______________________________________________________________________________________________________________________
Tet dalībnieki ārkārtas kopsapulcē 4. decembrī lems, vai amatā var palikt uzņēmuma vadītājs Juris Gulbis, kurš apsūdzēts krāpšanā saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu. Shēmā vīd Andra Šķēles intereses, zaudējumi uzņēmumam aplēsti 7,6 miljonu eiro apmērā, taču Tet padome vismaz pagaidām neredz iemeslu Gulbja atlaišanai
Vienkārši sakot — afēra.
Tā prokurors Monvīds Zelčs savelk apsūdzības esenci 12 gadus seniem notikumiem, kuru izmeklēšana šovasar noslēgusies ar apsūdzības celšanu telekomunikāciju milža Tet valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām.
Apsūdzēts arī Tet Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, bijušie augsta līmeņa darbinieki — agrākais komercdirektors Jānis Ligers un biznesa daļas vadītājs Toms Ābele —, kā arī sadarbības partneris, firmas Hannu Digital vadītājs Gintars Kavacis.
«Juridiski tā kvalificēta kā krāpšana,» saka Zelčs. Darbs pie šī procesa vēl nav pabeigts, tāpēc prokurors par to runā skopi.
Prokuratūrai ir aizdomas, ka visi minētie ir sadarbojušies, lai piesaistītu Hannu Digital kā starpnieku ciparu televīzijas ieviešanā 2009. gadā un tā ļautu atpelnīt parādu Andrim Šķēlem, kas bija radies pēc pirmās digitalizācijas afēras izgāšanās vairākus gadus iepriekš. Jaunās afēras īstenošanu iespējamu padarīja lēmumi valdības struktūrās, ko kontrolēja Aināra Šlesera un Andra Šķēles veidotās partijas, kā arī valstij daļēji piederošajā uzņēmumā Tet, ko tolaik vēl sauca Lattelecom.
Šajā rakstā Ir rekonstruē, kā Latvijā risinājās digitālās televīzijas ieviešanas otrais cēliens, kas atkal beidzies ar kriminālapsūdzībām.
DIGITALIZĀCIJAS MANTINIEKI
Tas notika sen, 2008. gada 2. septembrī.
Valdību tolaik vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC), satiksmes ministrs bija viņa partijas biedrs Ainārs Šlesers, bet koalīcijā darbojās Andra Šķēles dibinātā Tautas partija.
Valdības sēdē runātais nav zināms, taču pēc protokola redzams, ka ministrs Šlesers todien tajā nepiedalījās. Darba kārtībā gan bija nozīmīgi Satiksmes ministrijas virzīti noteikumi. Tie reglamentēja, kā Latvijā ieviesīs digitālo virszemes televīziju un kā vēlāk organizēs konkursu, kurā uzvarēt beigās faktiski varēja tikai viens pretendents — Lattelecom un Hannu Digital tandēms.
Šlesera vadītās ministrijas izstrādātie un todien valdībā apstiprinātie noteikumi atļāva digitālās televīzijas ieviešanā izmantot tādus tehnoloģiskos risinājumus, kas bija pretēji ES direktīvu nostādnēm. To vēlāk revīzijā konstatēja Valsts kontrole.
Valsts kontroles ieskatā šie noteikumi bija pretrunā arī ar iepriekš konceptuāli lemto, kā digitālā televīzija Latvijā jāievieš. Bija iecerēts, ka to ieviesīs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sadarbībā ar partneri, bet Šlesera vadītā ministrija tagad paredzēja, ka šo komersantu varēs izvēlēties ministrijas rīkotā konkursā. Pēc tam LVRTC faktiski kļuva par konkursa uzvarētāja uzdevumu izpildītāju. Tā nav tikai formalitāte, stāsts ir par miljonu apriti digitālās televīzijas ieviešanā, kurā būtisku lomu iegūst firma Hannu Digital.
