniece 

GATIS KOKINS, 
Lattelecom padomes priekšsēdētājs 

ILMĀRS LATKOVSKIS 
bijušais žurnālists, Saeimas deputāts (vairs nekandidē), šobrīd kontemplācijas/meditācijas skolotājs 

DAGNIJA LEJIŅA, 
reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers partnere, festivāla Digital Freedom līdzdibinātāja 

VITA LIBERTE, 
zvērināta advokāte, nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma BDO padomes locekle 

JŪLIJA LOČMELE 
teātra festivāla Zelta Maska Latvijā un kultūras projektu organizēšanas kompānijas ART Forte vadītāja 

INDRA LŪKINA, 
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle un orķestra direktore 

VALDIS MELDERIS, 
Radio Skonto programmu vadītājs 

IRĪNA PĪGOZNE, 
Signet bankas padomes priekšsēdētāja vietniece 

ILZE PĪLĒNA, 
Integrālās izglītības institūta valdes priekšsēdētāja 

INGMĀRS PŪĶIS, 
LMT viceprezidents 

MĀRIS RĒVALDS, 
SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs 

AIGARS RUŅĢIS 
Valmiermuižas alus saimnieks 

ANDŽEJS STENCLAVS 
SIA Kinetics Nail Systems dibinātājs un vadītājs 

LOTTE TISENKOPFA-ILTNERE 
SIA Madara Cosmetics līdzīpašniece un vadītāja 

IEVA ZĪBĀRTE
arhitekte un autore, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja 

JĀNIS ZUZĀNS, 
uzņēmējs, mākslas kolekcionārs un mākslas centra Zuzeum dibinātājs 

 

Gatis Kokins: 

"Būt līderim mūsdienu sabiedrībā nozīmē arī būt prožektoru gaismā 24 stundas diennaktī un dzīvot publisku privāto dzīvi. Iepriekšējā paaudzē tāda uzmanība tika veltīta ASV prezidentam un ja nu vēl kādai superzvaigznei. 

Harizma, ko parasti piesauc, un spēja raudzīties plašāk līderim ir bijusi vajadzīga visos laikos. Vai tas nozīmē mazāk brīva laika? Laikam ne, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj turpināt būt klāteso- 

šam, ja ir pieņemami, piemēram, ceļojot ar ģimeni, laiku pa laikam atrauties uz telefona pauzēm. Kopš attālināmies no alu laikmeta un patriarhālajām tradīcijām, sievietei būt līderim kļūst arvien vieglāk, jo brutāls spēks vairs nav arguments. Svarīgi, vai sieviete to vēlas. Ja mēs saprotam līderību kā sievietes darbu pēc tam, kad ir apdarīts 3K (Kinder, Kūche, Kirche), tas ir dziļi netaisnīgi. Saprotams, ka aizspriedumu barjeras maskulīnajos prātos ir jāturpina nojaukt, un jauns ģimenes modelis te ir izšķiroši svarīgs. Tāpēc es vienmēr satrūkstas, kad politiķi sāk slavēt “tradicionālo ģimeni” un sievietes lomu “ģimenes pavarda uzturēšanā”. 

Latvijas situācija Eiropā nav pati sliktākā, jo mums ir bijušas gan prezidentes, gan premjerministres, gan uzņēmumu vadītājas procentuāli iespaidīgā apjomā. Tomēr, kamēr kaut viena sieviete jūt, ka viņas ceļš uz augstākajiem amatiem un karjeras iespējām ir apgrūtināts viņas dzimuma dēļ, darbs līdztiesības nodrošināšanā nav pabeigts. Un tas nav pabeigts. Šis darbs ir jāturpina. Abiem dzimumiem.”

1. Dana Reizniece-Ozola. Vinnējusi daudzus mačus, to skaitā: šahā (vēl nesen vinnējot Latvijas šaha ātrspēles čempionātu), partijā (distancējoties no partijas lieldraugu ietekmes un pierādot, ka partijas un valdības darbi var būt šķirti no ietekmīgu pilsoņu viedokļa), valdībā (ieviešot progresīvo iedzīvotāju nodokli, kas ir izšķiroši svarīgs solis ceļā uz pārtikušu un modernu sabiedrību). 

