« Sociālekonomiskās alegorijas :: Kuldīga | Main | Tweets Jun 2010 »

30 June 2010

Comments

Feed You can follow this conversation by subscribing to the comment feed for this post.

JanisIesalnieks

Latvijas valsts virsmērķis nevar būt nekas cits kā latviešu tautas izdzīvošanas un attīstības (tostarp valodas, kultūras un saimnieciskajā sfērā) nodrošināšana. Ar šādu mērķi 1918. gadā Latvija tika izveidota un tādam šim mērķim ir jāpaliek. Žēl tikai, ka daudzi to aizmirsuši.

J_puce

Gati, ideoloģiju "izsmelšanās" pakāpi vērtējot pēc panākumiem vēlēšanās būtu jāsaka, ka sociāldemokrātija jau pasen sevi ir izsmēlusi :)
Neoliberālisma (kā Tu un citi kreisi domājošie sauc uzskatu kopu, ka tirgus ir efektīvākais un rezultatīvākais resursus pārdales mehānisms) ne tuvu sevi nav izsmēlis. Katras krīzes brīdī galvu paceļ jau sen mirušu uzskatu paudēji par valsts lomas palielināšanu ekonomikā/sociālajā sfērā/utt. Taču cik ātri šī daudzgalvainā hidra atdzimst, tik ātri tā atkal mirst.

Onjons

Labklājības valsts nav ideoloģija, bet gan politiska sistēma, kas nav pretrunā ar liberālo demokrātiju. Tādēļ es atbalstu uzskatu, ka labklājības valstij būtu jābūt visu politisko un ekonomisko aktivitāšu virsmērķim.

Māriņš Štāls

Valsts virsmērķis kā arī dzīves jēgas meklējumi ir filozofiski jautājumi. Viens no indikatoriem, ka dzīves jēga ir atrasta ir tad, kad šāds jautājums netiek uzdots, tādēļ arī šāds jautājums nodarbina cilvēku prātus. Varbūt mērķis ir būt laimīgiem. Bet laimīgi var būt pavisam neizinoši cilvēki un, iespējams, tieši tādēļ viņi arī ir laimīgi. Viņie nav lasījuši nevienu no šiem 888 dokumentiem, bet viņi grib dzirdēt pāris vienkāršus deklaratīvus teikumos, kas būs tālāk.
Tas, ka to pieprasa nozīmīga daļa sabiedrības, ir politisko partiju reklāmistu uzpūsts viedoklis. Piemēram, manuprāt, valdībai ir jāspēj reāģēt uz notikumiem, bet Saeimai kvalitatīvā diskusijā jāievieš valdības pieņemtie risinājumie likumdošanā. Šis ir minimālais uzdevums, lai valsts turpinātu pastāvēt, bet arī tas nav ticis pieņemami realizēts.
Redzot to, ka patijas nespēj pārvarēt kaut kādas privātas intereses, daži redz risinājumu tāda kā koncepcijas dokumentā, kurā būtu novilktas sarkanās līnijas un pateikts, kādas vērtības pielietot pieņemot lēmumus. Bet neviens dokuments neaizliegs melīgiem cilvēkiem melot vai pielietot demogoģiju paskaidrojot savu negodīgo vai divkosīgo rīcību.

Labklājības valsts - noteikti uz to ir jāvirzās, jo šobrīd mēs Eiropas savienībā kuļamies pa pašu apakšu labklājības rādītājos. Šeit varētu būt diskusija par ideoloģijām ar kurām nonākt līdz šai labklājībai. Bet kremt tas, ka ideoloģiju jēga Latvijā ir nonivelēta. Un tā tas būs tikmēr, kamēr politikā būs izteiktas sautīgas intereses un kāmēr sabiedrība nevienosies par savu turpmāko nacionālo identitāti (šobrīd ir stāvoklis: "jūs mūs neuzņemat" pret "jūs mūs iznīcināsiet").

