Viedoklis: GK

Apsveicam Latviju dzimšanas dienā!

Šodien iebraucot Lattelecom Dzirnavu ielas 105 automašīnu stāvvietā, manu uzmanību piesaistīja liels plakāts, kas aizsedza visu ugunsmūri: "Apsveic Latviju!".

Vēlāk sapratu ka,

"lai mudinātu iedzīvotājus atcerēties un vienam otru pozitīvi uzmundrināt valsts svētkos, Lattelecom ir radījis interaktīvu apsveikumu platformu www.apsveiclatviju.lv, no kuras ikviens bez maksas var nosūtīt personisku apsveikumu saviem draugiem",

ko steidzu izmēģināt. Tukšo uzrunas logu izdevās aizpildīt pašam:

Mazai valstij tik grūti būt
Starp lielvarām
Samaltai, nospiestai, pakļautai?
Nē, Latvijas liktenis ir stiprai būt,
Skaistai, gudrai un savpatai!

Vietne izveidoja no mana pantiņa tiešsaistes kartiņu: http://www.apsveiclatviju.lv/?bJJMJ

Tāpat vietne piedāvāja par manu kartiņu paziņot sociālajos tīklos. Es izvēlējos Twitter, tāpēc automātiski tika noģenerēts sekojošs tvīts:

Hip-hip-urrā, Latvijas dzimšanas dienā! http://www.apsveiclatviju.lv/?bJJMJ

kuru izlasīja 2786 mani sekotāji.

No vienas puses: tad nu tik tālu digitālajā progresā esam nonākuši, ka savu mīlestību pret valsti paužam ... ar interneta robotu palīdzību ... neieliekot dvēseli ... piesārņojot 2786 cilvēku (manā gadījumā) informācijas telpu ...

No otras puses: neviens jau neliedz ierakstīt individuālu vēstījumu (kā es to atļāvos) un tehnoloģiski jaudīgi atgādināt, ka mēs savu valsti un savu valodu nevienam atdot negrasāmies.

Ekonomiskā emigrācija un reemigrācija

Sabiedriskajā telpā ar sāpēm tiek runāts par ekonomisko emigrāciju. Latvijas iedzīvotāji izmanto ES pamatbrīvību - brīvu darbaspēka kustību, lai atstātu tēvzemi un, ieguvuši salīdzinoši labu izglītību, dotos pelnīt ārzemēs. Es jau esmu apspriedis, ka no masveida ekonomiskās emigrācijas varētu izvairīties vienīgi policejiskas valsts modelī (Lukašenko taču nesūdzas par masveida baltkrievu izceļošanu?! tomēr tā nekad nebūs Latvijas izvēle) vai straujas ekonomiskas konverģences gadījumā (kas neizdevās un nevarēja izdoties). Masveida ekonomisko emigrāciju var mazināt solidāra uzticība valsts pārvaldei (ko ar grūtībām cenšamies atjaunot) un nacionālās vides, kultūras un izglītības pozitīvā loma, kas veido emocionālu barjeru aizceļošanai.

Iespējams, ka īstermiņā, kamēr Latvijas krīze bija pašā plaukumā, iedzīvotāju jaunajam aizceļošanas vilnim bija arī pozitīvs efekts.

Pirmkārt, aizceļojušie nenoslogoja vārīgo Latvijas sociālās drošības tīklu un bezdarbs būtiski nepārsniedza 1/5 no darbaspējīgajiem. Šādu mobilitāti noteica arī fakts, ka īpaši augsts bezdarbs bija jaunatnes vidū:

Otrkārt, aizceļojušie sūtīja naudu mājup, kas bija būtisks atspaids Latvijas tekošajam kontam un emigrantu radinieku iztikšanai Latvijā.

Treškārt, strādājot pasaulē, latvieši gūst neatsveramu pieredzi un iedvesmu (to, stap citu, Lattelecom konferencē atzīmēja arī zviedru futurologs Magnuss Lindkvists), kas noderēs, atgriežoties tēvzemē.

