References: GK

Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts? :: 3-Jan-2023 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Aigars Štokenbergs, lai apspriestu topošās valdības ekonomisko politiku. Portāls la.lv 4-Jan-2023 pārpublicēja fragmentu no Gata Kokina teiktā.

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 3-Jan-2023 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 3-Jan-2023 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 3-Jan-2023 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 3-Jan-2023 epizode (2 no 2)

[WEB] la.lv :: Ko darīsim, kad viss šis beigsies? Nodzersimies aiz garlaicības… Uzņēmējs par to, ka esam pieraduši dzīvot krīzē

[PNG] la.lv :: Ko darīsim, kad viss šis beigsies? Nodzersimies aiz garlaicības… Uzņēmējs par to, ka esam pieraduši dzīvot krīzē

---

---

Ko darīsim, kad viss šis beigsies? Nodzersimies aiz garlaicības… Uzņēmējs par to, ka esam pieraduši dzīvot krīzē

 

11:52, 4. janvāris 2023

“Esam pieraduši dzīvot krīzē,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” pauda uzņēmējs Gatis Kokins.

“Kovids, karš, recesija – ko mēs darīsim, kad tas viss beigsies? Mēs jau esam pieraduši dzīvot krīzē. Manuprāt, gan ekonomika, gan mūsu prāts ir tam gatavs. Es nezinu… Mēs nodzersimies aiz garlaicības,” uzņēmējs sprieda.

Arī raidījuma vadītājs Māris Zanders piekrīt, ka pie krīzes var pierast.

Kokins norāda, ka galvenais, lai nebūtu pārāk lielas nepatikšanas.

Rīga TV24 :: Naudas Cena :: 21-Dec-2022 epizode

Žurnālists Armands Puče turpina savu raidījumu ciklu TV24 par ekonomiku un finansēm "Naudas Cena". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins, Ģirts Rungainis un Daiga Auziņa-Melalksne, lai apspriestu vai ir laiks kotēt biržā Latvijas valsts uzņēmumus.

[WEB] Rīga TV24 :: Naudas Cena :: 21-Dec-2022 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Naudas Cena :: 21-Dec-2022 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Naudas Cena :: 21-Dec-2022 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Naudas Cena :: 21-Dec-2022 epizode (2 no 2)

---

Star FM :: Autopilots :: Starteris :: 12-Dec-2022 epizode

12-Dec-2022 Gatis Kokins piedalījās Star FM tiešajā ēterā. Žurnālists Egons Reiters raidījuma "Autopilots" rubrikā "Starteris" kopā ar autožurnālistu Normundu Avotiņu izjautāja par redzes korekcijas niansēm autovadītājiem.

[MP3] Star FM :: Autopilots :: Starteris :: 12-Dec-2022 epizode

 

Dienas Bizness :: Portrets :: Baņķiere ar maģistra grādu mākslā

Žurnāliste Armanda Vilciņa uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness #43 25-Oct-2022 numurā 42.-43.lpp. ir publicējusi aprakstu par Inetu Doni. Tajā ir atspoguļots arī Gata Kokina viedoklis:

[PNG] Dienas Bizness :: Portrets :: Baņķiere ar maģistra grādu mākslā :: 42|43 lpp.

[PNG] Dienas Bizness :: Portrets :: Baņķiere ar maģistra grādu mākslā :: vāks

[PDF] Dienas Bizness :: Portrets :: Baņķiere ar maģistra grādu mākslā

[WEB] Dienas Bizness :: Portrets :: Baņķiere ar maģistra grādu mākslā

[WEB] Dienas Bizness :: Portrets :: Baņķiere ar maģistra grādu mākslā (paywall)

---

Baņķiere ar maģistra grādu mākslā

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, skaidri izvirzīts mērķis un pareizi izstrādāta stratēģija, kas palīdz plānotos rezultātus sasniegt ātrāk un efektīvāk, uzsver Ineta Done, AS Signet Bank vecākā viceprezidente

Dienas Bizness Portrets: 42.-43.lpp 25-Oct-2022
Teksts: Armanda Vilciņa
Foto: publicitātes

Lai uzņēmums ilgtermiņā spētu augt un attīstīties, gan vadītājam, gan komandai ir skaidri jāzina, kur un kāpēc viņi vēlas nokļūt, atzīmē I. Done, uzsverot, ka katram biznesam, protams, ir sava specifika, taču pareizā stratēģija būs viens no galvena­jiem veiksmes faktoriem jebkurā jomā. Izstrādājot augstvērtīgu plānu, iespējams sasniegt pat ambiciozākos mērķus, un, par ja tas neizdodas, nevajadzētu nokārt degu­nu, jo no kļūdām nav jābaidās. Pieņemot jebkuru lēmumu, mēs vienmēr vairāk vai mazāk riskējam, taču nereti tieši drosmī­gie lēmumi ir tie, kas nes sev līdzi lielākos panākumus, secina I. Done.