Katons

Tieši Tečerisms tagad aiziet rūkdams. Budžetus apgriežam visā eiropā, pensijas drīz vien arī. Un patiesībā te vienlīdzība ir labi ilgi bijusi un labuma ar nekāda. Braukā betonētāji ar 9 klašu izglītību uz šarmelšeihu atpūsties. Kāds no tā labums? Izglītība visiem ir par velti visā eiropā. Nu un? Ir konkurētspēja? Nav. tāpēc, ka pašam nav jācīnās. Labklājības valsts tikai aicina uz parazītismu, pilna Eiropa(LV tai skaitā) ar mūžīgiem studentiem, visādiem stipendiātiem, "pētniekiem", suņu/kaķu tiesību aizstāvjiem, zaļās dzīves propagandētājiem, subsīdiju riējiem. Bet kas notiek? Eiropa iet tikai pakaļā, deldējot tos resursus un stāvokli, ko uzēda būdama nevienlīdzīga nelabklājības valsts.

Miks

Vajag radīt ticību taisnīgumam un cilvēki paši parūpēsies katrs par savu labklājību.

Reinistukiss

Manā izpratnē labklājības valsts vēsturiski šķiet nesaraujami saistīta ar postkoloniālisma jēdzienu. Varētu pat apgalvot kā tā ir koloniālisma (līdz ar to - krasas globālas nevienlīdzības) "sekas".

Šobrīd, kad Eiropā postkoloniālā fāze pamazām šķiet izdzīvota un globālā situācija visai strauji sveras par labu jaunajiem spēlētājiem, labklājības valsts arvien vairāk zaudē savas iespējas pastāvēt. Sekojot ziņām, gandrīz nav šaubu, ka tečerisms tādā vai citādā veidā Eiropā atgriezīsies. Vienīgais mazais mierinājums ir tas, ka mēs šeit Latvijā tam esam daudz gatavāki nekā grieķi, portugāļi vai itāļi, kuriem pieņemt jaunos spēles noteikumus būs ievērojami grūtāk un sāpīgāk.

Matiss

Labklājības valsts - kas tas par zvēru? Ko viņš ēd?
Atbrauc japāņi baltās biksēs un ar lielām fotokamerām - vai viņiem ir labklājība?
Vācu inženierītis nopelna 100 000 EUR gadā - vai viņš ir labklājība?

Vajag kau kādu kopīgu izpratni, kas ir labklājība - tie paši indikatori ir viena laba lieta.

Ikkatrs indivīds tiecās pēc individuālas labklājības - bet vienam labklājība nozīmē jahtu baltezerā, citam 5 gadus vecs vācu auto.
Ja mēs visi būtu vienādi, tad droši vien būtu viegli nodefinēt labklājības līmeni - tagad tas ir tikai tīri filosofisks jēdziens, kas patīk elektorātam, bet tas nerada nekādas sekas. Nekas netraucēs pēc 10 gadiem paziņot, ka esam labklājības valsts, kaut gan aizvien liela daļa iedzīvotāju dzīvos uz nabadzības sliekšņa.

Matiss

Izglītības jautājums.
Negribu īsti piekrist, ka šī iemesla dēļ mēs neražojam produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Visa mūsu izglītības un domāšanas sistēma visus šos gadus ir balstīta uz stāstu par Latviju kā balto apkaklīšu zemi - baņķieris, finansists, nekustamā īpašuma attīstītājs, tūrisma menedžeris utt.
Normāls ražotājs ar rentabilitāti 4% tāds lauķis vien skaitījās.
Pat tagad, smagi aplaužoties, mēs īsti negribam atzīt, ka stāstam par dažāda veida starpniecību nav īsti nākotnes - tur var skolot cilvēkus dažādākajās skolās, bet virzības nebūs.

Kāpēc?
Gluži vienkārši - mums nav resursu šim darbībām - bariņš augsti izglītotu starpnieku un viss.

Nez kāpēc mums pietiek prāta kvalitatīvus medikamentus ražot, kaut ko no elektronikas, kokapstrāde - ir gan cilvēki, gan resursi, gan spēja...

Matiss

Nevienlīdzība.
Galvenokārt domāšanas kategorijās.

Lielākā problēma ir princips "kāds ir vienlīdzīgāks par pārējiem" - sākam vienreiz sabiedrību uztvert par mērķi nevis par līdzekli...

Mums nekad nebūs kopīga izpratne visos jautājumos, bet vērtības mums taču varētu būt kopīgas - ne tā?

Nu beidzam vienreiz politiku taisīt pie vakariņu galdiem vai slēgtās valdes sēdēs - izdiskutējam un ejam ar konkrētu viedokli un rīcības plānu sabiedrībā.

