« Tweets Mar 2010 | Main | Latvijas Industrializācijas Programma »

06 April 2010

Comments

Feed You can follow this conversation by subscribing to the comment feed for this post.

Dzintars

Man patika salīdzinājums Bute - Delfīns :) Trāpīgi ! Man gan liekas, ka Buti reiz kāds plēsoņa jau ir ierijis un nupat izspļāvis, jo sarijies smiltis. Nu mēs esam mazliet savainoti, bet dzīvi. Loģiski būtu turēties vairāk pie krasta, kur neiepeld plēsoņas, jo ir pārāk sekls, taču ir viens bet... Lai uzturētos seklos ūdeņos un lēnām atkoptos ir jābūt stingrai pārliecībai, ka nebūs negaidītu paisumu vai bēgumu. Paisuma vai bēguma gadījumā mūs var ieskalot atkal dziļajos ūdeņos vai gluži otrādi, izmest krastā, kur mūs uzlasīs ārzemju makšķernieki. Man domāt, ka šodienas vissvarīgākā lieta ir skaidrība par paisumu vai bēgumu brīdi Valstī. Tā ir skaidrība un atklātība Valsts politikā un ekonomikā vismaz uz tuvākajiem trijiem gadiem ! Zinot, kas būs rīt Valstī (jūrā), mēs paspēsim izdomāt, kā peldēt un kur paslēpties ! Domāju, ka mums vienkārši nav cita varianta, kā būt par Buti.

Matīss

Labi formulēta ideja!
Vai šī teorija izpildās arī Ķīnā? Vai tomēr Ķīna ir tik unikāls gadījums, ka tur IKP var ilgstoši pieaugt bez milzīgiem inflācijas tempiem?
Kas nosaka atšķirīgās pozīcijas Dānijai un Nīderlandei?
Izskatās, ka delfīna stāsts pamato arī valūtas devalvācijas nepieciešamību krīzes sākumā - it kā iestājas deflācija, notiek kritiens uz leju, bet tas paver koridoru augšanai - imports (pa lielam energoresursi) spiež cenu līmeni uz augšu un atkal aiziet kaut kāda izaugsme, jo iekšējā devalvācija tomēr rada kaut kādu priekšroku eksportam... Tas gan laikam nepierāda tiešu ietekmi, bet korelācija tiešām vērojama:)

Gatis Kokins

Matīs, Ķīna tiešām ir unikāla caur komunistu spēju noturēt rāmjos pat iekšējo migrāciju, kas veicina zemas izmaksas. Un "delfīna" gadījumā, patiesi, devalvācijas - iekšējas vai ārējas - ir pastāvīgi nepieciešamas. Itālija un Īrija bija tipiski delfīni, pirms iestājās eirozonā. Tagad - vien nicīgi nosaukti par PIIGS, jo iekšējā devalvācija ir neefektīva un mokoši ilgstoša...

Matīss

Gati - cik liela(procentos)deflācija Latvijai būtu nepieciešama, lai mums nebūtu jācīnās ar ilgstošo iekšējo devalvāciju?
Vai Tu redzi variantu, lai Latvija piekoptu butes stratēģiju - vai ir kāds maģisks instruments, kas varētu noturēt mūsu izmaksas zemas?

Gatis Kokins

8-11% šogad?! Nav jau pārāk daudz precedentu pasaulē un tie visi, kas ir - ir ilgstoši:( Galvenais - algas nesamazinās gana strauji, vnk aug bezdarbs...

Un maģisku instrumentu nedevalvējot nav. Itālija - gandrīz vienīgā, kam ir izdevusies GDP per capita konverģence pēdējos 25 gados - to darīja pastāvīgi devalvējot. Nedaudz var līdzēt nodokļu struktūra: ražotājiem zemi, patēriņam - augsti. Bet kā to izdarīt darbaspēka brīvas kustības apstākļos - atkal izaicinājums!

Matīss

Nesen izlasīju Latvijas Bankas apcerējumu par devalvācijas kaitīgo ietekmi:)
http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/koment/2008/kapec_nav_velama_devalvacija/
Faktiski šāda deflācija attālinātu mūs no visu finansistu mērķa - eiro ieviešanas (ko vēl vairāk attālinātu sagaidāmā inflācija). Vai iespējami ātra eiro ieviešana nedotu lielāku labumu par tiešu devalvāciju (bažas manī raisa energoresursu un visu iekārtu sagaidāmā inflācija pēc devalvācijas)? Jā var oponēt, ka tas ātrākais ir iespējams 2014.gadā, bet tas tomēr ir konkrēts brīdis pēc 4 gadiem, nevis "iespējamie labumi" no deflācijas.

Gatis Kokins

Tā ir kvalitatīva 15 gadus atstrādāta LB demagoģija:)

Vidusmēra uzņēmumam degvielas izmaksas ir 3% no izdevumiem, kas ir nieks salīdzinājumā ar 30-45% apgrozījuma kritumu, ko izraisa ilgstoša recesija.

Tāpat jau paudu viedokli, ka tik vājai ekonomikai kā LV iestāja eirozonā būs vēl postošāka kā PIIGS valstīm - EUR ieviešana ir jāatliek, līdz LV ekonomika ir sasniegusi 80-85% no EU27 vidējā līmeņa (GDP per capita, PPP).

Matīss

Paskaitīju mainīgās izmaksas finierrūpniecībā - man importētie energoresursi un ķīmija sanāca ap 20% (pie nosacījuma, ka finierskaidu ražo LV), bet nu kopumā tas tāpat nedod 30-45% kritumu.
No sociālā viedokļa raugoties - vai vispirms nebūtu jāsakārto kredītņēmēju aizsardzības pasākumi un personīgā bankrota procedūra. Pieņemu, ka 10% sadārdzinājums kredītmaksājumam daudzām mājsaimniecībām var būt kritisks.

Verify your Comment

Previewing your Comment

This is only a preview. Your comment has not yet been posted.

Working...
Your comment could not be posted. Error type:
Your comment has been posted. Post another comment

The letters and numbers you entered did not match the image. Please try again.

As a final step before posting your comment, enter the letters and numbers you see in the image below. This prevents automated programs from posting comments.

Having trouble reading this image? View an alternate.

Working...

Post a comment

Your Information

(Name and email address are required. Email address will not be displayed with the comment.)