Nejaušība maina dzīvi

Pēc vidusskolas absolvēšanas, sākotnēji mēģināju iestāties Latvijas Kultūras akadēmijā, kur biju plānojusi apgūt somugru kultūru, taču konkursu neizturēju, atminas I. Done. “Lai gan humanitārajās zinātnēs biju spēcīga, man nepadevās sacerējumu rakstīšana, kā rezultātā, lai uzsāktu mācības izvēlētajā studiju programmā, man pietrūka viens punkts. Kad lūkojos pēc alternatīvas, sapratu, ka lielākajā daļā augstskolu iestājeksāmeni bija jau noslēgušies un izvēles iespējas nebija plašas-viena no retajām augstskolām, kas vēl uzņēma studentus, bija Banku koledža (pašlaik Banku augstskola). Franču licejā, kur iepriekš mācījos, man bija ielikti arī spēcīgi matemātikas pamati, tāpēc nolēmu mēģināt. Tas bija deviņdesmito gadu sākums - banku sistēma Latvijā tikko sāka veidoties, tāpēc jāatzīst, ka pasniedzēju spēja ieinteresēt jauniešus finanšu sistēmā un banku zinībās bija apbrīnojama. Tas vainagojās ar panākumiem, kā rezultātā daudzi no mums kļuva par veiksmīgiem baņķieriem un uzņēmējiem,” stāstā I. Done, atzīstot, ka viņas nonākšana šajā sfērā gan bija pilnīga nejaušība.

“Skolas laikos es sevi neredzēju kāda konkrētā jomā, tāpēc mērķtiecīgi nebruģēju savu profesionālo ceļu, taču tagad, atskatoties atpakaļ, varu apgalvot, ka šī nejaušība izrādījās ļoti veiksmīga. Aizrautība un ticība sev bija mani sabiedrotie, un jau studiju sākumā atskārtu, ka finanšu nozare mani aizrauj,” teic pašreizējā Signet Bank vecākā viceprezidente, kura paralēli studijām sāka arī darbu Vācijas Latvijas bankā. “Tā bija izcila baņķieru sākumskola - mēs veidojām banku pēc savas saprašanas, bez pieredzes, rikai vadoties pēc grāmatām. Mēs visi bijām jauni, drosmīgi un ar hiperaugstām darba spējām, katrs strādājām tā, it kā darbotos savā uzņēmumā. Viens no būtiskākajiem mūsu trumpjiem bija uzticēšanās - gan savstarpēji kolēģu vidū, gan no akcionāru puses,” atminas I. Done.

Mācās no labākajiem

Kopš Vācijas - Latvijas bankas laikiem atceros Inetu kā mērķtiecīgu cilvēku, kas lieliski mācēja sabalansēt bankas intereses un klienta vajadzības, atzīmē Gatis Kokins, uzņēmējs un I. Dones bijušais kolēģis. “Ineta augstu vērtē pašattīstību, un zīmīgi, ka, augot Inetas pieredzei, aug ari viņas apņēmība attīstīties. Uzskatu, ka tā ir reta īpašība, jo vairums man zināmo vadītāju kāda karjeras mirkli ieslīgst pašapcerīgā pašapmierinātībā, taču tas nav stāsts par Inetu. Piemēram, šobrīd viņa paralēli savam pamatdarbam profesionāli veido bankas mākslas darbu kolekciju un to dara ar pilnu atdevi, vismaz astoņas stundas dienā, jo gargabalnieces izturība Inetai ļauj būt ražīgākai nekā citiem kolēģiem,” spriež G. Kokins.