JR

Nedaudz muļķības gan sarakstītas. Vienā maisā samaisīts neo-liberālisms, vēlēšanas ASV un UK (tā itkā vēlētāji balsotu par vai pret neo-liberālismu .. un par kādu ekonomisko ideoloģiju tad balsoja šie neo-liberālisma pretinieki?) un krievi?
Kā vispār ir iespējams pretnostatījums starp Krievijas ietekmi un neo-liberālismu?

Jānis E.

Labklājības valsts ir pārāk plaši interpretējams jēdziens. Ja skatās pēc IKP uz iedzīvotāju, tad biezā gala piemēri ir Katara, Norvēģija, ASV. Šīs valstis ir tikpat dažādas kā mūsu svara kategorijā esošās - Lībija, Čīle, Lietuva vai Irāna.
Drīzāk jau pievienojos Iesalnieka viedoklim, ka pamata mērķis ir nācijas tiesības dzīvot noteiktā teritorijā un sagalbāt un īstenot tiesības veidot šo teritoriju pēc sava prāta.
Tālāk jau var diskutēt, kāda tad ir mūsu vīzija par savu tiesību īstenošanas rezultātu.
Esošais parlamentārās demokrātijas modelis, lielos vilcienos, pieļauj plašas manevra iespējas un šķiet mūsu mentalitātei derīgs. Līdz ar to, politiski mums jau labklājības valsts ir.
Tālāk jau ir nopietnā diskusija par ekonomikas lietām. Un tajā ir tik daudz dažādu aspektu, ka diksutēt varēs līdz mūža galam. Pareizā labklājības valsts definīcija ir "sabalansēta ekonomika, kas nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi". Un ar ilgtspēju saprotot nevis iespēju vienam cilvēkam dzīves laikā sagrābt pēc iespējas vairāk labuma, bet to, ka šī cilvēka bērni varēs iegūt vismaz tikpat vai vairāk labuma, nekā konkrētais cilvēks. Un tas ir iespējams, ja:
1.Demogrāfija ir stabila. Cilvēku skaits teritorijā būtiski nepieaug un arī nesamazinās. Nenotiek aktīvi imigrācijas un emigrācijas procesi.
2.Vide ir dzīvošanai derīga. Tiek tērēti tikai atjaunojamie energoresursi. Visas izejvielas ir pārstrādājamas ar atjaunojamajiem energoresursiem. Neveidojas nepārstrādājamo atkritumu uzkrājumi.
3.Ekonomiskie labumi tiek ražoti atbilstoši pieprasījumam. Nepastāv atsevišķu nozaru subsidēšana, nodokļu atvieglojumi vai kāda cita tirgu kropļojoša prakse.
4.Publiskā labumu pārdale tiek veikta caurskatāmi. Patiesībā, šis arī varētu būt vienīgais politisko partiju sacensības objekts - kā tiks pārdalīts publiskais labums un cik liels tas būs. Un atgriežoties uz zemes - varbūt esmu panaivs, bet izskatās, ka pēdējo 20 gadu laikā mums ir pirmā valdība, kas budžeta veidošanu cenšas padarīt saprotamu un caurskatāmu. Ja uzņemtais kurss tiks noturēts, tad labklājības valsts mums būs.

P.S. Vai par šo man nesanāk doktora disertācija:))) - labklājības valsts definīcija ir "sabalansēta ekonomika, kas nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi". Un ar ilgtspēju saprotot nevis iespēju vienam cilvēkam dzīves laikā sagrābt pēc iespējas vairāk labuma, bet to, ka šī cilvēka bērni varēs iegūt vismaz tikpat vai vairāk labuma, nekā konkrētais cilvēks.

Gatis Kokins

Piekrītu, Onjon, welfare state nav pretrunā ar liberālismu. Par neoliberāļiem dēvē galēji labēju liberālisma atzaru, še būs vairāk viņu pašu interpretācijā http://web.inter.nl.net/users/Paul.Treanor/neoliberalism.html

Gatis Kokins

Mārtiņ Štāl, paldies par atbalstu!

Par virsmērķi izvirzot Gross National Happiness, tiesa, riskējam nonākt Butānas vai Pēdējās Partijas marginālismā http://www.pedejapartija.lv/traktats.php

Gatis Kokins

Matīs, visumā piekrītu, tiesa welfare state nav abstrakts jēdziens, bet gana definēts un aprobēts koncepts. Šis ir interesants http://www2.rgu.ac.uk/publicpolicy/introduction/wstate.htm

Gatis Kokins

Jāni Ē, paldies par savu labklājības valsts definīciju. Laba! Tā patiešām katrā valstī atšķiras, mums jādomā, kā to veidot Latvijā!

