Lafērs un divas AiŠas

NODOKĻI BŪS JĀCEĻ [turpinot budžeta konsolidāciju nākošajā gadā, lai nebūtu jāķeras pie pensijām un sociālajiem maksājumiem].

Aiša savā valšķīgumā un vitalitātē dzied: "bet šie vārdi mani baida, es no tevis citus gaidu!"

Divas citas, politiskās AiŠas vēlētāju priekšā arī apgalvo, ka nodokļu celšana viņus baida, bet krītošā budžeta konsolidācijas problēmu var atrisināt tieši otrādi - ar nodokļu samazināšanu. Piemēram, Andris Šķēle apgalvo, ka: «Neviens saprātīgs cilvēks nodokļus krīzes laikā neceļ. Jāsamazina PVN, jāsamazina uzņēmumu ienākumu nodoklis». Savukārt, Ainārs Šlesers saka, ka «vadība ir ieinteresēta radīt biznesam labvēlīgus apstākļus, lai uzņēmēji radītu darba vietas un katram bezdarbniekam būtu darbs. Nodokļu politikai ir būtiska nozīme, tāpēc svarīgi jau tuvākajā laikā to sakārtot tā, lai uzņēmēji nebankrotētu». Jēdzīgas un intuitīvā līmenī pareizi izprastas tēzes! Patiesi, anticikliska valdības politika paredzētu nodokļu samazinājumus krīzes laikā, ko pavadītu ekonomiku stimulējošs valdības tēriņu palielinājums!

Vienīgais BET - Latvijas gadījumā tas nav iespējams. Budžeta deficīta palielināšana virs līmeņiem, par kuriem Latvija ir vienojusies ar saviem donoriem, ir neprāts - tas pāris gados pārkāptu valsts ārējā parāda slieksni, virs kura tā apkalpošana būtu riskanta. Tas ir ne tikai "sazvērnieku" SVF viedoklis, bet arī neatkarīgu analītiķu - piemēram, BNP Paribas aprēķins:

Tātad,  AiŠu piedāvājums būtu īstenojams vienīgi gadījumā, ja nodokļu pazemināšana dotu tiešu nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Te valšķīgās būtnes atsaucās nevis uz sev ierastajiem un saprotamajiem 19. gadsimta ekonomikas klasiķiem, bet uz Artūru Lafēru (Arthur Laffer), kas 1974. gadā, pusdienojot ar Diku Čeiniju un Donaldu Ramsfeldu, uz salvetes uzzīmēja līkni (ko par slavenu padarīja pie galdiņa sēdošais acīgais Džūds Vaniski no The Wall Street Journal).

Tā izskatījās sekojoši:

Lafērs pamatoti pieņēma, ka pie vidējās nodokļu likmes 0%, valstij nodokļu ieņēmumu nebūs. Arī vidējai nodokļu likmei tuvojoties 1 (100%), uzņēmējdarbība apstātos un nodokļu ieņēmumu nebūtu. No šejienes izriet secinājums, ka eksistē kāda vidējā nodokļu likme, pie kuras valsts nodokļu ieņēmumu ir vislielākie. Vēlākie pētījumi parādīja, ka Lafēra līknes maksimums nedaudz nobīdās atkarībā no valsts ekonomikas struktūras un laika. Tomēr Lafēra līknes maksimumi ir aprēķināti vidējās nodokļu likmes 0.5-0.6 rajonā (0.59 Zviedrijai, 0.55 ASV un 0.53 ES(27), 0.50 Latvijai (vērtējums)). Augšējā grafikā ir uzrādīts, kā atkarībā no nodokļu sloga mainās valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) nosacītajās vienībās (zilā - izmērāmais kopprodukts, purpursarkanā - izmērāmais kopā ar ēnu sektoru). Redzams, ka, palielinot nodokļu slogu, IKP samazinās, bet sākotnēji - ne tik strauji, kas ļauj Lafēra līknei augt. IKP līknes lēzenums tāpat ilustrē faktu, ka ekonomika nav pārāk elastīga pret valdības fiskālo politiku - ne tur valdība ko būtiski var pabremzēt buma apstākļos, ne sastimulēt recesijā... [tas ir vēl viens neliels arguments par labu monetārajai politikai]. Ēnu ekonomika nodokļu pieaugumu arī īsti nejūt - analīze rāda, ka tās pieaugums pie lieliem nodokļiem ir minimāls.