Lai nepiepildītos ANO prognozes, ka līdz 2050. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits saruks par 18%, ir jābeidz gausties par emigrantiem un jāslīpē reemigrācijas politika. Un tas ir jādara tagad, jo pēc 10 gadiem ekonomisko emigrantu emocionālā saite ar tēvzemi būs vēl vājāka.

Pirmā pareizā ideja par dubultpilsonības piešķiršanu emigrantu bērniem jau ir ceļā uz jaunās valdības deklarāciju. Pie tam, to, šķiet, atbalsta teju visi politiskie spēki.

Otrā ideja ir saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm reemigrantiem. Piemēram, Izraēla saviem pilsoņiem, kas x gadus nav bijuši nodokļu rezidenti, bet par tādiem būtu gatavi atkal kļūt, sniedz y% IeIeN atlaidi algu izmaksām uz z gadiem (pēc sarežģīta algoritma). Latvija varētu izvēlēties koeficientus x>2g; y=80%; z=x, z_max=5, lai sistēma būtu vienkārša:)

Tam būtu sekojošas priekšrocības:

1. Attiecībā uz budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumiem šādas atlaides būtu opportunity cost: citādi neatbraukušie tautieši šo nodokli taču nemaksātu;
2. Atbraukušie pilnā apmērā turpinātu maksāt PVN, NĪN, VSAI un akcīzes nodokļus, vēl tālāk palielinot Latvijas budžeta ieņēmumus;
3. IeIeN vietā samazinot VSAI, tiktu nojaukta sociālā atbalsta tīkla loģika, tāpēc VSAI šajā nolūkā nebūtu laba alternatīva;
4. Darba devēju bruto izmaksām mazinoties, tie varētu piedāvāt lielākas algas darba ņēmējiem - reemigrantiem, samazinot atalgojumu starpību ar ārvalstu darba alternatīvām;
5. Īrijai un Lielbritānijai pārdzīvojot lielus budžeta samazinājumus, šādam solim pašlaik ir īstais moments.

Kritiķi teiks: tas ir negodīgi pret palicējiem, kas ir pacietīgi dzēruši rūgto skaudrās dzīves kausu Latvijā. Piekrītu, bet reemigrācija kaut kā ir jāveicina. Varbūt jums ir labākas idejas?!!

Sustainable Business Choice in the High-Cost Economy

Latvia’s transition to market economy was not a subject of public discussion in early nineties. Post-war generation was starving for capitalism during last 45 years and was ready to accept changes at any cost. Total market liberalization was applauded, thus making sure that planned economy will have no ground to return. Latvia installed free capital movement principles a way before joining EU and removed prohibitive import barriers opening local market for international competition. This, subsequently, was well prized by foreign investors and growing FDI started to offset negative trade balance of the country.

However, already after Russia’s default in 1998 it become apparent that industrial production in Latvia is not increasing at the sufficient pace. Service, especially financial intermediation, was booming. Country with no tax on capital gains was slowly transforming into speculative paradise and tax heaven for rich.

Currency board arrangement maintained by the Bank of Latvia has ensured stable local currency - Lats, but this also has led to excessive borrowing in euro (90% of loan portfolio) – it was cheaper and no currency risks were foreseen by households. At the same time Bank of Latvia had no instruments to raise interest rates for euro loans and thus – no possibilities to apply brakes on mortgage lending. Massive inflow of cash (commercial banks doubled international borrowing in 2006-2008) was not digested by weak Latvian economy:  CPI skyrocketed, followed by wages increase. Real exchange rate increased by 30% and industrial production slumped – products were not competitive globally due to their high cost base. Investors were tempted to invest in real estate (returns were higher and tax rate was close to zero), rather than in industrial production.

