References: GK

Latvijas Radio 4 :: Простыми словами :: Специалист по дигитальному маркетингу

Latvijas Radio 4 žurnāliste Jana Jermakova-Zaikovska (Яна Ермакова) savā 28-Oct-2021 raidījumā Простыми словами intervēja digitālā mārketinga nozares ekspertus, t.sk. Gati Kokinu un Andi Silakaktiņu:

[WEB] Latvijas Radio 4 :: Простыми словами :: Специалист по дигитальному маркетингу

[PNG] Latvijas Radio 4 :: Простыми словами :: Специалист по дигитальному маркетингу

[MP3] Latvijas Radio 4 :: Простыми словами :: Специалист по дигитальному маркетингу

[MMS] Latvijas Radio 4 :: Простыми словами :: Специалист по дигитальному маркетингу

____________________________________________________________________________________________________________________________________________

Простыми словами

Специалист по дигитальному маркетингу: где этому учат и почему это профессия будущего

Jana Jermakova-Zaikovska (Яна Ермакова)

Ценность данных и информации сегодня выросла в разы. Особенно для бизнеса. Компании всё больше пользуются новыми инструментами аналитики, чтобы продвигать свои товары и услуги.

Специалист по цифровому маркетингу: почему эту профессию называют профессией будущего? Слушайте "Простыми словами".

Latvijas Radio 4 :: Простыми словами :: Специалист по дигитальному маркетингу

 

DelfinGroup IPO :: materiāli

AS DelfinGroup IPO kontekstā ir publicējis vairākas prezentācijas, kurās ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] DelfinGroup :: IPO presentation

[PDF] DelfinGroup :: IPO presentation

[WEB] LHV Bank :: DelfinGroup Analysis

[PDF] LHV Bank :: DelfinGroup Analysis

 

Dienas Bizness :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Dienas Bizness žurnālista Māra Ķirsona vadībā 14-Sep-2021 rīkoja diskusiju "Kapitāla tirgus tendences Latvijā - kāds ir vietējā tirgus potenciāls". Tajā piedalījās arī Gatis Kokins. Diskusijas kopsavilkums tika atspoguļots Dienas Biznesa nedēļas žurnālā 28-Sep-2021 #39 28.-29. lpp. un žurnāla interneta resursos:

[JPG] Dienas Bizness :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

[WEB] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: teksts

[PNG] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: teksts

[WEB] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: video

[PNG] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: video

[YouTube] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: video

[MP4] db.lv :: Kapitāla tirgus attīstības formula - valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti :: video

_______________________________________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________________________________________

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Viņaprāt, vienas atbildes nav, jo ir daudz mazu elementu. “Latvijā nav tik daudz lielu privātā sektora uzņēmumu, kuri varētu pacelt tās izmaksas, kas saistītas ar ieiešanu biržā, tāpat situācija būtu citāda, ja valstij vēsturiski piederošie lielie monopoli startētu biržā,” tā G. Kokins. Viņš atgādina, ka iepriekš, strādājot SIA Tet padomē, par šīs kompānijas ieiešanu biržā ir bijušas daudzas sarunas ar valdības pārstāvjiem un, kaut arī viņi to konceptuāli saprata un pat piekrita, tomēr politisku iemeslu dēļ tā nebija prioritāte.

“Ir labi, ka pašlaik ir atbalsta instrumenti (kapitāla piesaistes atbalsta fonds) vidējiem uzņēmumiem, kuri varētu startēt biržā,” norāda G. Kokins. Viņaprāt, vēl viens jautājums ir saistīts ar korporatīvo pārvaldību, jo vēsturiski atsevišķos uzņēmumos, kuru akcijas kotēja biržā, valdes darbošanās akcionāru interesēs bija ļoti diskutējama. Un arī pašlaik esot tādi uzņēmumi, kuri atbilst biržas prasībām, bet to korporatīvā pārvaldība ir ļoti tālu no standartiem, kas būtu pieņemami. Tas arī raisa jautājumus par mazākuma akcionāru aizsardzību.

Savukārt AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons uzskata, ka problēmas saknes meklējamas pagātnē. “Diskusijas par to, kāpēc Latvijā fondu tirgus ir tāds, kāds tas ir, notiek jau kopš pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem. Pamatā ir divi elementi – Latvijā trūkst investēšanas kultūras, kas nav attīstījusies, jo nav valsts uzņēmumu kotācijas biržā, un Latvijā nav bijis bankas, kuras galvenais darbības virziens būtu vērtspapīru tirgus,” skaidro R. Idelsons. Viņaprāt, Latvijā lielākajām bankām fondu tirgus attīstība nav īpaši interesanta. “Tajā pašā laikā Igaunijā ir LHV banka, kura ir liels spēlētājs tieši vērtspapīru tirgū, un tā arī īstenos IPO AS DelfinGroup,” tā R. Idelsons.

Valsts attieksme

Kā vēl viens iemesls, kas kavē kapitāla tirgus attīstību, tiek minēta valsts attieksme pret vērtspapīru tirgu. “Valsts ne tikai nepieņem kapitāla tirgus attīstībai nepieciešamos lēmumus – uzsākt valsts kompāniju kotāciju biržā, bet arī pēdējo 20 gadu laikā pieņemtie normatīvie akti (piemēram, nodokļu jomā) būtiski pasliktina investoru un arī pašu emitentu situāciju,” skaidro R. Idelsons.

Viņš norāda, ka pašlaik peļņa, kas tiek gūta no vērtspapīriem, ir pats neērtākais risinājums, jo to sarežģīti administrēt, turklāt emitentiem tiek uzlikts papildu administratīvais slogs – jānoskaidro, kas ir investori, pie izmaksas jāsamaksā attiecīgi nodokļi. “Situācija ir komplicēta, bet nav bezcerīga,” tā R. Idelsons. AS Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons uzskata, ka vērtspapīru segmentā nodokļu sistēma Latvijā ir daudz draudzīgāka nekā citās Rietumeiropas valstīs, kur nodokļos jāmaksā daudz vairāk un arī administrēšana ir sarežģītāka. “Bankas ir uzbūvējušas administratīvo barjeru valni, kas ierobežo konkurenci, un vārtus paver vaļā tur, kur pašām ir interese,” tā P. Matisons.

Investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks norāda, ka iepriekš bija apgrūtināta piekļuve tirgum un investēšana ir bijusi dārga. “Agrāk ļoti izdevīgs klients bankām Latvijā bija nerezidents, kurš bija salīdzinoši nejutīgs pret komisijas maksu, bet parastam cilvēkam šāds komisiju līmenis nebija paceļams, lai veiktu ieguldījumus; tagad situācija ir mainījusies, jo komisiju maksas ir sarukušas un arī biržā ir kompānijas, kuras varētu pētīt, taču diemžēl ir arī tādas, kurām vietas biržā vairs nav, un, ja tie negūst labumu no esamības biržā un to akcijas nav nopērkamas, tad nav skaidrs, kāpēc tādas tur joprojām ir,” stāsta K. Peisenieks.

Viņš norāda, ka, ieejot biržas mājaslapā, var redzēt kāpumus un kritumus, bet ko gan potenciālajam investoram dod kādu kompāniju akciju kāpumi vai kritumi daudzu desmitu procentu apmērā, ja darījumi ar tām notiek 100 vai 500 eiro dienā. “Tas maisa gaisu un rada sajūtu, ka nekas nenotiek, tādējādi vajadzīga ne tikai jaunu, interesantu emitentu ienākšana biržā, bet arī no biržas jāaiziet prom tiem, kuriem tur nav, ko darīt,” tā K. Peisenieks.

D. Auziņa-Melalksne kā vēl vienu iespēju redz akciju opciju dotās iespējas, kam arī ir labvēlīgs nodokļu režīms. “Uzņēmumi darbiniekus var motivēt ne tikai ar algu un prēmiju, bet arī ar akciju opciju, kā rezultātā, sasniedzot konkrētus mērķus, strādājošais kļūst par līdzīpašnieku, un akciju kotācija biržā ir iespēja darbiniekam akciju opciju rezultātā iegūtās kapitāldaļas pārdot par tirgus, nevis lielāko īpašnieku noteikto cenu,” uzsver D. Auziņa-Melalksne.

DelfinGroup grib piesaistīt gandrīz 13 milj. eiro

“Tam ir vairāki iemesli, bet būtiskākais – vajag kapitālu, jo, izlaižot jaunas akcijas, uzņēmuma pašreizējiem akcionāriem būtisks ir kompānijas novērtējums, un birža ir labākais uzņēmuma vērtības noteicējs. Gribam piesaistīt 12,76 milj. eiro, vienlaikus lai būtu plaša akcionāru bāze, kuru vidū būtu Baltijas iedzīvotāji, kas arī dotu grūdienu kapitāla tirgus attīstībai,” uz jautājumu, kāpēc kompānija startē ar IPO biržā, atbild G. Kokins. “Latvijā līdz šim ir salīdzinoši maz veiksmīgu piemēru, tāpēc prieks, ka tādi uzņēmumi kā AS DelfinGroup un AS Virši kapitālu piesaista, izmantojot biržu,” uzsver D. Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādina, ka līdz šim sekmīgi to ir darījuši AS Madara Cosmetics, AS Hansa Matrix un arī investori gūst labu atdevi. “Kad uzņēmums nāk uz biržu, tas jau ir skaidri formulējis, ko vēlas sasniegt. Lai uzņēmums būtu veiksmīgs biržā, uzņēmuma padomei un valdei ir jāstrādā visu, nevis tikai galveno akcionāru interesēs,” tā D. Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādina, ka labi pārvaldīti uzņēmumi var piesaistīt kapitālu un būt interesanti potenciālajiem investoriem. Pirms gada tika iedarbināta programma, kur mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēlas nākt uz biržu, varēja pieteikties ES atbalsta programmai, kura segtu apmēram 50% izmaksu, kas saistītas ar prospekta sagatavošanu, investīciju banku pakalpojumiem, sabiedriskajām attiecībām u. tml. “Ir noslēgusies trešā kārta, kurā startēja seši uzņēmumi, un nākamā gada otrajā pusē redzēsim vēl kādu jaunu uzņēmumu biržā,” prognozē D. Auziņa-Melalksne. Viņa atzīst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla piesaiste ir tikai otrs svarīgākais iemesls būšanai biržā, kamēr pats svarīgākais – redzamība un atpazīstamība, kas ļauj piesaistīt ne tikai investorus, bet arī produkcijas un pakalpojumu pircējus no ārzemēm un attīstīt savu biznesu.

