References: GK

Delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv, la.lv, jauns.lv :: Gadsimta futbols – 'Vecais Rīgas Laiks' pret Jauno Rīgas teātri

Portāls delfi.lv ir publicējis fotogrāfijas no "gadsimta futbola mača" – 'Vecais Rīgas Laiks' pret Jauno Rīgas teātri. Īpašu uzmanību piesaistīja Aigars Štokenbergs, kurš bija ietinies ASV karogā un uzvilcis Jāņa Ošleja izgatavoto cepurīti "Make Rīgas Laiks Great Again". Tajās (100. bilde no 161) ir redzams arī Gatis Kokins. Līdzīga publikācija ir portāliem tvnet.lv un apollo.lv. Tajās (4. bilde no 49) ir redzams arī Gatis Kokins. Līdzīga publikācija ir portālam la.lv. Tajās (1. bilde no 64) ir redzams arī Gatis Kokins. Līdzīga publikācija ir portālam jauns.lv. Tajās (11. bilde no 149) ir redzams arī Gatis Kokins.:

[WEB] Delfi :: Gadsimta futbols – 'Vecais Rīgas Laiks' pret Jauno Rīgas teātri

[PNG] Delfi :: Gadsimta futbols – 'Vecais Rīgas Laiks' pret Jauno Rīgas teātri

[JPG] Delfi :: Gadsimta futbols – 'Vecais Rīgas Laiks' pret Jauno Rīgas teātri :: Gatis Kokins (100. bilde no 161)

[WEB] tvnet.lv :: JRT zvaigzne Guna Zariņa parāda savas futbola prasmes

[PNG] tvnet.lv :: JRT zvaigzne Guna Zariņa parāda savas futbola prasmes

[JPG] tvnet.lv :: JRT zvaigzne Guna Zariņa parāda savas futbola prasmes :: Gatis Kokins (4. bilde no 49)

[WEB] apollo.lv :: Populārā aktise Guna Zariņa demonstrē savas futbola prasmes

[PNG] apollo.lv :: Populārā aktise Guna Zariņa demonstrē savas futbola prasmes

[JPG] apollo.lv :: Populārā aktrise Guna Zariņa demonstrē savas futbola prasmes :: Gatis Kokins (4. bilde no 49)

[WEB] la.lv :: FOTO. Politiķis Kaimiņš par 100 eiro nopērk “JRT” un “Rīgas laiks” spēlē izmantoto bumbu

[PNG] la.lv :: FOTO. Politiķis Kaimiņš par 100 eiro nopērk “JRT” un “Rīgas laiks” spēlē izmantoto bumbu

[JPG] la.lv :: FOTO. Politiķis Kaimiņš par 100 eiro nopērk “JRT” un “Rīgas laiks” spēlē izmantoto bumbu :: Gatis Kokins (1. bilde no 64)

[WEB] jauns.lv :: Futbola spēle "Vecais Rīgas Laiks pret Jauno Rīgas Teātri" Rīgas Cirkā

[PNG] jauns.lv :: Futbola spēle "Vecais Rīgas Laiks pret Jauno Rīgas Teātri" Rīgas Cirkā

[JPG] jauns.lv :: Futbola spēle "Vecais Rīgas Laiks pret Jauno Rīgas Teātri" Rīgas Cirkā :: Gatis Kokins (11. bilde no 149)

______________________________________________________________________________________________________________________________

Delfi:

Gadsimta futbols – 'Vecais Rīgas Laiks' pret Jauno Rīgas teātri

Pirmdienas, 7. oktobra vakarā Rīgas cirkā norisinājās vienreizēja labdarības futbola spēle žurnāla "Rīgas Laiks" atbalstam, kurā spēkiem mērojās žurnāla komanda jeb "Vecais Rīgas Laiks"pret Jaunā Rīgas teātra aktieriem.

Spēli komentēja komiķis Jānis Skutelis un sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, bet spēles tiesnesis un šerifs bija Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Tāpat spēles gaitā tika izsolītas gan vēsturiski žurnāla "Rīgas Laiks" numuri un dažādas relikvijas, izsoles vadītāja un līnijtiesneša lomā iejutās jurists Lauris Liepa.

Spēles starplaikos par muzikāliem priekšnesumiem rūpējās Edgars Šubrovskis un Sniedze Prauliņa, Platons Burovickis, kā arī JRT aktrise Guna Zariņa ar Vladislava Nastavševa dziesmu no izrādes "Tumšās alejas".

_______________________________________________________________________________________________________________________________

tvnet.lv:

JRT zvaigzne Guna Zariņa parāda savas futbola prasmes

apollo.lv:

Populārā aktise Guna Zariņa demonstrē savas futbola prasmes

Pirmdien, 7. oktobrī, Rīgas cirkā notika labdarības futbola spēle "Vecais "Rīgas Laiks" pret Jauno Rīgas teātri", kurā savas kājbumbas prasmes parādīja arī JRT zvaigzne Guna Zariņa.

Visi futbola spēles ienākumi tika ziedoti žurnāla "Rīgas Laiks" atbalstam. 

Jaunā Rīgas teātra komandā spēlēja Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Elita Kļaviņa, Ivars Krasts un Guna Zariņa, savukārt "Rīgas Laiku" pārstāvēja Uldis Tīrons, Arnis Rītups, Valdis Ābols, Ilmārs Šlāpins, Svens Kuzmins, Rvīns Varde, Lauris Liepa un Lolita Tomsone.

Spēli tiesāja Kaspars Gorkšs, uz laukuma notiekošo komentēja Jānis Skutelis un Anatolijs Kreipāns.

________________________________________________________________________________________________________________________________

la.lv:

FOTO. Politiķis Kaimiņš par 100 eiro nopērk “JRT” un “Rīgas laiks” spēlē izmantoto bumbu

Pirmdienas vakarā, 7.oktorbrī, plkst.21 Rīgas cirkā notika labdarības futbola spēle “Vecais “Rīgas Laiks” pret “Jauno Rīgas teātri” (JRT). Ienākumi no tās tiks ziedoti izdevuma pastāvēšanai, tā aģentūrai LETA pavēstīja žurnāla “Rīgas Laika” atbalsta biedrības pārstāve Alise Podniece.

Portāls “La.lv” pasākumā uz vietas novēroja, ka notika izsole, kurā tika izsolītas dažādas lietas – krekls ar uzrakstu “Rīgas laiks”, vīns, glezna, teātra biļetes uz “JRT” izrādi “Pēdējā Ļeņina eglīte”, vakariņas ar Arni Rītupu un Uldi Tīronu, arī futbola spēlē izmantotā bumba – to par 100 eiro aktieris Gundars Aboliņš nosolīja Saeimas deputātam, politiķim Artusam Kaimiņam. Izsoles laikā bija iespējams iegādāties arī pašu pirmo žurnāla “Rīgas laiks” eksemplāru.

“Jaunā Rīgas teātra” komandā spēlēja Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Elita Kļaviņa, Ivars Krasts un Guna Zariņa, savukārt “Rīgas Laiku” pārstāvēja Uldis Tīrons, Arnis Rītups, Valdis Ābols, Ilmārs Šlāpins, Svens Kuzmins, Rvīns Varde, Lauris Liepa un Lolita Tomsone.

Spēli tiesāja Kaspars Gorkšs, uz laukuma notiekošo komentēja Jānis Skutelis un Anatolijs Kreipāns, muzikālo pavadījumu nodrošināja komponists Platons Buravickis un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mazais sastāvs.

Visi futbola spēles ienākumi tiks ziedoti žurnāla “Rīgas Laiks” atbalstam. Biļetes uz spēli maksāja no septiņiem līdz 77 eiro.

________________________________________________________________________________________________________________________________

jauns.lv:

Futbola spēle "Vecais Rīgas Laiks pret Jauno Rīgas Teātri" Rīgas Cirkā.

2019. gada 7. oktobrī Rīgas Cirkā ar labdarības spēli "Vecais Rīgas Laiks pret Jauno Rīgas Teātri" labākajās Montija Paitona filozofu futbola tradīcijās žurnāls "Rīgas Laiks" turpināja iesākto ziedojumu vākšanas kampaņu izdevuma pastāvēšanai. Žurnāla autoriem cirka arēnā pretī stājās Jaunā Rīgas Teātra aktieru komanda.