Konkurss vēlāk tika organizēts tā, lai nevienam nebūtu iespējas apsteigt Lattelecom un Hannu Digital piedāvājumu — Valsts kontroles vadība jau pēc revīzijas 2009. gadā atzina, ka līdz šim nekad nav sastapusi tik klaju viena pretendenta lobēšanu gan konkursa sagatavošanā, gan vērtēšanā. Piemēram, punktu skaitā būtiskas priekšrocības bija pretendentam, kura rīcībā jau ir funkcionējoša tehniska platforma apraides nodrošināšanai Rīgā un reģionā. Tādas tehniskās iespējas tobrīd bija tikai Hannu Digital, kas apraidi testa režīmā bija sākusi 2007. gadā, izmantojot tehniku, ko bija iepirkuši bēdīgi slavenie digitālās televīzijas ieviesēji Kempmayer Media Latvia. Patiesībā Hannu Digital bija tas pats Kempmayer Media Latvia, tikai mainījis īpašniekus un nosaukumu.
Tieši šīs apraides iekārtas sasaista abas krāpšanas lietas — jaunāko, kurā apsūdzības celtas šovasar, un tā dēvēto digitālgeitas krimināllietu, kuras iztiesāšana turpinās jau kopš 2007. gada. Abos notikumos figurē ne tikai viena un tā pati tehnika. Lai arī uz apsūdzēto sola viņš nav sēdējis, aiz abiem stāstiem vīd ekspremjera Andra Šķēles vārds.
Te jāatgādina, ka pirmais mēģinājums Latvijā ieviest digitālo televīziju sākās līdz ar jauno tūkstošgadi. Valsts šo uzdevumu par 30 miljoniem latu 2002. gadā uzticēja it kā pieredzējušam britu uzņēmumam Kempmayer, kas patiesībā izrādījās tukša čaulas kompānija, aiz kuras caur ārzonām slēpās veikli vietējie darboņi.
Jau 2003. gadā sākās šīs afēras kriminālizmeklēšana.
Apsūdzības krāpšanā, noziedzīgu līdzekļu legalizācijā vai citos pārkāpumos tika celtas 20 cilvēkiem. Prokuratūra atklāja, ka digitalizācijas ideja radusies bijušajam telekompānijas LNT šefam Andrejam Ēķim, kurš uzaicinājis projektā iesaistīt Šķēli.
Vēlāk divi tuvi līdzgaitnieki apstiprināja Šķēles lomu — padomnieks Jurģis Liepnieks apliecināja, ka Šķēle stāvējis aiz iesaistītajām ārzonas firmām, bet advokāts Jānis Loze atklāja, ka projektā pildījis Šķēles norādījumus.
Digitālgeitas iztiesāšana joprojām turpinās — Rīgas apgabaltiesas piespriestie bargie sodi virknei apsūdzēto vēl nav stājušies spēkā, jo Augstākā tiesa nupat oktobrī atcēla notiesājošo spriedumu, lieta būs jāskata vēlreiz. Pirmās digitalizācijas izgāšanās afēras organizētājiem radīja pamatīgas problēmas — ne tikai kriminālprocesu, bet arī finanšu robu. Starptautiska šķīrējtiesa Stokholmā atzina, ka Latvijas puse maldināta ar fiktīvo Kempmayer iesaistīšanu, un lika atmaksāt valstij 3,8 miljonus latu. Savukārt digitalizētāju iepirktās iekārtas LVRTC nepieņēma.
Lai nokārtotu visas šīs saistības pret valsti, Ēķis aizņēmies no Šķēles naudu — kopumā 10,4 miljonus dolāru. Gan iekārtas, gan parādsaistības pret Šķēli beigās nonāca pie uzņēmuma Hannu Digital. Un tieši šis uzņēmums drīz vien kļuva par neaizstājamu partneri otrajā digitalizācijas procesā, ko Šlesera ministrija uzticēja veikt Lattelecom. Šī partnerība ļāva Hannu Digital no Lattelecom iegūt 7,6 miljonus eiro, kas prokuratūras vērtējumā ir krāpšana.