2. Kerli Gabriloviča, Luminor bankas vadītāja Latvijā. Mērķtiecīgi attīstot savas zināšanas un pieredzi, izaugusi līdz Nr. 1 pozīcijai lielā uzņēmumā. Padara banku konkurētspējīgu, ieviešot efektīvu izmaksu samazināšanas procesu, kas iespējams, apvienojot pārdošanas un atbalsta funkcijas DNB un Nordea. Mēģina izveidot jaudīgu alternatīvu finanšu spēlētāju Latvijā, izaicinot Swedbank un SEB. Plāno iekarot klientu sirdis ar augstām tehnoloģijām un inovācijām. 

Lotte Tisenkopfa-lltnere. Lotte kā uzņēmuma līdzīpašniece un vadītāja ir ne vien izveidojusi konkurētspējīgu un eksportspējīgu kosmētikas zīmolu "Madara Cosmetics", kas pagājušajā gadā ir nopelnījis 1,25 miljonus eiro, bet arī drosmīgi izmantojusi biržu akciju kapitāla piesaistei caur akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un akciju kotēšanu Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North. 

3. Vaira Vīķe-Freiberga. WF nevar nepieminēt. Lai arī ārpus aktīvās politikas, tomēr stabila references figūra arī šodien, kad jūtamies apkaunoti par augstāko amatpersonu nespēju formulēt savas domas, tukšvārdību un intelektuālo nabadzību. Jāatzīst, ka WF politiskajā orbītā nokļuva kā zinātniece, Monreālas Universitātes psiholoģijas profesore un Saules dainu digitāla pētniece. Tieši tādu morālu autoritāti politikā mēs gaidām arī no citiem Latvijas zinātniekiem, jo akadēmiskais rūdījums ļauj precīzi formulēt domas, aptvert notiekošo kopsakarā un precīzi pieņemt sarežģītus lēmumus. Vietējo zinātnieku vecākās paaudzes autoritāti ir saindējusi nodevīgās čekas totālā klātbūtne, bet jaunās zinātnieces vēl aug. Tikmēr mēs paļaujamies uz WF skaidro prātu un priecājamies par viņas lasītajām Eiropas lekcijām un Latvijas interešu aizstāvību Madrides klubā. 

4. Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka. Unikāla superzvaigzņu plejāde, kas iepriecina operas gardēžus lielākajos pasaules oper-teātros. Fenomens, kura izcelsme ir jāpēta. Pašmāju talanti, kuri mums visiem spēkiem ir jāatbalsta, sevišķi saprotot sarežģīto atrautību no mājām, izaicinājumus ar naudu un slavu. 

5. Kinorežisore Ināra Kolmane. Vizmas Belševicas "Billes" ekranizācija bija tas svaigā gaisa malks, kas ļāva noticēt, ka Rīgas Kinostudijas komunistu laikā radītie šedevri nav augstākais punkts Latvijas kinomākslā, ka latviešu kino ir lieliska nākotne. Dīvainajai idejai, ka kino nav māksla un varoņeposi ir mehāniski konstruējami un kalkulējami, tagad ir pārliecinošs noliegums, turklāt formā, kas nav margināla un vienīgi šauram kinomīlu lokam saprotama. 

6. Iveta Vecmane. Patīkami pārsteigusi Latvijas publiku ar savām tērpu kolekcijām "Melanholija" un "Melanholija II". Atšķirībā no kolēģiem, kas bieži piedāvā garlaicīgus ideju atgremojumus vai pašmērķīgi šokē, Iveta ir radījusi īpašu stāstu, kas reizē ir lietojams un skaists. 

7. Ingūna Elere. Absolūta Latvijas dizaina skolas advokāte, bez kuras vīzijas nebūtu modernu muzeju ekspozīciju (piemēram, Raiņa un Aspazijas muzeji, Motormuzejs), moderna dizaina eiro monētu un Latvijas Dizaina gada balvas, bet Latvijas Mākslas akadēmijā bez profesores Eleres - Dizaina nodaļas vides mākslas apakšnozares. Kazi, dizains reiz kļūs par svarīgu Latvijas eksportpreci, kā tas ir Dānijai! 

8. Vija Celmiņa. Šogad māksliniecei ir 80 gadi, bet darbu aktualitāte savu apogeju vēl nav sasniegusi - tik ļoti Vija ir bijusi priekšā laikam! Varam tikai minēt, vai Līgas Purmales un Frančeskas Kirkes hiperreālisms būtu nobriedis bez Vijas Celmiņas 1966. gada "Degošā cilvēka" grūdiena. 

