References: GK

Nozare.lv :: DelfinGroup padomē strādās Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs

Portāls Nozare.lv 31-Mar-2021 ziņo par Gata Kokina iecelšanu DelfinGroup padomē. To ir pārpublicējuši vairāki mediji:

[WEB] Nozare.lv :: DelfinGroup padomē strādās Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs

[WEB] kripto.media :: DelfinGroup padomē strādās Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs

[PNG] kripto.media :: DelfinGroup padomē strādās Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs

[WEB] db.lv :: DelfinGroup padomē strādās arī Kokins un Bičevskis

[PNG] db.lv :: DelfinGroup padomē strādās arī Kokins un Bičevskis

[JPG] db.lv :: DelfinGroup padomē strādās arī Kokins un Bičevskis :: Kokina foto

[WEB] delfi.lv :: Ievēlēti jauni 'DelfinGroup' padomes locekļi; viņu vidū arī Kokins un Bičevskis

[PNG] delfi.lv :: Ievēlēti jauni 'DelfinGroup' padomes locekļi; viņu vidū arī Kokins un Bičevskis

__________________________________________________________________________________________

DelfinGroup padomē strādās Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs

 

2021.gada 31.marts
Informāciju sagatavoja Kristaps Bergmanis, AS DelfinGroup valdes loceklis

 

 

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti finanšu, korporatīvās pārvaldības un fintech nozares eksperti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs. Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

 

AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis: "Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā."

 

G. Kokins, E. Voļskis un M. Bičevskis darbosies DelfinGroup kā neatkarīgi padomes locekļi saskaņā ar Latvijas korporatīvās pārvaldības kodeksa padomes locekļu neatkarības principa definīciju.

 

AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins: "DelfinGroup ir lielisks piemērs, kā veiksmīgs pašmāju uzņēmums attīsta savu biznesu un korporatīvās pārvaldības kvalitāti, lai piesaistītu papildu kapitālu biržā, demonstrējot caurspīdību akcionāriem un finansiālu stabilitāti. Domāju, ka manas zināšanas banku sektorā un fintech, kas papildinātas ar 12 gadu darba pieredzi tehnoloģiju kompānijas padomē, būs noderīgas DelfinGroup. Ceru palīdzēt valdei ar stratēģijas slīpēšanu, finanšu atdeves uzlabošanu, tehnoloģisku produktu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi arī šajā amatā. Lūkošu akcionāriem nodrošināt rūpīgu risku un atbilstības uzraudzību, neaizmirstot par veselīgu dividenžu plūsmu un DelfinGroup vērtības pieaugumu."

 

G. Kokins studējis fiziku Latvijas Universitātē un biznesa administrāciju Rīgas Ekonomikas augstskolā. Iepriekš bijis tehnoloģiju un izklaides kompānijas Tet uzraudzības padomes priekšsēdētājs, ieņēmis dažādus amatus bankās, tostarp bijis Lietuvas Parex bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs, korporatīvo pakalpojumu un līzinga vadītājs Baltijas valstīs, privāto un starptautisko bankas pakalpojumu vadītājs, iekšējā audita direktors Parex bankā (tagad Citadele banka) un valdes loceklis Vācijas-Latvijas bankā (tagad Swedbank). Tāpat bijis Parex dzīvība un Parex Asset Management uzraudzības padomes loceklis. Bijis līdzdibinātājs uzņēmumos OC VISION, Monea, kā arī [ir bijis] tehnoloģiju kompānijas D8 Corporation valdes loceklis.

 

AS DelfinGroup padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis: "Ar patiesu interesi pievienojos AS DelfinGroup uzņēmumam. Uzņēmuma izaugsmes plāns, realizējot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, ir īpašs izaicinājums Baltijas mērogā. Turklāt AS DelfinGroup mērķi ilgtspējas kontekstā ir gana ambiciozi, lai radītu personisku interesi būt klātesošam uzņēmuma jaunajā attīstības stadijā."

 

M. Bičevskis studējis tieslietas Latvijas Universitātē un ir bijis ilggadējs dažādu valsts institūciju un valsts kapitālsabiedrību vadītājs. Bijis Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājs. Vadījis AS Valsts nekustamie īpašumi padomi un bijis AS Latvenergo padomes loceklis. Tāpat M. Bičevskim ir liela pieredze nevalstiskajā sektorā gan uzņēmējdarbības, gan sporta un izglītības nozarē. Viņš ir bijis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents. M. Bičevskis šobrīd ir arī VAS LatRailNet padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Handbola federācijas prezidents, Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas loceklis, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Politikas grupas loceklis Latvijā, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis, kā arī Junior Achievement Latvia padomes loceklis.

 

E. Voļskis ieguvis doktora grādu Latvijas Universitātē. Šobrīd ir Baltic International Bank finanšu direktors un valdes loceklis. Iepriekš bijis KPMG Baltics and Belarus direktors un partneris, Deloitte & Touche Adriatics risku pakalpojumu vadītājs, Deloitte & Touche Latvia vecākais auditors. Tāpat E. Voļskis ir Latvijas Ekonomistu asociācijas biedrs.

 

J. Pizičs ieguvis ekonomikas bakalaura grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā un maģistra grādu biznesa administrācijā Rīgas Biznesa skolā. J. Pizičs aktīvi nodarbojas ar uzņēmējdarbību dažādās jomās. Iepriekš bijis Finko Group izpilddirektors, GlaxoSmithKline Latvia finanšu pilnveides vadītājs un ziemeļu klastera partneris, SPI Group sarl grupas budžeta un pārskatu veidošanas vadītājs, kā arī Ernst & Young Baltic nodokļu konsultants. J. Pizičs ir ieguvis arī Zvērinātu sertificētu grāmatvežu asociācijas kvalifikāciju.