MILJONI LIEKAM STARPNIEKAM
Otrās digitālgeitas izmeklēšana sākās jau 2010. gada martā. Procesu ierosināja Ģenerālprokuratūrā, tālāk novirzīja uz KNAB, kur izmeklēšana bija iestrēgusi desmit gadus. Lietai mainījās izmeklētāji, Ir zināms, ka ar procesa vilcināšanu neapmierināts bijis arī prokurors Zelčs.
Kāpēc process bijis tik ilgs, KNAB neskaidro.
Šā gada augustā Zelčs izņēma kriminālprocesu no KNAB lietvedības un sāka kriminālvajāšanu, izvirzot apsūdzības Gulbim un pārējiem.
Kāda ir otrās digitālgeitas būtība?
Iepriekš plānotās LVRTC funkcijas Rīgas apraides nodrošināšanai bez kāda pamata nodotas Hannu Digital, paredzot šai firmai neadekvātus maksājumus no Lattelecom, tādējādi sadārdzinot projekta izmaksas un radot zaudējumus Lattelecom. Lai to realizētu, izmantots Satiksmes ministrijas rīkots konkurss.
Aizkulisēs lietas dalībnieki vienojušies, ka digitalizācijas projektā Lattelecom piesaistīs partneri Hannu Digital, lai gan tāds nebija nepieciešams — firmai nebija nekādas unikālas kompetences, tai piederošie seši raidītāji ļāva segt tikai Rīgu un apkārtni, bet ciparu apraides nodrošināšana visā Latvijā jebkurā gadījumā bija atkarīga no LVRTC infrastruktūras un pakalpojumiem.
Tādējādi bija paredzēts iegūt naudu, ar ko dzēst uzņēmuma parādu Šķēlem un vēl nopelnīt. Plāns bijis par kopumā 15 miljoniem latu desmit gados, kas neatbilst ne uzņēmuma aktīvu vērtībai, ne tehnoloģiskajai kompetencei. Vienošanās nosacījumi attiecīgi pakārtoti šai summai.
Piemēram, par savu know-how Hannu Digital bija jāsaņem licences maksa 1,7 miljoni latu. Ar iekārtām, kuras Hannu Digital rīcībā bija nonākušas vēl no pirmā digitalizācijas projekta un savulaik iegādātas par aptuveni 1,5 miljoniem latu, uzņēmums sniedza apraides pakalpojumus, par ko Lattelecom maksāja 94 tūkstošus mēnesī jeb kopumā 4,8 miljonus latu četros gados.
Tika paredzēta arī iespēja pagarināt līgumu vēl uz pieciem gadiem, bet jau par 121 tūkstoti mēnesī jeb kopumā 7,3 miljoniem latu.
Turklāt Hannu Digital saņēma papildus vēl 22% no Lattelecom ieņēmumiem 2010. gadā par TV programmu zemes apraidi visā Latvijā — nepilnus 400 tūkstošus latu, lai gan Hannu Digital apraides pakalpojumus sniedza tikai ap Rīgu. Turklāt līguma pagarināšanas gadījumā firma saņemtu šādu ienākumu daļu vēl līdz pat 2018. gada beigām.
Lai šis plāns īstenotos, Lattelecom valde saņēma gan padomes, gan īpašnieku atļauju sadarbībai ar Hannu Digital, taču lēmumu pieņēmējiem prokuratūras ieskatā neesot bijusi pilna informācija par darījuma neizdevīgumu un tie uzticējušies uzņēmuma vadības komandai.
