« Latvijas Industrializācijas Programma | Main | Tweets Apr 2010 »

27 April 2010

Comments

Feed You can follow this conversation by subscribing to the comment feed for this post.

Briljanta_roka

Driizaak vajag izskaust komercbankas kaa naudas emiteejosho instituuciju. Jaamaina likums par Latvijas Banku un Krediitiestaazhu likumu, naudas emiteeshanas funkcijai ir jaabuut TIKAI demokraatiski veeleetas varas rokaas, nevis privaato bankjieru. Vai tieshaam nevienam nav ienaacis praataa kaa var buut taads oksimorons kaa Latu truukums budzhetaa, bet aiznjeemumi tiek veikti eiro?!? Ja truukst lati, kam tad ir jaabuut iespeejai shos latus emiteet - sanjemot eiro no SVF un mainot uz latiem vai tomeer Ne(?)atkariigajai Latvija? Vai nav smiegliigi ka LR nav pashai savas naudas ko izmaksaat kaut vai sociaalajaa nozaree straadaajoshiem, nemaz nerunaajot par ekonomikas stimuleeshanu ar valsts izsniegtiem krediitiem. Vel nesenaa pagaatnee bija deflaacija, kuras laikaa mieriigi vareeja emiteet tos truukstoshos miljonus.

Matīss

Ok, grafiki it kā izsaka lietu būtību, bet man atkal tās detaļas neliek mieru. Twitter bija saite uz nodokļu sloga salīdzinājumu - principā Latvijas nodokļu sistēma bija salīdzināma ar pārējām, izņemot 2 pozīcijas - darba spēks un kapitāls. Mums vajadzētu skaidri pateikt, kas ir tās lietas, uz kā rēķina jāpaaugstina nodokļi, lai mēs uzbrauktu augstāk pa Lafēra līkni - manā skatījumā darbaspēka nodokļi būtu mazināmi, bet audzējami kapitāla un luksuss preču, respektīvi, īpašuma, auto un dažādu citu bezjēdzīgu, bet iecienītu preču nodokļus.
Darba spēka nodokļi ir skatāmi kontekstā ar Latvijas konkurētspēju (mēs vēl labu laiku nebūsim augsto tehnoloģiju zeme), bet kapitāla un luksuss preču nodokļi vairāk skatāmi budžeta aizpildīšanas kontekstā.
Patēriņa nodokļi kopumā ir pārāk plaša bāze - pamatīgi sitīsim pa maznodrošināto makiem...

Gatis Kokins

Briljanta_roka, tas ir radikāli, jo pēc būtības un definīcijas bankas rada naudu. Reizinātāju centrālā banka regulē ar obligātajām rezervēm. Likvidēt bankas līdz šim nebija ienācis prātā ne Staļinam, ne Sadamam Huseinam...

Bet kam piekrītu - rūpīgi ir jāmonitorē banku spēja "iekraut" ekonomikā naudu caur ārvalstu aizņēmumiem, vai kā tagad - "izkraut", tos atdodot. ES brīvā kapitāla plūsmas apstākļos tas ir sarežģītāk, bet daudzas valstis to veiksmīgi īsteno, piemēram, Vācija.

Gatis Kokins

Matīs, šī ir pareiza, bet priekš manis noieta tēma. Par to daudz esmu rakstījis iepriekš:
http://gatis.kokins.com/weblog/2010/03/advok%C4%81ti-n%C4%81kotnes-nodok%C4%BCu-strat%C4%93%C4%A3ij%C4%81m.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2009/10/nin-0_1-proc.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2009/10/palielin%C4%81t-vsai-vai-n%C4%ABn.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2008/07/k%C4%81-iesp%C4%93jams-nekav%C4%93joties-stimul%C4%93t-ekonomiku-un-nesagraut-valsts-bud%C5%BEetu.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2008/05/kur-%C5%86emt-naudu-pensiju-likuma-groz%C4%ABjumu-finans%C4%93%C5%A1anai.html
http://gatis.kokins.com/weblog/2007/08/infl%C4%81cijas-kormor%C4%81ns-m%C5%ABsu-d%C4%AB%C4%B7%C4%ABt%C4%AB.html

Gatis Kokins

Matīs, par patēriņa nodokļiem. Patiesi, patēriņa nodokļu Sjūta (Suits) indeksi ir no -0.2 līdz -0.5, proti - tie ir diezgan regresīvi. Toties labi iekasējami un administrējami, plus - LV gadījumā - patēriņu, kas g.k. ir imports, bremzējoši -> tekošā konta deficītu mazinoši.

Es teiktu - sāpīgs, bet saprātīgs makroekonomiskās reālpolitikas kompromiss.

Imantsd

Nezinu kā jums, bet man Lafēra līkne izskatās pēc tās pašas "Elasticity" tikai pielikts vēl "timespan"

Gatis Kokins

Nē, Imant, klasiskā elastības līkne ir bez maksimuma (kur pirmais atvasinājums ir nulle). Var uzskatīt, ka IKP izmaiņu līkne pret nodokļu slogu ir IKP elastība (skat otro grafiku http://gatis.kokins.com/weblog/2010/03/laffer-un-aisha.html ). Taču Lafēra līkni iegūst šo nosacīto IKP elastību reizinot ar nodokļu slogu.

Savukārt atkarību no laika šī teorija neatklāj - tiek pieņemts, ka procesi ir kvazistacionāri.

Bet paldies par komentāru!

Matīss

Paldies, Gati, par lasāmvielu - vēl neesmu iepazinies ar visiem Taviem blogiem!

Matīss

Par patēriņa nodokļiem. Pieņemu, ka PVN paaugstināšana uz 22 vai 23% būtiski nemainīs kopējo situāciju. Šī gada budžeta izpildes rādītāji pat parādā, ka paaugstinātais PVN izpildās labi. Jautājums paliek par PVN un citu patēriņa nodokļu ietekmi uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem - saprotam, ka visi viņu ieņēmumi tiek novirzīti faktiski pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu iegādei - tas nozīmē, ka mēs vai nu pasliktinām šo cilvēku dzīves kvalitāti, vai arī uzliekam papildus slogu pašvaldību budžetiem.
Par importa preču patēriņa bremzēšanu - lielākās importa grupas ir energoresursi, ķīmija, farmācija, elektropreces. Faktiski lielākā daļa tiek importētas,lai ražotu produkciju, vai arī tās nav pirmās nepieciešamības preces. Šajā gadījumā ar patēriņa nodokļiem jebkurā gadījumā trāpīsim pa mazāk pelnošajiem. Tas, uz ko es aicinu, ir apsvērt patēriņa nodokļu diferencēšanas iespējas. Pārtikas ražošana tomēr lielākoties ir vietējam tirgum - samazinot pieprasījumu šajā sektorā (liekās utopiski, ne?), mēs zināmā mērā bakstām koku vietējās ražošanas ritenī.
Bez tam - līdz šim tas ir stāsts tikai par budžeta piepildīšanu, nevis par valsts politikas īstenošanu ražošanā. Mums vēl aizvien ir plašas iespējas variēt ar NīN - neapstrādātai lauksaimniecības zemei 5%, piemēram, utt.

Verify your Comment

Previewing your Comment

This is only a preview. Your comment has not yet been posted.

Working...
Your comment could not be posted. Error type:
Your comment has been posted. Post another comment

The letters and numbers you entered did not match the image. Please try again.

As a final step before posting your comment, enter the letters and numbers you see in the image below. This prevents automated programs from posting comments.

Having trouble reading this image? View an alternate.

Working...

Post a comment

Your Information

(Name and email address are required. Email address will not be displayed with the comment.)