Collapse of Lehman Brothers and international money markets in 2008 revealed frightening truth: Latvian economy is “naked”. Creditors suddenly were unwilling to finance world-record 25% of GDP current account deficit based on consumption of imported goods financed by consumer lending. Latvia avoided default by turning to IMF for assistance and faced the most severe adjustment in EU – GDP per capita dropped from 52% of EU average in 2007 to 42% in 2010.

At the same time real exchange rate was not adjusted during the crisis: it is still around 30% higher than in 2006. Desired “internal devaluation” with deflation and decrease of wages did not happen and adjustment went along the easiest path – through high unemployment (peaking at 21%).

Today optimism is back in the neighbouring Nordic countries and foreign investors’ mood seems to be bullish again. Latvian business confidence index also has turned back to positive due to prudent and sustainable fiscal policy of the new government. Latvia obviously is entering next business cycle, but without sufficiently adjusted cost base, i.e. country is still not competitive to experience hype for industrial production. Government has installed capital gain tax, has increased consumption taxes, therefore, hopefully, this business cycle will not turn into next speculative bubble driven by real estate price appreciation and consumption. But due to high price level (70% of EU average) Latvia will not be able to compete with Poland (55% of EU average) in attraction of global producers to establish their cost sensitive production facilities here.

With such a simplistic monetary policy Latvian industries can be competitive only in business branches with extremely high value added, where cost fraction is an insignificant part of sales price. This can be found in high-tech areas, ITC sector and also by developing so called "design economy".

As an example for Latvia’s further growth potential we can look at Lattelecom’s success at installing GPON fibre-to-the-home (FTTH) 500 Mbps high-speed broadband internet. This service now is available to 49% of households, making Latvia #2 in the world (after South Korea) in terms of average internet download speed. Such a groundbreaking bandwidth enables developers and consumers to develop and use interactive IP TV technologies, cloud computing applications and solutions – in few years GPON availability will become a competitive advantage for the whole country! And when you are at the frontier of the cutting edge technologies, high real exchange rate is not the biggest obstacle.

Probably, the only choice for successful Latvian business is a global excellence. The excellence of mastering cutting-edge solutions may also secure a good deal of the Latvian economy’s future competitiveness on the global market.

 

Ar krievvalodīgajiem un zviedrvalodīgajiem par Lattelecom

Vakar es 40 minūtes pavadīju radio Baltkom (kas nekādi nav saistīts ar kabeļu operatoru Baltcom / Balticom) studijā programmā "Razvarot", lai atbildētu uz žurnālista Konstantīna Kazakova un radio klausītāju jautājumiem par Lattelecom. Īss sarunas transkripts ir atrodams šeit. Par laimi - nekas no teiktā nav būtiski pārprasts vai izrauts no konteksta!

 

Es sagaidīju, ka būs daudz jautājumu par Lattelecom pakalpojumiem, bet mazāk - par padomes funkcijām un uzņēmuma stratēģiju, kas, pēc būtības, ir mana jaunā misija. Nedaudz negaidīta ir atziņa pēc intervijas, ka šajā Latvijas sabiedrības daļā Lattelecom vēl arvien asociējas ar vēsturisko fiksēto balss sakaru operatoru. Viens otrs Baltkom darbinieks pat bija pārsteigts, ka Lattelecom ir arī interneta pakalpojumu sniedzējs un interaktīvās televīzijas operators. Tas liecina par lielām Lattelecom iespējām krievvalodīgo iedzīvotāju segmentā.

Šodien, savukārt, vadīju Lattelecom atalgojuma komitejas sēdi un izmēģināju videokonferences iespējas - tādu kā korporatīvu Skype:) Viss ritēja raiti: stundas laikā izrunājām ar zviedriem četrus jautājumus un ietaupījām kaudzi naudas no komandējumu budžeta! Krīzes laikā - lielisks risinājums kā ietaupīt. Buma laikā - veids, kā pieņemt lēmumus ātrāk!