2009. gada februārī Lattelecom tandēmā ar Hannu Digital tiešām uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā, martā noslēdza līgumu un ķērās pie digitālās televīzijas ieviešanas. Sadarbība turpinājās līdz pat 2013. gada beigām, kopumā Lattelecom samaksāja Hannu Digital vairāk nekā astoņus miljonus latu. Savukārt Hannu Digital, kas tālāk jau slēdza līgumu ar LVRTC par iekārtu izvietošanu un apkopi, par šiem pakalpojumiem samaksāja LVRTC tikai 2,7 miljonus latu. Prokuratūras ieskatā šī starpība — 7,6 miljoni eiro — ir noziedzīgā ceļā iegūti līdzekļi un uzņēmumam Lattelecom nodarītie zaudējumi. Ja būtu īstenojies plāns vēl par nākamo piecu gadu sadarbību, tas Lattelecom būtu izmaksājis vēl sešus miljonus eiro. Taču šis plāns tika aprauts — notika jauns konkurss, pēc kura apraides tiesības ieguva LVRTC.
Vai Šķēle dabūjis atpakaļ savu naudu no Hannu Digital un kā vērtē apsūdzību Gulbim, Ir neizdevās noskaidrot — ekspolitiķis īsziņā atrakstīja, ka uz jautājumiem neatbildēs, jo agrāk neesot ievērots viņa lūgums atbildes publicēt pilnā apmērā. Komentēt apsūdzību nevēlējās arī bijušais ministrs, tagad Šķēles biznesa partneris Šlesers — viņš vispār neatbildēja.
SLĒPJAS AIZ EKSPERTIEM
Tet vismaz šobrīd nekādus zaudējumus nesaskata.
Tet padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins intervijā Ir sacīja, ka šobrīd nolīgti auditori, kuri vētīs, vai vienošanās ar Hannu Digital ir nodarījusi zaudējumus Tet. Tāpat par prāvu summu (tā netiek atklāta) noalgoti ārvalstu kriminālistikas eksperti, lai sniegtu atbildi, vai Tet šefa Gubja un Juridiskās daļas direktora Meisīša rīcība bijusi neatbilstoša uzņēmuma interesēm. «Tā pavirši skatoties, no apsūdzības mēs to neredzam,» saka Kokins. Apsūdzības celšana vēl neesot iemesls, lai šķirtos no šiem darbiniekiem.
«Mums ir iespēja ņemt vērā sabiedrības viedokli, kurš jau ir notiesājis abus pilsoņus un atzinis par vainīgiem, bet, iespējams, pieņem netaisnīgu lēmumu. Vai arī strādāt pie pamatota lēmuma pieņemšanas, kas var būt nepopulārs,» padomes izvēli skaidro Kokins.
Viņš apliecina, ka padome par apsūdzībām informēta uzreiz augustā. Taču arī pēc to izlasīšanas (dokumenti iztulkoti arī angliski un nodoti līdzīpašniekiem, zviedru Telia grupai) Tet nekādus lēmumus attiecībā uz Gulbi un Meisīti neesot varējuši pieņemt.
«Visa informācija, kas bija šajā apsūdzībā, padomei bija zināma no paša sākuma. Attiecīgi jaunums bija tie secinājumi, ko prokurors ir izdarījis,» skaidro Kokins. Viņš uzsver, ka visi padomes locekļi šajā jautājumā bijuši vienisprātis. Tāpēc padome nolēmusi prasīt atzinumus auditoriem un kriminālistikas ekspertiem. «Mēs nekādā ziņā no tā nesecinām, vai prokuratūrai ir taisnība vai nav taisnība — tā neapšaubāmi ir tiesas kompetence, bet mums šis lēmums jāpieņem ātri,» pauž Kokins.
Tikmēr prokurors Zelčs atzīmē, ka Valsts kontrole jau 2009. gadā atzina — Satiksmes ministrijai par konkursa uzvarētāju atzīstot Lattelecom piedāvājumu, kas paredzēja izmantot Hannu Digital infrastruktūru, sadārdzinātas apraides izmaksas, salīdzinot ar to, ja projektu ieviestu LVRTC. Tā laika ziņās lasāms, ka sadārdzinājums bijis vismaz par 3,8 miljoniem latu. Tas izraisījis tālāku nepamatotu tarifu sadārdzināšanu gan raidorganizācijām, gan gala lietotājiem — televīzijas skatītājiem. Un šo sadārdzinājumu radīja tieši Lattelecom līgums ar Hannu Digital, kuru parakstīja Gulbis. Prokurora ieskatā Lattelecom padomei un akcionāriem jau tad bija iespējams reaģēt uz Valsts kontroles konstatējumu, jo sadārdzinājums nozīmē, ka maksājumi ir nepamatoti.