Vācijas - Latvijas bankā I. Done pavadīja vairāk nekā divus gadus, bet pēc tam pievienojās Trasta komercbankas komandai. “Gribot vai negribot, man vienmēr sanācis nokļūt tur, kur ir pārmaiņas. Dinamika, ātrums, spēks, bet tajā pašā laikā arī harmonija, jo mainīgā vidē es jūtos dzīva. Lai augtu, man vajadzīga kustība, tāpēc ir prieks, ka nokļuvu banku vidē, jo tajā es jūtos komfortabli. Principā līdz 2008. gadam Latvijā bija divas zīmīgas baņķieru kultūras - Hansabanka (bijusī Vācijas - Latvijas banka, pašlaik Swedbank) un Parex Banka, kur nostrādāju 11 gadus. Jebkurā gadījumā esmu gandarīta, ka darbojos abās šajās organizācijās, kas principā uzbūvēja Latvijas banku sektoru,” teic I. Done, kura pēc darba Parex Bankā pievienojās Citadele bankai un vēlāk izmēģināja savus spēkus arī MDM Bank Krievijā.

Drosmīgajiem pieder pasaule

No katras darba vietas esmu spējusi līdzi paņemt labāko, un tas man palīdzējis augt un pilnveidoties gan profesionāli, gan kā personībai, atzīmē I. Done. “Esmu iemācījusies apstāties un iepauzēt, vajadzības gadījumā pieņemt drosmīgus lēmumus un sapratusi, ka no tiem nav jābaidās. Jārīkojas un jāatrod risinājums, neraugoties uz to, ka visi ar to nebūs apmierināti. Mana pieredze balstīta atšķirīgās kultūrās, kā rezultātā esmu iemācījusies izvērtēt riskus un atrast efektīvākos risinājumus. Jaunībā es varbūt biju kategoriskāka, bet, laikam ejot, esmu sapratusi, ka atrast kompromisus un piemeklēt pareizos vārdus ir būtiski,” atzīmē I. Done, kura šobrīd jau deviņus gadus ieņem vecākās viceprezidentes amatu Signet Bank.

Ineta ir uz klientu orientēts cilvēks ar milzīgām zināšanām un pieredzi, stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs. “Mēs esam pazīstami jau kopš deviņdesmito gadu vidus, un jāteic, ka vienmēr esmu apbrīnojis Inetas darba spējas un enerģiju. Kopš Trasta komercbankas laikiem atceros viņu kā aktīvu, zinošu un ambiciozu baņķieri, kurai nekad netrūkst jaunu ideju,” atzīmē R. Idelsons, kuru profesionālā karjera ar I. Doni kopā savedusi vairākkārt. “Abi darbojamies ne tikai Trasta komercbankā, bet vēlāk arī Parex Bankas struktūrā, tāpēc brīdī, kad sāku veidot Signet Bank komandu, zināju - vēlos viņu uzrunāt. Tolaik Ineta strādāja Maskavā un bija viena no pieredzējušākajām nozares pārstāvēm Latvijā, tāpēc piedāvāju viņai atgriezties un pievienoties Signet Bank komandai. Viņa labi pārzināja bankas produktus, kā arī vēlējās nemitīgi augt, attīstīties un kaut ko sasniegt. Tiekšanās pēc kaut kā vairāk, manuprāt, dzīvē ir ļoti svarīga, tāpēc jau no paša sākuma es zināju, ka Ineta mūsu bankai būs liels ieguvums,” atzīmē R. Idelsons.

Attīsta dažādas šķautnes

Lai gan profesionāli I. Done vienmēr darbojusies finanšu sfērā, sveša viņai nav arī mākslas pasaule. “Mani kolēģi mēdz pasmaidīt, ka, iespējams, Latvijā esmu vienīgā baņķiere ar maģistra grādu mākslās, taču tam ir visai loģisks izskaidrojums. Kad iestājos Banku augstskolā, pirmajā kursā mani uzaicināja strādāt par personīgo palīgu Latvijas Republikas vēstniecei Francijā Ainai Nagobads-Ābols. Pieņemt šo piedāvājumu bija pareizs un liktenīgs lēmums, jo tas mainīja burtiski visu manu skatījumu, uztveri, vērtības. Aina man iemācīja pietāti pret detaļām, uzmanību un toleranci pret lietām un cilvēkiem, kā arī to, cik svarīgs jebkurā darbībā ir fundamentāls pamats. Ar mērķi veidot alternatīvu investīciju un atbalstīt māksliniekus, Signet Bank uzsāka veidot savu mākslas kolekciju un man uzticēja tās pārraudzīšanu. Sapratu, ka man pie­trūkst fundamentālu zināšanu, šī iemesla dēļ nolēmu doties uz Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), noklausīties dažas lek­cijas, lai papildinātu savu lietpratību. Šis process tik ļoti ievilka sevī, ka nemanot kļuvu par studentu un beigās ieguvu arī maģistra grādu. Tas bija izaicinoši, jo mani kursa biedri apvienoja mācības ar darbu, piemēram, mākslas galerijās vai muzejos, taču es paralēli strādāju bankā. Tajā pašā laikā mana nokļūšana LMA laikam bija arī liktenīga. Atceros, ka bērnībā, braucot garām LMA ēkai, nodomāju, ka šeit mā­cās tikai izredzētie, likteņa ironija ļāva arī man nokļūt starp šiem izredzētajiem,” ar smaidu atzīmē I. Done.