LNT Ziņas :: Futbola "spēlē" tiekas "Rīgas Laiks" un "JRT"

LNT savās ziņās 8-Oct-2019 rādija sižetu par to, ka, lai atbalstītu finansiālās grūtības nonākušo žurnālu “Rīgas Laiks”, notika īpaša futbola spēle Rīgas cirkā - “Vecais Rīgas laiks” pret “Jauno Rīgas teātri”. Tajā ir redzams arī Gata Kokina viedoklis. Sižets 9-Oct-2019 arī ir publicēts arī portālā skaties.lv.

[WEB] LNT Ziņas :: Futbola "spēlē" tiekas "Rīgas Laiks" un "JRT"

[MP4] LNT Ziņas :: Futbola "spēlē" tiekas "Rīgas Laiks" un "JRT"

[WEB] skaties.lv :: ”Vecais Rīgas laiks” un ”Jaunais Rīgas teātris” Rīgas cirkā cīnās īpašā labdarības futbola spēlē

[PNG] skaties.lv :: ”Vecais Rīgas laiks” un ”Jaunais Rīgas teātris” Rīgas cirkā cīnās īpašā labdarības futbola spēlē

______________________________________________________________________________________

Lai atbalstītu finansiālās grūtības nonākušo žurnālu ”Rīgas laiks”, vakar notika īpaša futbola spēle Rīgas cirkā – ”Vecais Rīgas laiks” pret ”Jauno Rīgas teātri”. 

Uzzinājuši, ka žurnāls Rīgas Laiks nonācis naudas grūtībās, kvēlākie tā lasītāji bija gatavi pat doties uz līdzekļu vākšanas pasākumu, kur nosaukumā bija minēts ar sportu saistīts vārds.

Futbola spēle gan bija tālu no tās klasiskā izpildījuma, jo vārti Rīgas cirkā bija tikai vieni, un arī lomas, kurās iejutās abu komandu dalībnieki, nebija tās atlētiskākās. Futbolu vairāk simbolizēja Anatolijs Kreipāns komentētāja lomā un vēl kāds atpazina futbola federācijas prezidentu zem kovboja cepures, kurš mačā darbojās kā tiesnesis.  Kultūrcitāts bija arī slavenākās Latvijas strīkeres Zemenes parādīšanās pēc 15 gadu pārtraukuma.

JRT un Rīgas laiku saista sena pagātne, tāpēc aktieri spēlei piekrituši bez šaubīšanās.

“Mēs jau kādreiz bijām arī kaimiņi Lāčplēša ielā, gandrīz vai radi, un tad, kad pienāk grūts brīdis, radiem ir jāiet vienam otram palīgā, ” skaidro JRT aktieris Gundars Āboliņš.

Biļetes uz improvizēto futbola spēli maksāja no 7 līdz 77 eiro, bet spēles pārtraukumā bija iespējams iegādāties dažādas Rīgas laika relikvijas.

Lai arī vakardienas spēle tika rīkota uz ne tā priecīgākā fona, cilvēku atsaucība iedvesmojusi arī žurnāla komandu turpināt cīnīties par tā pastāvēšanu.

“Ir tāda sajūta, ka vajadzētu izdot to žurnālu vēl un visiem viss būs. Katrai cūkai būs pa apelsīnam, katram aunam pa goda vārtiem un katram mironim pa jaunam uzvalkam, un pa jaunam žurnāla “Rīgas laiks” numuram, ” atzina “Rīgas laiks” galvenais redaktors Uldis Tīrons.

Edgars Barbaks

tvnet.lv :: Slavenības uzdzīvo latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcijas prezentācijā

Portāls tvnet.lv 20-Jun-2019 ir publicējis rakstu par jauna VIZIONETTE veikala atklāšanu TC Galerija Centrs. Fotogrāfijās ir redzams Gatis Kokins. Līdzīgs raksts, kas ilustrēts ar tām pašām fotogrāfijām, 3-Jul-2019 ir publicēts par OneWolf briļļu zīmolu.

[WEB] tvnet.lv :: Slavenības uzdzīvo latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcijas prezentācijā

[PNG] tvnet.lv :: Slavenības uzdzīvo latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcijas prezentācijā

[WEB] tvnet.lv :: Latviešu zīmols “One Wolf” radījis saulesbriļļu kolekciju

[PNG] tvnet.lv :: Latviešu zīmols “One Wolf” radījis saulesbriļļu kolekciju

[JPG] tvnet.lv :: Slavenības uzdzīvo latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcijas prezentācijā :: Gatis Kokins :: 1

[JPG] tvnet.lv :: Slavenības uzdzīvo latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcijas prezentācijā :: Gatis Kokins :: 2

[JPG] tvnet.lv :: Slavenības uzdzīvo latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcijas prezentācijā :: Gatis Kokins :: 3

[JPG] tvnet.lv :: Slavenības uzdzīvo latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcijas prezentācijā :: Gatis Kokins :: 4

[JPG] tvnet.lv :: Slavenības uzdzīvo latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcijas prezentācijā :: Gatis Kokins :: 5

______________________________________________________________________________________________________________________

“Galerija Centrs” plašākai publikai durvis vēra jau otrais “OC Vision” zīmola “Vizionette” optikas veikals, pulcējot pašmāju slavenības.

 

 

 

 

 

 

“Vizionette” salona atklāšanas pasākumā laikā bija iespējams ne vien apskatīt jaunākās 2019. gada vasaras sezonas kolekcijas brilles, pārbaudīt redzi, izmēģināt pašapkalpošanās sektoru un SPA zonu, bet arī vērot ekskluzīvu zīmola “One Wolf” saulesbriļļu un apģērbu modes skati un grupas “Carnival Youth” uzstāšanos.

 

Riga TV24 :: Preses klubs :: 25-Jun-2019 epizode

RīgaTV 24 raidījuma "Preses Klubs" viesi Gatis Kokins, Pēteris Apinis un Ieva Brante sarunā ar žurnālistu Aivi Ceriņu par aktuāliem presē un medijos atspoguļotiem jautājumiem:

[WEB] Riga TV24 :: Preses klubs :: 25-Jun-2019 epizode :: 1.daļa

[WEB] Riga TV24 :: Preses klubs :: 25-Jun-2019 epizode :: 2.daļa

[WEB] Riga TV24 :: Preses klubs :: 25-Jun-2019 epizode :: 3.daļa

[MP4] Riga TV24 :: Preses klubs :: 25-Jun-2019 epizode :: 1.daļa

[MP4] Riga TV24 :: Preses klubs :: 25-Jun-2019 epizode :: 2.daļa

[MP4] Riga TV24 :: Preses klubs :: 25-Jun-2019 epizode :: 3.daļa

________________________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

 

sieviesuklubs.lv :: Jaunajā VIZIONETTE salonā unikāla latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcija

Portāls sieviesuklubs.lv 20-Jun-2019 ir publicējis rakstu par jauna VIZIONETTE veikala atklāšanu TC Galerija Centrs. Fotogrāfijā ir redzams Gatis Kokins.

[WEB] sieviesuklubs.lv :: Jaunajā VIZIONETTE salonā unikāla latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcija

[PNG] sieviesuklubs.lv :: Jaunajā VIZIONETTE salonā unikāla latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcija

[JPG] sieviesuklubs.lv :: Jaunajā VIZIONETTE salonā unikāla latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcija :: Gatis Kokins

___________________________________________________________________________________________________________

Jaunajā VIZIONETTE salonā unikāla latviešu zīmola saulesbriļļu kolekcija

Sieviešuklubs.lv 20. jūnijs 2019 21:12

 

Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION Latvijas tirgū ievieš jaunu optikas zīmolu - VIZIONETTE. Vakar t/c “Galerija Centrs” plašākai publikai durvis vēra jau otrais šī zīmola optikas veikals, savukārt, pirmais salona tika atklāts t/c “Domina Shopping” šī gada janvārī. Jaunā zīmola saloni aizstās “Pasaules Optika” briļļu salonus, tos pārveidojot par mūsdienīgu, inovatīvu un 21. gadsimtam atbilstošu optikas veikalu tīklu VIZIONETTE. To izveidē 3 gadu laikā OC VISION grupa plāno investēt vairāk nekā vienu miljonu eiro.  

Optikas salona VIZIONETTE izveidē t/c “Galerija Centrs” investēti 120 000 eiro. Tajā būs iespēja ne vien iegādāties jaunākajām pasaules briļļu modes tendencēm atbilstošas brilles, bet arī pirmo reizi optikas nozarē būs pieejams pašapkalpošanās sektors: briļļu izvēli atvieglos pārdomāts iekārtojums un tehnoloģijas.  