9. Aļona Ostapenko. Protams, ar atrāvienu. Jo - ir izcila sportā, kurā ir ievērojama konkurence; iedvesmo plašus meiteņu pulkus fiziskām aktivitātēm un sportam; iedvesmo sievietes tiekties uz virsotnēm, kuras citādi varētu likties neaizsniedzamas; piemērs mīlestībā pret Latviju - tas Latvijas cittautiešu integrācijā paveic vairāk nekā trīs līdzīga nosaukuma bagātīgi finansētas valdības programmas. 

10. Sanita Jemberga. Sanitas pētnieciskās žurnālistikas raksti "Re:Baltica" ir vajadzīgais pretsvars informācijas duļķēm, kurās peldamies fake news laikmetā un sociālo tīklu iespējotā emocionālā piesārņojuma apstākļos. Kritiska domāšana un bezkaislīga faktu analīze atšķir Sanitas rakstīto un pierāda, ka Latvijā ir iespējama ideoloģiski nepielādēta un godīga žurnālistika. Apbrīnojama spēja šodienas merkantilajā mediju vidē.

Боже, как много у нас в Латвии сильных, дельных, умных, талантливых, необыкновенных женщин! Эта мысль не покидала нас, пока мы знакомились с результатами опроса наших экспертов. Порадовало и то, что в новом топе появилось много имен, которые широкая общественность, возможно, даже не слышала, но чьи дела и устремления стоят того, чтобы привлечь к ним внимание. 

Кто такой лидер и что значит быть женщиной-лидером в Латвии? Сколько людей, столько и мнений. Тем интереснее, надеемся, вам будет познакомиться с размышлениями на эту тему самых разных, но очень достойных людей, которых мы пригласили выступить экспертами. Впрочем, мы не собирались дискутировать о самом понятии лидерства и ограничивать его какими-то рамками. Ясно, что лидером можно назвать и того, кто успешно руководит командой, и и того, кто своими успехами, талантом, харизмой вдохновляет других. 

О том, что значит быть лидером, лучше всего знают сами лидеры. Поэтому и в этом году мы пригласили для участия в опросе лидеров разных отраслей. Чтобы охватить максимально широкий спектр нашей жизни, а не ограничиваться политикой и предпринимательством, с которыми обычно ассоциируется лидерство, мы выделили сразу десять позиций: 

1. политика 
2. бизнес 
3. наука/образование/ медицина 
4. музыка 
5. кино/театр 
6. мода 
7. архитектура/дизайн 
8. искусство/литература 
9. спорт 
10. общественная жизнь (пресса,телевидение, благотворительность, арт-менеджмент, реклама и др. 

Наши эксперты:

ДАНА БЙОРК, 
директор Рижского русского театра им. Михаила Чехова 

КЕРЛИ ГАБРИЛОВИЧА, 
руководитель банка Luminor в Латвии 

ЛИЕНЕ ДАМБИНЯ, 
председатель правления Фонда детской больницы 

ИЕВА 3ИБАРТЕ, 
архитектор, публицист, руководитель выставочного центра Латвийской национальной библиотеки 

ЯНИС ЗУЗАНС, 
предприниматель, меценат, основатель художественного центра Zuzeum 

ВИКТОРИЯ ЙОНИЕНЕ, 
основательница и дизайнер бренда NoLo 

ОЛЬГА КАЗАК,
партнер коммуникационного агентства A.W.OIsen & Partners, доцент Латвийского университета, создатель благотворительной организации «Эффект бабочки» 

ГАТИС КОКИНС, 
председатель совета Lattelecom 

ВЛАД КОРЯГИН, 
основатель и глава Baltic Travel Group 

ВИТА ЛИБЕРТЕ, 
присяжный адвокат, член совета аудиторско-консалтинговой компании BDO Latvia 

ЮЛИЯ ЛОЧМЕЛЕ, 
руководитель театрального фестиваля «Золотая маска в Латвии» и компании ART Forte 

ИНДРА ЛУКИНА, 
член правления и директор Латвийского Национального Симфонического оркестра 

ИРИНА ПИГОЗНЕ, 
заместитель председателя правления банка Signet, общественный деятель 

ИЛЗЕ ПИЛЕНА, 
председатель правления Института интегрального образования 

ВИКТОР РАВДИВЕ, 
основатель и глава сети ресторанов Resto-Rātors, организатор Gourmet Fair, Rīgas Burgeru Festivāls и других мероприятий в области гастрономии 