Ojārs Spārītis, LMA profesors un mākslas zinātnieks, norāda, ka, neraugoties uz to, ka I. Done nāk no pilnīgi citas vides, viņa lieliski mācēja iekļauties arī mākslas pasaulē. “Es vienmēr esmu priecīgs, ka cilvēks, kurš jau ir nobriedis un ar noteik­tu dzīves pieredzi, iestājas LMA, lai gūtu papildu zināšanas tādā sfērā, kurā vēlas gūt dziļāku redzējumu. Jāteic, ka Ineta ir ļoti mērķtiecīgs cilvēks ar asu prātu, kas spēj izšķirīgi rīkoties arī sarežģītās situācijās. Uzskatu, ka viņai piemīt spē­cīgs gribasspēks, jo, zinot, ko strādājošam ģimenes cilvēkam nozīmē papildu mācību slodzes vilkšana, apzinos, ka šāds cilvēks angažē sevi uzdevuma izpildei maksimā­li,” spriež O. Spārītis.

Klients ir prioritāte

Mērķtiecība ir īpašība, kas noder jebkurā dzīves jomā, apstiprina I. Done. “Manī vienmēr mitusi vēlme sasniegt kaut ko vairāk, tāpēc esmu arī mēģinājusi to darīt, un tieši tādi ir arī mani kolēģi. Mani fascinē, kā viņi spēj mobilizēties, izkāpt ārpus komforta zonas, atrast neikdienišķus risinājumus un iesaistīties procesos, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Profesionālā ekspertīze ir lieta, kas mūs salīmē, bet emocionālā iesaiste ļauj man kā vadītājai būt gandarītai par sasniegtajiem rezultātiem. Ja runājam par īpašībām, kas kopumā visvairāk noder vadītāja amatā, manuprāt, tā ir spēja iedziļināties detaļās un pieņemt lēmumus. Bieži vien gadās, ka pareizo lēmumu es jūtu intuitīvi, taču nevaru uzreiz piemeklēt argumentus, lai paskaidrotu, kāpēc jārīkojas tieši tā un ne citādi. Šajos brīžos esmu pateicīga saviem kolēģiem, ka viņi man notic, tajā pašā laikā, ja man nepieciešams padoms, es zinu, ka varu droši paļauties arī uz savu darbinieku zināšanām. Manā komandā strādā lietpratēji, kuru pieredze mērāma gadu desmitos, un vadīt šādus profesionāļus ir izaicinoši," atzīmē I. Done, uzsverot, ka klientu apkalpošanā svarīga loma ir vēlmei patiesi kalpot savam arodam.

“Manā profesionālajā ikdienā klients ir prioritāte, ar kuru svarīgi izveidot cieņpilnas partnerattiecības, proti, savstarpēju mijiedarbību, kurā mēs viens otru izglītojam un atrodam labākos risinājumus, finālā ieguvēji esam mēs visi. Rezultātu sasniegšanā spēcīgākais plecs ir mana komanda - mūs vieno ambīcijas un vēlme strādāt uzņēmumā, kurš veiksmīgi aug un attīstās, ir rūpīgs un atbildīgs tirgus dalībnieks un iegulda visus resursus, lai uzlabotu vidi un celtu Latvijas konkurētspēju. Esmu pārliecināta, ka, investējot cilvēkos ar augstu motivāciju, sasniegumi neizpaliks”, teic Signet Bank vecākā viceprezidente.