Ir vēlējās par apsūdzību intervēt Tet vadītāju Gulbi, bet saņēmām atteikumu — viņš parakstījies par informācijas neizpaušanu.
Tomēr uz rakstiskiem jautājumiem Gulbis atbildēja ļoti izvērsti, uz vairākām lappusēm.
«Apsūdzības kategoriski noraidu un, maigi izsakoties, esmu pārsteigts gan par to saturu, gan veidu, kā tās uzrādītas pēc vairāk nekā desmit gadiem, neskatoties uz to, ka visa informācija iesaistītajām pusēm ir bijusi pieejama jau no projekta laika,» pauž Gulbis. Esot gatavs pamatot katru lēmumu, jo «mana prioritāte vienmēr ir bijusi tikai un vienīgi uzņēmuma attīstība tiesiskā veidā».
Uz jautājumu, vai Tet valde un padome zinājusi par kopējām saistībām pret Hannu Digital 15 miljonu latu apmērā, Gulbis atbild — valde, padome un īpašnieki «pilnīgi noteikti pirms lēmumu pieņemšanas tika informēti par visiem attiecīgo līgumu būtiskajiem noteikumiem». Vienlaikus viņš uzsver, ka atbilstoši 2009. gada līgumam kopējās saistības nebija par 15 miljoniem latu, bet mazāku summu.
Uz jautājumu, kā Gulbis izdomājis sadarboties ar Hannu Digital, kas pārņēma iepriekšējās digitalizācijas afērā iepirktās iekārtas un bija parādā Andrim Šķēlem, uzņēmuma vadītājs norāda — iepriekšējā digitālgeitā vēl nav stājies spēkā neviens notiesājošs spriedums. Turklāt tam neesot bijusi nekāda loma lēmuma pieņemšanā, jo vienīgais kritērijs bijis Hannu Digital spēja nodrošināt tūlītēju apraides sākšanu, «kas bija būtisks punkts Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa nolikumā».
Gulbis skaidro, ka ar Šķēli vai Šleseru par digitālās televīzijas ieviešanu vai ar to saistīto konkursu tieši vai pastarpināti neesot komunicējis. Jāatgādina, ka Gulbis 90. gadu beigās strādāja ar finanšu jautājumiem Šķēlem piederošajā Ave Lat grupā, bet pēc tam ieņēma vadošus amatus grupai piederošajā Latvijas Balzamā. KNAB ierakstītajās sarunās fiksētas arī Gulbja jau kā Lattelecom vadītāja tikšanās ar Šleseru viesnīcā Rīdzene.
No Gulbja atbildēm par Hannu Digital izriet, ka Lattelecom sapratuši — tikai kopā ar šo firmu var uzvarēt konkursā. «Iespējams, 2008. gada Satiksmes ministrijas konkurss netika organizēts labākajā iespējamajā veidā. Taču Lattelecom un es to neorganizējām.»
Vēl Gulbis uzsver, ka, «vēlākais, 2012. gada sākumā» Privatizācijas aģentūrai, Ekonomikas ministrijai, Valsts kancelejai un, iespējams, arī premjera birojam bijusi pieejama pilna Lattelecom un Hannu Digital līguma kopija, bet neviena institūcija «nav izteikusi nekādas bažas vai piezīmes».
No Tet vadītāja atbildēm var secināt, ka viņš nekādu sadārdzinājumu Lattelecom un Hannu Digital īstenotajā procesā nesaskata.
Lattelecom esot nodrošinājis labāko ciparu apraides ieviešanu reģionā, un Gulbim ir žēl, ka simtiem iesaistīto profesionāļu «nākas piedzīvot mirkli, kad izcili padarīts darbs un tā rezultāts man neizprotamu iemeslu dēļ tiek iztēlots par krāpšanu».