 

AS DelfinGroup izsludinātajā starptautiskajā konkursā uz profesionālu un neatkarīgu padomes locekļu amatiem kopumā pieteicās 45 pretendenti no septiņām valstīm: Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Horvātijas, Azerbaidžānas, Turcijas un Indijas. Lielākais augstākā līmeņa vadītāju pieteikumu skaits saņemts no pretendentiem, kuri pārstāv banku, kreditēšanas, audita, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, enerģētikas, loģistikas un nekustamo īpašumu nozari. Neatkarīgo padomes locekļu reputācijas un potenciālo interešu konflikta risku izskatīšanai tika piesaistīta personāla atlases kompānija SIA Fontes Executive Search.

 

AS DefinGroup 23.martā paziņoja par plāniem 2021.gadā veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā. Lai uzzinātu vairāk par šo notikumu, interesenti ir laipni aicināti pierakstīties jaunumiem uzņēmuma mājaslapā: https://www.delfingroup.lv/invest

 

Par DelfinGroup

AS DelfinGroup ir licencēts finanšu nozares uzņēmums, kas dibināts 2009.gadā un pārstāv zīmolus Banknote, VIZIA un Rīgas pilsētas lombards. Uzņēmums nodrošina darbu 270 profesionāļiem 91 filiālē 38 Latvijas pilsētās. Koncerna 2020.gada aprēķinātie nodokļi ir 3,42 miljoni eiro. AS DelfinGroup ir LTRK un LAFPA dalībniece un ir saņēmusi VID sadarbības programmas Zelta līmeņa statusu. Koncerna pamatpakalpojumi ir mazlietotu preču tirdzniecība filiālēs un internetā, lombarda aizdevums, patēriņa aizdevums, kā arī senioru aizdevums, kura nosacījumi ir īpaši pielāgoti senioriem. DelfinGroup obligācijas ir kotētas Nasdaq Riga First North obligāciju sarakstā.

 

Papildu informācija:
Kristaps Bergmanis,
AS DelfinGroup valdes loceklis
Tālr.: +371 29144168
E-pasts: kristaps.bergmanis@delfingroup.lv

LETA :: Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" padomē iecelts Gatis Kokins un Mārtiņš Bičevskis

Ziņu aģentūra LETA 31-Mar-2021 ziņo par Gata Kokina iecelšanu DelfinGroup padomē:

[WEB] LETA :: Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" padomē iecelts Gatis Kokins un Mārtiņš Bičevskis

[WEB] Firmas.lv :: Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" padomē iecelts Gatis Kokins un Mārtiņš Bičevskis

[PNG] Firmas.lv :: Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" padomē iecelts Gatis Kokins un Mārtiņš Bičevskis

___________________________________________________________________________________

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" padomē iecelts Gatis Kokins un Mārtiņš Bičevskis

 

Rīga, 31.marts, LETA.

 

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" padomē iecelts Gatis Kokins, Mārtiņš Bičevskis, kā arī Edgars Voļskis un Jānis Pizičs, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".
Vienlaikus darbu kompānijas padomē turpinās arī līdzšinējais "DelfinGroup" padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

 

Paredzēts, ka Kokins, Voļskis un Bičevskis darbosies "DelfinGroup" kā neatkarīgi padomes locekļi.

 

Tādējādi atbilstoši "DelfinGroup" akcionāru ārkārtas sapulcē, kas notika otrdien, 30.martā, nolemtajam padomē darbu neturpinās Anete Ozoliņa un Uldis Judinskis.

 

Evertovskis norādīja, ka "DelfinGroup" šogad plāno īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā "Nasdaq Riga", tāpēc bija ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt "DelfinGroup" pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. "Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," piebilda Evertovskis.

 

Kokins pauda viedokli, ka viņa zināšanas banku sektorā un "FinTech", kas papildinātas ar 12 gadu darba pieredzi tehnoloģiju kompānijas padomē, būs noderīgas "DelfinGroup". "Ceru palīdzēt valdei ar stratēģijas slīpēšanu, finanšu atdeves uzlabošanu, tehnoloģisku produktu ieviešanu un jaunu tirgu apguvi arī šajā amatā," viņš minēja. Iepriekš Kokins bija tehnoloģiju kompānijas "Tet" padomes priekšsēdētājs, kā arī viņš iepriekš ieņēmis dažādus amatus bankās, tostarp bijis Lietuvas "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs, korporatīvo pakalpojumu un līzinga vadītājs Baltijas valstīs, privāto un starptautisko bankas pakalpojumu vadītājs, iekšējā audita direktors "Parex bankā" un valdes loceklis "Vācijas-Latvijas bankā" (šobrīd "Swedbank"). Tāpat Kokins bijis "Parex dzīvība" un "Parex Asset Management" padomes loceklis. Kokins ir kompāniju "OC Vision" un "Monea" līdzdibinātājs, kā arī [ir bijis] tehnoloģiju kompānijas "D8 Corporation" valdes loceklis.

 

Savukārt Bičevskis iepriekš bijis vairāku valsts institūciju un valsts kapitālsabiedrību vadītājs, tostarp viņš bijis Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājs. Tāpat Bičevskis vadījis "Valsts nekustamie īpašumi" padomi un bijis "Latvenergo" padomes loceklis. Viņš iepriekš bija arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents. Šobrīd Bičevskis ir arī VAS "LatRailNet" padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Handbola federācijas prezidents, Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Politikas grupas loceklis Latvijā, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes loceklis, kā arī "Junior Achievement Latvia" padomes loceklis.

 

Voļskis šobrīd ir "Baltic International Bank" finanšu direktors un valdes loceklis. Iepriekš viņš bija "KPMG" direktors un partneris Baltijas valstīs un Baltkrievijā, kā arī "Deloitte & Touche Adriatics" risku pakalpojumu vadītājs un "Deloitte & Touche Latvia" vecākais auditors. Tāpat Voļskis ir Latvijas Ekonomistu asociācijas biedrs.

 

Savukārt Pizičs iepriekš bijis "Finko Group" izpilddirektors, "GlaxoSmithKline Latvia" finanšu pilnveides vadītājs un ziemeļu klastera partneris, "SPI Group" grupas budžeta un pārskatu veidošanas vadītājs, kā arī "Ernst & Young Baltic" nodokļu konsultants. Pizičs ir ieguvis arī sertificētu grāmatvežu asociācijas kvalifikāciju.