Otrā VIZIONETTE salona atklāšanas pasākumā laikā bija iespējams ne vien apskatīt jaunākās 2019. gada vasaras sezonas kolekcijas brilles, pārbaudīt redzi, izmēģināt pašapkalpošanās sektoru un SPA zonu, bet arī vērot ekskluzīvu zīmola “One Wolf” saulesbriļļu un apģērbu modes skati un grupas “Carnival Youth” uzstāšanos. 

Jānis Dzenis, OC VISION valdes priekšsēdētājs: “Kopš 1991. gada, kad tika atvērts pirmais Vision Express Latvijā, pagājis vairāk kā ceturtdaļgadsimts. Šo gadu laikā OC VISION ir pierādījis, ka vietējā kapitāla uzņēmums var veidot un attīstīt optometrijas nozari Latvijā. Bet pasaule nestāv uz vietas - tā nemitīgi modernizējas, un arī optikas nozarei to ir pienācis laiks darīt. Pēc rūpīgas tendenču analīzes tika izstrādāts jauns optikas veikalu koncepts - VIZIONETTE, kas ietver sevī lielāko daļu inovāciju, kas patlaban pasaulē ir izgudrotas. Mēs esam pārliecināti, ka ikviens šeit varēs atrast savas brilles, ar kurām lepoties, un kontaktlēcas, kas derēs kā uzlietas! Turklāt, esam optikas salonu iekārtojuši mājīgi, lai ikviens tajā justos komfortabli. OC VISION ik gadu novirza 700 000 – 800 000 eiro uzņēmuma attīstībai. Līdzekļi tiek investēti jaunāko mazumtirdzniecības konceptu un tehnoloģiju ieviešanā Baltijas redzes korekcijas nozarē. Plānojam, ka līdz 2021.gada vidum VIZIONETTE koncepta attīstīšanā investēsim vairāk kā vienu miljonu eiro. Papildu būtiskas investīcijas tiks veiktas tiešsaistes tirdzniecības platformā un tās integrācijā ar visiem grupas pārdošanas kanāliem, kā arī šīs platformas ieviešanā jaunos ģeogrāfiskos tirgos.”

Marta Siliniece, OC VISION Tirdzniecības attīstības direktore:“Kā rāda mūsu veiktie pētījumi, lielākās barjeras, pērkot brilles, ir ilgais meklēšanas laiks, pārāk šaurs sortiments, augsta briļļu cena un bailes no redzes pārbaudes. Jaunā VIZIONETTE koncepta ietvaros iepirkšanās būs gan izklaidējoša, gan izglītojoša. Liels uzsvars optikā ir jaunākajiem dizaineru zīmoliem – Gucci, Andy Wolf, Chopard, Prada, Dolche&Gabbana, Nina Ricci, J.F. Ray, Hugo Boss, Michael Kors, Ray Banu.c. unikālā vismaz 20 modeļu sortimentā, kas nav pieejams nekur citur Baltijā. Tajā pašā laikā nemitīgi meklējam jaunus veidus, kā pārsteigt savus klientus – tāpēc arī esam sākuši sadarbību ar zīmolu One Wolf un izveidojuši kopīgu saulesbriļļu kolekciju par ļoti demokrātiskām cenām. Cita starpā, arī optikas veikala apģērbu dizainu veidojušas “One Wolf” dizaineres. Gan VIZIONETTE, gan “Pasaules Optika” salonos ir iespēja iegādāties unikālu abu  latviešu uzņēmumu kopdarbu – saulesbrilles un T-kreklu par īpaši pievilcīgu cenu.”

 

“Būtiski no mūsu puses, radot kopdarbu, bija, saglabāt saulesbrillēm “unisex” stilu un briļļu formas, kā arī domāt par netradicionālākiem krāsu un materiālu salikumiem, jo nelielas “nepareizības” un stilistiski kontrasti ir ļoti raksturīgi “One Wolf” dizainā. Tā, piemēram, formu ziņā jūtama atsauce uz deviņdesmito gadu stilistiku, kad modē spēcīgi sevi pieteica “Grange” un “Rave” subkultūras. Kolekcijā šobrīd paredzēti vairāk nekā desmit modeļi, kur apvienosies gan šauras, apaļas, gan apjomīgas formas saulesbrilles, sākot no tumši tonētām lēcām, siluetā viendabīgām brillēm, līdz ēteriski gaisīgu toņu salikumiem gan saulesbriļļu ietvaros, gan lēcās. Tāpat, kopīgiem spēkiem ir tapis piedāvājums iegādāties jebkuras “One Wolf” aktuālās pavasara/vasaras saulesbrilles kopā ar melnu vai baltu t-kreklu. Manuprāt, ļoti pozitīvi vērtējama divu un vairāku latviešu kapitāla uzņēmumu sadarbība, jo darot kopā, rezultāts ir ļoti profesionāls un cilvēkiem tīkams, kā arī pats sadarbības process vērtējams kā ļoti aizraujošs,”par kopīgi radīto saulesbriļļu kolekciju stāsta viena no “One Wolf” zīmola dibinātājām Sarmīte Mickeviča.

 

Acu atslodzei un relaksācijai pēc briļļu pirkuma, VIZIONETTE būs pieejama arī ekskluzīva acu SPA zona ar acu masāžas ierīci. Tāpat, optikas salonā būs pieejama briļļu pašapkalpošanās remontdarbnīca, kurā klienti ērti varēs paši saskrūvēt un notīrīt savas brilles. Veikalā būs pieejams vairākkārt uzpildāms briļļu tīrīšanas šķidrums, ko klienti pēc īpašas VIZIONETTE pudelītes iegādes, varēs paši uzpildīt bez maksas. 

 

Jaunais zīmols VIZIONETTE ir tapis sadarbībā ar reklāmas aģentūru Pagan Ogilvy, grafisko dizaineri Viesturu Staņislavski, bet telpu dizainu jaunajiem optikas veikaliem veidojusi aģentūra COLORART MEDIA.

jaunagaita.net :: Vai SAB un Saeimas NDK apzināti ignorē Krievijas ietekmi Latvijā?

Žurnāls Jaunā Gaita savā 2019. gada vasaras žurnālā Nr. 297. un interneta vietnē jaunagaita.net ir publicējis polemisku Otto Ozola rakstu, kurā ir pieminēts Gatis Kokins. Raksts ir pārpublicēts vietnē pietiek.com.

[WEB] jaunagaita.net :: Vai SAB un Saeimas NDK apzināti ignorē Krievijas ietekmi Latvijā?

[PNG] jaunagaita.net :: Vai SAB un Saeimas NDK apzināti ignorē Krievijas ietekmi Latvijā?

[WEB] pietiek.com :: Vai SAB un Saeimas NDK apzināti ignorē Krievijas ietekmi Latvijā?

[PNG] pietiek.com :: Vai SAB un Saeimas NDK apzināti ignorē Krievijas ietekmi Latvijā?

_______________________________________________________________________

Otto Ozols

VAI SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJS  UN SAEIMAS NACIONĀLĀS DROŠĪBAS KOMISIJA  APZINĀTI IGNORĒ KRIEVIJAS IETEKMI LATVIJĀ?

Nesen ASV noslēdzās īpašā prokurora Roberta Millera (Mueller) vadītā izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Nav šaubu, ka Krievija aktīvi cenšas ietekmēt politiskos procesus ārvalstīs, kur vien tas ir iespējams. Latvijā šajā ziņā ir vairāk neatbildētu jautājumu, nekā atbildētu. Īpaši pēdējos gados satraucošas ziņas ir sekojušas viena pēc otras, bet Latvijas augstākā politiskā elite tās uzkrītoši ignorējusi. Valsts kontrolētais kabeļtelevīzijas operators „Lattelecom” burtiski uzspiedis saviem klientiem Krievijas propagandas kanālus. To izplatība un popularitāte neapšaubāmi nopietni ietekmēja Latvijas politisko klimatu. Izrādījies, ka pielaides valsts noslēpumiem piešķirtas ļoti ietekmīgām amatpersonām, kuras vēlāk pieķertas apšaubāmās situācijās un kontaktos. Vairumā gadījumu pēdas nepārprotami ved Kremļa virzienā. Tas viss noticis gadiem, bet diskusijas par šiem jautājumiem ir nevis izmeklētas, bet Saeimas līmenī apklusinātas, burtiski paslaucītas „zem tepiķa”. Vairāki gadījumi identiskās situācijās atbildīgās rietumvalstīs nekavējoties kļūtu par nacionāla līmeņa skandāliem un sāktos nopietni izmeklēšanas procesi. Latvijā nekas tāds nav noticis. Konfrontēti ar tiešiem jautājumiem – kāpēc tā – politiķi izvēlas apklust un skatīties citā virzienā.