Lafēra ideja balstījās un matemātisku loģiku: katram nodokļu ieņēmuma līmenim atbilst vismaz divas nodokļu likmes - viena pa labi no maksimuma, otra pa kreisi. Tātad, valstī, kura ar vidējo nodokļu slogu 0.67 nodokļos ieņem 200 vienības (punkts A), eksistē nodokļu slogs (mūsu piemērā: punkts B - 0.48), kas ir ievērojami mazāks, bet dod tādu pašu nodokļu ieņēmumu [skatīt zīmējumu].

Valsts ekonomikas veicināšana, samazinot nodokļu slogu no 0.67 uz 0.48, ir ievērojama: atbilstoši augšējam grafikam kopprodukts pieaug par 36%!

Šāds teorētisks prāta eksperiments iedvesmoja daudzus valstsvīrus, un tie ķērās pie darba. ASV šo periodu sauca par reiganomiku (ekonomiku, ko īstenoja Ronalda Reigana administrācija 20. gadsimta astoņdesmitajos gados) - tā laikā notika ievērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazinājums turīgajiem no līmeņa, kas sasniedz 0.7 uz 0.28. Tiesa, vēl arvien notiek diskusija par nodokļu samazinājuma tiešo pozitīvo ietekmi uz ASV nodokļu ieņēmumiem, piemēram. Dažās valstīs tas ir izdevies viennozīmīgi sekmīgi, piemēram, - Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Dānijā - tā bija populāra nodarbe, īpaši pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Savukārt, kad 2005. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs juniors nāca klajā ar jaunu iniciatīvu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 10% (no 0.25 uz 0.225), Kongresa Budžeta kabinets paziņoja, ka, lai arī tas palielinās ASV kopproduktu par aptuveni 1%, uz nodokļu ieņēmumiem tas atstās negatīvu iespaidu.

Kāpēc tāda atšķirība? Iemesls meklējams apstāklī, ka valsts ekonomika var atrasties uz Lafēra līknes arī pa kreisi no maksimuma (piemēram, punktā C), tāpēc samazinot nodokļu slogu (mūsu piemērā: no 0.37 uz 0.27), nodokļi ieņēmumi būtiski saruks (no 150 vienībām uz 110), lai arī tas dos marginālu IKP pieaugumu (mūsu piemērā: 6%):

Tā kā Latvijas nodokļu slogs ar ļoti augstu ticamību ir pa kreisi no Latvijas Lafēra līknes maksimuma, jebkura nodokļa pazemināšana rezultēsies valsts budžeta ienākumu samazinājumā. Arī otrādi - samērīgs nodokļu sloga pieaugums turpinās papildināt Valsts Kasi (kā savos ieteikumos to pamatoti norāda SVF)...

Protams, atkarība no nodokļu sloga nav vienīgais faktors, kas ietekmē Latvijas IKP. Smagā recesija spiež Lafēra līkni uz leju, taču kopsakars saglabājas.

Abu AiŠu vitalitātē samazināt nodokļus tādējādi jaušams noslēpums - vai nu:

1. džentlmeņi līdz galam nav sapratuši Lafēra līknes likumsakarības;
2. džentlmeņu rīcībā ir precīzi aprēķini, kas liecina, ka Latvijas nodokļu slogs ir labajā Lafēra līknes pusē;
3. džentlmeņi ir pārliecināti, ka nodokļu samazināšanas gadījumā būtiski samazināsies ēnu ekonomika, jo tie noziedznieki, kas nemaksā nodokļus, no šī nodokļu pazeminājuma akta labosies;
4. džentlmeņi ir Kurta Hauzera likuma piekritēji un (līdzīgi kā Pols Krugmans) netic t.s. piedāvājuma puses teorijām [bet tas, starp citu, nenoved pie secinājuma, ka nodokļi jāsamazina!]
5. džentlmeņi visu aprakstīto izprot, bet blefo vēlētājiem.

Comments

[Kirils]

"Arī vidējai nodokļu likmei tuvojoties 1 (100%), uzņēmējdarbība apstātos un nodokļu ieņēmumu nebūtu."

No kā izriet šis? T.i. kā ir pamatots pieņēmums, ka pie attiecīgas valsts iekārtas uzņēmēji nenodarbotos ar uzņēmējdarbību, ja 100% peļņa nonāktu valstij?