“Jebkurš uzņēmums, kurš parādās Rīgas Fondu biržā, ir svaigs elpas malks, taču ir vajadzīgas abas puses – gan jauni emitenti, gan arī jauni investori –, kas veicinātu visu pušu ieinteresētību,” tā P. Matisons. D. Auziņa-Melalksne norāda, ka Baltijā svarīgs ir tieši reģionālais princips, piemēram, kāds investors ir ieguldījis naudu kādā Latvijas uzņēmumā un vairāk šīs zemes kompānijās ieguldīt nevēlas, tad investēt var Igaunijas vai Lietuvas kompānijās.

“Pēdējos gados ir vairākas bankas, kuras atcēlušas komisijas maksas gan tirdzniecībai, gan vērtspapīru turēšanai, kas ir vēl viens pamudinājums startēt tirgū, bez tam ir pieejams investīciju konts, kurā, investējot vairāk, nekā ņemot ārā, pat nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis,” skaidro D. Auziņa-Melalksne. “Mūsu konsultants ir LHV Bank, kuras viens no nosacījumiem: bez institucionālajiem investoriem noteikti ir jābūt arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas privātpersonām,” stāsta G. Kokins.

“Kad būs zināma cena, tad vērtēsim,” uz jautājumu, vai pirks AS DelfinGroup vērtspapīrus, atbild K. Peisenieks. Viņš atgādina, ka kompāniju iešanai uz biržu var būt vairāki iemesli – vecie akcionāri grib (var) fiksēt savu peļņu, vajadzība pēc kapitāla, kuru var iegūt ar banku kredītu, obligācijām un akciju kapitālu, kurš ir pats dārgākais. “Ja pirmās divas kapitāla piesaistes jomas ir izsmeltas, tad vajadzīgs papildu akciju kapitāls jaunu apvāršņu sasniegšanai, bet, ja pirmās divas minētās iespējas nav izmantotas, tad rodas jautājums, vai ar laiku nebūs tā, ka šāds uzņēmums biržā vienkārši stagnēs,” skaidro K. Peisenieks.

Skaidri nosacījumi

“Rietumeiropā un Amerikā obligāciju tirgus ir lielāks nekā banku finansējums, bet Latvijā ir otrādi, kaut arī ir liela vajadzība pēc kapitāla un arī kredītprocentu likmes aug,” norāda R. Idelsons. G. Kokins atgādina, ka biržā ar obligācijām AS DelfinGroup ir jau kopš 2014. gada, bet, piesaistot akciju kapitālu, izdosies samazināt naudas izmaksas. “Lai piesaistītu privātos investorus, pašiem emitentiem ir jārada skaidri nosacījumi, piemēram, AS DelfinGroup nolēmusi, ka vismaz 50% no peļņas tiks izmaksāti dividendēs, kas akcijas padara līdzīgas obligācijām un pievilcīgas cilvēkiem ar uzkrājumiem, jo depozītu likmes bankās ir ļoti zemas, reizēm pat negatīvas,” tā G. Kokins.

Viņš arī atgādina, ka obligāciju emisija daļai uzņēmumu ir vienīgā iespēja saņemt finansējumu situācijā, kad bankas dažādu iemeslu dēļ neaizdod naudu. “DelfinGroup darbojas patēriņa kredītu segmentā, un tāpēc daudzu banku (kuras arī izsniedz patēriņa kredītus) politika ir nefinansēt konkurentu,” skaidro G. Kokins.

_______________________________________________________________________________________________________

VIDEO: Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 01.10.2021

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija «Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls?" Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas, ko varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem un jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

DALĪBNIEKI: A/s Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, A/s DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, A/s Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, A/s Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks.

Diskusijas saturs:

Kas kavē Latvijas kapitāla tirgus attīstību? Kāpēc atpaliekam no Igaunijas?

00:00:10. —00:12:35

Kāpēc DelfinGroup izlēma ar IPO startēt Nasdaq Riga biržā?

00:12:36. – 00:13:50

Vai jaunu privāto kompāniju ienākšana biržā var mainīt situāciju?

00:12:36 – 00:24:51

Kā veicināt ne tikai institucionālo investoru, bet arī vietējo iedzīvotāju aktivitāti kapitāla tirgū? Ko vajadzētu darīt valstij?

00:24:52. – 00:37:35

Cik liela nozīme ir regulārai dividenžu izmaksai, lai kapitāla tirgū iesaistītu jaunus investorus; īpaši ja depozītu ienesīgums ir niecīgs? Ko dod akciju opciju iespēja?

00:37:36 – 00:44:48

Vai nespēja saņemt aizdevumu bankā var būt par motivatoru doties uz biržu?

00:44:49 – 00:51:30

 

Diena.lv :: DelfinGroup papildina biržas uzņēmumu rindas

Avīzes "Diena" interneta portāls 29-Sep-2021 ir publicējis žurnālista Guntara Gūtes interviju ar Didzi Ādmīdiņu un Agri Evertovski. Tajā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] Diena.lv :: DelfinGroup papildina biržas uzņēmumu rindas

[PNG] Diena.lv :: DelfinGroup papildina biržas uzņēmumu rindas

___________________________________________________________________________________________________________-

DelfinGroup papildina biržas uzņēmumu rindas

A/s DelfinGroup sākotnējā akciju publiskajā piedāvājumā plašam investoru lokam ir iespēja kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem.

GUNTARS GŪTE

Diena

29. septembris, 10:48

Latvijas finanšu koncerns a/s DelfinGroup vakar uzsāka uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, tādējādi oficiāli pāršķirot jaunu lappusi uzņēmuma darbības vēsturē un kļūstot par publisku akciju sabiedrību. Pieteikties uzņēmuma IPO akciju iegādei iespējams līdz 11. oktobrim. Jaunemitētās akcijas varēs iegādāties gan privātpersonas, gan institucionālie investori, un kopumā tiks piedāvāti 7,3 miljoni jaunemitētu akciju ar iespēju palielināt piedāvājumu par vēl 1,095 miljoniem akciju, tādējādi kopējam akciju skaitam sasniedzot 8 395 000, Dienu informēja DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Noteikts, ka IPO var piedalīties ikviens privātais un institucionālais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospektu. Ņemot vērā DelfinGroup mērķi piesaistīt pēc iespējas plašāku investoru loku, būtiska akciju daļa jau sākotnēji tiks rezervēta tieši privātajiem investoriem – katram investoram paredzēts piešķirt iespēju iegādāties līdz 1000 akcijām, bet, parakstoties pirmajās četrās dienās (līdz 1. oktobrim ieskaitot), katram investoram garantēti tiks piešķirta iespēja iegādāties vēl papildu 500 akcijas (katru par 1,52 eiro). Tādējādi privātajiem investoriem Baltijas valstīs tiks nodrošināta iespēja saņemt akcijas katram vismaz par 760– 2280 eiro. Protams, visi interesenti varēs pieteikties uz lielāku akciju skaitu.

IPO rezultātā DelfinGroup plāno piesaistīt jaunu kapitālu 12,76 miljonu eiro apmērā, ko plānots investēt uzņēmuma tālākai izaugsmei, kā arī, lai samazinātu uzņēmuma finansējuma izmaksas. IPO procesā neviens no pašreizējiem DelfinGroup akcionāriem savas akcijas nepārdos, skaidroja D. Ādmīdiņš.

DelfinGroup akcionāri IPO prospektu 9. septembrī apstiprināja un iesniedza apstiprināšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), kas to apstiprināja 21. septembrī, tādējādi dodot zaļo gaismu DelfinGroup ceļam uz Nasdaq Riga biržas Baltijas Oficiālo sarakstu. Līdz ar IPO procesa uzsākšanu DelfinGroup ir pirmais uzņēmums pēdējo četru gadu laikā, kas IPO organizē tieši Latvijas biržā.

Ilgstoša pieredze biržā

DelfinGroup Nasdaq Riga nav jaunpienācējs, jo koncernam ir veiksmīga vairāk nekā septiņus gadus ilga obligāciju emisiju pieredze Nasdaq Riga biržā. Šajā laika periodā uzņēmums veicis kopumā sešas obligāciju emisijas par kopējo summu 27 miljoni eiro. No šīm sešām emisijām divas pirmās emisijas tika kotētas Nasdaq Riga biržas Baltijas Oficiālajā sarakstā, divas emisijas pašlaik tiek kotētas Nasdaq Riga First North obligāciju sarakstā, un vēl divas emisijas pašlaik ir slēgta tipa emisijas. Divas pirmās obligāciju emisijas šobrīd investoriem ir jau pilnībā atmaksātas. Kopumā vairāk nekā 160 investoru no vairāk nekā 20 valstīm ir investējuši DelfinGroup obligācijās. Šobrīd aktīvo emisiju apjoms ir 18,5 miljoni eiro, un vidējais investoru ieguldījums sasniedz 115 tūkstošus eiro. Ar uzņēmuma akcionāriem saistīto personu ieguldījums uzņēmuma obligācijās ir zem 1% no kopējā esošā obligāciju finansējuma.