Situācijas labākai izpratnei nepieciešams apskatīt notikumus vairāku gadu kopainā. Būtiska robežšķirtne varētu būt 2013. gads, kad par Satversmes Aizsardzības biroja, faktiski ietekmīgākās nacionālās drošības iestādes vadītāju Saeimā tika ievēlēts bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Otra būtiska robežšķirtne ir 2014. gads, kad Krievija uzbruka Ukrainai un okupēja tai piederošo Krimas pussalu. Šī krīzes situācija skaudri atklāja Latvijas vājumu un neaizsargātību, ja Krievija censtos uzbrukt arī Latvijai.

Izrādījās, ka Latvijas bruņotie spēki gadiem ilgi ir dzīvojuši hroniskā līdzekļu deficītā. Latvija, pretēji NATO dotajiem solījumiem, aizsardzībai veltīja nevis 2% no IKP, bet gan 0.7-1%. Tas bija arī krietni mazāk, nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Kā liecināja daudzi zemessargi, tad situācija ar zemessardzes apgādi bija novesta teju līdz bankrotam. Latvijā nebija arī pienācīgi NATO spēki, kas varētu atvairīt iespējamo pirmo uzbrukuma vilni, kaut vai simboliski. Nebija sagatavoti arī plāni, kā šos spēkus operatīvi ievest. Atbildība par šo situāciju gulstas uz toreizējo varas partiju „Vienotība” un tā laika partijas biedru, aizsardzības ministru Arti Pabriku. Tieši viņš bija atbildīgs par valsts aizsardzību vairāk nekā trīs gadus. Vēlāk jautāts, kāpēc bija izveidojusies šāda situācija, viņš atbildēja, ka neesot bijusi pietiekama politiskā griba. Bet viņš noklusē faktu, ka viņš pats bija tobrīd ietekmīgās „Vienotības” ietekmīgs politiķis un ministru prezidenta biedrs. Pabrikam bija visas iespējas ietekmēt šos procesus, bet viņš to, būdams ministrs, nebija izdarījis. Vēl viena atruna, ka 2014. gads ir pēckrīzes laiks. Te gan jāatgādina, ka 2014. gadā jau bija pagājuši pieci gadi kopš globālās finanšu krīzes un valsts aizsardzība nav jautājums, ar kuru drīkst vilcināties. Valsts drošība bija kritiskā stāvoklī, bet nopietna situācijas analīze un atbildīgo noskaidrošana nenotika ne toreiz, ne arī tagad. Artis Pabriks ir nomainījis partiju un atkal ir aizsardzības ministrs, bet SAB ir piešķīris viņam visas iespējamās pielaides valsts noslēpumiem.

Nākamais uzkrītošais valsts drošības apdraudējums bija zināms jau krietni pirms 2014. gada krīzes, bet netika atrisināts ne toreiz, ne arī šobrīd – piecus gadus vēlāk. Krievija savas intereses Latvijā brīvi un netraucēti gadiem ilgi realizēja, masīvi izmantojot savu televīzijas kanālu plašo izplatību visā Latvijā. Šie kanāli nekautrējoties reklamēja un atbalstīja Krievijai draudzīgus politiskos spēkus un neapšaubāmi tādā veidā iejaucās Latvijas iekšpolitikā. 2014. gadā, kad notika uzbrukums Ukrainai, Kremļa kanāli izvērsa īpaši agresīvu propagandas kampaņu, kas netraucēti pārpludināja Latvijas informatīvo telpu. Latvija atkal izrādījās pilnīgi negatava arī informatīvā kara situācijai. Vēl trakāk – izrādījās, ka lielākais kabeļtelevīzijas operators, Latvijas valstij daļēji piederošais uzņēmums „Lattelecom” (šobrīd – „Tet”), nodrošina šo kanālu izplatību un dara to īpaši uzkrītoši. Proti, neviens klients nevarēja iegādāties „Lattelecom” kabeļtelevīzijas pamata paketi bez Krievijas propagandas kanāliem. Faktiski tie tika uzspiesti bez izvēles iespējām tos nepasūtīt un nemaksāt Krievijas propagandas mašinērijai. Šī absurdā situācija daļēji ir saglabājusies joprojām. Uzņēmuma vadība tai vietā, lai atteiktos no Kremļa kanāliem vai vismaz tos izņemtu no obligāti pasūtāmo saraksta, gadiem ilgi meklēja attaisnojumus, lai to nedarītu. Atrunas vēlāk izrādījās maldinošas. Vispirms „Lattelecom” stāstīja, ka nevar izslēgt no savas piedāvājuma paketes šos kanālus, jo tam nav likumīga pamatojuma. Viņi manipulēja ar sabiedrisko domu, jo šos kanālus „Lattelecom” neviens netraucēja izņemt vismaz no piedāvājuma pamata paketes. Paradoksālā kārtā valsts uzņēmums bija padarījis Kremļa propagandas kanālus par simbolisku OIK jeb Obligātā iepirkuma komponenti kabeļtelevīzijas klientiem. Tas bija tikai un vienīgi labas gribas jautājums tos ievietot kādā citā, neobligātā piedāvājumā. Tas netika izdarīts. Vēl uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka šāda rīcība ietekmētu viņu finanšu rādītājus, kas ir viņu pamata uzdevums. Pavisam nesen konkurējošais, arī kabeļtelevīzijas pakalpojumu piedāvājošais uzņēmums LMT paziņoja, ka nepiedāvā saviem klientiem Kremļa propagandas kanālus un nav izjutis būtiskus komerciālus zaudējumus. Uzņēmuma vadītājs Juris Binde atbildot uz jautājumu, kāpēc LMT viedtelevīzijā nav pieejami Krievijas federālie kanāli, atbildēja: „Es neredzu iemeslu, kāpēc vajadzētu pārraidīt mums [Latvijai] nedraudzīgu informāciju. Mēs neplānojam to darīt."

Tādā veidā Krievijai bija visas iespējas plaši atbalstīt sev draudzīgus politiķus Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās. Daudzos gadījumos sekmes neizpalika, jo TV joprojām ir viens no efektīvākajiem politiskās reklāmas medijiem. Un atkal – neviena atbildīgā iestāde vai organizācija – ne SAB, ne Saeimas Nacionālās drošības komisija, ne arī Rīgā bāzētais NATO StratCom COE, jeb NATO Stratēģiskās Komunikācijas Izcilības Centrs nepievērsa šai situācijai pienācīgu uzmanību. „Lattelecom” ilgstoši izvairījās kaut ko mainīt, tā augstākie vadītāji saglabāja amatus. Ik pa brīdim notika kādas diskusijas, bet redzami rezultāti izpalika. Jāatgādina, ka Saeimas Nacionālās drošības komisiju toreiz vadīja „Vienotības” pārstāve Solvita Āboltiņa un vēlāk Inese Lībiņa-Egnere. Šobrīd komisijas vadītājs ir ZZS deputāts, bijušais ministru prezidents Māris Kučinskis.

Pavisam nesen atklājās, ka „Lattelecom” padomes vadītājs Gatis Kokins ir atrodams, tā dēvētajos, „čekas maisos”. Šis fakts SAB noteikti nebija noslēpums arī agrāk. Šī ilgstošās Krievijas ietekmes ignorēšana visus šos vairāk nekā piecus gadus faktiski ir noklusēta un aktīva rīcība ir izpalikusi.