ВАДИМ РАДИОНОВ, 
журналист, радиоведущий, заместитель главного редактора радиостанции Baltkom 

АНДЖЕЙ СТЕНЦЛАВС, 
основатель и глава Kinetics Nail Systems 

ЛОТТЕ ТИСЕНКОПФАИЛТНЕРЕ, 
совладелица и руководитель Madara Cosmetics 

АНДРЕЙС ЭКИС, 
кинорежиссер 

 

Гатис Кокинс: 

По мере того, как мы отдаляемся от патриархальных традиций, быть женщиной-лидером становится все легче. Однако многие мужчины до сих пор полагают, что деятельность женщины в ее профессиональной сфере - всего лишь дополнение к пресловутым трем «К» (Kinder, Küche, Kirche - дети, кухня, церковь). Я всякий раз вздрагиваю, когда наши политики начинают восхвалять «традиционную семью» и роль женщины как «хранительницы домашнего очага». Необходимо продолжать разрушать барьеры этих предубеждений. Впрочем, ситуация в Латвии не самая худшая в Европе. Женщины у нас занимали посты и президента страны, и премьер-министра, немало женщин среди руководителей предприятий. Однако до тех пор, пока хотя бы одна женщина будет чувствовать, что ее продвижение по службе или карьерные возможности ограничивает тендерная принадлежность, борьбу за равноправие нельзя считать завершенной. Необходимо продолжать работать в этом направлении. Как мужчинам, так и женщинам. 

1. Дана Рейзниеце-Озола, министр финансов. Она одержала победу во многих состязаниях: в спорте (завоевала титул чемпиона Латвии по быстрым шахматам среди женщин в 2017 и 2018 годах), в политике (доказала, что действия партии и правительства могут быть независимыми от мнения влиятельных персон), в правительстве (ввела прогрессивную ставку подоходного налога с населения, сделав важный шаг на пути к благополучию общества). 

2. Керли Габриловича, руководитель банка Luminor в Латвии. Целенаправленно расширяя свои знания и нарабатывая опыт, она сумела стать первым лицом крупного банка, превратив его в конкурентоспособное предприятие. Теперь Керли пытается вывести его на новые рубежи. 

Лотте Тисенкопфа-Илтнере, совладелица и руководитель косметической компании Madara. Она не только создала конкурентоспособное и экспортоспособное предприятие, которое за прошлый год заработало 1,25 миллиона евро, но и смело использовала биржу для привлечения акционерного капитала через первичное публичное предложение акций (IPO) и котировку акций на альтернативном рынке Nasdaq Riga First North. Прекрасный пример предпринимателя нового поколения. 

З. Вайра Вике-Фрейберга, экс-президент Латвии. Хотя ВВФ давно отошла от активной политики, мы и сегодня вспоминаем о ней всякий раз, когда нам становится стыдно за наших высших должностных лиц, не умеющих формулировать свои мысли, занимающихся пустословием и демонстрирующих интеллектуальную бедность. Стоит отметить, что на политическую орбиту ВВФ вышла как ученый, профессор психологии Монреальского университета. Хотелось бы, чтобы и другие латвийские ученые имели в политике такой же моральный авторитет. Ведь академическая закалка вырабатывает умение четко формулировать свои мысли, видеть происходящее во взаимосвязи и принимать сложные решения. Пока не выросло новое поколение наших ученых мужей, мы полагаемся на здравый ум ВВФ и гордимся тем, что она выступает с лекциями по всему миру и защищает интересы Латвии в престижном Мадридском клубе. 

4. Элина Гаранча, Кристине Ополайс, Майя Ковалевска, Марина Ребека. 
Эти выдающиеся певицы радуют своим искусством ценителей оперы по всему миру. Рождение в маленькой Латвии целой плеяды звезд оперной сцены - феномен, требующий изучения. Мы должны всеми силами поддерживать их, ведь это так непросто -быть оторванным от дома. 

5. Инара Колмане режиссер. Снятая ею семейная мелодрама «Билле» по мотивам автобиографии Визмы Белшевицы стала настоящим глотком свежего воздуха и заставила поверить в то, что шедевры, созданные на Рижской киностудии в советское время, вовсе не высшее достижение латвийского киноискусства. Этот фильм понятен не только узкому кругу синефилов, он опровергает миф о том, что кинохитом может быть только строго просчитанная голливудская конструкция. 