"DelfinGroup stabilā izaugsme un līdzšinējā veiksmīgā finansējuma piesaistes pieredze Nasdaq Riga biržā ļāva mums spert nākamo attīstības soli un uzsākt arī publisku uzņēmuma akciju kotāciju. Latvijā līdz šim startēt biržā ar savu akciju piedāvājumu ir uzdrīkstējušies visai nedaudzi uzņēmumi. Tāpēc ar savu rīcību vēlamies ne vien pavērt iespēju privātajiem un institucionālajiem investoriem piedalīties mūsu stabilās izaugsmes stāstā, bet arī iedvesmot citus Latvijas uzņēmumus startēt biržā. Plānojam, ka jauno akcionāru peļņu veidos ne vien akciju vērtības pieaugums, bet arī reizi ceturksnī izmaksātas dividendes. Pēdējos trijos gados uzņēmums dividendēs izmaksājis 6,73 miljonus eiro," uzsvēra D. Ādmīdiņš. 

Septembra sākumā DelfinGroup akcionāri nolēma arī nostiprināt statūtos uzņēmuma dividenžu politikā noteikto dividenžu izmaksas regularitāti un kārtību. Proti, koncerna apstiprinātā dividenžu politika paredz izmaksāt dividendes reizi ceturksnī, dividendēs izmaksājot līdz 50% no uzņēmuma ceturkšņa peļņas. Papildus tam reizi gadā, pēc gada pārskata apstiprināšanas, tiek paredzēta iespēja veikt arī papildu dividenžu izmaksu (gada dividendes). Līdz ar to kopumā uzņēmuma finanšu gada laikā akcionāriem dividendēs plānots izmaksāt vismaz 50% no uzņēmuma konsolidētās gada peļņas. 

Paralēli virzībai uz publiskas akciju sabiedrības statusu DelfinGroup akcionāri arī pieņēmuši lēmumu uzņēmuma darbinieku ilgtermiņa motivācijas programmas ietvaros emitēt līdz 450 tūkstošiem uzņēmuma akciju. "Ļaujot iegūt uzņēmuma akcijas, darbiniekiem būs iespēja personīgi iejusties akcionāru kurpēs. Daudzviet Eiropā šādas akciju programmas kļūst par arvien izplatītāku veidu darbinieku piesaistīšanai, motivēšanai un noturēšanai. Lai arī Latvijas biznesa vidē tas vēl ir jauns instruments, ilgtermiņā tam ir perspektīva kļūt par svarīgu veidu, kā motivēt uzņēmuma darbiniekus tālejošu mērķu sasniegšanai. Esam gatavi rādīt priekšzīmi citiem Latvijas uzņēmumiem. Uzskatām, ka iespēja kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem papildus saliedēs un pozitīvi motivēs gan jau esošo komandu, gan arī iedvesmos jaunus talantus nākt strādāt tieši uz DelfinGroup," norādīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un akcionārs Agris Evertovskis.

Šāds akcionāru lēmums būtībā nozīmē, ka papildus darba algai DelfinGroup darbiniekiem turpmāk būs iespēja pelnīt līdz ar uzņēmuma attīstību, jo dividendēs tiks izmaksāti vismaz līdz pat 50% no uzņēmuma peļņas. Uzņēmuma darbiniekiem ilgākā laika periodā būs iespējams kļūt par īpašniekiem vairāk nekā 1% uzņēmuma akciju. Šobrīd uzņēmuma pamatkapitālu veido 40 miljoni akcijas ar nominālvērtību 0,1 eiro par akciju. 

Vēl kā potenciālu ieguvumu darbiniekiem no akciju opcijām A. Evertovskis min iespēju līdzdarboties uzņēmuma attīstībā akcionāra statusā ar balsstiesībām akcionāru sapulcēs, kā arī pieredzes gūšanu un izpratnes palielināšanu par ieguldījumu veikšanu vērtspapīros un kapitāla tirgu kopumā.

Līderis vairākos segmentos

DelfinGroup šovasar publicēja uzņēmuma ilgtermiņa finanšu mērķus, norādot, ka līdz 2024. gada beigām uzņēmums plāno dubultot konsolidēto neto kredītportfeli, tam pārsniedzot 70 miljonus eiro. Pakāpeniski kāpinot rentabilitāti, uzņēmums 2024. gadā plāno sasnieg 17,6 miljonu eiro EBITDA, kā arī 12,9 miljonu eiro peļņu pirms nodokļiem.

Septembrī DelfinGroup saņēma Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes apbalvojumu Latvijas Korporatīvās pārvaldības balva 2021 par vissekmīgāk īstenoto uzņēmuma padomes atlasi. Korporatīvās pārvaldības balvas Latvijā tika piešķirtas pirmo reizi, un ar tām tika apbalvoti vislabāk pārvaldītie Latvijas uzņēmumi. DelfinGroup padome tika izraudzīta starptautiskā konkursā, kurā piedalījās 45 pretendenti no septiņām valstīm. Šā gada 30. martā par jaunajiem padomes locekļiem tika apstiprināti finanšu, korporatīvās pārvaldības un fintech nozares eksperti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs. Darbu padomē turpināja padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis. Atbilstoši Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksam vairākums jeb trīs no pieciem DelfinGroup padomes locekļiem ir neatkarīgi padomes locekļi. Tas ir svarīgi mazajiem akcionāriem, jo ir garants tam, ka uzņēmums tiek pārvaldīts visu akcionāru interesēs.

Uzņēmuma pārstāvji arī uzsver, ka DelfinGroup ir viens no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kam ir sagatavots vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības (ESG) pārskats par 2020. gadu un tas ietver daudzpusīgus ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības aspektus. "DelfinGroup biznesa modelis veidots, rūpējoties par apkārtējo vidi, apvienojot zaļo domāšanu un ekonomisko izdevīgumu. Uzņēmuma lombardu tīkls visā valsts teritorijā iedzīvina aprites ekonomikas pamatprincipus un veicina preču dzīves cikla pagarināšanu. Iedzīvotāji uz lombardiem nes pašiem saimniecībā vairs ne tik ļoti vajadzīgas mantas, kas tiek rūpīgi pārbaudītas un sagatavotas tālākai pārdošanai filiālēs, kā arī internetā. Veicinām to, lai cilvēki ikdienā vēl noderīgas mantas nesteigtos uzreiz izmest, bet gan dotu tām iespēju kalpot citiem cilvēkiem, par to saņemot arī atbilstošu atlīdzību. Uzņēmuma rūpes par vidi apliecina arī ISO vadības kvalitātes (9001) un energopārvaldības (50001) sistēmas sertifikāti," norāda D. Ādmīdiņš.

Savukārt uzņēmuma finanšu pakalpojumi veicina iekļaujošākas sabiedrības veidošanos, nodrošinot modernu finanšu pakalpojumu pieejamību dažādām sabiedrības grupām visā Latvijas teritorijā. DelfinGroup veicina finanšu pakalpojumu pieejamību tādām mazāk aizsargātām sabiedrības grupām kā, piemēram, seniori. Savukārt plašais filiāļu tīkls reģionos nodrošina finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārpus Rīgas un lielajām pilsētām. Uzņēmuma sociālās atbildības vadlīnijas paredz sniegt atbalstu organizācijām, kas veicina sabiedrības attīstību, veicina iekļaušanu, dažādību un izaugsmi. DelfinGroup finanšu pakalpojumi dažādām sabiedrības grupām pieejami gan klātienē vairāk nekā 90 filiālēs visā Latvijas teritorijā, gan arī tiešsaistē, akcentē uzņēmuma pārstāvji.

Augusta beigās DelfinGroup, paplašinot lombardu biznesu Latvijas reģionos, noslēdza līgumu ar Latvijas ceturtā lielākā lombardu tīkla īpašnieku a/s Moda kapitāls par Moda lombardu aizdevumu portfeļa pārņemšanu līdz 2021. gada beigām. Moda kapitāls piederēja 25 lombardu filiāles visā Latvijā.