Līdzīgi kā Gulbis, arī Meisītis prokuratūras apsūdzības neatzīst, viņš paziņoja Ir rakstiskā atbildē. Arī Ligers noliedza jebkādu krāpniecību un gatavs savu nevainīgumu pierādīt ar melu detektoru. Savukārt ar Kavaci un Ābeli Ir neizdevās sazināties.
MINISTRS GULBJA VIETĀ ATKĀPTOS
Tikmēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV) skaļi paudis neapmierinātību ar Tet valsts kapitāldaļu turētāja Possessor (agrākā Privatizācijas aģentūra) rīcību. Viņš uzsver, ka pilnībā uzticas tiesībsargājošajām iestādēm un nevar atbalstīt to, ka Tet padome pasūta kriminālekspertu atzinumu par prokuratūras apsūdzību. «Katram mūsu valstī ir iespēja sevi aizstāvēt, ja process pret viņu izvirzīts, bet šajā gadījumā tas bija jādara Gulbja kungam pašam. Jāalgo par saviem līdzekļiem aizstāvība,» pauda Vitenbergs.
Possessor līdzšinējā vadītāja Alvja Mitenberga skaidrojums šajā lietā neesot bijis pārliecinošs, tāpēc 6. novembrī viņu atcēla no amata zaudētās uzticības dēļ — viens no galvenajiem ministrijas pārmetumiem ir tas, ka Possessor nav savlaicīgi ierosinājis Tet dalībnieku sapulcē lemt par Gulbja atbilstību amatam. Mitenberga vietā iecelti trīs jauni valdes locekļi, tā paplašinot valdes sastāvu. Jaunā valde šobrīd vēta visus dokumentus un pēc vispusīgas iepazīšanās lemšot par turpmāko rīcību, Ir informēja Possessor.
Tikmēr no Vitenberga var noprast, ka šis jautājums Tet sašūpojis ne tikai Gulbja krēslu vien. «Atklāti sakot, liekas, ka visas iesaistītās puses — gan Tet padome, gan Possessor — ir strādājušas pie tā, lai padarītu šo gadījumu mazāk redzamu,» saka Vitenbergs.
Viņaprāt, visiem iesaistītajiem būtu jādomā par Latvijas iedzīvotājiem piederošā uzņēmuma reputāciju. «Ir izvirzīta apsūdzība pietiekami nopietnos pārkāpumos.
Ja es būtu Gulbja vietā, uz izmeklēšanas laiku pats atkāptos, tas būtu labas pārvaldības signāls,» pauda Vitenbergs.
__________________________________________________________________________________________________________________________________
IZKRĀPTĀ SUMMA
7,6 miljoni eiro
Prokuratūras ieskatā ir nepamatoti Lattelecom maksājumi digitalizācijas partnerim Hannu Digital.
TAJĀ SKAITĀ:
2,4 miljoni eiro par know-how jeb zinātības licenci
0,5 miljoni eiro kā daļa no Lattelecom ieņēmumiem ciparu televīzijas apraidē
ikmēneša maksājumi par apraides pakalpojumiem Rīgas apkaimē 2009.—2013. gadā. Nolīgtā summa bija 133 tūkstoši eiro mēnesī, kas būtiski pārsniedza Hannu Digital tālāk maksāto summu LVRTC
Bija paredzēts iegūt naudu, ar ko dzēst uzņēmuma parādu Šķēlem un vēl nopelnīt. Plāns bijis par kopumā 15 miljoniem latu desmit gados.