Drauga vēstule

Šai vēstulē es daudz kam nepiekrītu: neredzu nevienu rokaspuisi, SCP neesmu pametis, bet par premjeru netaisos. Te daudz kas jāpaskaidro par zemteksta ironiju, jo mēs abi ar vēstules rakstītāju VK² neuzskatam par a priori neliešiem un maitasgabaliem. 

Tomēr piriski es piekrītu, ka izskatās pārgalvīgi. Ka daudzi domā līdzīgi, kā mans draugs. Ko darīt? Apklust? Iet gulēt? Tāds trauksmains laiks! Laižam tālāk!

Čau.

Tev nu gan ir izdevies pēdējā pusotra gada laikā izpildīt kaut kādu skrējienu - dubulto salto caur degošiem riņķiem - vai kaut ko tamlīdzīgu.

Ja mani atmiņa neviļ, vēl nesen Tu biji abu VK (vispārzināmu neliešu un maitasgabalu) labā roka, bankas seja un viskautkas tāds.

Tad Tu kļuvi par nevienam līdz galam nesaprotamā personāža Štokenberga partijas dibinātāju un īsā laikā arī par priekšsēdētāju ar mērķi gāzt pastāvošo iekārtu.

Tik pat īsā laikā nodarbošanos ar politiku Tu atmeti, lai pieņemtu darbu bankā, no kuras visi VK draugi bija izmesti un kas tagad ir pavisam cita banka. Dies' vien zina, kā Tev tur gāja. (Kaut kur pa vidu Tu vēl kandidēji uz Lattelecom valdi, bet nedabūji vietu, jo nebiji politiski pareizs)

Tagad, dies' vien saprot kādā veidā, Tu esi ieņēmis vietu, kuru pirms Tevis ieņēma bijušais premjers Kalvītis (!) un strādāsi kopā ar Šķēles rokaspusi Gulbi. Uh, bļin. Un tas viss gada laikā! Ar katru no epizodēm pietiktu, lai apdedzinātos tā, ka visu mūžu brūces jālaiza, bet Tev ne silts ne auksts, Tu tikai mauc. Tā turpinot, es saprotu, ka uz pavasari būsi premjers. Nu lai Tev veicas.

Lattelecom spožums un posts

Kad es iepriekšējā ierakstā teicu, ka Lattelecom - tas ir izaicinoši, es vēl nezināju - cik:)

Pāris dienu laikā esmu saņēmis simtiem ziņu - gan kā komentārus blogam, gan publikācijām portālos, gan, galvenokārt, e-pastā. Aptuveni 3/5 ziņu, pēc būtības, bija sūdzības par Lattelecom servisa kvalitāti un piedāvāto produktu tehnoloģisko kapacitāti.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Lattelecom līderība IP televīzijā un GPON optiskā interneta tehnoloģijās nevar atsvērt nelaipnu atbildi sarunās ar saviem klientiem, TV3/TV6 neesamību programmu paketē vai servisa pārtraukumus. Kā mierinājums nevar kalpot arī konkurentu neveiksmes (IZZI, Tele2) - diemžēl daudzas avangarda tehnoloģijas sākotnējā periodā nav pietiekoši stabilas. Būs radikāli jāpārskata darbs ar klientiem un superjaunās tehnoloģijas jāpārdod ar atrunu- beta, preview, u.tml. Galu galā, uz Google taču neviens neapvainojas, ka Gmail reizēm karājas vai GoogleWave iesalst:) Būs jāpārskata konkurences stratēģijas, lai mūsi klienti neizjūt Lattelecom kā neaicinātu un brutāli neizbēgamu "lielo brāli", bet uzskatītu to par labāko izvēli. Mūsu iekšējie klienti - darbinieki un potenciālie darbinieki - jau ir novērtējuši Lattelecom [un personālvadītājas Ingrīdas Rones] paveikto, ierindojot Lattelecom darba devēju Top3! Nākošgad Lattelecom vajadzētu kādu nomināciju mīlētāko zīmolu topā?! [2008. gads - 77. vieta; 2009. gads - 25. vieta; 2010. gads - Top10?!]