"DelfinGroup mērķis, iegādājoties Moda lombardu aizdevumu portfeli, ir nostiprināšanās reģionos un klientu skaita palielināšana Latvijas novados. Paplašināšanās reģionos šobrīd ir viena no mūsu uzņēmuma fokusa jomām, jo modernu finanšu pakalpojumu pieejamība daudzviet ārpus Rīgas ir ļoti ierobežota. Moda kapitāls ir bijis spēcīgs reģionālais spēlētājs ar plašu filiāļu tīklu un labu investīciju potenciālu. Pirms Moda lombardu biznesa iegādes līguma noslēgšanas rūpīgi iepazināmies ar šo uzņēmumu un secinājām, ka tas ir labi pārvaldīts un ar lielu lombarda klientu bāzi. Labu pārvaldību apliecina arī Moda kapitāls ilgstošā klātbūtne Nasdaq Riga biržā, kur kopš 2010. gada tiek kotētas Moda kapitāls obligācijas. Tāpēc uzskatām, ka Moda kapitāls lombardu biznesa iegāde ne vien palielinās DelfinGroup tirgus daļu lombardu segmentā, bet arī cels kopējo uzņēmuma vērtību ilgtermiņā," pauda DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

DelfinGroup ir licencēts uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas dibināts 2009. gadā un strādā ar zīmoliem Banknote un VIZIA. Uzņēmums pastāvīgi attīsta un piedāvā patēriņa, senioru, nomaksas, lombarda aizdevumus un lietotu un mazlietotu preču tirdzniecību vairāk nekā 90 filiālēs visā Latvijā, kā arī tiešsaistē. DelfinGroup vairāk nekā 250 profesionāļu komanda vidēji mēnesī izsniedz 35 tūkstošus aizdevumu, savukārt uzņēmuma kopējais reģistrēto klientu skaits pārsniedz 400 tūkstošus. 2020. gadā uzņēmuma kredītportfelis sasniedza 34,6 miljonus eiro, EBITDA bija 9,3 miljoni eiro un peļņa pirms nodokļiem sasniedza 4,65 miljonus eiro. Uzņēmums strādā ar peļņu katru gadu kopš 2010. gada.

jauns.lv :: Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem

Portāls jauns.lv 20-Sep-2021 ir publicējis interviju ar Gati Kokinu, rakstu piesakot ar tendenciozu virsrakstu. Interviju ir promotējusi DelfinGroup sociālajos medijos:

[WEB] jauns.lv :: Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem

[PNG] jauns.lv :: Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem

[MP3] jauns.lv :: Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem

[WEB] linked.in :: DelfinGroup

[PNG] linked.in :: DelfinGroup

[JFIF] linked.in :: DelfinGroup :: plakāts

_____________________________________________________________________________________________________________

 

Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem

 

20. septembrī 06:00

 

Latvijā labi zināmais ekonomists un bijušais "Tet" padomes priekšsēdētājs ir vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks, bet pavisam nesen pieņēmis jaunu izaicinājumi – kļuvis par neatkarīgu padomes locekli un padomes priekšsēdētāja vietnieku finanšu koncernā AS "DelfinGroup". Uzņēmums jau šoruden ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO startēs "Nasdaq Riga" biržā. Intervijā Gatis Kokins atklāj to, kāpēc nekad nekļūs par politiķi vai baletdejotāju, kāpēc lielās bankas pamet Latvijas reģionus un kā piekļūt ārkārtīgi daudz brīvai naudai.

Savulaik aktīvi rakstījāt blogu un izrādījāt interesi arī par politiku. Vai tagad šīs intereses ir noliktas malā?

Man vienmēr ir interesējuši ļoti daudz un dažādi jautājumi, bet tad kādā mirklī konstatēju, ka esmu zaudējis fokusu un aizgājis pārāk daudz dažādos virzienos. Nepietika vairs laika iedziļināties katrā jautājumā atsevišķi. Tad nu sāku izvērtēt, kur manas prasmes un spējas ir lietderīgākas. Secināju, ja nu kaut kam es nederu, tad tā ir baletdejošana un politika. Tajā brīdī arī pārtraucu visus mēģinājumus kļūt par politiķi un mācīt citus. Kad iesāku rakstīt blogu, tobrīd tas būtībā bija vienīgais sociālliberālas ievirzes blogs, kam īsti nebija alternatīvas. Tagad viss ekonomiskās domas spektrs Latvijā ir labi pārstāvēts – lai tagad spētu sagatavot rakstus ar pievienoto vērtību, man būtu jāiegulda daudz vairāk laika, nekā es šobrīd varu atļauties.

Kas pamudināja piedalīties konkursā uz AS "DelfinGroup" padomes locekļa amatu, kur bijāt viens no 45 pretendentiem?

Iepriekš četrus termiņus biju padomes priekšsēdētājs vienā no lielākajiem uzņēmumiem "Tet", kas pieder valstij un "Telia Company", un likās ļoti interesanti pārnest šo liela uzņēmuma pārvaldības jomā gūto pieredzi arī uz strauji augošu vietēju uzņēmumu. Gribu izkopt un attīstīt tālāk šo savu korporatīvās pārvaldības kompetenci, tomēr turpināt darbu valsts sektorā vairs nejutu aicinājumu, savukārt privātajā sektorā Latvijā nav daudz uzņēmumu, kuros strādā neatkarīgi padomes locekļi. Labas korporatīvās pārvaldības jautājumu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē redzu kā vienu no saviem šā brīža izaicinājumiem.

Jūs pie tam esat viens no neatkarīgajiem padomes locekļiem?

Uzskatu, ka vismaz pusei uzņēmuma padomes locekļu ir jābūt neatkarīgiem. To prasa arī labas korporatīvās pārvaldības vadlīnijas. Ja padome ir tikai akcionāru “roku pagarinātājs”, tad tā ir nepilnīga. Neatkarīgi padomes locekļi var sniegt plašāku skatījumu, tai skaitā – kas notiek ārpus industrijas ietvara, veicinot ideju un zināšanu apmaiņu. Vēl viens aspekts ir sagaidāmā "DelfinGroup" akciju emisija biržā, kas ļaus uzņēmumā ienākt vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem jaunu akcionāru. Neatkarīgam padomes loceklim, kas darbojas uzņēmuma labā, ir vieglāk iegūt mazākuma akcionāru uzticību nekā liela akcionāra nozīmētam pārstāvim.

Gatis Kokins

Kas īsti ir jādara padomes loceklim? Kādi ir galvenie pienākumi?

Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko no padomes sagaida akcionāri, ir valdes darba uzraudzība un risku pārvaldība. Tas ietver arī valdes locekļu darba izvērtēšanu un atlasi, kā arī iekšējā audita uzraudzību. Bet man no visiem pienākumiem visaizraujošākais šķiet darbs pie uzņēmuma stratēģijas, tas ir cieši saistīts ar "DelfinGroup" attīstības vīziju un budžeta plānošanu. Padomes locekļi bieži vien ir tie, kas mudina uzņēmuma valdi paskatīties uz uzņēmuma izaugsmes potenciālu plašāk – ne vien izejot no uzņēmuma organiskās izaugsmes iespējām.

Runājot par stratēģiju, kur redzat lielākās "DelfinGroup" izaugsmes perspektīvas?

Uzņēmuma stabilā izaugsme jau tagad ir novedusi pie tā, ka "DelfinGroup" jau šobrīd ir viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem vienlaikus trīs jomās – lombardu biznesā, patēriņa kreditēšanā, kā arī lietotu preču tirdzniecības jomā. Klienti mūs pazīst caur zīmoliem Banknote un VIZIA.

Attīstības iespēju ir daudz. IPO rezultātā palielinātais kapitāls mums ļaus būt konkurētspējīgākiem patēriņa kreditēšanā, kas ir viens no mūsu darbības pīlāriem. Saprotams, ka daudzi jautā par ģeogrāfisko attīstību, bet šī iespēja vēl ir jāvērtē – pašlaik gan valde, gan padome uzskata, ka iespējas attīstībai Latvijā ne tuvu nav izsmeltas.

Vēl viens virziens ir jaunu biznesa segmentu attīstīšana aprites ekonomikas veicināšanai. Jau šobrīd sekmīgi tirgojam dažādas mantas, ko iegūstam caur lombardiem, bet nākotnē ceram izaugt par galveno tirgus vietu otrreizējās lietošanas precēm Latvijā, sākot ar telefoniem un datoriem līdz pat mēbelēm, celtniecības instrumentiem un citām precēm. Tas būtībā ir augošs zaļās domāšanas virziens, kas samazina cilvēkiem nepieciešamību iegādāties jaunas mantas un tādējādi nevajadzīgi izsaimniekot dabas resursus. Tā vietā, lai iegādātos jaunu lietu, tikpat vienkārši, droši un ar Banknotes garantiju ir iespējams nopirkt jau lietotu, kas citam iepriekš stāvēja plauktā un noklājās ar putekļiem. Vienreizējai skapīša pieskrūvēšanai pie sienas vai citu mājas darbu veikšanai visbiežāk nemaz nav vajadzīga pilnīgi jauna urbjmašīna. Tādi seni biznesa modeļi kā sludinājumu vietnes un komisijas veikali, visticamāk, turpinās pastāvēt, tomēr domāju, ka "DelfinGroup" varēs piedāvāt cilvēkiem daudz ērtākas iespējas nodot un iegādāties lietotas preces ikdienas vajadzībām. Jau tagad ir virkne klientu, kas ir sapratuši, ka daudz vienkāršāk ir lietoto telefonu atnest mums un uzreiz saņemt naudu nekā likt sludinājumus, atbildēt uz potenciālo pircēju jautājumiem un nest morālu atbildību par to, ka pārdotā manta labi kalpos arī jaunajam saimniekam. Esam sākuši tirgot arī interneta veikalos atgrieztās preces un skatāmies arī citus lietotu mantu iegādes kanālus.

Runājot par tālāko stratēģisko attīstību, "DelfinGroup" noteikti turpinās iet finanšu tehnoloģiju virzienā. Mums ir iespējas uzlabot klientu pieredzi. Tāpēc prognozēju daudz tehnoloģisko inovāciju no "DelfinGroup" puses.

Uzņēmumu iešana biržā ir visai rets notikums Latvijā. Kas mudināja "DelfinGroup" iekustināt visai kluso Latvijas kapitāla tirgu un emitēt akcijas "Nasdaq Riga" biržā?

Esam pārliecināti, ka resursu piesaistīšana kapitāla tirgū ir pareizais uzņēmuma attīstības virziens. Tas samazina starpnieku skaitu un palētina piesaistīto resursu cenu. Pie tam šobrīd ir jūtams arī faktisks biržas un morāls valsts atbalsts. Protams, lai startētu biržā, uzņēmumam ir jābūt iekšēji sakārtotam un ar labu korporatīvo pārvaldību. Uzņēmumam jāstrādā akcionāru labā, nevis, kā dažkārt tas bija novērojams Latvijā, ka menedžments strādāja savam labumam, bet akcionāri savu investīciju augļus nekad īsti neieraudzīja. Ievērojot visus pamatnosacījumus, birža ir ļoti efektīvs veids, kā piesaistīt līdzekļus un kapitālu. Mūsu emisiju organizē ļoti pieredzējuši sadarbības partneri – investīciju banka LHV banka, un konsultē arī zvērinātu advokātu birojs Eversheds Sutherland Bitāns. LHV banka veiksmīgi organizēja arī iepriekšējo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kad "Nasdaq Riga" biržā startēja "Madara Cosmetics".