[Aldis Greitāns]

Tīri teorētiskam piemēram pārāk riskanti (nepolitiskie) secinājumi. Es nebalstītos tikai uz pieņemtu pārliecību, ka Latvija ir nodokļu ieņēmumu likmju elastības līknes kreisajā pusē.

[Artis]

6. džentelmeņi nesaprot.

[Gatis Kokins]

Kiril, šis ir ļoti diskutabls Lafēra teorijas moments. Es arī neuzskatu, ka tā būtu absolūta nulle (tāpēc grafikos līkni nenovilku līdz galam, tāpēc saku - "tuvojas nullei"), jo tādas ekonomikas ar vidējo nodokļa likmi, teiksim, 0.95 īsti nepastāv un alegorijas ar Padomju Savienību un Ziemeļkoreju ir spekulatīvas...

Paldies par komentāru!

[Garancha]

skaitļi, skaitļi, sausi skaitļi. aiz skaitļiem ir cilvēku masas ar savu psiholoģiju. vai ekonomikā ir kāda teorija, kas ir noturējusies tik ilgi kā Ņūtona likumi vai Relativitātes teorija (lai arī stutēti un balstīti)?! vai mēs esam pa labi, vai pa kreisi Lafēra līknē? kamēr ekonomikā nebūs atrisināta, piemēram, šāda nenoteiktības problēma, tikmēr tā ir zinātne, kas ir tik ekzakta, cik reliģija vai meteoroloģija.

[Gatis Kokins]

Garancha, piekrītu! Ekonomika ir sociāla zinātne, tās pētījumu objekts nav elektroni kristāliskajā režģī, kas neko neiemācās un savu uzvedību nemaina gadsimtiem:) Bet tāpēc tā arī ir tik skaista! Un reizēm, kaut nedaudz, bet noderīga. Jā, reizēm kļūdaina. Tāpēc jau nepieciešama diskusija, oponentu viedoklis... Man kvalitatīvas diskusijas LV pietrūkst.

[Garancha]

Ekonomika kā sociālā zinātne. Bet kāpēc tad šajā disciplīnā ir tik liels uzsvars un koncentrēšanās uz naudu, nevis patieso izpētes objektu - tās īpašnieku paradumiem, vētībām, vājībām, vajadzībām u.t.t.?
Varētu pieņemt, ka nauda ir šo "sociālo" parādību mērs (piemēram, darba mērvienība), bet tā ir tikai viena no aspektiem (faktiski pat atvasināts).
Rezultātā man rodas iespaids, ka ekonomikas zinātne vairāk nodarbojas ar savas patiesības evaņģelizēšanu, kas vairāk līdzinās filozofijai, es pat teiktu reliģiska disciplīnai (dēļ atšķirīgām "ticībām"). Tas savukārt liek domāt, ka kvalitatīvas diskusijas par ekonomiku = kvalitatīvas diskusijas par dieva esamību/neesamību (vai to pašu laika prognozi).

[Gatis Kokins]

Nē, Garancha, ekonomikā ir virkne pētnieku, kas pēta ekonomiku tieši no uzvedības viedokļa - piemēram, David Laibson, Dan Ariely, Larry Summers... Tas ir pareizs punkts - pētīt pašu ekonomikas subjektu! Vnk mana pirmā izglītība ir fizika un matemātika un SSE arī blieza pa ekonometriju vairāk - tāpēc vairāk lasu par matemātiskajiem modeļiem, tur arī esmu kompetentāks. Ir arī cultural economics, evolutionary economics un economic anthropology...

Piekrītu, ka ekonomikas zinātnei piemīt kaut kas no ticības! Tiesa, tas vairāk atgādina Romas katoļu un luterāņu diskusiju par dubulto predestināciju vai labo darbu nozīmi spējā iemantot Dieva žēlastību, nekā Dieva eksistences pierādīšanu ateistiem.

Laba valdība, pirms pieņemt sabalansētu lēmumu, uzklausa visus ekonomiskos fleivorus:)

[DD]

Neko nezinu par līknēm, taču pilnīgi skaidri zinu to, ka nodokļu palielināšana nosit jebkādu vēlmi strādāt. Kopš 11 % lēciena pašnodarbinātajiem šajā gadā, aizvien biežāk ir jādomā vai vispār vērts pūlēties. Es varētu strādāt vairāk un saņemt lielāku honorāru, bet nodokļu dēļ vairs nav nekādas vēlēšanās to darīt. Aploksnēs neko nesaņemu, bet, ja šogad kāds to piedāvātu, es padomātu.
Gandrīz jāsāk kalt plāni, kā paņemt savus ietaupījumus un laisties kaut kur uz siltākām zemēm, kur vismaz nav jāmaksā par apkuri. Varbūt tikai pārlaist krīzi, varbūt uz visiem laikiem.