Otrdien sapulcēsimies uz Lattelecom padomes atalgojuma komiteju / videokonferenci, lai vienotos par atbildi arodbiedrībai un labāk pieskaņotu uzņēmuma vadības bonusu sistēmu klientu un akcionāru interesēm. 

Nedēļas trāpīgākais čivinājums, manuprāt, bija @Knoks: "@GatisKokins Tie jau tie paši latvieši - oficiāli sveicieni, anonīmas ķengas:)"

P.S. Iedvesmojošs, tiesa - reklāmīgs - video pozitīviem tehnoloģiju early adaptors: [LV nav lūzeri it visā, kā dažiem sagumušajiem liekas]

Labdien, Lattelecom!

Esmu pilns iedvesmas, pieņemot šo izaicinošo padomes priekšsēdētāja posteni. Ekonomikas ministra Arta Kampara uzaicinājums bija negaidīts un pagodinošs. Pagodinošs tieši Lattelecom cienījamās stājas un tirgus pozīcijas dēļ. Lattelecom sadarbībā ar ārvalstu investoriem ir pārveidojies no atpalikuša pēcpadomju uzņēmuma par akcionāriem ienesīgu un klientu mīlētu augsto tehnoloģiju tirgus līderi, ko nav aizēnojuši privatizācijas skandāli, citos uzņēmumos tik raksturīgā valsts izzagšana vai monopola ļauna izmantošana. Tas lielā mērā ir iepriekšējo uzņēmuma vadītāju nopelns un skandināvu partneru stingro biznesa ētikas uzstādījumu sekas.

Esmu sekojis arī diskusijai par uzņēmumu padomju nepieciešamību valstij piederošos uzņēmumos un iepriekšējā Lattelecom padomes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša demisijas motivācijai. Šeit mana pārliecība saskan ar akcionāru vīziju: tik lielam un dinamiskam, divu akcionāru īpašumā esošam uzņēmumam ir nepieciešama pasaulē akceptēta divlīmeņu pārvaldes shēma. Tiesa, nepārstāvot nevienu no valdošās koalīcijas partijām un nākot no biznesa vadības sfēras, es piekrītu viedoklim, ka padomei ir jābūt profesionālai un darbīgai. Ciktāl tādu var izveidot no koalīcijas partiju virzītiem padomes locekļiem - to rādīs laiks! Mans pirmais iespaids par jaunajiem kolēģiem ir labs.

Man ir gods pazīt arī Gundaru Strautmani un noliekt galvu viņa kā ilggadēja padomes vadītāja un izcila biznesa diplomāta priekšā. Gundars turpina palīdzēt Lattelecom - domāju, mums vēl daudzas sarunas ir priekšā! Nila Melngaiļa vizionārisms ir ļāvis uzņēmumam savlaicīgi fokusēties uz ātrgaitas internetu un tehnoloģiskajiem piedāvājumiem, kas nosaka arī pašreizējo uzņēmuma publisko tēlu un kas ir ļāvis LV ierindoties 6. vietā pasaulē platjoslas interneta izplatības ziņā. Lattelecom ir labā finanšu stāvoklī. Pārdošanas apjomi 2008. gadā turpināja pieaugt un sasniedza 157 miljonus latu, pirmsnodokļu peļņa - 30 miljonus latu. Šķiet, arī 2009. gada radītāji būs labāki par budžetēto, jo uzņēmumu vada Juris Gulbis - stingrs vadītājs un pierdzējis finansists, kurš zin, kā rīkoties recesijas apstākļos.