 

Jau vēstīts, ka "DelfinGroup" starptautiskajā konkursā uz profesionālu un neatkarīgu padomes locekļu amatiem kopumā pieteicās 45 pretendenti no septiņām valstīm: Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Horvātijas, Azerbaidžānas, Turcijas un Indijas. Neatkarīgo padomes locekļu reputācijas un potenciālo interešu konflikta risku izskatīšanai tika piesaistīta personāla atlases kompānija SIA "Fontes Executive Search".

 

Tāpat ziņots, ka "DelfinGroup" 2021.gada marta izskaņā paziņoja par plāniem 2021.gadā veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā "Nasdaq Riga".

 

2020.gadā "DelfinGroup" ieņēmumi, pēc provizoriskiem datiem, veidoja 21,617 miljonus eiro, kas ir par 6,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa bija 2,878 miljoni eiro.

 

Kompānija "DelfinGroup" izveidota 2009.gadā. Līdz 2012.gada jūnija beigām kompānija strādāja ar nosaukumu "Lombards24.lv", bet tad mainīja nosaukumu uz "ExpressCredit". Savukārt par "DelfinGroup" kompānija pārtapa 2020.gada februāra sākumā. "DelfinGroup" patiesais labuma guvējs, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Agris Evertovskis. "DelfinGroup" obligācijas kotē "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Latvijas Avīze :: "Tet" restartējas

Latvijas Avīze 29-Mar-2021 9.lpp. informē par Tet padomes locekļu nomaiņu, rakstā ir pieminēts arī Gatis Kokins:

[PDF] Latvijas Avīze :: "Tet" restartējas

[PNG] Latvijas Avīze :: "Tet" restartējas

_______________________________________________________________________________________________

"Tet" restartējas

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku.

2020. gada decembrī "Possessor" izsludināja konkursu uz divu "Tet" padomes locekļu amatiem, tika saņemti 49 pretendentu pieteikumi.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009. gada. "Tet" padomē turpmāk vairs nebūs arī Jāņa Grēviņa un Jensa Fredrika Nisena, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna. Iespēju nomainīt padomes locekli ir izmantojuši ne tikai "Tet" līdzīpašnieki no Latvijas puses, bet arī Zviedrijas akcionāri. Tādēļ arī bijusi trīs padomes locekļu nomaiņa, lai arī Latvijā konkurss bija izsludināts uz diviem padomes locekļu amatiem. Kā liecina Kokina amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, "Tet" padomes priekšsēdētāja amatā viņš nopelnījīs 104 766 eiro.

K. Vasks bankas "Citadele" padomē ir kopš 2010. gada, vairākus gadus bijis arī padomes priekšsēdētājs. Iepriekš bijis arī AS "Parex banka" padomes loceklis un SIA "Latvijas garantiju aģentūra" valdes priekšsēdētājs, liecina "Firmas.lv" informācija. I. Pētersons pēdējos gadus bijis "Siemens" vadītājs Latvijā.

Pirms tam – AS "Sadales tīkls" valdes loceklis un klientu servisa direktors.

Jāatgādina, ka pagājušā gada nogalē "Tet" dalībnieki nolēma no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, kurš šajā amatā strādāja no 2008. gada.

31. martā solīto jaunās "Tet+" izklaides platformas atklāšanu ar iespēju katram pašam veidot savu TV kanālu izlasi piedzīvos atjaunināta "Tet" vadība.

TV3 :: Nekā Personīga :: Šlesera laikā organizēts konkurss Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus

TV3 pētnieciskās žurnālistikas raidījums "Nekā personīga" 28-Mar-2021 pārraidīja sižetu par digitālās televīzijas ieviešanu, kurā tika pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] skaties.lv :: Šlesera laikā organizēts konkurss Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus

[PNG] skaties.lv :: Šlesera laikā organizēts konkurss Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus

[MP4] skaties.lv :: Šlesera laikā organizēts konkurss Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus

____________________________________________________________________________________________________________

 

Šlesera laikā organizēts konkurss Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus

Kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera darbības laikā organizēts konkurss bijušajam premjeram Andrim Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Izmeklēšana digitālās televīzijas otrajā afērā "uzņem apgriezienus". Tajā apsūdzēts arī trīskārtējais premjers Andris Šķēle un kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Abi noliedz savu vainu krāpšanā. Prokuratūra uzskata, ka dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs uzņēmumam "Tet" ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. Tomēr valstij piederošās kompānijas "Tet" valde neredz pamatu pieteikties par cietušo kriminālprocesā, kurā apsūdzēts bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un vēl sešas personas.

Pāreju uz digitālo televīziju sāka vēl Andra Šķēles premjerēšanas laikā. Par negodīgas peļņas projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrēta pastkastītes kompānija ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. 150 miljonu vērtais līgums ar "Kempmayer" atklājās 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Tomēr šī tiesā joprojām izskatāmā krimināllieta par nelikumībām ciparu televīzijas ieviešanā neizrādījās vienīgā.

To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika "Kempmayeriešiem" atmaksāt Latvijas valstij vairāk nekā piecus miljonus eiro. Tos par Šķēles aizdotu naudu samaksāja Andrejs Ēķis, "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs. Un te arī meklējams sākums tam, kas, prokuratūras ieskatā, ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru.

"Kempayer" jau bija paguvis iztērēt naudu digitālās televīzijas iekārtās. Raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārņēma "Tautas partijas" ziedotāja Gintara Kavača vadīta firma. "Kempayer" savulaik pirktā tehnika bija uzstādīta Zaķusalas tornī un darbojās testa režīmā. Bija vajadzīgs plāns, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus. Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri. Un risinājums 2008.gadā tika atrasts sadarbībā ar "Lattelecom", ko tolaik vadīja kādreizējais Šķēles uzņēmumu finanšu direktora vietnieks Juris Gulbis.
Visu nokārtot uzņēmās Aināra Šlesera vadītā satiksmes ministrija. Speciāli šim mērķim 2008.gada augustā kā steidzamus izgrozīja Ministru kabineta noteikumus un sarīkoja konkursu. Nolikums deva būtiskas priekšrocības tam, lai uzvarētu "Lattelecom" kopā ar "Hannu digital". Konkursu vadīja satiksmes ministra Aināra Šlesera partijas biedrs, ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds. Būtisku lomu spēlēja arī Šlesera padomnieks reizē arī Latvijas valsts radio un televīzijas centra vadītājs Lauris Dripe.