Ir rekonstruē, kā risinājās digitālās televīzijas ieviešanas otrais cēliens, kas atkal beidzies ar kriminālapsūdzībām
JURIS GULBIS, LATTELECOM (TAGAD TET) VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS
TOMS MEISĪTIS, JURIDISKĀS DAĻAS BIZNESA ATBALSTA NODAĻAS VADĪTĀJS
TOMS ĀBELE, BIJUŠAIS LATTELECOM BIZNESA DAĻAS VADĪTĀJS
JĀNIS LIGERS, BIJUŠAIS LATTELECOM VALDES LOCEKLIS UN KOMERCDIREKTORS
GINTARS KAVACIS, HANNU DIGITAL VALDES LOCEKLIS
![[PNG] TV3 :: Nekā Personīga :: Gulbim izmaksāto kompensāciju tur noslēpumā](https://gatis.kokins.com/files/gulbim-izmaks%C4%81to-kompens%C4%81ciju-tur-nosl%C4%93pum%C4%81-latvij%C4%81-skaties.png){kind=link}
![[PNG] JKP :: Jāvērtē “TET” padomes loma digitālās televīzijas krāpšanas krimināllietā](https://gatis.kokins.com/files/j%C4%81v%C4%93rt%C4%93-tet-padomes-loma-digit%C4%81l%C4%81s-telev%C4%ABzijas-kr%C4%81p%C5%A1anas-krimin%C4%81lliet%C4%81---jaun%C4%81-konservat%C4%ABv%C4%81-partija.png){kind=link}
![[PNG] Facebook :: JKP :: Jāvērtē “TET” padomes loma digitālās televīzijas krāpšanas krimināllietā](https://gatis.kokins.com/files/jkb-fb-ieraksts-par-tet-8-dec-2020.jpg){kind=link}
![[PNG] pietiek.com :: Nesajauciet: apsūdzība mūsu Jurašam ir nepamatota un ļauna vajāšana, bet apsūdzība ne-mūsu Gulbim ir nopietna un liecina par smagu noziegumu](https://gatis.kokins.com/files/pietiek-nesajauciet-aps%C5%ABdz%C4%ABba-m%C5%ABsu-jura%C5%A1am-ir-nepamatota-un-%C4%BCauna-vaj%C4%81%C5%A1ana-bet-aps%C5%ABdz%C4%ABba-ne-m%C5%ABsu-gulbim-ir-nopietna-un-liecina-par-smagu-noziegumu.png){kind=link}
![[PNG] LA.lv :: Jurim Gulbim ir jāmeklē jauns darbs](https://gatis.kokins.com/files/jurim-gulbim-j%C4%81mekl%C4%93-jauns-darbs-la.lv.png){kind=link}
![[PNG] lsm.lv :: Eksperts: Lēmums atsaukt Juri Gulbi no «Tet» vadītāja amata ir pareizs](https://gatis.kokins.com/files/eksperts-l%C4%93mums-atsaukt-juri-gulbi-no-tet-vad%C4%ABt%C4%81ja-amata-ir-pareizs-raksts-lsm.lv.png){kind=link}
![[PNG] lsm.lv :: Gulbja pēcteci meklēs starptautiskā konkursā, līdz tam «Tet» vadīs Tatarčuks](https://gatis.kokins.com/files/gulbja-p%C4%93cteci-mekl%C4%93s-starptautisk%C4%81-konkurs%C4%81-l%C4%ABdz-tam-tet-vad%C4%ABs-tatar%C4%8Duks-raksts-lsm.lv.png){kind=link}
![[PNG] baltic-course.com :: Министр юстиции Латвии требует немедленно отстранить руководство Tet](https://gatis.kokins.com/files/%D0%BC%D0%B8%D0%BD%D0%B8%D1%81%D1%82%D1%80-%D1%8E%D1%81%D1%82%D0%B8%D1%86%D0%B8%D0%B8-%D0%BB%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D0%B8-%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%B1%D1%83%D0%B5%D1%82-%D0%BD%D0%B5%D0%BC%D0%B5%D0%B4%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D0%BE-%D0%BE%D1%82%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%82%D1%8C-%D1%80%D1%83%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B4%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%BE-tet-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%BA%D1%83%D1%80%D1%81-%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8-%D0%B8-%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D1%82%D0%B8%D0%BA%D0%B0.png){kind=link}