Līdzīgi nopietni jautājumi ir par pielaižu piešķiršanu visaugstākajām amatpersonām. Aizdomīgi gadījumi ir vairāki, bet apskatīsim tikai divus – visskaļākos. 2013. gadā Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti tika pārvēlēts Ilmārs Rimšēvičs. Tas notika neskatoties uz to, ka viņam, kā vēlāk izrādījās bija gana liela ietekme uz visu banku sektoru, Latviju gadiem ilgi bija satricinājuši ļoti smagi banku sabrukšanas gadījumi un valsts saņēmusi regulārus pārmetumus par milzīgu aizdomīgas naudas apriti. Tāpat nesen atklājās, ka viens no tuvākiem Rimšēviča draugiem, biežu ceļojumu biedrs bija Krievijas vēstniecībā un politiskajā aprindās labi zināmais, nu jau mirušais Olainfarm valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins. Šobrīd atklājies, ka abi ceļojuši uz Krieviju zvejot, kur ceļi viņiem it kā nejauši krustojušies ar Krievijas militārās industrijas ietekmīgiem darboņiem. Tāpat atklājies, ka Rimšēvičs piedalījies neoficiālās sanāksmēs tā dēvētajās „Taureņu pirtīs”, kur piedalījies sarunās ar apšaubāmas reputācijas, šobrīd apsūdzētiem biznesmeņiem. Tiesībsargājošajām iestādēm šie fakti bija labi zināmi jau 2013. gadā, bet tas SAB netraucēja viņam piešķirt augstākas kategorijas valsts noslēpuma pielaidi un ieņemt augsto un ietekmīgo amatu. 2018. gadā pēc korupcijas apkarošanas biroja – KNAB iesnieguma prokuratūra uzsāka kriminālvajāšanu pret Rimšēviču saistībā ar kukuļņemšanu. Atklātībā nākusī informācija nevarēja būt noslēpums SAB jau agrāk, bet jautājums, kāpēc viņi šo informāciju ignorēja, netiek uzdots.

Tikpat satraucoša situācija atklājās 2017. gadā. Toreiz SAB pēkšņi atņēma pielaidi valsts noslēpumam Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei. Te jāatceras, ka tas faktiski ir viens no ietekmīgākajiem amatiem valsts iekšējās drošības sistēmā, šajā pozīcijā ir pieeja visnopietnākajiem valsts noslēpumiem. Neoficiāli avoti vēsta, ka SAB bija spiesti atņemt viņai pielaidi pēc tam, kad kāds sabiedroto izlūkdienests bija pamanījis viņu ar vīru ballējoties ietekmīgā Krievijas naftas un gāzes kompānijas „Itera” Latvijas nodaļas vadītāja Jura Savicka dzimšanas dienas ballītē. Savickis PSRS laikos bija augsta ranga čekists un šobrīd tiek uzskatīts par Kremļa neoficiālo rezidentu Latvijā. „Itera” faktiski kontrolē bijušo čekistu brālība ar Krievijas prezidentu Vladmiru Putinu priekšgalā. Saprotams, ka sabiedroto valstu izlūkdienesta pārstāvji varēja būt šokēti, ka NATO dalībvalsts iekšlietu ministrijas valsts sekretāre ģimeniski atpūšas un svin kopīgus svētkus ar tik ietekmīgu, ar Krieviju saistītu personu. Latvijā joprojām neatbildēts jautājums ir kāpēc SAB šo „neparasto” draudzību nebija pamanījuši jau kopš 2009. gada, kad Pētersone-Godmane kļuva par ministrijas valsts sekretāri. To nebija „pamanījis” arī pašreizējais SAB vadītājs Jānis Maizītis, kurš savā amatā tobrīd bija jau vairāk nekā četrus gadus. Piedevām, Godmaņu ģimene savas tuvās attiecības ar ietekmīgu miljonāru, Krievijas uzņēmuma filiāles vadītāju pat īpaši neslēpa. Latvijā viņi bija kopīgi redzami daudzos publiskos pasākumos. Tomēr Maizīša vadītai iestādei, atšķirībā no sabiedrotajiem, tā nešķita uztraukuma vērta situācija. Gadiem ilgi. Pēc pielaides zaudēšanas Pētersone-Godmane nekavējoties tika pie ļoti labi apmaksāta darba Savicka kontrolētajā, ar Krieviju saistītajā uzņēmumā AS Latvijas gāze meitasuzņēmumā, sadales sistēmas operatorā AS Gaso. Pētersone-Godmane šajā uzņēmumā tagad ir valdes priekšsēdētāja.

Jebkurā citā valstī šāda situācija, kad Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre izrādās tik cieši saistīta ar Krievijas visaugstāko biznesa un politisko vidi, būtu vismaz izmeklēšanas vērts jautājums par SAB nevērību gadu garumā. Latvijā nenotiek nekas.

Vēl viens līdzīgs gadījums. Gadu mijā sabiedrība uzzināja, ka darbu pametis ietekmīgais un pretrunīgu slavu iemantojušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns. Neoficiāli avoti vēsta, ka tas noticis pēc stratēģiskā sabiedrotā – ASV vēstniecības – nopietniem jautājumiem SAB vadībai. Acīmredzot jautājumi bijuši tik nopietni un atbildes tik nepatīkamas, ka Maizītis bija spiests darbinieku atlaists. Skaidrs, ka ASV bez nopietna iemesla tā nerīkotos. Bet atkal – neviens pat nav uzsācis diskusijas par SAB darba kvalitāti, kad kārtējo reizi tiek konstatēta tik augsta līmeņa nevērība un nolaidība. Tas nevarētu notikt, ja Maizītim nebūtu kādi ļoti augsta līmeņa politiskie aizbildņi, kuri ir ieinteresēti, ka SAB turpina darboties tikpat vāji, kā līdz šim.

Protams, nevar noliegt, ka zināmas aktivitātes meklējot Krievijas ietekmes cilvēkus ir notikušas. Tomēr tās izskatās dekoratīvas un formālas, gluži vai kā dūmu aizsegs, lai kaut kā attaisnotu iepriekšminētās neizdarības un izgāšanās. Ik pa brīdim tiek trenkāts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko. Kaut gan katram nopietnam drošības jautājumu ekspertam ir skaidrs, ka Gapoņeko ir margināls darbonis, kurš taisa vairāk troksni un neko nopietni ietekmēt nevar. Saprotams, ka viņam nav un nekad nebūs pieeja kādiem nopietniem noslēpumiem un augstākās politiskās varas rīkiem.

Tāpat ir notverti trīs iespējamie spiegi – viens no viņiem ir pensionārs Latgalē, otrs „Latvijas dzelzceļa” meistars. Visdrīzākais, ka viņiem arī bija darīšana ar Krievijas izlūkdienestiem, bet skaidrs, ka runa ir par viszemākā līmeņa darboņiem, kurus nevienam spiegu dienestam nebūtu žēl atmest, lai piesegtu daudz nopietnāka līmeņa darboņus.

Šie gadījumi labi kalpo, lai nomierinātu sabiedrības uztraukumu par drošības dienestu maz rezultatīvo darbu. Tomēr tie nedod atbildi, kāpēc Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, nav notverts neviens visaugstākā līmeņa nodevējs? Specdienesti gan skaidro, ka ik pa brīdim tiek izraidīts kāds Krievijas vēstniecības darbonis, kurš pieķerts aizdomīgos sakaros. Bet gaisā paliek karājoties neatbildēts jautājums – vai šie Krievijas spiegi ir darbojušies bez līdzdalībniekiem visaugstākajos politiskajos līmeņos?

2018.gada sākumā, neskatoties uz iepriekš aprakstītajām problēmām SAB darbā, Jānis Maizītis Saeimā bez nopietnām diskusijām tika atkārtoti pārvēlēts savā amatā. Šajā rakstā ir pieminētas tikai dažas no vairākām aizdomīgajām epizodēm, kur redzama nepārprotama Krievijas interešu piesegšana visaugstākā līmenī. Ir kādi skaļi nepateikti iemesli, kas politiķiem un medijiem liek klusēt situācijās, kas citās valstīs būtu izraisījuši ļoti nopietnus skandālus.

Viens ir diezgan droši prognozējams – arī pēc šī raksta publicēšanas Latvijas augstākā politiskā elite atturēsies uzdot nopietnus jautājumus par SAB vadītāja atbilstību ieņemamam amatam. Pat labi apzinoties, ka viņa bezdarbība ir sekmējusi nopietnus Latvijas nacionālās drošības apdraudējumus. Kādi tam ir iemesli – mēs varam tikai minēt.

Otto Ozols ir literārais pseidonīms rakstniekam, politiķim Mārtiņam Barkovskim, kurš kandidē uz Eiropas Parlamentu no Latvijas Reģionu apvienības saraksta.