[domkalve]

DD, princips - "zemi nodokļi = labi", "augsti = slikti" - ir pats par sevi maldīgs vienkāršojums. 1) fakts: Latvijā nodokļu kopējais slogs attiecībā pret IK ir zem vidusmēra ES 2 ) Latvijā vēl līdz 2009.12.31 bija veseli ienākumu veidi, kas bija aplikti ar "0" ienākuma nodokli (piem. dividendes, kapitāla pieaguma nodoklis) - kas ir tieši vairumā Latvijas turīgāko iedzīvotāju ienākuma avots. Nevis liela alga. Lai Latvija spētu nodrošināt valsts funkcionēšanu, nodoķlus tāpec ņem PAAUGSTINĀTI no pārejiem - gk. algu saņēmējiem, ari PVN. Tas ka Tev IIN kā pašnodarbinātajam paagustināja no 15% uz 26%, turklāt samazināja neapliekamo minimumu, palielināja PVN, bija gk. TP, LPP/LC un JL alternativa tam, ka straujā nepalielināja ka nav ieviests piem progresīvā ienākuam nodokļa sistēma - kāda ir 90% valstu un 95% cilvēces (pat SVF to piedāvāja). Varēja palielināt ari NI nodokli, nevis PVN. Kā redzi - svarīgākais ir nodokļu BALANSS! citādi visi zviedri jau būtu aizmmukuši uz tavu "beznodokļu paradīzi" dienvidos :) Jo piem. Zviedrija ir spējusi nodoķļu ienākumus pārvērst vidē, kurā var VAIRUMS un KOPUMĀ VARĀK nopelnīt! Latvijai pat nav jāizvēlas starp Zviedrijas vai ASV modeli, jo ir krietni pārspējusi pat ASV ar savu absurdo nodokļu sistēmu - feodālisma virzienā! Nav jāmeklē kur tālu, pat Latvijas laika progresīvā nodokļu sistēma ļāva Latvijai no pēckara sagrautas valts kļut par Eiropas labklājību. Šeit ir noticis otrādi - lejupslīde! Mainīt ekonomisko modeli (ārā no ultra-labējā grāvja) - tas ir Kokina, Ošleja, un SCP piedāvājums. Alternativa? LC ekonomistu apvienība 2010 - ir izgāzusies kā veca sēta! Iesit arī pašiem sev pa kabatu! :) bet, ja negrib domāt ar galvu - tas jau tiešām ir "ticības jautājums" :)

[Garancha]

=>Gatis Kokins
Tas tikai vēl vairāk parāda to, ka "ekonometrija" un "matemātiskie modeļi" ir tikai "sausa runa" - skaitļi, skaitļi un vēlreiz sausi skaitļi. Ja teorija (vai modelis) nespēj izteikt prognozi, kas apstiprinās praksē, tad teorija ir nepareiza. Kaut vai par piemēru ņemsim vērtspapīru vai valūtu tirgu. Vai ir kāda teorija/modelis, kas spēj izteikt prognozes, kas izsaka prognozi, kas ir ar lielāku varbūtību kā 50/50 (kas faktiski līdzinās monētas mešanai)? Ja būtu, tad visticamāk šādi tirgi vairs nepastāvētu (līdzīgi kā ar azartspēlēm un loterijām). Vai pēc grafika, kas attēlo monētas mešanas rezultātus, var spriest par mesto monētu? Noteikti, secinājumi rastos, bet daudz efektīvāk, taču, būtu analizēt pašu monētu. Un tas jau būtu šo minēto (David Laibson, Dan Ariely, Larry Summers... un noteikti daudzu citu) zēnu lauciņš. Paturpinot domu par to pašu monētas mešanu - vai tad var izdarīt secinājumus no novērojumiem, kas radušies metot centu, peniņu, feniņu, kapeiku un citas monētas dažādos laikos un dažādās vietās, un tos attiecināt uz santīma mešanu šodien?