Latvijas valsts radio un televīzijas centra rīcībā bija visa infrastruktūra. Tā visā Latvijā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju, taču Dripe pierunāja visus pārējos, ka Latvijas valsts radio un televīzijas centrs atsakās no vadošās lomas projektā un Rīgā mākslīgi tiek piesaistīts "Hannu digital" ar vecajām iekārtām.
Šlesers apgalvo, ka par ciparu televīzijas ieviešanu lēma valdība, taču tieši viņš izdeva rīkojumu par konkursu un parakstīja izmainītos Ministru kabineta noteikumus.

Uzņēmējs, bijušais satiksmes ministrs (2004.12.- 2006.03; 2007.12- 2009.03.) Ainārs Šlesers: "Ziniet, es gribu pateikt šodien ļoti skaidri. Es uzņemos atbildību, ko esmu darījis kā satiksmes ministrs. Katram citam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu darbu. Es esmu pārliecināts, ka profesionāļi spēs atbildēt uz jautājumiem, kāpēc kaut kas tika mainīts. Kā jau es teicu, neviens lēmums nav pieņemts kaut kur atsevišķi ministrijā, bet visi galvenie lēmumi par šo "Lattelecom" projektu ir pieņemti valdībā."

Lai gan Gintars Kavacis intervijās apgalvo, ka konkursā ielīda par šķirbu, patiesībā ar četriem "Lattelecom" darbiniekiem jau bija izstrādāta shēma, lai "Hannu Digital" saņemtu no "Lattelecom" pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus.

Maksājumi tika maskēti zem dažādām pozīcijām. Piemēram, nepilnus divus miljonus "Lattelecom" komercfirmai skaitīja it kā par tās īpašo pieredzi, ko angliski dēvē par "know-how".

Tāpat vienošanās paredzēja, ka "Hannu Digital" vairākus gadus saņems 22% no "Lattelecom" ieņēmumiem, kas gūti, nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan "Hannu Digital" apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota.

Kavacis intervijās nav atklājis, vai par "Lattelecom" naudu segts parāds Šķēlem. Taču Šķēle ir meistars dažādu cesijas līgumu slēgšanā un "Nekā personīga" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Šķēle ar uzviju ir atguvis Stokholmas šķīrējtiesai samaksātos piecus miljonus. To netieši apstiprina arī viņam uzrādītā apsūdzība. Pret viņu sākta kriminālvajāšana ne vien par krāpšanu, bet arī par "naudas atmazgāšanu".

"Atšķirībā no tā pirmā projekta, Šķēles kungs konkrētāk iezīmējas. Un pats ir veicis tādas darbības, kuras attiecīgi mēs varam analizēt, vērtēt un izdarīt secinājumus," norāda prokurors Monvīds Zelčs.

Visi svarīgākie lēmumi digitālās televīzijas ieviešanā tika pieņemti 2008.gadā un 2009.gada sākumā. Martā Godmaņa valdība krīt un Šlesers kādu laiku darbojas Rīgas domē, tad Saeimā, kur viņa politiskā darbība apraujas līdz ar Valda Zatlera rīkojumu nr.2., jo nākamajā Saeimā viņu neievēl. Neilgi pēc tam presē parādās ziņas, ka ekspolitiķis Ainārs Šlesers iecelts pasažieru pārvadātāja "Liepājas autobusu parks" padomē, kurā kontrolpakete piederēja Šķēles ģimenei. Abu ģimenēm kopīgi tagad pieder arī uzņēmumi Rīgas ostā, kurus viņi legalizēja pēc oligarhu lietas izgāšanās.

Uzņēmējs, bijušais satiksmes ministrs (2004.12.- 2006.03; 2007.12- 2009.03.) Ainārs Šlesers, komentējot to, kā skaidro to, ka pēc tam, kad Šķēle bija atguvis Starptautiskajā šķīrējtiesai samaksātos piecus miljonus caur attiecīgo digitālās televīzijas projektu, Šlesers sāka strādāt pie viņa, atbild, ka bijis Šķēles partneris nevis nodarbinātais. "Es pie Andra Šķēles nekad neesmu strādājis. Mēs esam kļuvuši par partneriem atsevišķos projektos. Es nekad neesmu strādājis pie Andra Šķēles. Nekad. Mums ar Andri Šķēli kopīgs bizness transporta jomā, mēs esam kopā investējuši, kopā esam ņēmuši kredītus, esam realizējuši daudzus projektus, idejas. Esam bijuši partneri, jā. Viņa ģimenes bizness, manas ģimenes bizness. Bet es nekad neesmu strādājis pie Andra Šķēles. Nekad," saka Šlesers.

Prokuratūra uzskata, ka krāpšanas rezultātā dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs caur "Hannu Digital" iesaisti ciparu televīzijas projektā uzņēmumam "Lattelecom" jeb tagad "Tet" ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. "Tet" šonedēļ sniedzis raidījumam atbildes, ka neredz pamatu kļūt par cietušo šajā kriminālprocesā.
"Tet dalība virszemes apraides projektā uzņēmumam ir devusi pozitīvu rezultātu – iespēju attīstīt tam laikam jaunu stratēģisku virzienu – televīziju, kā arī palielinājusi peļņu akcionāriem. Arī atkārtotos auditos nav konstatēts, ka uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi. Izvērtējot prokurora sniegto informāciju, finansiālos un juridiskos atzinumus, "Tet" valdei šobrīd nav pamata pieteikties par cietušo," viņš saka.