6. Ивета Вецмане, модный дизайнер. Она приятно удивила латвийскую публику своими коллекциями одежды «Меланхолия» и «Меланхолия II». В отличие от коллег, которые зачастую предлагают скучное пережевывание одних и тех же идей или стремятся к эпатажу, Ивета создает весьма своеобразные и в то же время красивые и практичные вещи. 

7. Ингуна Элере, ведущий дизайнер бюро Н2Е, профессор Латвийской академии художеств. Знаковая фигура в мире современного латвийского дизайна, создательница экспозиций Мотор-музея и музеев Райниса и Аспазии, автор графического дизайна золотых монет в честь 100-летию Латвии, организатор конкурса Латвийской награды в области дизайна. Возможно, когда-нибудь дизайн для Латвии станет таким же экспортным товаром, как, например, для Дании. 

8. Вия Целминя, американская художница и график латышского происхождения. В этом году ей исполняется 80 лет, но актуальность ее работ еще не достигла своего апогея - настолько художница опередила свое время. Можно лишь гадать, насколько зрелым был бы гиперреализм Лиги Пурмале и Франчески Кирке, не будь «Горящего человека» Вии Целмини, написанного в 1966 году. 

9. Алена Остапенко, теннисистка. Добившись выдающихся успехов в области, где существует жесточайшая международная конкуренция, она своим примером вдохновляет тысячи девчонок. Глядя на Алену, им хочется быть физически активными, заниматься спортом и стремиться к высотам, которые пока, возможно, кажутся недостижимыми. Ее любовь к своей стране делает для интеграции нацменьшинств в Латвии гораздо больше, чем щедро финансируемые госпрограммы. 

10. Санита Емберга. руководитель центра журналистских расследований Re:Baltica. Ее журналистские расследования, отличающиеся критическим мышлением и бесстрастным анализом фактов, противостоят той информационной мути, в которой мы барахтаемся в эпоху фейковых новостей и эмоциональной загрязненности социальных сетей. Публикации Саниты служат подтверждением того, что в Латвии все же существует честная и идеологически не ангажированная журналистика. 

 

Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Otto Ozola komentārs par Gati Kokinu

Rīga TV24 raidījumā "Preses Klubs" 30-Aug-2018 tika apspriesta Lattelecom TV kanālu politika: žurnālists Kārlis Streips iztaujāja ekonomistu Edmundu Krastiņu, reklāmisti Jeļenu Brokāni un publicistu Otto Ozolu par Latvijas drošības situāciju. 6'20"-9'30" ir dzirdams Otto Ozola viedoklis, ka Gatis Kokins ir atļāvis, ka "Kremļa kanāli" ir nodiktējuši Lattelecom sadarbības nosacījumus. Edmunds Krastiņš pauda viedokli, ka kanālu retranslācijas atļaušana ir regulatora pienākums:

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Otto Ozola komentārs par Gati Kokinu

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Otto Ozola komentārs par Gati Kokinu

[YouTube] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Otto Ozola komentārs par Gati Kokinu

___________________________________________________________________________________________

 

 

jauns.lv :: Žurnāls “Pastaiga” septembra numurā publicē jauno Latvijas sieviešu līderu topu

Portāls Jauns.lv ir publicējis ziņu par žurnāla "Pastaiga" Latvijas sieviešu līderu topu, ziņā ir pieminēts arī Gatis Kokins:

[WEB] jauns.lv :: Žurnāls “Pastaiga” septembra numurā publicē jauno Latvijas sieviešu līderu topu

[PNG] jauns.lv :: Žurnāls “Pastaiga” septembra numurā publicē jauno Latvijas sieviešu līderu topu

____________________________________________________________________________________________________

Žurnāls “Pastaiga” septembra numurā publicē jauno Latvijas sieviešu līderu topu

Žurnāls “Pastaiga” septembra numurā publicējis Latvijas sieviešu līderu topu, ko palīdzēja veidot dažādu nozaru 22 eksperti. Visbiežāk minētas: Aļona Ostapenko, Elīna Garanča, Eva Juhņēviča un Vaira Vīķe-Freiberga, kopumā topā minētas vairāk nekā 150 sievietes.