[Kārlis Gedrovics]

Atkārtošu savas naivas pārdomas:

Laikam jau tas, par ko Gatis raksta, ir - kā neiekrist pavisam dziļā bedrē, kur neviens Latvijai ar finansēm palīdzēt vairs īsti nav gatavs.
Ja pareizi saprotu, Gatis saka, ka tuvākajos divos gados tam ir nepieciešams būtisks nodokļu ieņēmumu pieaugums (skatoties pret šo brīdi). ...un pa to laiku var nodarboties ar ekonomikas stimulēšanu ar citām metodēm.

Daļēji piekrītu, ka mazas eksportspējas valstij nodokļu pazemināšana nedos būtisku eksporta pieaugumu. Domāju, ka biznesa inkubatori, plānveida integrēts zinātes atbalsts, izglītības sakārtošana, korupcijas novēršana utt. dotu nepieciešamo ilgtermiņa attīstību.

Jebkurš eksportējošs uzņēmums uz jautājumu, vai vajag zemākus nodeokļus, atbildēs - vajag zemākus. Līdzvērtīgs jautājums būtu - vai būtu nepieciešama lielāka peļņa.

Uzskatu, ka mums kā vienkārši lēta darbaspēka valstij ilgtermiņā nav nākotnes. Mums ir neskaitāmi piemēri, kur paaugstinoties vidējam atalgojumam daudzas ražotnes ir pametušas Latviju. Protams, izņemot, ja mums ir vēlme mūžigi būt lēta darbaspēka valstij.

Miers ar visiem. :)

[Dzintars]

Teorija jau ir pareiza bet... man liekas, ka to var īstenot ievērojot visus noteikumus un pielietojot attiecīgas formulas ! Tāpēc uzskatu, ka šī teorija var darboties valstī, kuras valūtai ir reāls segums (pamats). Kas varētu būt Lata pamats, kur nebūtu piesaistīts imports. ? Cik mēs varam nosaukt tās pozīcijas, ko saražo tikai ar latu un pārdod jau eiro ? Cik procentuāli mūsu Valstī ir mūsu pašu nauda un cik aizņemta ? Runājot par eksporta palielināšanu mēs tāpat nonākam pie importa palielināšanas - izejmateriāli ! Un vēl ! Pelnošā Tautas Masa ? Latvijā ir +/- 2 milj. iedzīvotāji. Pieņemsim, ka 20% aizbrauks, 20% bezdarbnieki, 20% pensionāri un bērni, 20% Valsts ierēdņi. Kas paliek pāri ? Reāli pelnošā tautas daļa ir 20% - 30% no visas Valsts. Kā varēs atpelnit Valsts aizdevumu ? Manuprāt tikai ar nodokļu maiņu te neies cauri un jau šodien visi saprot, ka nekas laikā netiks atmaksāts. Dzīve bez parādiem, IKP pieaugums 12. gadā, ilgtermiņa ieguldījumi pievienotajā vērtībā manuprāt ir populistisks blefs un nekas vairāk. Gribētos vaicāt kādu prognozi par to, kas notiks, kad Igaunija ieviesīs EIRO ?

[Gatis Kokins]

Kārli, paldies par komentāru. Kā zinādams par tavu teikto "Jebkurš eksportējošs uzņēmums uz jautājumu, vai vajag zemākus nodeokļus, atbildēs - vajag zemākus" uzrakstīju nākamo blogu:)

[Gatis Kokins]

Garancha, Dzintar! Es respektēju jūsu skepsi. Ekonomika kā sociāla zinātne, patiesi, nekad nav bijusi pārāk precīza. Bet kādas ir alternatīvas? Dzīvot nost, nelasīt jaunākos ekonomistu rakstus, neanalizēt primitīvo AiŠu modeli "zemi nodokļi = labi, augsti = slikti"? Tā nav mana izvēle. Iedodot alternatīvu, pat - iespējams - kļūdainu viedokli, es raisu diskusiju, kas, manuprāt, ir noderīgāks process par LV tiek iecienīto nemotivēto ķengāšanos.

[Gatis Kokins]

Dzintar, par Igauniju un Eiro: neesmu optimistisks. It kā jau tiks novākti valūtas riski, taču pārvērtētā krona (tātad arī Igaunijas Eiro), neļaus veidot konkurētspējīgu ražošanu. Brāļi igauņi mīņāsies turpat, kur LV, tikai bez pat teorētiskām iespējām piemērot monetāro politiku...