Prokurors Monvīds Zelčs norāda – pieteikties par cietušo kriminālprocesās ir "Tet" tiesības, ko kompānija var izmantot vai neizmantot. Neatkarīgi no tā, ka vairākums uzņēmuma kapitāldaļu pieder valstij, procesu tas neietekmēs.
Pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas, ka digitālās lietas kriminālprocesā apsūdzēts ilggadējs "Tet" vadītājs Juris Gulbis, uzņēmums pasūtīja starptautisku kriminālistu vērtējumu. Tā izmaksas un secinājumi netiek izpausti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Pētījumā neesot atklāti pierādījumi, kas liecinātu par "Tet" pašreaizējo vai bijušo darbinieku un amatpersonu ļaunprātīgu vai uzņēmuma komerciālajām interesēm neatbilstošu rīcību.

"Šis darījums iespējams ir visvairāk pētītais darījums "Tet" vēsturē. Un tas rezultāts ir bijis ļoti veiksmīgs. Tas ir ļoti ienesīgs un profitabls bizness, kas faktiski radīts no nulles," 2020.gada 25.oktobrī apliecināja "Tet" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.
Šonedēļ kļuvis zināms, ka Tet padomes loceklim Gatim Kokinam darbs uzteikts. Viņa vietā iecelts konkursā izvēlētais Klāvs Vasks.

Tā kā "Tet" vadītājam Jurim Gulbim kriminālprocesa dēļ nācās amatu pamest, viņam tika nodrošināta pusmiljonu liela atlaišanas kompensācija. Cik iespaidīgu drošības spilvenu saņēmis piektdien, 26.martā, no darba atceltais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, "Tet" raidījumam "Nekā personīga" atteicās izpaust, aizbildinoties ar līguma konfidencialitāti.

pietiek.com :: No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro

Portāls pietiek.com ir publicējis rakstu par Jura Gulbja kompensāciju. Tajā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB} pietiek.com :: No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro

[PNG] pietiek.com :: No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro

___________________________________________________________________________________________________________________

No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro

PIETIEK
17.02.2021.

 

Kļuvis skaidrs, kāpēc gan bijusī Privatizācijas aģentūra, tagadējā AS Possessor, gan pats uzņēmums tik enerģiski slēpa summu, ko pagājušā gada beigās saistībā ar kriminālprocesu no amata atlaistais SIA Tet (iepriekš Lattelecom) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis saņēma atlaišanas kompensācijā, - tā ir bijusi vairāk nekā pusmiljons eiro un varbūt pat pārsniegusi 590 tūkstošus eiro.

 

Atlaišanas kompensācijas summu pagājušā gada decembrī kā svarīgāko valsts noslēpumu sargāja gan AS Possessor, kas ir uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētāja, gan Tet padome, kuru vada Gatis Kokins (viņa vārds ir ticis atrasts VDK ziņotāju kartotēkā). Par to klusēja arī pats atlaistais J. Gulbis.

Taču informācijas slēpēji nebija ņēmuši vērā, ka J. Gulbim jau pēc atlaišanas vajadzēs iesniegt amatpersonas deklarāciju un tajā saņemto summu nāksies uzrādīt kopā ar pārējiem uzņēmumā gūtajiem ienākumiem. Tas arī ir noticis un sniedz priekšstatu par to, kāda bijusi atlaišanas kompensācija.

Kā rāda J. Gulbja amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņš atalgojumā uzņēmumā saņēmis 409 569 eiro vai vidēji 34 130 eiro mēnesī.

Ja pieņem, ka apmēram šādu pašu summu J. Gulbis mēnesī saņēmis arī 2020. gadā, tad gada 11 mēnešos (amatu viņam nācās pamest 4. decembrī) saņemtajai summai vajadzētu būt apmēram 375,4 tūkstošiem eiro.

Taču, kā J. Gulbim ir nācies uzrādīt amata pamešanas deklarācijā, viņš 2020. gadā atalgojumā SIA Tet ir saņēmis gandrīz miljonu – 965 626 eiro.

Ja no šīs summas atņem iespējamo vidējo algu par 11 mēnešiem, sanāk, ka kompensācijā par atlaišanu no amata J. Gulbis, pateicoties Satiksmes ministrijas un uzņēmuma padomes labvēlībai, ir saņēmis rekordsummu – varbūt pat vairāk nekā 590 tūkstošus eiro.

Pagājušā gada 25. oktobrī parādījās ziņas, ka prokuratūra J. Gulbim un vēl četrām personām ir uzrādījusi apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, SIA Tet nodarītos zaudējumus vērtējot vairāk nekā 7,58 miljonu eiro apmērā, savukārt 4. decembrī viņam saistībā ar šīm apsūdzībām amatu nācās pamest.

Prokuratūras viedoklis ir – J. Gulbis izmantojis Tet īpašnieku un padomes uzticību, lai nepamatoti un noziedzīgi iesaistītu digitālās televīzijas projektā uzņēmumu Hannu Digital – bēdīgi slavenās kompānijas Kempmayer tiesību pārņēmēju.

Pats J. Gulbis apgalvo, ka apsūdzības neesot pamatotas, taču, sekojot Mārtiņa Bondara pēdās, drošības pēc tomēr veica priekšdarbus, lai notiesājoša sprieduma gadījumā vismaz daļa ģimenes mantas paliktu neskarta.

Jau četras dienas pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par apsūdzības uzrādīšanu J. Gulbim, viņš bija meties glābt ģimenes mantu ar laulību līguma palīdzību.

Kā rāda Lursoft datu bāze, 29. oktobrī – četras dienas pēc šo ziņu parādīšanās medijos – Juris un Dace Gulbji bija noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, kas vēl pēc piecām dienām – 4. novembrī ticis oficiāli reģistrēts.

Noslēgts mantas „glābšanas” gadījumiem klasisks līgums par laulāto mantas šķirtību, nosakot, ka „mantas šķirtība attiecas uz katra laulātā jebkuru īpašumā esošo mantu - manta, kas iegūta viņu laulības laikā, uz kāda no laulāto vārda, pēc šī līguma noslēgšanas paliek katra tā laulātā īpašumā, uz kura vārda tā reģistrēta bankās vai publiskās reģistra iestādēs - Zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Komercreģistrā vai citās iestādēs, kā Latvijā, tā ārpus tās”.