Delfi.lv :: Bordāns kritizē 'Tet' attieksmi pret Latvijas informatīvās telpas drošību

Portāls Delfi.lv savā rakstā par "Tet" atsaucās uz iepriekš Gata Kokina teikto:

[WEB] Delfi.lv :: Bordāns kritizē 'Tet' attieksmi pret Latvijas informatīvās telpas drošību

[PNG] Delfi.lv :: Bordāns kritizē 'Tet' attieksmi pret Latvijas informatīvās telpas drošību

_____________________________________________________________________________________________________________________________

Latvijas drošības dienesti tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rīkotajā sanāksmē par Latvijas informatīvās telpas drošību un aizsardzību pauduši uztraukumu par to, kā informatīvo telpu veido un kropļo uzņēmums "Tet", kurā Latvijas valstij pieder 51%, (iepriekš "Lattelecom"), liecina ministra preses konferencē pēc sanāksmes teiktais.

Ministrs pauda sašutumu, ka [uzņēmuma] vadības izteikumi presē, ka visu nosaka tikai bizness, liecina – nekāda izpratnes par to, kas ir Latvijas informatīvā telpa, kāds ir uzņēmuma uzdevums un biznesa modelis un pie kādām sekām tas var novest, maiņa desmit gadu laikā tā arī nav notikusi. "Nostāja ir viena un tā pati – viss ir tikai bizness," noteica Bordāns, piebilstot, ka rodas iespaids, ka uzņēmuma vadībai vispār neinteresē kādas televīzijas pamatpakas tiek piedāvātas Latvijas sabiedrībai.

Bordāns bilda, ka valdībai beidzot būtu jārīkojas šajā jautājumā. Turklāt runa nav tikai par Krievijas valsts subsidēto kanālu nepārraidīšanu, bet arī par pamatpaketes proporcijām – kādi kanāli tajās ietverti.

Jau 2018. gada aprīlī toreiz vēl "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins "RīgaTV 24" raidījumā "Preses klubs", diskutējot par iespējām ierobežot Krievijas propagandas televīzijas kanālus, norādīja, ka "Lattelecom" kā komerciāls uzņēmums to paši proaktīvi nedarīs. Toreiz viņš to argumentēja ar klientiem, kas negatīvi izsakās par šādu varbūtību.

Viņš gan vienlaikus arī atzina, ka "propagandas situācija Latvijai ir nelabvēlīga, un ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas ir jādara".

Savukārt šogad aprīlī, tieši gadu vēlāk, nu jau "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis intervijā portālam "Delfi" pauda pārliecību, ka cilvēkiem jābūt iespējai izvēlēties, ko skatīties, tostarp arī Kremļa propagandas kanālus. Gulbis skaidroja, ka, viņaprāt, cilvēki Latvijā ir gana izglītoti un spēj arī atšķirt, kas ir kvalitatīvs saturs un ne tik kvalitatīvs saturs. "Tam, ko sauc par propagandas ziņām, manuprāt, ir gana zemi reitingi. Šos raidījumus gandrīz neviens neskatās. Skatās šovus un seriālus, ja runa ir par krievu kanāliem. Un ir skaidrs jautājums – kas ir pareizā biznesa stratēģija? Mūsu tirgus daļa demonstrē to, ka mūsu biznesa stratēģija ir pareiza. Citi, kas varbūt nav ar tik ambicioziem mērķiem, var atļauties biznesā startēt ar politiskiem paziņojumiem," sacīja Gulbis.

No Gulbja atbildēm varēja noprast, ka Krievijas propagandas kanālus turpinās translēt.

Настоящее Время :: Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

Marijas Andrejevas veidotajā Current Time (Настоящее Время) TV sižetā par pirmajiem 15 Latvijas gadiem ES ir dzirdams arī Gata Kokina viedoklis:

[WEB] Настоящее Время :: Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

[PNG] Настоящее Время :: Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

[MP4] Настоящее Время :: Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

 

Эмигранты и "возвращенцы". Что выиграла и что потеряла Латвия за 15 лет в Евросоюзе

Ровно 15 лет назад произошло крупнейшее расширение Евросоюза за всю его историю. Сразу десять стран стали членами ЕС – в их числе и страны Балтии.

Подготовка к вступлению в Евросоюз в Латвии началась еще в конце 90-х. Стране нужно было выполнить целый список требований – привести в порядок законодательство и судебную систему, начать борьбу с коррупцией.

В 2004 году на референдуме за вступление в Евросоюз в Латвии проголосовали 67% избирателей. Тогда было много евроскептиков: люди опасались, что Латвия не сможет конкурировать с богатыми странами Европы, что появится много новых правил, и местные предприниматели, особенно крестьяне, не смогут им следовать, местный бизнес не будет развиваться.

Инвестиции и рост экономики

Но уже в первые годы после вступления в Евросоюз все эти опасения растаяли. Местный бизнес получил возможность выйти за рамки страны с двухмиллионным населением и работать в масштабах всей Европы.

"Главное – это общий европейский рынок. Ясно, что Латвия по своим размерам и числу жителей не то место, где бизнесу легко развиваться. Слишком маленький рынок. Для местных предпринимателей не было лучшего варианта, чем выйти на европейский рынок", – говорит экономист Гатис Кокинс.

За первый год в Евросоюзе ВВП Латвии вырос на 2%, сейчас средний рост ВВП – 3% в год. За 15 лет Латвия получила из европейских фондов почти €10 млрд на разные социальные и культурные проекты. Латвийские дороги сейчас содержатся и ремонтируются в основном за европейские деньги.

Массовая эмиграция

Открытые границы позволили жителям страны ездить учиться и работать в другие страны Европы. Правда, никто не предполагал, что миграция станет настолько массовой. За 15 лет Латвия потеряла около 400 тысяч жителей – то есть уехал каждый пятый.

В последние годы уровень миграции идет на спад, многие начинают возвращаться. Ал Лапковский – известный латвийский фотограф. Он был мигрантом первой волны, уехал из Латвии в 2000 году, еще до вступления страны в Евросоюз. Жил в Лондоне, потом в Кельне, но в итоге вернулся в Ригу. Себя он считает скорее европейцем, чем рижанином. Ал работает над большими международными фотопроектами, снимает рекламные кампании в разных странах Европы.

"У меня съемки то там, то здесь. На прошлой неделе летал в Лондон. Если бы Британия не была в ЕС, или бы мы не были в ЕС, это было бы намного сложнее. А так я просто покупаю билет, лечу туда, снимаю, возвращаюсь, отсылаю фотографии, отсылаю инвойс. Это одно экономическое пространство, что очень удобно для работы", – рассказывает фотограф.

Робертс Томме уехал из Латвии сразу после школы. Получил высшее образование и работал в Лондоне. Год назад вернулся в Ригу.

"Я понял, что каждый раз, приезжая в Латвию, я чувствую здесь себя гораздо лучше. Тут семья, друзья. Я сам рижанин, и сейчас снова живу в родном городе и чувствую себя счастливым", – говорит он.

Сейчас Роберт помогает точно таким же "возвращенцам" наладить свою жизнь в Латвии. Быть частью Европейского союза – это возможность выбора, где учиться, где работать, где жить, объясняет Роберт.

Президент страны Раймонд Вейонис, поздравляя жителей с круглой датой, написал, что 1 мая стало днем, "когда мы можем праздновать возвращение в семью европейских государств, к которой принадлежим".

 

TVNET.lv :: KP vērtēs maksājumu lietotnes "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

Portāls TVNET rakstā par Konkurences Padomes rīcību piemin Gati Kokinu kā Monea līdzīpašnieka īpašnieku. Vēlāk šis raksts ir tulkots angliski un pārpublicēts:

[WEB] tvnet.lv :: KP vērtēs maksājumu lietotnes "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[PNG] tvnet.lv :: KP vērtēs maksājumu lietotnes "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[WEB] afaae.com :: The CP will assess a complaint of the payment application "Monea" on possible abuse of the dominant position of Swedbank 

[PNG] afaae.com :: The CP will assess a complaint of the payment application "Monea" on possible abuse of the dominant position of Swedbank

Līdzīgi agregatori:

https://halids.com/latvia/cp-will-assess-a-complaint-about-possible-abuse-of-swedbank-day-2/

https://sclate.com/latvia/the-cp-will-evaluate-a-complaint-of-the-monea-payment-application-on-possible-abuse-of-the-dominant-position-of-swedbank-financial-news-financing/

https://navva.org/latvia/latvia/the-cp-evaluates-a-complaint-from-the-payment-request-monea-about-possible-abuse-of-the-dominant-position-of-swedbank-financial-news-financeenet/

https://taaye.com/latvia/cp-will-evaluate-a-complaint-from-the-monea-claim-for-potential-abuse-of-the-dominant-position-of-swedbank-financial-news-financeenet/

[WEB] diena.lv :: KP vērtēs sūdzību par iespējamu Swedbank stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[PNG] diena.lv :: KP vērtēs sūdzību par iespējamu Swedbank stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[WEB] jauns.lv :: KP vērtēs "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

[PNG] jauns.lv :: KP vērtēs "Monea" sūdzību par iespējamu "Swedbank" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

_____________________________________________________________________________________________________________________________________________

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Maksājumu lietotnes "Monea" īpašnieks un izplatītājs SIA "Monetizator" iesniedzis sūdzību Konkurences padomē (KP) par iespējamu "Swedbank" pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likumā noteikto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot atrašanos dominējošā stāvoklī, apstiprināja KP pārstāvji.