Matiss

Es gan teiktu, ka Latvijas kontekstā ir abstrakts jēdziens - nav tādas vairākuma vienotības, ko tad mēs gribam - Skandināvijas modeli, Lielbritānijas stāstu vai tomēr Krievijas piemēru. Arī komentētāji ir devuši vismaz 3 variantus par to, kas tad ir labklājības valsts - no vecās sāgas "latvieti - kaut pastalās, bet nepadodies", līdz tīri merkantilām interesēm, piesienot klāt mītisko ilgtspēju...

ReinisSe

Labklājības valsts pamatā noteikti ir jābūt tikai un vienīgi ilgtspējīgas izaugsmes nostādnei. Tā savukārt varētu darboties tikai tad, ja visi tirgus un sabiedrības dalībnieki ievērotu M.Gandija teikto, ko citēšu angliski - “Earth provides enough to satisfy every man's need, but not every man's greed”.
Respektīvi kamēr personu pamata vajadzību nodrošināšanu pārspēs atsevišķu sabiedrības dalībnieku alkatības piepildīšana, labklājības valsts mums nespīd. Un te nav problēma politikas plānošanas dokumentos, bet gan mūsu galvās.

Matīss

Pamatvajadzība ir paēst, padzerties un gulēt - Reini, vai Tu biji domājis šīs pamatlietas? Kopumā ņemot, pārējais jau ir tikai alkatība - dzīvoklis, mašīna, uzkrājumi bankas kontos...
Piesaukt Gandiju - puisi no bada nomocītas valsts ir skaisti, bet mūs šķir teju gadsimts, turklāt kultūras ir pilnīgi atšķirīgas. Ja Latvijā katram cilvēkam pietiktu mājvieta jūras krastā, tad Indijā diez vai.
Ilgtspējas pamatā katram indivīdam ir samērot savas vēlmes ar iespējām. Sabiedrībai kopumā tā ir apziņa, ka ikviens indivīds strādā, lai labums tiek ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai - sabiedrība ir mērķis nevis līdzeklis

AldisGreitans

Cien. J_puce raksta apmēram tā, kā to varētu darīt Ekonomikas ministrijā strādājošs jurists. Tāpēc atļaušos šo to aizrādīt no ekonomikas teorijas vēstures.

Jā, tīrais kapitālisms aka brīvā konkurence ir efektīvs. Tik efektīvs, ka:
1. Lai tas pastāvētu efektīvi tam nav nepieciešami visi resursi. Piemēram, darbaspēks. Skat. laika posmu, kad kapitālisms bija visbrīvākais, t.i., 19.gs. Masu bezdarbs bija pierasta lieta.
2. Resursi tiek ekspluatēti nedomājot par sekām. Skat. 16x7 darba nedēļu un bērnu darbu tajā pašā 19.gs. Piesārņojuma problēmas, kas radušās pārējo resursu brīvas eskpluatācijas rezultātā, nav atrisinātas vēl šodien.
3. Brīvā konkurence ir tik efektīva, ka tiecas efektivizēt pašu konkurenci, t.i., brīvā konkurence ir tendēta noslēgties ar monopolu. Skat. antitrestu likumdošnas rašanos 19.gs. beigās.

Visas šīs problēmas tika pamanītas gana agri, un visi moderno ekonomistu darbi, sākot ar Ādamu un līdz pat Polam, ieskaitot Kārli, Džonu un Miltonu, ir veltīti tam, kā valstij/valdniekam/Valdim/Ilmāram iejaukties brīvajā konkurencē, lai mēs nedzīvotu monopolu pasaulē, kur 25% cilvēku nav vajadzīgi. Vienkārši runājot, jebkura ekonomiskā teorija ir par labklājību...

Atļaušos arī aizrādīt, ka tas bija Kārlis, kurš pierādīja, ka kapitālims ir tendēts uz burbuļiem un krīzēm un ka tas gluži labi var pastāvēt bez visa pieejamā darbaspēka (t.i. daļa cilvēku brīvā tirgus nomalē mirst badā). Viņš ieteica šo pretrunu risināt ar revolūciju un no sociāldemokrāta kļuva par komunistu. Džons/Pols un Miltons paradoksālā kārtā turpina sociāldemokrātu līniju, dodot teorijas, kā šo pretrunu risināt miermīlīgā ceļā.