Mantas "glābšana" ir saskatāma arī jaunajā J. Gulbja deklarācijā: viņš nezināmai personai ir veicis dāvinājumu 434 361 eiro apmērā, daļēji pārdevis uzkrājošās dzīvības apdrošināšas polisi, saņemot 15 920 eiro, un vēl arī noslēdzis cesijas līgumu par 200 000 eiro, bet 60 00 eiro aizdevis.

pietiek.com :: No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro

Portāls pietiek.com ir publicējis rakstu par Jura Gulbja kompensāciju. Tajā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB} pietiek.com :: No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro

[PNG] pietiek.com :: No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro

___________________________________________________________________________________________________________________

No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro

PIETIEK
17.02.2021.

 

Kļuvis skaidrs, kāpēc gan bijusī Privatizācijas aģentūra, tagadējā AS Possessor, gan pats uzņēmums tik enerģiski slēpa summu, ko pagājušā gada beigās saistībā ar kriminālprocesu no amata atlaistais SIA Tet (iepriekš Lattelecom) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis saņēma atlaišanas kompensācijā, - tā ir bijusi vairāk nekā pusmiljons eiro un varbūt pat pārsniegusi 590 tūkstošus eiro.

 

Atlaišanas kompensācijas summu pagājušā gada decembrī kā svarīgāko valsts noslēpumu sargāja gan AS Possessor, kas ir uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētāja, gan Tet padome, kuru vada Gatis Kokins (viņa vārds ir ticis atrasts VDK ziņotāju kartotēkā). Par to klusēja arī pats atlaistais J. Gulbis.

Taču informācijas slēpēji nebija ņēmuši vērā, ka J. Gulbim jau pēc atlaišanas vajadzēs iesniegt amatpersonas deklarāciju un tajā saņemto summu nāksies uzrādīt kopā ar pārējiem uzņēmumā gūtajiem ienākumiem. Tas arī ir noticis un sniedz priekšstatu par to, kāda bijusi atlaišanas kompensācija.

Kā rāda J. Gulbja amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņš atalgojumā uzņēmumā saņēmis 409 569 eiro vai vidēji 34 130 eiro mēnesī.

Ja pieņem, ka apmēram šādu pašu summu J. Gulbis mēnesī saņēmis arī 2020. gadā, tad gada 11 mēnešos (amatu viņam nācās pamest 4. decembrī) saņemtajai summai vajadzētu būt apmēram 375,4 tūkstošiem eiro.

Taču, kā J. Gulbim ir nācies uzrādīt amata pamešanas deklarācijā, viņš 2020. gadā atalgojumā SIA Tet ir saņēmis gandrīz miljonu – 965 626 eiro.

Ja no šīs summas atņem iespējamo vidējo algu par 11 mēnešiem, sanāk, ka kompensācijā par atlaišanu no amata J. Gulbis, pateicoties Satiksmes ministrijas un uzņēmuma padomes labvēlībai, ir saņēmis rekordsummu – varbūt pat vairāk nekā 590 tūkstošus eiro.

Pagājušā gada 25. oktobrī parādījās ziņas, ka prokuratūra J. Gulbim un vēl četrām personām ir uzrādījusi apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, SIA Tet nodarītos zaudējumus vērtējot vairāk nekā 7,58 miljonu eiro apmērā, savukārt 4. decembrī viņam saistībā ar šīm apsūdzībām amatu nācās pamest.

Prokuratūras viedoklis ir – J. Gulbis izmantojis Tet īpašnieku un padomes uzticību, lai nepamatoti un noziedzīgi iesaistītu digitālās televīzijas projektā uzņēmumu Hannu Digital – bēdīgi slavenās kompānijas Kempmayer tiesību pārņēmēju.

Pats J. Gulbis apgalvo, ka apsūdzības neesot pamatotas, taču, sekojot Mārtiņa Bondara pēdās, drošības pēc tomēr veica priekšdarbus, lai notiesājoša sprieduma gadījumā vismaz daļa ģimenes mantas paliktu neskarta.

Jau četras dienas pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par apsūdzības uzrādīšanu J. Gulbim, viņš bija meties glābt ģimenes mantu ar laulību līguma palīdzību.

Kā rāda Lursoft datu bāze, 29. oktobrī – četras dienas pēc šo ziņu parādīšanās medijos – Juris un Dace Gulbji bija noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, kas vēl pēc piecām dienām – 4. novembrī ticis oficiāli reģistrēts.

Noslēgts mantas „glābšanas” gadījumiem klasisks līgums par laulāto mantas šķirtību, nosakot, ka „mantas šķirtība attiecas uz katra laulātā jebkuru īpašumā esošo mantu - manta, kas iegūta viņu laulības laikā, uz kāda no laulāto vārda, pēc šī līguma noslēgšanas paliek katra tā laulātā īpašumā, uz kura vārda tā reģistrēta bankās vai publiskās reģistra iestādēs - Zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Komercreģistrā vai citās iestādēs, kā Latvijā, tā ārpus tās”.

Mantas "glābšana" ir saskatāma arī jaunajā J. Gulbja deklarācijā: viņš nezināmai personai ir veicis dāvinājumu 434 361 eiro apmērā, daļēji pārdevis uzkrājošās dzīvības apdrošināšas polisi, saņemot 15 920 eiro, un vēl arī noslēdzis cesijas līgumu par 200 000 eiro, bet 60 00 eiro aizdevis.