KP informēja, ka padome sūdzību ir saņēmumi un iesniegums tuvākajā laikā tiks izskatīts. Savukārt "Swedbank" pārstāvji pagaidām nav snieguši komentārus.

"Monea" pārstāvis Mārtiņš Kalniņš norādīja, ka "Monea" iesniegumā lūdz KP ierosināt lietu par iespējamu Konkurences likuma 13.pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "Swedbank" darbībās, un, konstatējot pārkāpumu, piemērot atbildību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Viņš skaidroja, ka ikdienas darbībā "Monea" ir jāspēj nodrošināt sekmīga sadarbība ar komercbankām, līdz ar to bankas ir būtiskas sadarbības partneres. Kopš darbības sākšanas uzņēmums ikdienā sadarbojas ar četrām lielākajām komercbankām Latvijā - "Swedbank", "Citadele banka", "SEB banka" un "Luminor Bank" Latvijas filiāle. "Ņemot vērā, ka visas iepriekš minētās bankas sniedz "Monea" identiskus pakalpojumus, tad mums ir lieliska iespēja salīdzināt un novērtēt četru banku piemēroto cenu atšķirības," teica Kalniņš.

Kalniņš uzsvēra, ka, salīdzinot ar citām bankām, "Swedbank" pakalpojuma maksu palielināja 22 reizes. Tai pat laikā "Citadele banka", "SEB banka" un "Luminor Bank" Latvijas filiāles vienas transakcijas cena samazinās. "Tā ir uzskatāma par normālu biznesa praksi, ka pieaugot darījumu apjomam jebkurā biznesa jomā, darījuma izmaksas neaug tieši proporcionāli, ko lieliski pierāda arī sadarbība ar citām bankām. Savukārt "Swedbank", neskatoties uz būtisko "Monea" un bankas sistēmu kontaktreižu skaita pieaugumu, ir paaugstinājusi maksu aptuveni 22 reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu, kam nav atrodams objektīvs pamatojums," atzina Kalniņš.

Ņemot vērā, ka visās četrās bankās "Monea" izmanto vienādus pakalpojumus, Kalniņš norādīja, ka visām četrām bankām ir identiski pienākumi un riski, apkalpojot "Monea". Uz visām četrām komercbankām ir arī attiecināms vienāds tiesiskais regulējums. Turklāt arī pašai "Monea" ir pienākums, lai maksimāli novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku. Jāņem vērā arī fakts, ka "Monea" (līdzīgi kā banku gadījumā) kā licencētas maksājumu iestādes darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija ( FKTK), kas ir gan pārbaudījusi un izsniegusi licenci "Monea" darbībai, gan arī saskaņojusi tās izstrādātās riska vadības procedūras.

Kā atzina Kalniņš, banku, tostarp "Swedbank", risks sadarbojoties ar "Monea" no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska viedokļa, ir tāds pats kā parējām trim bankām. Tādējādi, "Monea" ieskatā, nav rodams objektīvs pamats, kāpēc "Swedbank" būtu nepieciešams noteikt "Monea" tik augstu komisijas maksu.

Maksājumu lietotne "Monea" ir sīkmaksājumu aplikācija, kas ļauj pieprasīt un pārskaitīt nelielas naudas summas starp privātpersonu bankas kontiem dažādās bankās nepilnas minūtes laikā un par zemākām izmaksām, kā arī vien ievadot otras personas tālruni.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka 2017.gadā "Monetizator" strādāja ar 22 272 eiro apgrozījumu, kas ir 4,7 reizes vairāk nekā 2016.gadā, bet zaudējumi saruka 1,7 reizes un bija 270 520 eiro.

Kompānija reģistrēta 2013.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 5648 eiro. "Monetizator" īpašnieki ir riska kapitāla pārvaldītājs komanditsabiedrība "Expansion Capital fund AIF" (25,18%), Armandam Garkānam piederošais uzņēmums SIA "Nule 19" (18%), Mārtiņš Kalniņš (15,44%), Ance Kalniņa (14,36%), uzņēmumam "Callidus Capital" piederošā SIA "CCINV005" (10%), Mārtiņš Bērziņš (8,45%), Gatim Kokinam piederošs uzņēmums SIA "Apoga konsultācijas" (8,36%), SIA "QIX" (6%), SIA "Event Works" (2,14%) un SIA "D8 Corporation".

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

The CP reported that the Board received complaints and the request will be reviewed shortly. But Swedbank has not made any comments yet.

Monea spokesman Martins Kalnins stressed that "Monea" in the request asks the CC to initiate a case of alleged violation of the ban on Article 13 of the Competition Act in Swedbank's operations, and to impose liability for abuse of dominant position upon finding a violation.

He explained that the daily operation of "Monea" should be able to ensure a successful cooperation with commercial banks, so that banks are essential partners. Since its inception, the company has cooperated with four major commercial banks in Latvia – Swedbank, Citadele banka, SEB banka and Luminor Bank in Latvia. "Given that all the above banks provide identical services to Monea, we have a great opportunity to compare and evaluate the differences between the prices applied by the four banks," Kalnins said.

Kalnins emphasized that Swedbank has increased its service rate by 22 times compared to other banks. At the same time, the price of a transaction from the Latvian branch of Citadele banka, SEB banka and Luminor Bank is declining. "It is a normal commercial practice that, as the volume of transactions in any business area grows, transaction costs do not increase proportionally, as demonstrated by the cooperation with other banks." Swedbank, despite the significant increase in the number of contacts between Monea and banking systems, increased the rate approximately 22 times compared to 2017, for which there is no objective justification, "admitted Kalniņš.

Since Monea uses the same services in all four banks, Kalnins pointed out that all four banks had identical liabilities and risks to Monea's service. All four commercial banks are also subject to the same regulatory framework. In addition, Monea itself has a duty to minimize the risk of money laundering and terrorist financing. Account must also be taken of the fact that Monea (as in the case of banks), as a licensed payment institution, is overseen by the Financial Market and Capital Market Commission (FCMC), which has verified and licensed the Monea operation and coordinated its risk management procedures. .

As Kalnins acknowledged, the risk for banks, including Swedbank, to cooperate with Monea in relation to the risk of money laundering and terrorist financing is the same as that of the other three banks. Thus, in Monea's opinion, there is no objective reason why Swedbank needs to define Monea as a high commission.

The Monea Payment application is a pay-per-view application that allows you to claim and transfer small amounts of money between private bank accounts in different banks in less than a minute and at a lower cost, as well as entering someone else's phone.

"Firmas.lv" information show that in 2017 "Monetizator" worked with a turnover of 22,272 euros, which is 4.7 times more than in 2016, but losses decreased by 1.7 times and totaled 270 520 euros.

The company was registered in December 2013 and its registered capital is 5648 euros. Monetizator's owners are venture capital managers, "Expansion Capital Fund AIF" (25.18%), "Nule 19" (18%) owned by Armands Garkans, Mārtiņš Kalniņš (15.44%), Ance Kalniņa (14 , 36%), CCINV005 owned by Callidus Capital (10%), Mārtiņš Bērziņš (8.45%), Gatis Kokins owner of SIA "Apoga konsultācijas" (8,36%), SIA "QIX" % "Works of Events" (2.14%) and "D8 Corporation" Ltd.

 

pietiek.com :: Kokins nav pat mēģinājis tiesāties, lai censtos pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK

Portāls pietiek.com ir publicējis viedokli par Gati Kokinu:

[WEB] pietiek.com :: Kokins nav pat mēģinājis tiesāties, lai censtos pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK

[PNG] pietiek.com :: Kokins nav pat mēģinājis tiesāties, lai censtos pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK

________________________________________________________________________________________________________-

Kremļa propagandas izplatītāja „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Kokins nav pat mēģinājis tiesāties, lai censtos pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK

Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kura vārds atrodams decembrī atvērtajos „čekas maisos” – LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) „stukaču” kartotēkā, nav pat mēģinājis tiesāties, lai pierādītu, ka nav sadarbojies ar VDK.