Gatis Kokins

Matīs, piekrītu! Ja konceptuāli varam vienoties, ka Eiropas kontekstā mums nav citas alternatīvas, kā veidot welfare state, tad tālāk varam diskutēt par niansēm un veidot, savu, LV interesēm atbilstošu sistēmu.

Es liktu uz izglītības ekselenci, pieejamību un radošumu, kā sfērām uz kurām jānovirza pārdale, vispirms tās būtiski noreformējot.

Bet tā ir nākošā fāze, pašlaik mums ir jāizved cīņa ar tiem, kuri iestājas par zemu nodokļu paradīzi LV kā @J_puce un belēvičveidīgajiem maksas skolu un repšveidīgajiem maksas slimnīcu lobistiem.

Dainis

To J. Pucem
Kāpēc Jums liekas ka Latvijā šos ir bijis neoliberālisms? Kā saprotu, šis ekonomikas virziens balstās uz brīvo tirgu. Latvijā brīvais tirgus nekad nav bijis. Latvijas ekonomiku kontrolē monopolisti un oligopoli, neoliberālisms tiek izmantots kā maska krāpniecisku darījumu piesegšanai.Patiess brīvais tirgus tiek visādos veidos bremzēts un iznīcināts ar korupcijas palīdzību, valsts varas, monopolu, oligopolu un mafijas saaugšanu. Kur Jūs LV saskatāt brīvo tirgu, ja postkomunistiskie bijušie čekas un tagadējie masonu ložu darboņi katru gadu aizpumpē no Latvijas 2 miljardus (LV gada budžets ir aptuveni 3 1/2 miljardu)

Dainis

Papildinu - 2 miljardi ik gadus aizplūst no Valsts kases un nogulstas minēto personu ofšoru banku kontos, ja pieņem ka Jūs gudrie runātāji, to nezināt. Ja zināt, tad vēl jo bezkaunīgāk no Jūsu puses te liet "ūdentiņu" un gudri spriedelēt par viena vai otra ekonomikas novirziena priekšrocībām. Vietējie izlaupītāji ir viena lieta, bet eksistē jau vēl arī tāda te jau pieminēta parādība kā neokoloniālisms. Tas izpaužas kā Rietumos izbrāķēto un nocenoto preču uzspiešana Latvijai par jaunu un kvalitatīvu preču cenu, nevienlīdzīgas lauksaimnieku subsīdijas, mūsu ražojošo nozaru iznīcināšana ar dažādām Eiropas direktīvām, labāko cilvēku aizvilināšana uz ārzemēm. Latvijā Jūsu zināšanai. brīvais tirgus nav bijis ne sekundi pēdējo 20 gadu laikā. Lai varētu darboties Jūsu apspriestie ekonomikas likumi un teorijas, LV ir primāri jāizdara 2 lietas: 1) Jāizbeidz postkoloniālistu Latvijā izvērstais ekonomiskais terors; 2) Jādara gals korupcijai, valsts varas, monopolistu un mafijas kopīgi veiktajai valsts izlaupīšanai. Tad sāks darboties jebkura no Jūsu skaistajām politekonomiskajām teorijām, kuru valstij būs tas gods izvēlēties, jo katrā no tām ir racionālais grauds.

Gatis Kokins

Ļ.cien. masonolog Daini!

Postkoloniālisms brībā tirgus apstākļos ir apkarojams ar ļoti gudru tautsaimniecības politiku, par kuru še diskutējam. Arī Jānis Ošlejs šajā sakarā ir pateicis daudz: http://www.ekonomisti.lv/fails.php?id=149

Galdi

Postkoloniālisms brībā tirgus apstākļos ir apkarojams ar ļoti gudru tautsaimniecības politiku << pilnībā piekrītu, pareizs uzskats!!

Verify your Comment

Previewing your Comment

This is only a preview. Your comment has not yet been posted.

Working...
Your comment could not be posted. Error type:
Your comment has been posted. Post another comment

The letters and numbers you entered did not match the image. Please try again.

As a final step before posting your comment, enter the letters and numbers you see in the image below. This prevents automated programs from posting comments.

Having trouble reading this image? View an alternate.

Working...

Post a comment

Your Information

(Name and email address are required. Email address will not be displayed with the comment.)