LTV1 :: Panorāma :: J.Gubis no "Tet" pērn saņēmis gandrīz miljonu eiro

LTV raidījums "Panorāma" 17-Feb-2021 20:21 pārraidīja ziņu sižetu par Jura Gulbja atalgojumu. Tajā tika citēts Gata Kokina teiktais: 

[WEB] LTV1 :: Panorāma :: J.Gubis no "Tet" pērn saņēmis gandrīz miljonu eiro

[MP4] LTV1 :: Panorāma :: J.Gubis no "Tet" pērn saņēmis gandrīz miljonu eiro

____________________________________________________________________________________________

 

Gatis Kokins, "Tet" padomes priekšsēdētājs: "Netika lemts, ka Jurim Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīvajos aktos un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav tikušas izmaksātas. Atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Jurim Gulbim tika izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem. Detalizēta informācija par darbinieku atalgojumu nav izpaužama, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba līguma noteikumiem tā ir komercnoslēpums."

LETA :: "Tet" padomes locekļu atlases konkursa trešajai kārtai izvirzīti pieci kandidāti

LETA ir publicējusi ziņu par Tet padomes locekļu atlasi, kurā ir pieminēts arī Gatis Kokins:

[WEB] LETA :: "Tet" padomes locekļu atlases konkursa trešajai kārtai izvirzīti pieci kandidāti

____________________________________________________________________________________________________

Rīga, 11.febr., LETA. Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" padomes locekļu atlases konkursa trešajai kārtai izvirzīti pieci kandidāti, aģentūru LETA informēja valstij piederošo "Tet" kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Viņš skaidroja, ka, apkopojot konkursa otrās kārtas kandidātu novērtējumu rezultātus, nominācijas komisija nolēma virzīt konkursa trešajai kārtai piecus visaugstāko novērtējumu ieguvušos kandidātus.

Konkursa trešajai kārtai ir piesaistīta personāla atlases kompānija kompānija SIA "Astral Executive Search" kandidātu padziļinātai kompetenču izvērtēšanai, atsauksmju iegūšanai, reputācijas un potenciālo interešu konflikta risku izskatīšanai.

Jau vēstīts, ka 2020.gada decembrī "Possessor" izsludināja konkursu uz divu "Tet" padomes locekļu amatiem. Pieteikšanās tiem noslēdzās šogad 18.janvārī. Konkursā kopumā tika saņemti 49 pretendentu pieteikumi.

Jautāts, kādēļ tiek meklēti jauni padomes locekļi, Kārkliņš iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka tas nepieciešams, lai vienlaicīgi nodrošinātu padomes darbības pēctecību un jaunu ideju pienesumu kapitālsabiedrībā. Viņš arī uzsvēra, ka "Tet" turpmākās ilgtermiņa attīstības interesēs ir jāpanāk, ka tās padomes sastāvs ir sabalansēts, nodrošinot nepieciešamo zināšanu, kompetenču un pieredzes kopumu.

Tomēr par izmaiņām padomes sastāvā informācija tiks sniegta pēc tam, kad dalībnieku sapulce būs par to lēmusi, norādīja Kārkliņš, uzsverot, ka padomes locekļu skaitu nav plānots palielināt. Pašreiz "Tet" padomē strādā Gatis Kokins, Hannu Mati Mekinens, Jenss Fredriks Nisens, Džastins Veslijs Bankrofts, Dans Olovs Strembergs, Jānis Grēviņš un Jānis Brazovskis.

Iepriekš "Possessor" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un Ministru kabineta noteikumiem "Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai" "Possessor" valde nolēma sākt korporatīvās pārvaldības labākās prakses principiem atbilstošu, atklātu un profesionālu "Tet" padomes locekļu amatu kandidātu atlases procesu diviem padomes locekļu amatiem.

"Tet" pieder valstij "Possessor" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" grupā ir uzņēmumi "Tet", "Citrus Solutions", "Data Experts", "Helio Media" un "Baltijas datoru akadēmija". "Tet" pieder 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" daļu.

"Tet" grupas konsolidētais apgrozījums 2019.gadā bija 227,603 miljoni eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa saruka par 13,3% un bija 36,202 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt pēc provizoriskajiem datiem, "Tet" grupa 2020.gadā strādāja ar 222,6 miljonu eiro apgrozījumu. Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, "Tet" apgrozījums pērn sarucis par 2,2%.

LA.lv :: Māris Antonevičs: Kāpēc tagad tāds pavērsiens “Tet” gadiem ļoti noturīgajā pozīcijā?

Latvijas Avīzes portālā la.lv ir publicēts žurnālista Māra Antoneviča raksts par Tet pārtraukto atsevišķo Krievijas kanālu retransāciju. Tajā ir pieminēts arī Gatis Kokins:

[WEB] LA.lv :: Māris Antonevičs: Kāpēc tagad tāds pavērsiens “Tet” gadiem ļoti noturīgajā pozīcijā?

[PNG] LA.lv :: Māris Antonevičs: Kāpēc tagad tāds pavērsiens “Tet” gadiem ļoti noturīgajā pozīcijā?

___________________________________________________________________________________________________

Māris Antonevičs: Kāpēc tagad tāds pavērsiens “Tet” gadiem ļoti noturīgajā pozīcijā?

16:36, 2. februāris 2021

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Izlasot pirmdienas rītā šo ziņu, nācās izberzēt acis un skatīt vēlreiz – vai tiešām? Uzņēmums “Tet” pārtraucis Pirmā Baltijas kanāla (PBK), “NTV Mir”, “Ren TV Baltija” retranslēšanu.

Bez šiem propagandas kanāliem sarakstā ir arī divi mazāk zināmie filmu kanāli “Kinokomedija” un “Kinomiks”.

Kāpēc tas tik neticami? Jo aicinājumi un diskusijas par to ir bijušas jau gadiem, bet “Tet” – iepriekš zināms kā “Lattelecom” – vienmēr stāvējis ciets kā klints par Latvijas iedzīvotāju tiesībām saņemt dienišķo Kremļa propagandas devu.

Neliels atskats uz “Tet”/”Lattelecom” vadības paziņojumiem ikreiz, kad kādā intervijā vai diskusijā ticis uzdots jautājums, vai uzņēmumam, kurā kontrolpakete pieder valstij, tomēr nebūtu atbildīgāk jāizturas pret to, kas tiek stūķēts iedzīvotāju smadzenēs.