Nacionālais arhīvs nule ir publiskojis gandrīz pilnībā izcenzētus tiesu spriedumus un prokuratūras lēmumus pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (saite https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/sadarbibas-fakta-lietas), no kuriem tomēr skaidri iespējams saprast, kuri „maisos” atrastie ir tiesājušies un kuri nav pat mēģinājuši to darīt. Pašreizējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Kokins to darīt nav mēģinājis.

Kā rāda publiskotā kartotēka, 1967. gada 26. augustā dzimušais Gatis Jāņa dēls Kokins ticis savervēts jau 1986. gada 7. februārī, būdams Latvijas Valsts universitātes students, un viņam piešķirts segvārds „Valdis”.

Šie dzimšanas dati precīzi atbilst Gatim Kokinam, kurš jau kopš 2009. gada ir Latvijas valsts formāli kontrolētās SIA Lattelecom padomes priekšsēdētājs un šajā amatā 2017. gadā atalgojumā saņēmis 103 627 eiro.

Pats Kokins uz elektroniskā pasta vēstulē nosūtītu aicinājumu skaidrot savu atrašanos „stukaču” kartotēkā tā arī nav reaģējis. Savukārt Jura Gulbja vadītais Lattelecom apgalvo, ka „Lattelecom nevar sniegt komentārus saistībā ar šiem jautājumiem”, jo „šie jautājumi attiecas uz sabiedrības padomi”. Interesanti, ka persona, kas Pietiek pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gulbja viedokli, nevēlējās pārsūtīt šo pieprasījumu padomes locekļiem.

Lattelecom padome saskaņā ar uzņēmuma statūtiem „veic pārraudzību pār uzņēmuma vadību”. Tas nozīmē, ka tieši „stukaču” kartotēkā atrastā Kokina vadītā padome ir tieši atbildīga arī par Lattelecom kļūšanu par Krievijas propagandas galveno izplatītāju Latvijā, par ko uzņēmums tiek kritizēts jau vairākus gadus, taču savu „biznesu” šai jomā nemaina.

Arī Vladimira Loginova vadīto Privatizācijas aģentūru, kas ir SIA Lattelecom valsts kapitāla daļu oficiālā turētāja, nesatrauc VDK stukaču maisos atrastā Kokina atrašanās Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā. Pietiek atkārtoti pilnā apmērā publicē Loginova oficiālos skaidrojumus šai sakarā:

 „Ministru kabinets ar 2012.gada 4.jūnija rīkojumu Nr.246 atbalstīja Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju (turpmāk – Koncepcija), kurā tika noteikta kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu izvirzīšanas kārtība, paredzot, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datu bāzi (rezerves sarakstu), balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.), kur kandidāta politiskā piederība nav faktors.

Vienlaikus Koncepcijā tika noteikts, ka padomes locekļus izvirza no jauna veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja. Tā kā centralizētā pārvaldības institūcija tika izveidota tikai 2013.gadā, ar VAS “Privatizācijas aģentūra” 2012.gada 4.oktobra rīkojumu Nr.1/72 tika izveidota Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, tajā skaitā sagatavot rekomendāciju VAS “Privatizācijas Aģentūra” par padomes locekļu kandidātiem, kas izvirzāmi ievēlēšanai minēto kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs.

Nomināciju komiteja 2013.gada 22.janvāra sēdē rekomendēja Gata Kokina  kandidatūru SIA „Lattelecom” padomes locekļa amatam. Kopumā nomināciju komitejā tika izvērtētas 15 potenciālo padomes locekļu kandidatūras.

2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kura 31.pants noregulēja valdes un padomes locekļu nominācijas kārtību, kura atbilst Koncepcijā noteiktajiem principiem, tos precizējot. T.sk. minētā likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, kāda persona nedrīkst tikt izvirzītas valdes vai padomes locekļa amatam:

1) kurai nav augstākās izglītības;

2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

2012.gada 4.oktobrī izveidotā Nomināciju komiteja, kuras uzdevums bija organizēt SIA „Lattelecom” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” padomes locekļu atlasi, darbs vērtējams kā atbilstošs arī vēlāk pieņemto normatīvo dokumentu prasībām.

Ne Nominācijas komitejas, ne arī  VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā līdz pat 2018.gada beigām nebija un arī nevarēja būt ziņu par SIA “Lattelecom” padomes locekļu kandidātu saistību ar Jūsu vēstulē minēto “LPSR VDK aģentu kartotēku”, un neviens normatīvais akts nenoteica un šodien nenosaka valdes un padomes locekļu nominācijas komisijai tiesības un pienākumus iegūt šādas ziņas no kompetentām institūcijām.

Vienlaikus norādām, ka atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tvērumā personas sadarbības fakts ir konstatējams sevišķajā kārtībā, uzsākot pārbaudes lietu prokuratūrā, vai arī tiesā. Uz šīs vēstules sagatavošanas brīdi VAS “Privatizācijas aģentūra” rīcībā nav ziņu, ka G.Kokina sadarbības fakts būtu nostiprināts likumiskā kārtībā.

VAS “Privatizācijas aģentūra” tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, t.sk. valsts kapitāla pārvaldību, veic atbilstoši pastāvošā normatīvā regulējuma nosacījumiem. Tas cita starpā nozīmē arī to, ka pārvaldības lēmumu pieņemšanā noteicošais ir nevis subjektīvā attieksme vai politiskā pārliecība, bet gan katrā konkrētajā gadījumā atbilstošais normatīvais regulējums.

Ja likumdevēja griba ir bijusi noteikt aizliegumu personai ieņemt noteiktus amatus saistībā ar to, ka personas dati ir atrodami bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentos, tas ir ietverts ārējos normatīvajos aktos, piemēram, Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, likumā “Par tiesu varu” u.c.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tāpat kā Komerclikumā, nav noteikts aizliegums personai ieņemt kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas locekļa amatu personām, “kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji”, kā to nosaka iepriekš minētie likumi attiecībā uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī tiesnešiem.

SIA “Lattelecom” ir privāta kapitālsabiedrība ar ārvalstu kapitālu, un tās pārvaldība tiek īstenota kopā ar otru tās dalībnieku TILTS Communications AS atbilstoši Komerclikumam un OECD rekomendētajiem korporatīvas pārvaldības principiem.

G.Kokins tika nominēts un ievēlēts SIA “Lattelecom” padomes locekļa amatā savu profesionālo prasmju, pieredzes, izglītības un kompetences dēļ, “par” viņu balsojot visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem. SIA “Lattelecom” pārvaldība ietver arī pārvaldes institūciju darba regulāru ikgadēju novērtēšanu. Padomes priekšsēdētāja darbs tiek novērtēts, ņemot vērā SIA “Lattelecom” attiecīgā atskaites gada mērķu izpildes līmeni un ievērojot padomes priekšsēdētāja darbu padomes (un tās komiteju) vadībā.

Padomes priekšsēdētaja darbu pēc vairākiem kritērijiem (t.sk. korporatīvā pārvaldība, sadarbība ar dalībniekiem, stratēģijas ieviešanas pārraudzība u.c.) vērtē katrs padomes loceklis un kapitālsabiedrības dalībnieki. Visu laika periodu, kopš G.Kokins ieņem SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatu, viņa darba sniegums ir vērtēts kā “labs” vai “ļoti labs”.

SIA “Lattelecom” darbības rezultatīvie rādītāji laikā, kopš G.Kokins vada kapitālsabiedrības padomi, ir uzrādījuši konsekventu augšupejošu tendenci, ko apliecina arī publiski pieejamie gada pārskati, ar kuriem katrs interesents var iepazīties SIA “Lattelecom” mājaslapā internetā. SIA “Lattelecom” peļņa 100% apmērā tiek izmaksāta dividendēs sabiedrības dalībniekiem.

VAS “Privatizācijas aģentūra” ir pieprasījusi un saņēmusi G.Kokina skaidrojumu par publiski izskanējušo informāciju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, pašreiz nav konstatēti nekādi objektīvi apstākļi vai šķēršļi, kas padarītu G.Kokina atrašanos SIA “Lattelecom” padomes priekšsēdētāja amatā par nepieļaujamu.”