Prognozējam, ka mums būs pietiekoši sabalansēts investoru portfelis – būs gan virkne institucionālo investoru, gan arī privātpersonas, kuras redzēs labas investīciju iespējas "DelfinGroup". Šī ir finanšu nozare, kurā konkurences dēļ atsevišķu banku hegemonija nav bijusi liela, un tas savukārt paver plašas iespējas.

Kā kopumā vērtējat finanšu tirgus situāciju Latvijā?

Banku sektorā esmu strādājis vairāk nekā desmit gadus un visai labi to pazīstu no iekšpuses. Latvijā izveidojās visai neveiksmīga situācija, kad, iespējams, kļūdainas uzraudzības dēļ, uzplauka nerezidentu apkalpošana ar visiem šīs nozares riskiem, ieskaitot naudas atmazgāšanas skandālus. Savukārt universālo banku pakalpojumu segmentā izsenis nopietni strādā tikai kādas četras vai piecas bankas. Tirgus konsolidācijas rezultātā pāris bankas ir izvirzījušās līderos, cita starpā diktējot arī visus pakalpojumu izcenojumus. Piemēram, iekšzemes vai SEPA maksājums “pilnīgi nejauši” daudzās bankās maksā 36 eirocentus. Nevis, piemēram, 35 vai 37 eirocentus. Arī banku menedžments un akcionāri neizrāda lielu vēlmi un iniciatīvu kaut ko attīstīt. Gluži pretēji, no dažu lielo banku puses ir sajūta, ka tās drīzāk meklē iespējas iziet no šī tirgus. To būtībā parādīja arī Nordea un DNB banku liktenis, kas faktiski gribēja pamest Baltiju. Tikai Nila Melgaiļa iniciatīva ar Luminor ļāva saglabāties šim spēlētājiem.

Bankām augot lielākām, tām gribas strādāt ar arvien lielākiem klientiem un lielākiem projektiem, bet privātpersonām – samazināt izmaksas, ieviešot lielāku unifikāciju. Iedzīvotāji daudzviet kļūst par situācijas ķīlniekiem – bankas slēdz filiāles, samazina bankomātu skaitu. Finanšu pakalpojumu pieejamība daudzviet Latvijā tāpēc ir ļoti zemā līmenī.

Savukārt "DelfinGroup" ir atradis tādu biznesa modeli, kas uzņēmumam ļauj atvērt arvien jaunas filiāles Latvijā, drīzumā sasniedzot 100. Daudzās mazpilsētās "DelfinGroup" jau šobrīd būtībā ir vienīgais finanšu pakalpojumu sniedzējs. Tajā pašā laikā līdz tuvākajai bankai bieži ir jābrauc vairāki desmiti vai pat simti kilometru. Tādējādi var teikt, ka finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visā Latvijā "DelfinGroup" uzskata par savu misiju.

Vai plānojot attīstīties finanšu tehnoloģiju jomā, tiek apsvērts variants strādāt arī ar blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām?

Cieši sekojam attīstībai šajā nozarē, bet pagaidām te redzam vairāk riskus nekā iespējas potenciāli ienesīgam un ilgtspējīgam biznesa modelim. Piesardzīgus dara arī tas, ka daudzi kibernoziegumi un naudas atmazgāšanas gadījumi notiek, izmantojot blokķēžu tehnoloģiskos risinājumus.

Kāpēc tik maz Latvijas uzņēmumu kotējas biržā?

Ja uz šo jautājumu būtu viena un vienkārša atbilde, tad šis jautājums noteikti jau būtu atrisināts un situācija būtu daudz savādāka. No savas puses varu izteikt vairākas hipotēzes.

Piemēram, lai kapitāla tirgus attīstītos, tam ir nepieciešams sasniegt kritisko apjomu. Latvijā akciju tirgus kapitalizācija ir mazāka par 10% no iekšzemes kopprodukta, bet tepat Zviedrijā – lielāka par 100%! Viens no veidiem, kā šo apjomu iegūt, ir virzot uz biržu virkni valstij piederošu uzņēmumu. Šo uzņēmumu akciju kotācija ļautu sasniegt lielāku kapitāla tirgus likviditāti un piesaistīt nozīmīgāku investoru interesi. Uz šī fona arī citiem investoriem rastos iespēja dzīvīgāk pirkt un pārdot akcijas, tas nodrošinātu lielāku uzņēmumu interesi par biržu.

Otrs apsvērums, kas ietekmē akciju kotāciju biržā, ir uzņēmumu lielums. Latvijā biznesa konsolidācija vēl nav notikusi un lielāko daļu ekonomikas veido salīdzinoši nelieli uzņēmumi. Tādu uzņēmumu, kuriem ir nepieciešami 5-20 miljoni eiro, Latvijā nav daudz. Savukārt nelielam uzņēmumam, kuram no kapitāla tirgiem nepieciešams, piemēram, viens miljons eiro, visu biržas prasību izpildīšana un tālāka ievērošana ir pārāk smagnējs un beigās – dārgs pasākums. Priecē, ka pēdējā laikā kotācijai biržā ir parādījušies valsts atbalsta instrumenti. Piemēram, no 2020. līdz 2023. gadam ir pieejama jauna ES fondu atbalsta programma "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos", kas paredz biržā kotēt 15 jaunus uzņēmumus.

Treškārt, ir runa par korporatīvās pārvaldības briedumu – lai uzņēmumam ir neatkarīgs menedžments, attīstīts pārraudzības mehānisms, budžetēšanas un atskaitīšanās kultūra, auditēta un caurspīdīga grāmatvedība. Latvijas uzņēmumi salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju, ilgāk ir sēdējuši pelēkajā zonā un nav novērtējuši labas korporatīvās pārvaldības priekšrocības.

Es gan jūtu, ka pēdējā gada laikā ir notikusi zināma domāšanas veida maiņa un tuvāko gadu laikā mēs visdrīzāk sagaidīsim virkni Latvijas uzņēmumu, kas startēs biržā un aizņemsies kapitāla tirgos. Jāsaprot, ka tur ir ārkārtīgi daudz brīvas naudas un bankas kā vidutājas ne vienmēr ir nepieciešamas. Vājā konkurence banku starpā ir novedusi pie tā, ka to piedāvātie finansēšanas nosacījumi ļoti bieži nav pievilcīgi – iegūt finansējumu kapitāla tirgos var daudz efektīvāk.

_____________________________________________________________________________________________________________

 

Diena :: Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju

Avīze "Diena" 15-Sep-2021 4. un 5. lapaspusē ir publicējusi apjomīgu žurnālistes Agneses Margēvičas rakstu, kurā ir kļūdaini pieminēts arī Gatis Kokins. Raksts ir pārpublicēts avīzes interneta vietnē:

[WEB] Diena.lv :: Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju

[PNG] Diena.lv :: Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju

[PDF] Diena :: Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju :: 1. lpp

[PDF] Diena :: Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju :: 4. lpp

[PDF] Diena :: Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju :: 5. lpp

__________________________________________________________________________________________________

Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju

Par sestdien notikušā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa aizkulisēm, partijas tālāko likteni un izredzēm gaidāmajās Saeimas vēlēšanās partijas valdes locekli, bijušo Liepājas mēru Jāni Vilnīti iztaujā Agnese Margēviča.

Pēc sestdienas kongresa, kurā notika visai interesanti balsojumi par partijas amatpersonām, LRA ir iznākusi stiprāka un vienotāka vai vājāka un sašķeltāka?

No iekšienes jau vislabāk redzams, kas slēpjas aiz skaistām runām. Es gribu ticēt, ka stiprāka, jo, manuprāt, stiprums slēpjas tieši tajā demokrātijā. Cilvēkiem jau nepatīk, ja iepriekš viss ir sarunāts un kongresa delegāti ir tikai tādi "rokas pacēlāji". Varbūt pietrūka intrigas uz partijas priekšsēdētāja amatu, taču uz domes priekšsēdētāja amatu, manuprāt, intriga bija pietiekami liela – līdz pat pēdējam brīdim nevarēja zināt, kurš ir uzvarējis. Un tas jau iedod vērtību partijai.

Ja raugāmies uz jauno partijas valdi, tad tur spēku samērs uzkrītoši ir nosvēries par labu Pierīgas pašvaldībām, lai gan LRA pārstāvība noklāj visu Latvijas karti. Kā tas, jūsuprāt, ietekmēs partijas iekšējās attiecības, gaidāmo vēlēšanu sarakstu veidošanu un līdz ar to izredzes Saeimas vēlēšanās nākamruden?

Es teiktu, darbs to parādīs, bet šobrīd es piekrītu tam, ka jaunais valdes sastāvs ir ļoti izteikti lojāls partijas priekšsēdētājam, es pat teiktu arī, ka jaunajam partijas domes priekšsēdētājam [par to ievēlēja Ādažu mēru Māri Sprindžuku – red.]. Vai tas ir slikti, vai labi, to tikai laiks parādīs. Cerams, ka šāda Edvarda Smiltēna komanda dos efektu un labu rezultātu. Jo arī mums Liepājā, Kurzemē ir svarīgi, lai mums būtu partneris, pie kura mēs ietu, nevis kaut ko pierādīt, lūgties, kas prasa milzīgus resursus, bet ka mums ir partneris, kas izprot mūsu vajadzības un ar kuru saruna ir kā līdzīgam ar līdzīgu.