Ineta Done

Signet Bank vecākā viceprezidente
Dzimusi 1974. gadā

Darba pieredze:

2015 - pašlaik IPS Signet Asset Management Latvia valdes locekle

2013 - pašlaik Signet Bank vecākā viceprezidente

2012 - 2013 AS MDM Bank, Private Banking vadītāja Eiropas reģionā

2010 - 2012 AS Citadele banka, Private Banking vadītāja

1999 - 2010 AS Parex Banka, Private Banking vadītāja

1996 - 1999 AS Trasta komercbanka, Klientu apkalpošanas daļas vadītāja

1994 - 1996 AS Vācijas - Latvijas banka, Klientu apkalpošanas menedžere

1992 - 1994 Latvijas Republikas vēstniecība Francijā, vēstnieka personīgais asistents Izglītība

2020 - 2022 Latvijas Mākslas akadēmija, maģistra grāds mākslās

2016 - 2020 Latvijas Mākslas akadēmija, bakalaura grāds mākslās

1998 - 2000 Latvijas Universitāte, maģistra grāds vadībzinātnē

1992 - 1998 Latvijas Banku augstskola, ekonomista augstākā profesionālā kvalifikācija banku zinību specializācijā

1981 - 1992 Rīgas Franču licejs, diploms par vidējo vispārizglītojošo izglītību

Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts? :: 12-Oct-2022 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Aigars Štokenbergs, lai apspriestu topošās valdības ekonomisko politiku:

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Oct-2022 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Oct-2022 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Oct-2022 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 12-Oct-022 epizode (2 no 2)

---

 

 

 

ecoDa :: webinar :: Corporate Governance: A booster for innovation?

European Voice of Board Members (ecoDa) is an independent actor and a unique umbrella organization representing the main national institutes of directors in Europe. On 10-Oct-2022 it was hosting webinar on corporate governance and innovation, based on white paper "INNOVATION: IS THE EU CORPORATE GOVERNANCE FRAMEWORK FIT FOR PURPOSE?" Promoting a more standardised and global approach of governance practices is it the right way to support innovation in European companies? How companies can have a different development path if regulators and investors are overly focusing on enforcing hard regulations and standard practices?

Gatis Kokins was invited as a speaker. Webinar , hosted by Micheael Hilb, had ca. 80 participants all around the Europe.

[YouTube] ecoDa :: webinar :: Corporate Governance: A booster for innovation?

[MP4] ecoDa :: webinar :: Corporate Governance: A booster for innovation?

---

Gatis Kokins opinion is expressed in 3 fragments: 13'00"; 33'40"; 41'15"

 

 

Ieva :: Laulības apliecība Nr. 888

Žurnāla IEVA žurnāliste Aiva Alksne intervēja Sandru un Gati Kokinus kā pāri, kas ir kopā kopš skolas laikiem. Intervija tika publicēta 2022. gada 31. augusta numurā Nr.35 (1293).

[JPG] Ieva :: Laulības apliecība Nr. 888 :: vāks

[JPG] Ieva :: Laulības apliecība Nr. 888 :: 34.lpp

[JPG] Ieva :: Laulības apliecība Nr. 888 :: 35.lpp

[JPG] Ieva :: Laulības apliecība Nr. 888 :: Arhīva foto

[JPG] Ieva :: Laulības apliecība Nr. 888 :: Matīsa Markovska foto

---

Laulības apliecība Nr. 888

Uzņēmējs GATIS KOKINS ar savu sievu, topošo teoloģi SANDRU sudrabkāzu dienā nomainīja laulību gredzenus, kuros iegravēts gan viņu laulības apliecības numurs 888, gan ar katra roku uzrakstīts vēstījums, ko viņi viens otram veltījuši. Gata gredzenu caurvij vārdi "Mīlestība, reiz dzimusi, manto nemirstību", bet Gatis savai sieviņai veltījis "Viss pasaules skaistums ir Tevī". Viņi apprecējās nākamajā gadā pēc vidusskolas izlaiduma...

Kā jūs satikāties?

Gatis: Iepazināmies Kurta Bartela Rīgas 39. vidusskolas devītajā klasē, kad mani no paralēlās A klases pār­cēla uz B klasi, kurā mācījās Sandra.

Kurš bija attiecību iniciators?