“Tā nav problēma – izveidot televīzijas kanālu programmu piedāvājumus bez Krievijas TV, problēma ir šiem piedāvājumiem atrast pircēju.” (“Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, 2015. gada martā Latvijas Radio)

“NEPLP pieņemtā lēmuma par RTR raidīšanas aizliegumu efekts ir tāds, ka tiek saniknoti iedzīvotāji, turklāt daudzi kļūst mazāk lojāli Latvijas valstij, tiek apgrūtināta to uzņēmumu darbība, kuri šeit darbojas legāli, maksā nodokļus un veido darba vietas. (..) Šie cilvēki iepriekš lielākoties bija neitrāli noskaņoti pret Latvijas valsti un skatījās RTR tieši iemīļotos seriālus. Taču tagad Latvijas valsts ir ieguvusi vairākus tūkstošus mazāk lojālu iedzīvotāju.” (“Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, 2015. gada martā laikrakstā “Diena”)

“Televīzijas saturs ir brīvi pieejams internetā. Tās ierobežošanas iespējas kļūst arvien mazākas. Saprotiet, ka mēs dzīvojam brīvā sabiedrībā. Kur ir brīva informācijas aprite un tie kontroles mehānismi ir stipri limitēti. (..) “Lattelecom” no pašiem pirmsākumiem galveno uzsvaru likusi uz latviešu valodas saturu, kas ražots Latvijā. Tajā pašā laikā arī kanāli, kuru saturs veidots krievu valodā, ir pietiekami populāri. Mēs tos pilnīgi noteikti atrodam skatītāko kanālu desmitniekā. (“Lattelecom” juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis intervijā Latvijas Radio)

“Sagaidīt, ka mēs kā komerciāls uzņēmums to vienkārši darām [atsakāmies no Krievijas propagandas kanāliem] paši proaktīvi, ir ļoti mazvarbūtīgi, jo lielākā daļa – apmēram trīs ceturtdaļas mūsu klientu – izsakās ļoti negatīvi par varbūtību, ka viņu pamatpakā varētu nebūt šo te Krievijas kanālu.” (“Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, “TV Rīga 24”, 2018. gada aprīlī)

Kāpēc tagad tāds pavērsiens uzņēmuma gadiem ļoti noturīgajā pozīcijā, ka bez Krievijas propagandas tā bizness smagi cietīs? Par to var izteikt dažādus minējumus.

Piemēram, saistīt to ar Jura Gulbja neseno noņemšanu no amata saistībā ar prokuratūras uzrādīto apsūdzību par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā.

Tomēr, kā redzams no izteikumiem, Kremļa televīziju nepieciešamību aizstāvējis ne jau viens pats Gulbis, bet arī citas uzņēmuma amatpersonas.

“Tet” skaidrojis, ka lēmuma pamatā ir bažas par sankciju režīma neievērošanu, jo neesot pieejama juridiski pamatota informācija par kanālu retranslācijas tiesību izplatītājiem Latvijā.

Nav grūti iedomāties, ka vēl pirms dažiem gadiem Gulbim un kompānijai tas nebūtu nekāds arguments – sak, pat, ja ir aizdomas, vispirms atnesiet pierādījumus…

Acīmredzot mainījies ir arī kopējais noskaņojums.

Pirmkārt, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pašreizējā pozīcija Krievijas propagandas jautājumā ir stingrāka un mērķtiecīgāka nekā laikā, kad padomi vadīja Ainārs Dimants vai Ilze Ķezbere.

Otrkārt, atklāsme, ka biznesā ne visu nosaka peļņa, bet arī reputācija. Piemēram, ar “Tet” konkurējošā LMT prezidents Juris Binde tiešā tekstā paziņo: “Es neredzu iemeslu, kāpēc mums vajadzētu pārraidīt mums nedraudzīgu informāciju. Mēs neplānojam to darīt. Tā ir apzināta politika.”

Tāda nostāja liecina gan par pilsonisku stāju, gan atbildību, uz kuras fona “tetisti” sāk izskatīties pēc sīkiem aprēķinātājiem.

Treškārt, var izteikt pieņēmumu, ka arī politiskais noskaņojums ir nedaudz pamainījies.

Ja vēl pirms dažiem gadiem toni attieksmē pret Kremļa kanāliem noteica pseidoliberālas bažas par iedomātas vārda brīvības ierobežošanu, tad tagad tādu varbūt pa reizēm vēl dzirdam no kāda “Saskaņas” vai “Attīstībai/Par” politiķa, bet tas vairs neskan ne stingri, ne pārliecinoši.

Te jau atkal jāuzsver, ka nav nepieciešama ne cenzūra, ne aizliegumi, un tie, kam Kremļa kanāli ir tik neatņemama dzīves sastāvdaļa, var meklēt iespēju tos skatīties internetā, caur satelītu vai citādi.

Taču nekur nav teikts, ka šī barība būtu obligāti jāpienes klāt uz paplātes. Kā liecina Ukrainas pieredze, jau neilgi pēc ierobežojumu noteikšanas, izrādās, ka iedzīvotāji nemaz nav tik atkarīgi no šiem kanāliem un labprāt maina savus paradumus.

Kad Krievijas cietumā ilgstoši turētais režisors Oļegs Sencovs tika beidzot izdots Ukrainai un vēlāk ieradās Latvijā, lai izietu rehabilitācijas kursu “Vaivaros”, viņš pauda pārsteigumu, ka no astoņiem kanāliem, kuri bija pieejami medicīnas centrā, četri rādīja Krievijas propagandu.

Un vienlaikus Latvija tā uztraucas par savu drošību, pauž atbalstu Ukrainai, nosoda Krieviju… Varbūt “Tet” lēmums būs pirmais solis, kas šo ačgārno ainu mainīs.

Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 29-Dec-2020 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu Rīga TV24 par ekonomiku un finansēm. Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Indriķis Muižnieks. Gatis Kokins tika pieteikts kā "fizmats":

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 29-Dec-2020 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 29-Dec-2020 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 29-Dec-2020 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 29-Dec-2020 epizode (2 no 2)