 

Jā, jums ir taisnība – tas bija pamanāms kongresā, ka pietrūkst tāda spēcīga, vienmērīga pārklājuma pa visu Latviju. Noteikti es teiktu, ka vājākie posmi ir divi – tā ir Latgale un Kurzeme. Vidzeme, Pierīga, Rīga ir labi pārstāvēta, Zemgale mazāk. Bet te es izeju redzu, veidojot jaunas nodaļas un uz vietas strādājot tajos reģionos. Mans secinājums pēc sestdienas kongresa, ka daudz, daudz vairāk jāstrādā, lai stiprinātu nodaļas.

Vai sestdien notikušās partijas valdes un domes vēlēšanas neietekmēja arī tas fakts, ka (lai gan LRA šobrīd oficiāli ir vismaz 657 biedri), kongresam sākoties, reģistrējušies bija tikai 189 delegāti un, ja nemaldos, 17 – attālināti caur Zoom?

Jā, un no šiem attālināti balsojušajiem tikai divi bija no Kurzemes, bet 15 – no Ādažiem. Par klātesošajiem tik precīzi nepateikšu, bet sadalījums bija par labu Rīgai, Pierīgai un Vidzemei. Bet tas jau ir mūsu pašu rokās – te es ceru uz vēl lielāku jauno biedru pieplūdumu, jo nevar jau vēlēties kurzemnieku lielāku ietekmi, ja no Kurzemes nav lielāks biedru skaits.

Jūs esat pieredzējis politiķis, jums nejauša likās tā, piemēram, ādažnieku lielā aktivitāte attālinātajā balsojumā, kas izšķīra domes priekšsēdētāja ievēlēšanu? Jo klātienē balsojušo balsis starp jums un Sprindžuku sadalījās 83 pret 82 par labu Ādažu mēram, kamēr visu izšķīra 15 caur Zoom balsojušie ādažnieki?

Man grūti par to spriest (iesmejas). Es varu pateikt tikai no sevis – es vienmēr esmu par atklātu un godīgu cīņu. Un tas ir ļoti svarīgi. Arī tiem daudzajiem liepājniekiem, kuri mīņājas un domā – stāties vai nestāties LRA. Jo tā uzticēšanās, ka viss notiek caurspīdīgi, tā ir izšķiroša. Tiklīdz cilvēki samanīs, ka tā nav... Jūs tikko atsaucāties uz manu pieredzi. Es varu padalīties ar savu pieredzi no Zatlera Reformu partijas. Ja tā godīgi – kas sagrāva to partiju? Ne jau kaut kādi ārējie spēki, partiju sagrāva tas, ka izveidojās kaut kāds iekšējais kodols, un kodols noteica, kas būs partijas līderi, kas būs vadošie cilvēki, kā mēs reaģēsim uz vienu vai otru politisko jautājumu. Tieši tad biedri zaudēja uzticēšanos, ka tas process notiek caurspīdīgi, jo viņu vietā to izdomā kaut kāds "kodols". Tādas kļūdas nedrīkst pieļaut! Tiklīdz partija tādu kļūdu pieļauj, tā tas ir ļoti neilga laika jautājums, kad partija, atvainojiet, "aizies pa skuju taku". Šobrīd es ticu LRA stāstam, es ticu, ka mēs esam godīga un demokrātiska partija, bet mēs to nedrīkstam pazaudēt.

Partijas, protams, dažādos formātos pirms kongresiem debatē scenārijus, kompromisus, iespējamos kandidātus uz amatiem. Nav jau gluži tā, ka sanāk pulciņš ļaužu un tad visiem ir liels pārsteigums, ka kāds pilnīgi negaidīts kandidāts tiek ievēlēts.

Ko tur slēpt, arī pirms LRA kongresa tika meklēti kompromisi, kā līdzsvarot partijas vadību. Negaidīts bija pārsteigums, ka jūs netiksiet ievēlēts domes vadībā un ka valdē būs tādas disproporcijas. Jūsuprāt, zinot, kā izvērtīsies pārējie balsojumi, Edvards Smiltēns būtu tik vienprātīgi pārvēlēts partijas vadībā?

Es jums piekrītu tajā, ka partijām ir struktūra, un demokrātija ir efektīva tikai tad, ja ir atbildība un struktūra, jo pretējā gadījumā iestātos anarhija. Mūsu partijā struktūra ir tāda, ka bija šī iepriekšējā, tehniskā valde, kas tika pārvēlēta, apvienojoties vairākām apvienības partijām vienā, un šajā valdē pirms kongresa bija diskusijas. Gan par partijas, gan par domes priekšsēdētāju, gan par valdes sastāvu un citiem posteņiem. Tā ir normāla, veselīga diskusija, jo kandidātus izvirza nodaļas un apstiprina valde. Sarunas un diskusijas pirms kongresa bija, bet, manuprāt, bija svarīgi panākt vienprātību par valdes priekšsēdētāju, svarīgi, ka LRA nesāka publiski «mačoties», uzrodoties vēl kādam līderim uz šo amatu. Gan valdes, gan nodaļu redzējums bija vienots, ka šis kandidāts ir cilvēks, kurš šobrīd sevi ir labi parādījis, un mēs viņam uzticamies. Tā ka es domāju – šeit pretrunu nav. Un par to, ko jūs prasījāt, vai būtu citādāks balsojums, man grūti spriest. No tās informācijas, kas ir man pieejama, tas, kas sestdien notika, ir tāda laba sacensība, laba demokrātijas iezīme.

LRA, meklējot līderus, ir traumatiska pieredze gan ar Artusu Kaimiņu, gan ar Mārtiņu Bondaru, kuram savulaik esot pasprucis, ka LRA jau tāda "lauku papu" partija vien ir. Vai šobrīd kaut kur tālumā nepavīd atkal līdzīgs scenārijs, ka kāds vai kādi Rīgā iedomājušies tos reģionu līderus kā tādus "lauku papus" apspēlēt, un galu galā tas potenciāls, uzrāviens, ko nesa uzvara jūnija pašvaldību vēlēšanās, tiks izpļekarēts?

Gan ar Kaimiņu, gan Bondaru partija lika visu uz vienu kārti. Ko tas nozīmē? Viss partijas resurss, lai cik viņš mazs arī nebūtu, tika veltīts vienam izteiktam līderim, nacionālā līmeņa spēlētājam, vairāk vai mazāk tādi bija abi, bet izteiktāk, protams, Bondara kungs. Un tajā brīdī arī parādās partijas vājums – kamēr šis līderis ir saskaņā un sazobē ar visu partiju un visiem, kā Bondars teica «lauku papiem», tikmēr viss ir kārtībā. Bet tikko rodas kārdinājums, līdzko rodas kādi spēki, kas piedāvā naudu, mega stāstu, tev uzreiz ir kārdinājums, tev aizmirstas, ka tas ir visu kolektīvs nopelns, kas tevi tajā nacionālajā līmenī ir pacēlis, un sāk likties, ka tas viss ir viena cilvēka nopelns. Bet īstenībā jau tā nav. Mēs nedrīkstam vēlreiz tādas kļūdas pieļaut – ja tā būs viena cilvēka partija, tas izčākstēs ātrāk, nekā būs sācies.

Kas LRA varētu nākamruden patraucēt tikt ievēlētai nākamajā Saeimā?

Es šobrīd redzu tādu vienu risku, es pat negribu teikt, ka tā šobrīd ir vājā puse, bet vairāk risks nākotnē – partija nedrīkstētu kļūt par viena cilvēka partiju, un tas ir pietiekami liels risks, ar ko jārēķinās. Mums ir pietiekami daudz spēcīgu cilvēku ar pieredzi pašvaldībās, novados, pilsētās, un, ja tos prasmīgi spēj izmantot un viņi paši grib iesaistīties nacionālā līmeņa politikā, tad ar partijas nākotni viss būs kārtībā. Ja nākotnē partija izveidosies par viena universālā kareivja partiju, tad tas ir partijas lielākais risks.

Mums ir līderi, spēcīgas personības, un ir svarīgi, lai viņi parādās nacionālajā līmenī. Tagad tie ir Smiltēns un Sprindžuks, trešais noteikti būs mūsu premjera kandidāts. Pat nav svarīgi, vai tas būšu es, vai ne, bet, ja tas nebūs arī ne Smiltēns, ne Sprindžuks, tas nozīmēs trešo nacionālā līmeņa cilvēku. Un tad jau šie svara kausi vairs nebūs tā, ka mums ir viens Narciss, viens līderis, kurš vienā brīdī var pagriezt muguru un aiziet veidot citu stāstu vai politiski tirgoties. Kārdinājumi jau ir ļoti daudziem, neslēpšu, arī es šajā laikā esmu uzrunāts no vairākām partijām, bet te jau ir ļoti svarīgi, kāpēc mēs ejam un piedalāmies, – tikai tādēļ, ka mans vārds un uzvārds ir drusku svarīgāks un es mēģinu to iztirgot, vai tomēr mēs ejam kā komanda, kurai ir kopīgas idejas, un mēs zinām, kāpēc to darām.

Un te man atkal jāpiesauc Zatlera Reformu partijas pieredze, kurā tad, kad veidojās Klāva Olšteina sešnieks, arī mums, kurzemniekiem, zvanīja un vilināja, bet es tam nepievienojos, lai kādas domstarpības jau nebija partijas iekšienē, tikai tāpēc vien, ka tas būtu bijis negodīgs ceļš. Godīgs ceļš ir, kad tu esi kā komanda gājis uz vēlēšanām un kā komanda arī sasniedzis rezultātus, nevis kaut ko šķelt, meklēt sev izdevīgumu, izsist sev dividendes.