Sandra: Sākumā man šķita, ka atnā­cis baigais gudrītis. Pirmo mēnesi viņa vispār nebija skolā, jo slimoja, un, kad ieradās, tad mūsu klases audzinātāja, matemātikas skolotāja, saka: «Gati, varbūt tu nāksi izstāstīt to aksiomu?» Un viņš kā tāds pasniedzējs pie tās tā­feles... Pirmajā dienā pēc slimošanas! Mēs visi sēdējām muti vaļā. Nevarētu teikt, ka man bija par Gati interese... Taču viņš bija ļoti neatlaidīgs. Kad jau mācījāmies vidusskolas pēdējā klasē, nāca katru rītu man pretī, un tad kopā devāmies uz skolu.

Gatis: Tas tāpēc, ka skolā biju nodibinājis radiocentru un vajadzēja kādu, kas lasa politinformāciju. Tie bija vēl komunisma laiki. Man tā dikcija nav tik laba, un es uzaicināju Sandru. Bet sadraudzējāmies jau vasarā LOTOS vienībā. Sandra bija smukākā meitene klasē, un tajā vasarā konstatēju, ka arī viņas dvēsele man ir ļoti radniecīga un saprotama.

Sandra: Par to radniecību... Spēlējām volejbolu, un Gatis pa vidu tam aplim bija nolicis magnetolu. Skanēja Deep Purple dziesma Smoke on the Water. Visiem tāds skābs ģīmis, bet man tik ļoti patika! Un mēs abi sākām dejot! Tad es vēl viņam savārīju puplakšu, kas auga turpat pļavā, tēju. Rūgtu, koši zaļu - un viņš izdzēra!

Gatis: Jo es tev uzticējos.

Sandra: Tajā mirklī arī notika kaut kas īpašs... Sajutu, ka varu uzticēt viņam sevi visu un nebūs jāpieviļas. Un nepievīlos. Viņš ir kā klints.

Gatis: Pabeidzām skolu, un bija skaidrs, ka gribam apprecēties.

Pirmais skūpsts?

Sandra: 27. maijā 1985. gadā. Vēl līdz šai dienai mēs šo datumu atzīmējam. Mums tajā laikā jau bija sākušās regulāras pastaigas pa mežu. Bija ļoti daudz sarunu, pārsvarā gan vairāk monologi, jo Gatis ļoti daudz zināja un man patika klausīties.

Vai skolasbiedri nojauta par jūsu attiecībām?

Sandra: Pat ļoti. To nevarēja noslēpt. Rītos no radiocentra kāpām lejā rokās sadevušies. Kad ieradāmies mācību telpā, visa klase tā kā nopūtās. Līdz ar to vienpadsmitajā klasē visiem vairāk vai mazāk viss bija skaidrs.

Kas notur jūsu attiecības?

Gatis: Mainās gan apstākļi, gan cilvēki, līdz ar to nekad vairs nebūs, kā bija 1985. gadā. Mēs laikam mā­cējām mainīties saskaņoti. Taču mēs vēl aizvien esam ļoti dažādi cilvēki, un tajā atšķirīgumā jau arī tas skais­tums. Tāpēc viņa man ir vajadzīga un, iespējams, arī es viņai noderu.

Sandra: Kad mūsu attiecības sākās, es vispār neticēju, ka var būt tik liela mīlestība. Tā aizņēma pilnīgi visu izplatījumu. Mēs viens otrā dzīvojām. Mīlestību es vienmēr esmu redzējusi kā tādu zelta stīgu, kas iet cauri kal­niem, lejām, pārrāvumiem... Citādi vienkārši nevar.

Vai kādreiz ir gribējies šķirties?

Gatis: Reiz kādai amerikāņu slavenī­bai [Joyce Brothers] tika uzdots līdzīgs jautājums, un viņa teica: šķirties nekad, bet nogali­nāt - daudzas reizes. Man nekad nav gribējies nogalināt, bet nu idejiski... Tu jau vari sadusmoties uz otru, bet tā dzīsliņa jau nekur nepazūd.

Sandra: Domāju, ka atbildība pret bērniem mūs visu laiku ir vedusi atpakaļ. Jo, protams, bijis: pietiek! Cik var! Bet tad saproti - nekā labāka jau nebūs, nav un nevajag, jo mēs esam viens otram. Un vēl kas - esam ticīgi, un tos likumus, ko Dievs mums ir iedevis, tos viņš arī ir mums mācījis. Arī - kā atnākt atpakaļ, ja aizej tur, kur nevajag.