Ko nozīmē līderim būt, vislabāk zina viņi paši, tāpēc arī šogad aptaujāti dažādu nozaru līderi. Savukārt, lai aptvertu pēc iespējas plašāku darbības spektru, noformulētas konkrētas desmit nozaru grupas, par kurām eksperti tika aicināti izteikt viedokli: politika, bizness, zinātne/ izglītība/medicīna, mūzika, kino/teātris, mode, arhitektūra/dizains, māksla/literatūra, sports, sabiedriskās sfēras. Māris Rēvalds, Liene Dambiņa, Vita Liberte, Jānis Zuzāns, Gatis Kokins, Irīna Pīgozne – tās ir tikai dažas no personībām, kas šo topu veidoja.

“Man tiešām ir milzīgs ganda­rījums, ka at­kal varam jūsu uzmanībai pie­dāvāt mūsu jau tradicionālo Latvijas sieviešu lī­deru topu! Lai neapvainojas vīrieši, bet mums tiešām šķiet būtiski atgādināt, ka Latvijā ir tik daudz kolosālu sieviešu. Protams, šis saraksts noteikti nav pilnīgs un ir gana subjektīvs, bet palūkojiet, cik daudz līdztekus visiem labi zināmām un cienītām līderēm ir sieviešu, kuras plašāka sabiedrības daļa, iespējams, nav pat pamanījusi, bet kuru paveik­tais un ieceres ir uzmanības vērtas” saka žurnāla “Pastaiga” galvenā redaktore Inita Saulīte-Zandere.

 

Eksperti kopumā nosaukuši vairāk nekā 150 spilgtas Latvijas sievietes. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tenisiste Aļona Ostapenko, operdziedātāja Elīna Garanča kā līderes nominētas visvairāk gan šajā, gan iepriekšējā topā. Topa augšgalā šogad viņām pievienojušās Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņeviča, arhitekte Zaiga Gaile un “Madara” dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Ar pilnu Latvijas sieviešu līderu topa sarakstu iespējams iepazīties žurnāla “Pastaiga” septembra numurā.

Izdevniecība “Rīgas Viļņi” ir viens no lielākajiem drukāto un digitālo mediju uzņēmumiem Latvijā, kas veiksmīgi darbojas arī citās valstīs. Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs izvēlas lasīt izdevniecības “Rīgas Viļņi” preses izdevumus. un kopā ar portālu auditoriju lasītāju skaits ir vairāk nekā viens miljons.

Izdevniecība “Rīgas Viļņi” izdod vairāk nekā 20 preses izdevumu un uztur divus interneta ziņu portālus krievu un latviešu valodā: “Rīgas Viļņi”, “Patiesā Dzīve, “100 labi padomi”, “Kas Jauns”, “Kas Jauns Avīze”, “Deviņvīri”, OK!, “Pastaiga, “Pastaiga.ru”, “Tautas Veselības Avīze”, “Laimīgā Programma”, “Otkrito”, “Mīklas”, “Ko Ārsti Tev Nestāsta”, “Ko Gydytojai Tau Nepasako”, “Mida Arstid Sulle Ei Raagi”, www.jauns.lv, www.otkrito.lv. Papildus tiek izdoti arī dažādi tematiskie žurnālu speciālizlaidumi.

NRA | LR5 :: Sveicam

NRA savā 24-Aug-2018 gada numura 16.lpp. rurikā "Sveicam", min, ka "26. augustā šūpļa svētkus svin Gatis Kokins, ekonomists": 

[JPG] NRA :: Sveicam

Tāpat "ekonomistu Gati Kokinu" dzimšanas dienā sveica Latvijas Radio 5 (LR5) 26-Aug-2018 tiešajā ēterā.

_________________________________________________________________________________________________________________

 

 

Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Gata Kokina raksts "Rīgas Laikā"

Rīga TV24 raidījumā "Preses Klubs" 23-Aug-2018 tika apspriests Gata Kokina raksts "Nezināšanas vērtība" Aug-2018 žurnālā "Rīgas Laiks": žurnālists Aivis Ceriņš iztaujāja Rīgas apriņķa avīzes galveno redaktoru Dzintri Kolātu, viesnīcas "Gūtenbergs" īpašnieci Maritu Solimu un Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku. 12'50"- 20'15" ir dzirdams viedoklis par Gata Kokina uzrakstīto.

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Gata Kokina raksts "Rīgas Laikā"

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Gata Kokina raksts "Rīgas Laikā"

[YouTube] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Gata Kokina raksts "Rīgas Laikā"

[JPG] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: Gata Kokina raksts "Rīgas Laikā"

_____________________________________________________________________________________________________________