Un kā tas viena līdera risks izpaužas – Smiltēna kunga ambīcijās būt gan partijas līderim, gan premjera kandidātam?

Nu šobrīd ir tā, ka par premjera kandidātu mēs vēl līdz galam neesam vienojušies. Kongresā no diviem cilvēkiem izskanēja aicinājums un redzējums šo darbu uzņemties man – gan no Smiltēna kunga personīgi, gan no [Jelgavas novada domes deputāta – red.] Daiņa Liepiņa, bet es domāju, ka tas ir pāragri, tas jautājums ir atvērts, un arī es esmu atvērts tādai iespējai. Bet es nedomāju, ka esmu vienīgais kandidāts, – mums tādu ir pietiekami daudz arī bez manis un Edvarda Smiltēna. Un es domāju, ka tā iekšējā konkurence ir laba, no kuras izlemt par labāko kandidātu, jo no tā lielā mērā būs atkarīga mūsu veiksme vai neveiksme nākamajās Saeimas vēlēšanās. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās mūsu premjera kandidāts bija Edvards Smiltēns, to mēs visi atceramies, tagad izskanēja mans vārds, bet es redzu arī citus mūsu partijā esošos domju priekšsēdētājus un mērus, kuriem ir ļoti liela pieredze. Tie ir cilvēki ar šobrīd vajadzīgo dzīves gudrību un pieredzi, jo, lai vadītu valsti, ir ļoti labi, ja tu vispirms zini, ko nozīmē vadīt pašvaldību, jo lielāku, jo labāk, jo tad ir lielāka izpratne arī par valsts un pašvaldību sadarbību.

Tur gan bija nianses, ja klausījās kongresa runas, – Smiltēns jūs minēja tikai kā "vienu no" potenciālajiem kandidātiem, citus nenosaucot, bet Liepiņš kā piemērotāko kandidātu.

Jā, nu noteikti tā ir pietiekami liela atšķirība, jūs pareizi to minējāt. Liepiņa kungs ir ļoti tiešs savos izteikumos, dažkārt viņam pietrūkst diplomātijas, toties tur nekad nav liekuļošanas, un es ļoti augstu vērtēju tādas īpašības.

Ir uzskats, ka līdztekus varbūt personiskām ambīcijām tas patiesībā lielākais LRA iekšējo domstarpību iemesls ir jautājumā, vai un ar kuru partiju konsolidēt spēkus, ejot uz Saeimas vēlēšanām nākamruden. Jūsuprāt, LRA jāstartē vienai vai jāiet kopā ar kādu? Kuluāros vēl joprojām izskan dažādi varianti – gan ZZS, gan Latvijas attīstībai, gan Jaunā Vienotība vai Nacionālā apvienība, ar kuru jūs kopā tikāt Rīgas domē.

Tas tiešām ir tas smagākais jautājums, jo kā vienmēr ideālā katra partija grib būt pati par sevi, arī it kā ideoloģiski līdzīgās partijās ir zināmas atšķirības, tomēr, piemēram, liberālā spārna partijām tas neliedz startēt kopīgā blokā un iepriekšējās vēlēšanās uzrādīt diezgan labus rezultātus. Tā ka no tāda viedokļa es neizslēdzu iespēju startēt ar kādu partiju, kas kaut kur ir diezgan līdzīga mums, pat zinot, ka mēs, piemēram, ar ZZS dalām vienu vēlētāju. Taču manas personīgās pārdomas ir, ka uz Saeimu mums ir jāstartē vieniem pašiem. Pašvaldību vēlēšanās var koķetēt, var veidot sarakstus uz vietām, jo tur galvenais ir vietējais līderis, darba darītājs uz vietas. Bet nacionālā līmenī tomēr ir ļoti svarīgi, ka partija var nostartēt viena pati un parādīt savu spēku un savu varēšanu. Tā ka no tāda viedokļa, jo mēs vairāk iesim ar kādu kopā, jo mēs vairāk saskaldīsim paši savu potenciālu, paši savu spēku. Tā ka mana subjektīvā atbilde šobrīd ir, ka jāiet vieniem. Vai tāds būs partijas lēmums – nezinu. Tam ir jaunievēlētā valde, un, visticamāk, to lēmumu gudrāk būtu pieņemt ziemā, izsverot visus par un pret. Bet, šodienas acīm skatoties, es iestāšos, lai partija uz Saeimu startē viena pati.

Tas, kur mums ir jāpieliek pūles – mums pietrūkst tāda nacionālā līmeņa nosvēršanās, iziešana ārā ar viedokļiem, vērtējumiem par aktuāliem jautājumiem, piemēram, migrācijas krīzi, vakcinācijas problēmu. Mēs esam par to runājuši, bet tas nav noticis pietiekami skaļi, pie tā ir jāstrādā. Un tieši Mārī Sprindžukā es redzu potenciālu to darīt. Tā jau bija tā doma, ka blakus Edvardam nostāsies partijas domes priekšsēdētājs – stiprs, zinošs politiķis, kurš palīdzēs formulēt partijas viedokļus. No Māra iesaistes būs ļoti daudz kas atkarīgs, tādēļ ceru, ka arī viņš kā pieredzējis Ādažu mērs sevi redz arī nacionālā līmeņa politikā, ir svarīgi, lai viņš nepaliek malā. Un es ceru, ka nacionālā līmeņa politikā iesaistīsies arī citi mūsu mēri, jo tad tas līmenis būs pilnīgi cits.

Vēl viena lieta, ko apspriež Rīgas politikas kuluāros, ir, ka Smiltēna kunga domubiedri no Sabiedrības centriskai politikai – Aigars Štokenbergs, Edgars Štelmahers, Gatis Kokins – kaļot plānus, ka LRA kā centriski neitrālam spēkam varētu būt zelta kārts saskaldītā Saeimā un partija varētu izvirzīt bezpartejisku premjeru.

Es tādās sarunās neesmu piedalījies, man arī ļoti nepatīk tādas intrigas, it sevišķi, ja tas ir priekšlaicīgi. Bet ja mēs runājam par stratēģisku pieeju, tad, skatoties, cik maz cilvēku piedalījās pašvaldību vēlēšanās, prognozējot, ka tāda pati apātija un protests "ar kājām" var atkārtoties uz Saeimas vēlēšanām, es neizslēdzu, ka lielu daļu balsu varētu saņemt populisms, vienalga, kāda līdera izpausmē, un ka parlaments un valdība var būt saskaldīti. Un pie šādas situācijas izvēlēties bezpartejisku premjeru vai gadu pēc vēlēšanām arī bezpartejisku prezidentu, iespējams, būtu pareizā izeja. Man būtu padomā vairāki tādi līderi, menedžeri, kas spējīgi runāt autoritatīvi un pieņemt lēmumus.

Jūsos klausoties, man rodas asociācijas, ka tas uzvārds varētu būt Uldis Pīlēns...

(Smejas.) Es uzvārdu skaļi neteikšu, bet es noteikti [Uldī] Pīlēnā redzu menedžera dotības. Un kā Liepājas un Kurzemes patriots es pārdzīvoju par to, ka no mūsu puses diemžēl augstākā līmeņa valstsvīru nav bijis kopš Miķeļa Valtera [kurš tāpat kā Pīlēns bija liepājnieks – red.].

LA.lv :: “Valdības rīcība nav nepareiza,” Kokins par vīrusu un politisko “jājamzirdziņu”

RīgaTV 24 raidījuma "Preses Klubs" viesis Gatis Kokins izteicās par opozīcijas taktiku COVID-19 apstākļos. Šis sarunas fragments 4-Sep-2021 tika atspoguļots Latvijas avīzes interneta vietnē:

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode :: GK par opozīcijas taktiku

[WEB] LA.lv :: “Valdības rīcība nav nepareiza,” Kokins par vīrusu un politisko “jājamzirdziņu”

[PNG] LA.lv :: “Valdības rīcība nav nepareiza,” Kokins par vīrusu un politisko “jājamzirdziņu”

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode :: GK par opozīcijas taktiku

[YouTube] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode :: GK par opozīcijas taktiku

____________________________________________________________________________________________________________________________________

 

“Valdības rīcība nav nepareiza,” Kokins par vīrusu un politisko “jājamzirdziņu”

LA.LV

12:35, 4. septembris 2021

“Agrāk politiskajā cīņā bija dzirdami dažādi argumenti,” RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs” stāsta uzņēmējs Gatis Kokins.

Opozīcija pārmeta nesakārtotu nodokļu sistēmu un citas lietas, bet tagad opozīcijai ir pavisam vienkārši – viņi sit pa kovidu.

“Savukārt pozīcijas rīcība ir haotiska, pretrunīga un neizlēmīga, tāpēc ir ārkārtīgi vienkārši to pārmest,” uzņēmējs uzskata.

Viņš atzīst, ka šāda tendence novērota visā pasaulē.

Kokins arī atgādina, ka pandēmijas un vīrusa dēļ nodibinātas pat vairākas jaunas partijas.

“Mums jāsaprot, ka tas [problēmas risinājums] pēc būtības nav tik slikts un arī valdības rīcība nav tik nepareiza, cik tas ir ļoti ērts temats, par ko runāt!