Tātad, es pārņemu laba uzņēmuma padomes vadību. Ir ievērojams izaicinājums situāciju nepasliktināt, jo akcionāru nesaskaņas Lattelecom var izrādīties postošākas kā dižķibele. Tas būs viens no maniem galvenajiem uzdevumiem: veidot dialogu starp LV valdību un TeliaSonera. Būs liela atbildība, kopā ar akcionāriem lemjot par LV piederošajiem 51% Lattelecom daļām. Vai tās ir jāpārdod (jāprivatizē), lai gūtu valstij tik nepieciešamos naudas līdzekļus uzreiz, vai jāpatur valsts kontrolē, gūstot ilgtermiņa augļus no labi pārvaldīta uzņēmuma naudas plūsmas? Tomēr mērķis nevar būt - "nepasliktināt situāciju", pat krīzes apstākļos. Lattelecom ir jābūt virzītam uz attīstību, sevišķi tagad, kad notiek radikāls technological shift no vīto vadu pāru tehnoloģijas uz optiskajiem kabeļiem ne vien maģistrālajos kanālos, bet līdz pat katra iedzīvotāja dzīvoklim un datoram. Arī šajā jautājumā akcionāru intereses ir jāsaskaņo, izšķiroties par lielāku naudas plūsmu nākošgad vai lielāku kumulatīvo naudas plūsmu nākošajos trīs gados.

Lattelecom ir veiksmīgi sevi pieteikusi IP televīzijas un virszemes ciparu televīzijas jomā. Kopā ar interneta pakalpojumiem šīs ir divas galvenās Lattelecom tehnoloģijas, bet aizsnausties nedrīkst. Balss telefonija strauji noriet, pie durvīm klauvē Long Term Evolution, kas mobilo telefoniju aizvien vairāk aizvietos ar visaptverošu interneta klātbūtni, arvien vairāk tiek lietots Cloud Computing, Rīgas guļamrajonos mudž no konkurentu kabeļu vilcējiem...

Domāju, Lattelecom atrodās LV augsto tehnoloģiju uzņēmumu galvgalī un tieši Lattelecom darbība noteiks LV konkurētspēju informāciju tehnoloģijās nākotnē. Par to jau esam vienojušies: LV vairs nekad nebūs spekulantu paradīze, bet vieta, kur attīstīsies ražošana un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Lattelecom ir visas iespējas spēlēt pirmo vijoli. Tas arī ir mans izaicinājums.

Par savu pieredzi. Līdz 1993. gadam Latvijas Universitātes Pusvadītāju fizikas katedra, pētnieks, doktorants, sfēra - cietvielu fizika, mērijumu automatizācija, XANES, EXAFS.1993.-1997. Deutsch-Lettische Bank / Hasabanka - klientu apkalpošanas vadība un banku tehnoloģijas. Pirmie elektroniskie norēķini Latvijā un pirmais bankas automāts. Bankas sekmīga pārdošana igauņiem. 1997.-2007. Parex banka - korporatīvā komunikācija, private banking, biznesa attīstība Zviedrijā un Vācijā. Virkne sekmīgu M&A projektu, tai skaitā 31.TV kanāla pārdošana MTG (TV3) un [neatkarīgi no Parex bankas] LNT pārdošana Polsat, Radio SWH 50% daļu iegāde, Vision Express LV un LT iegāde. MBA SSE Rīga. 2007.-2008. privāti projekti, t.sk. piedalīšanās konkursā par Lattelecom valdes priekšsēdētāja amatu un IT kompānijas d8corporation.com un mykoob.com. 2008.gada 12.novembrī pēc valdes uzaicinājuma atgriezos Parex vadībā, lai valsts pārņemtajā bankā stabilizētu situāciju un izbeigtu bank run. Vēlāk vadīju Korporatīvo klientu apkalpošanas daļu, kas strādā or Latvijas Top800 uzņēmumiem un pārraudzīju Parex līzinga uzņēmumus LV, LT un EE. Statēģiskās vadības pieredze ir gūta, darbojoties Parex Asset Management un Parex Dzīvība padomēs, kā arī kopš 2004. gada - vadot Lietuvas Parex bankas padomi.