Gatis: Laulātiem neklājas šķirties, tur nav ko apspriest! Turklāt sakritības pēc mūsu laulības apliecības numurs ir 888. Neesam numeroloģijas piekritēji, bet tas ir grafiski skaists skaitlis, trīs bezgalības.

Kā nepazaudēt interesi vienam par otru?

Gatis: Mēs atrodam nodarbes, kas abiem ir interesantas, otra lieta - tās nodarbes vienmēr mainās. Ir bijuši periodi, kad reizi nedēļā ejam uz kafejnīcu lasīt dzeju - paņemam tēju un lasām divatā dzeju. Reizēm kāds bērns pievienojās. Tagad ir periods, kad braucam vakaros ar velosipēdiem. Mums abiem patīk koncerti, džezs, Itālija... Mums nekad nav garlaicīgi. Dzīve ir tik nenormāli interesanta, ka vienmēr var atrast to, kas abiem patīk.

Sandra: Gatim ļoti patīk fotografēt, viņš ir aizrautīgs amatieris, līdz ar to viņš mūsu dzīvi fiksē un, protams, liek arī sociālajos tīklos, kas ne vienmēr patīk man un dažiem bērniem. Taču draugi, redzot caur šiem tīkliem mūsu dzīvi, prasa: bet kad jūs dzīvojat? Vai jūs vispār strādājat? Vai jūs esat arī mājās? Jā, starp ieliktajām bildēm mēs pa vidu dzīvojam (smejas). Gatis stabilāk prot staigāt pa zemi, es savukārt esmu vairāk lidojoša būtne, kuru viņš noliek atpakaļ uz zemes. Un man tas ļoti patīk.

Gatis: Izklausās saldi, bet mēs daudz runājam par labo tāpēc, ka sliktā nav daudz un tas ātri aizmirstas.

 

Teksts AIVA ALKSNE

Foto MATĪSS MARKOVSKIS

Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts? :: 2-Aug-2022 epizode

Žurnālists Māris Zanders turpina savu raidījumu ciklu Rīga TV24 par ekonomiku un finansēm "Kur tas suns aprakts?". Uz raidījumu kā sarunu biedri tika aicināti Gatis Kokins un Normunds Bergs, lai apspriestu partiju pirmsvēlēšanu programmu tēzes:

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 2-Aug-2022 epizode (1 no 2)

[WEB] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 2-Aug-2022 epizode (2 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 2-Aug-2022 epizode (1 no 2)

[MP4] Rīga TV24 :: Kur Tas Suns Aprakts :: 2-Aug-2022 epizode (2 no 2)

---

Klientuportfelis.lv :: "Vision Express Baltija" pērn apgrozījis 6,29 milj. EUR

Portāls Klientuportfelis.lv 31-May-2022 informē par Vision Express Baltija apgrozījumu. Rakstā ir pieminēts Gatis Kokins.

[WEB] Klientuportfelis.lv :: "Vision Express Baltija" pērn apgrozījis 6,29 milj. EUR

[PNG] Klientuportfelis.lv :: "Vision Express Baltija" pērn apgrozījis 6,29 milj. EUR

---

"Vision Express Baltija" pērn apgrozījis 6,29 milj. EUR

Optikas preču mazumtirgotājs SIA "Vision Express Baltija" 2021.gadā apgrozījis 6,29 milj. EUR, pārskata gadu noslēdzot ar 631,49 tūkst. EUR peļņu. "Uzņēmums pārskata gadā spēja saglabāt savu saimniecisko darbību un minimizēt Covid-19 negatīvo ietekmi, izmantojot atbalsta instrumentus Covid-19 seku pārvarēšanai un pielāgojot uzņēmuma darbību jaunajiem apstākļiem," teikts SIA "Vision Express Baltija" vadības ziņojumā. Uzņēmums pērn turpināja veidot likviditātes rezerves, kas ļautu tālāk pielāgoties neparedzamajiem Covid-19 izplatības apstākļiem. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā SIA "Vision Express Baltija" vairākkārt saņēmis atbalstu algu subsīdijām, grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, kā arī izmaksāta atlīdzība dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem. Jānorāda, ka aizvadītajā gadā SIA "Vision Express Baltija" bija nodarbināti 132 darbinieki. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmums pērn samaksāja 473,87 tūkst. EUR, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 195,27 tūkst. EUR.