 

Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode

RīgaTV 24 raidījuma "Preses Klubs" viesi Gatis Kokins, Ivo Kiršblats un politiķe Linda Ozola (JKP) sarunā ar žurnālistu Sandiju Semjonovu par aktuāliem presē un medijos atspoguļotiem jautājumiem:

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode :: 1. daļa

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode :: 2. daļa

[WEB] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode :: 3. daļa

[MP4] Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode

[YouTube]  Rīga TV24 :: Preses Klubs :: 3-Sep-2021 epizode

____________________________________________________________________________________________________________________________________

 

db.lv :: DelfinGroup ir gatavi startam biržā

Avīzes Dienas Bizness interneta portālā 1-Sep-2021 ir publicēts Guntara Gūtes raksts par DelfinGroup gaidāmo IPO. Tajā ir pieminēts arī Gatis Kokins:

[WEB] db.lv :: DelfinGroup ir gatavi startam biržā

[PNG] db.lv :: DelfinGroup ir gatavi startam biržā

___________________________________________________________________________________________________________________________________

DelfinGroup gatavi startam biržā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 01.09.2021

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

“Priecē, ka otrajā ceturksnī augšupeju novērojam arī lombarda aizdevumu segmentā, jo lombarda aizdevumu izsniegšana pieauga par 11,9% salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Kopumā novērojam visai augstu saimniecisko aktivitāti visā valstī, kas atspoguļojas arī intereses pieaugumā par AS DelfinGroup finanšu un lombarda pakalpojumiem. Daudzviet reģionos esam gandrīz vai vienīgais modernu finanšu pakalpojumu nodrošinātājs. Šogad esam papildus atvēruši četras jaunas Banknotes filiāles, paplašinot pārstāvniecību tīklu visā Latvijā līdz 93 filiālēm. AS DelfinGroup izveidoto pakalpojumu tīklu arvien atzinīgāk novērtē arī nozares organizācijas un pašvaldības. Tostarp trīs Banknotes filiāles ieguva balvas Latvijas Tirgotāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā Latvijas labākas tirgotājs 2020,” uzņēmuma attīstības ceļu iezīmē D. Ādmīdiņš.

Pagaidām gan klātienes aizdevumu izsniegšana un tirdzniecība ir apgrūtināta, jo noteikto ierobežojumu dēļ vairākumā uzņēmuma filiāļu vienlaikus var atrasties tikai viens klients. Tāpēc paralēli uzņēmums turpina attīstīt digitālās platformas un ieviest jaunus aizdevumu izsniegšanas automatizācijas risinājumus, kas uzlabo klientu servisu un nodrošina klientu ātrāku apkalpošanu. Šogad tika pabeigts klientu ienākumu izvērtēšanas automatizācijas process, un šobrīd viss process notiek automātiski. Turklāt visos AS DelfinGroup digitālajos kanālos novērojama klientu plūsmas strauja palielināšanās, kas ar uzviju kompensē ierobežojumus klātienes pakalpojumu nodrošināšanā, skaidro uzņēmumā.

Akcijas ceļā uz biržu

2021. gada otrajā ceturksnī AS DelfinGroup pabeidza darbu pie kārtējās obligāciju emisijas slēgta piedāvājuma veidā. Tā veiksmīgi noslēdzās jūlija sākumā, kopējam pieprasījumam pēc obligācijām sasniedzot 9,26 miljonus. Tika emitētas obligācijas par pieciem miljoniem eiro ar kopējo procentu likmi 9,75%, kas bija zemākā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Obligāciju emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi tika novirzīti esošo saistību refinansēšanai, kas nodrošinās uzņēmuma kopējo piesaistītā finansējuma izmaksu apmēra samazinājumu. Privātie ieguldītāji veidoja 65% no kopējā emisijas apjoma, savukārt atlikušos 35% veido institucionālie investori.

“Lielais pieprasījums pēc AS DelfinGroup obligācijām parāda, ka investori atzinīgi novērtē uzņēmuma biznesa stratēģiju, korporatīvo pārvaldību un nākotnes peļņas iespējas. Laba reputācija un veiksmīgi veidotās investoru attiecības atspoguļojas arī vēsturiski zemākajās obligāciju kupona likmēs. Šogad esam sev izvirzījuši arī jaunu mērķi – jau pavisam drīz, rudenī, startēsim Nasdaq Riga biržā ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO,” norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka šā gada martā AS DelfinGroup paziņoja par plāniem 2021. gada otrajā pusē veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā. IPO procesa finanšu konsultanti ir LHV banka un zvērinātu advokātu birojs Eversheds Sutherland Bitāns. Uzņēmuma akcijas plānots tirgot Nasdaq Riga biržas Baltijas Oficiālajā sarakstā. Augusta vidū AS DelfinGroup paziņoja uzņēmuma finanšu mērķus 2022. gadam, kas ir kā starpperiodu mērķi iepriekš izziņotajiem ilgtermiņa mērķiem līdz pat 2024. gada beigām. 2022. gada finanšu mērķi paredz sasniegt 12 miljonu eiro EBITDA un 8,7 miljonu eiro peļņu pirms nodokļiem.

“2022. gada plāni saskan ar mūsu vīziju par turpmāko uzņēmuma izaugsmi un iepriekš nospraustajiem finanšu mērķiem 2024. gadam. Veiksmīgs IPO mums var sniegt tūlītēju gada procentu izdevumu samazinājumu līdz apmēram 1,7 miljoniem eiro gadā. Jauna kapitāla piesaiste palīdzēs uzņēmumam nostiprināt savu tirgus pozīciju, koncentrēties uz pašreizējo produktu attīstību, kā arī izstrādāt jaunus patēriņa kreditēšanas produktus dažādām sabiedrības grupām,” norādīja D. Ādmīdiņš, piebilstot, ka uzņēmuma finanšu mērķi 2022. un 2024. gadam ir balstīti un ir spēkā pie pieņēmuma, ka plānotajā IPO procesā tiks piesaistīts jauns kapitāls no 10 līdz 15 miljoniem eiro.

Gatavojoties IPO, AS DelfinGroup šogad pilnveidoja un nostiprināja arī uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, tostarp starptautiskā konkursā veica neatkarīgu padomes locekļu atlasi. Padomes locekļu atlase notika četrās kārtās, un kopumā uz padomes locekļu amatiem pieteicās 45 pretendenti no septiņām valstīm. Pēc rūpīgas visu kandidātu izvērtēšanas koncerna akcionāri par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināja finanšu, korporatīvās pārvaldības un FinTech nozares ekspertus Gati Kokinu, Edgaru Voļski, Mārtiņu Bičevski un Jāni Piziču.

Pēc INVL Pensiju fondi vadītāja Andreja Martinova paustā, AS DelfinGroup īpašnieki ir izvēlējušies ļoti izdevīgu laiku, kad īstenot akciju IPO, jo Baltijas fondu tirgū šobrīd pieaudzis brīvu līdzekļu apjoms, ko tostarp sekmēja arī Igaunijas lēmums ļaut cilvēkiem izņemt viņiem piederošos otrā pensijas līmeņa finanšu līdzekļus, jo tie cilvēki, kuri apzinās, ka šo naudu svarīgi ir investēt ilgtermiņa ieguldījumos, visticamāk, to darīs tieši Baltijas fondu tirgū, tostarp arī, iespējams, AS DelfinGroup akcijās. Eksperts arī atgādināja, ka jau pietiekami ilgu laiku biržā tiek kotētas AS DelfinGroup obligācijas jeb parāda vērtspapīri.

“Vēsture ir pozitīva – viņi (AS DelfinGroup) ir pieraduši pie kapitāla tirgus. Un arī tirgus jau ir iepazinis šo uzņēmumu. Līdz ar to, manuprāt, ir visi priekšnosacījumi, lai AS DelfinGroup IPO process noritētu sekmīgi,” pauda A. Martinovs, piebilstot, ka arī uzņēmuma darbības rezultāti ļauj rēķināties, ka potenciālo investoru ieguldījums AS DelfinGroup akcijās dos peļņu. Eksperts uzskata, ka no AS DelfinGroup akciju iekļaušanas biržu sarakstos ieguvējs būs arī Latvijas fondu tirgus kopumā. “Jo šis fondu tirgus būs lielāks un tajā būs pārstāvēti vairāk uzņēmumu, jo tas daudz noteiktāk iekļūs gan tuvāku, gan tālāku kaimiņvalstu investoru redzes lokā. Es domāju, ka šajā gadījumā ir tikai jāpriecājas, ka brīdī, kad kapitāla tirgu pēdējā laikā pametuši virkne emitentu, tajā savu dalību ļoti nopietni piesaka šāda līmeņa uzņēmums.”

AS DelfinGroup pamatpakalpojumi ir lietotu preču tirdzniecība filiālēs un internetā, lombarda aizdevums, patēriņa aizdevums, kā arī senioru aizdevums, kura nosacījumi ir īpaši pielāgoti senioriem. AS DelfinGroup obligācijas tiek kotētas Nasdaq Riga First North obligāciju sarakstā. 2020. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 23,7 miljoni eiro, kredītportfelis sasniedza 34,6 miljonus eiro, EBITDA pieauga līdz 9,3 miljoniem eiro, un peļņa pirms nodokļiem sasniedza 4,65 miljonus eiro.

Kopējais AS DelfinGroup apkalpoto klientu skaits pārsniedz 400 tūkstošus, un vidēji mēnesī uzņēmums izsniedz 35 tūkstošus dažāda veida aizdevumu.

SSE Riga :: Alumni Insider :: Aug-2021

SSE Riga absolventu (alumni) ziņu lapā ir informācija par SSE Riga alumni sasniegumiem, tajā skaitā - par DelfinGroup IPO. Rakstā ir pieminēts Gatis Kokins:

[WEB] SSE Riga :: Alumni Insider :: Aug-2021

[PNG] SSE Riga :: Alumni Insider :: Aug-2021

_________________________________________________________________________________________________________________