[Sirmā žurka]

=>Garancha

Garancha: "vai tad var izdarīt secinājumus no novērojumiem, kas radušies metot centu, peniņu, feniņu, kapeiku un citas monētas dažādos laikos un dažādās vietās, un tos attiecināt uz santīma mešanu šodien?"

Atkarīgs no tā, ko tu saproti ar vārdu "secinājums". Secinājumi no šī eksperimenta analīzes būtu tādi, ka monētas mešana ir labs bināro gadījumskaitļu ģenerators, monētas nomināls nemaina varbūtību sadalījumu; tiesnesis pirms futbola spēles var izmantot arī santīmu, monētas izvēle nav pamats strīdam, santīms neradītu priekšrocības Latvijas komandai:)

Par ekonomikas un īpaši finanšu tirgus neprognozējamību nevajadzētu daudz cepties. Pat eksaktajās zinātnēs daļa teoriju nevis paplašina izziņas robežas, bet atklāj fundamentālus ierobežojumus.

[Sirmā žurka]

Garancha: "Kaut vai par piemēru ņemsim vērtspapīru vai valūtu tirgu. Vai ir kāda teorija/modelis, kas spēj izteikt prognozes, kas izsaka prognozi, kas ir ar lielāku varbūtību kā 50/50"

Varētu izvirzīt hipotēzi, ka līdz ar automātisko datu analīzes un tirdzniecības sistēmu attīstību finanšu tirgi aizvien labāk atbilst efektīva tirgus hipotēzei, un ilgstoši pelnīt labāk par tirgu ir praktiski neiespējami.

Nevajag uzskatīt, ka šāda teorija, kas nosaka prognozētpējas robežas, ir praksē nederīga. Gluži otrādi, tu vari izdarīt secinājumus par tirgus dalībniekiem un viņu izmantotajām metodēm. Ja kādam ilgstoši izdodas pārspēt tirgu, tad ļoti iespējams, ka tas ir panākts ar aizliegtām metodēm.

[Matīss]

Labs raksts.
Man visu laiku neliek mieru nodokļu iekasēšanas jautājums. Mēs plaši spriedelējam par nepieciešamību palielināt/samazināt nodokļus, bet runas par nodokļu iekasēšanu ir salīdzinoši klusas. Daļa neiekasēto nodokļu ir uz ēnu ekonomikas rēķina, daļa vienkārši neiekasētu nodokļu dēļ. Vai šādā gadījumā mēs vispār atrodamies uz Lafēra līknes? Man gan liekās, ka mēs atrodamies kaut kur zem šīs līknes, līdz ar to runāt par nodokļu izmaiņām ar mērķi optimizēt mūsu pozīciju uz šīs līknes ir tādas vieglas spekulācijas.
Ne pārāk sen ASV (varbūt arī cita valsts - esmu piemirsis) izdeva ierobežojošus noteikumus ofšoru darbībai savā teritorijā.
Kur palicis stāsts par 0 deklarācijām?

[Gatis Kokins]

Matīs, par nodokļu iekasēšanu runāju mazāk, jo neesmu represīvo orgānu eksperts, bet tā ir būtiska problēma. Tiesa, ja salīdzina LV nodokļu slogu un LV nodokļu ieņēmumus pret IKP, tad esam ES vidusmēra līmeni - t.i.atbilstoši savam nodokļu slogam LV iekasē vidēji daudz. Lafēra līkni gan zīmē atbilstoši faktiski iekasētajam, tāpēc mēs nevaram būt "zem līknes". IKP līknei gan ir otra komponente (sarkanā), kas ietver arī ēnu ekonomiku.

Par ofšoriem: kopš 11.septembra dēļ amerikāņu banku spiediena operācijas ar ofšoriem LV ir krietni apgrūtinātas. Tas pašlaik galīgi vairs nav lēts un ērts instruments, kā tas bija 90tajos gados. Šķiet, ka VID māk ar to cīnīties.

Sliktāk ir ar PVN karuseļiem un kontrabandu, bet kopš Vaškevičs(Sports)/Jakāns ir atstādināti, balto apkaklīšu noziedziniekiem, iespējams, vairs nav atbalsta VID vadībā, tāpēc sagaidāms, ka lielo blēžu dienas LV ir skaitītas. Starp citu, respect Repšem!

Nulles deklarācija arvien ir SCP programmā, ceram to redzēt arī Vienotības dokumentā!

Paldies par komentāru, Matīs!