 

SIA "Vision Express Baltija" turpmākie īsa un vidēja termiņa mērķi ir pielāgot uzņēmuma biznesa modeli Covid-19 izmainītajai mazumtirdzniecības videi, palielinot digitālo kanālu pārdošanas skaitu un īpatsvaru, veidojot integrētu fiziskās un tiešsaistes tirdzniecības modeli. Uzņēmums arī aktīvi strādā pie jaunu un inovatīvu redzes pārbaudes risinājumu ieviešanas.
SIA "Vision Express Baltija" ilgtermiņa mērķis ir palielināt esošo tirgus daļu un saglabāt līdera pozīcijas nozarē.

 

Aizvadītajā gadā SIA "Vision Express Baltija" nodrošināja preču un pakalpojumu realizāciju 14 optikas veikalu tīklā, tostarp, 8 veikali atrodas Rīgā, pa vienam – Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Jūrmalā un Jelgavā.

 

SIA "Vision Express Baltija" patiesie labuma guvēji ir Pēteris Cikmačs, Jānis Dzenis, Toms Dzenis un Gatis Kokins.

LETA :: Optikas preču mazumtirgotāja "Vision Express Baltija" apgrozījums pērn pieaudzis par 2,9%

Ziņu aģentūra LETA 30-May-2022 ir publicējusi rakstu par Vision Express. Tajā ir pieminēts Gatis Kokins.

[WEB] LETA :: Optikas preču mazumtirgotāja "Vision Express Baltija" apgrozījums pērn pieaudzis par 2,9%

---

Optikas preču mazumtirgotāja "Vision Express Baltija" apgrozījums pērn pieaudzis par 2,9%

Rīga, 30.maijs, LETA. Optikas preču mazumtirgotājs SIA "Vision Express Baltija" pērn strādāja ar 6,288 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 5,6%, sasniedzot 631 494 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja "Vision Express Baltija" darbību pagājušā gada pirmajā, otrajā un ceturtajā ceturksnī.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka "Vision Express Baltija" 2021.gadā ir spējusi saglabāt savu saimniecisko darbību un minimizēt Covid-19 negatīvo ietekmi, pielāgojot uzņēmuma darbību jaunajiem apstākļiem.

Pērn "Vision Express Baltija" veidojusi likviditātes rezerves, kas ļautu tālāk pielāgoties neparedzamajiem Covid-19 izplatības apstākļiem un nodrošināt uzņēmuma darbības iespējamību ilgtermiņā.
Vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānijas preču un pakalpojumu realizācija notika caur kopumā 14 veikalu tīklu Latvijā, tajā skaitā astoņi veikali atrodas Rīgā, bet pa vienam - Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā un Jelgavā.

"Vision Express Baltija" turpmākie īsa un vidēja termiņa mērķi ir pielāgot uzņēmuma biznesa modeli Covid-19 izmainītajai mazumtirdzniecības videi, palielinot digitālo kanālu pārdošanas skaitu un īpatsvaru, kā arī palielināt efektivitāti un samazināt izmaksas.

Tāpat uzņēmums aktīvi strādā pie jaunu un inovatīvu redzes pārbaudes risinājumu ieviešanas un plašākas pakalpojumu nodrošināšanas saviem klientiem, izmantojot digitālos risinājumus.
Uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir palielināt esošo tirgus daļu un saglabāt līdera pozīcijas nozarē, piedāvājot klientiem jaunus redzes pakalpojumus un produktus. Vienlaikus "Vision Express Baltija" plāno veikt veikalu tīkla paplašināšanu, izskatot iespējas veikalus atvērt topošos perspektīvajos, izdevīgi izvietotajos tirdzniecības centros Rīgā un tās apkaimē, kā arī pilsētās, kur uzņēmums vēl neveic saimniecisko darbību.

Kompānija arī plāno investēt jauna "Vision Express" optikas veikala koncepta ieviešanā uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī jaunākajos un labākajos redzes diagnostikas un korekcijas risinājumos.

2020.gadā "Vision Express Baltija" strādāja ar 6,109 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,9% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 5,4%, sasniedzot 597 812 eiro.
"Vision Express Baltija" reģistrēts 1991.gada decembrī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 547 410 eiro. Uzņēmums pieder SIA "Optometrijas centrs", bet patiesie labuma guvēji - Pēteris Cikmačs, Jānis Dzenis, Toms Dzenis un Gatis Kokins.